Citu profesiju
Biznesu
Komūnu
Vienītī var būt grūti
un rēķiniem - automātisko maksājumu, tad tikai gada beigās jānočeko, kur pārmaksāts un kur - nedamaksāts. Ja iestata lielāku summu, nekā vajadzīgs, tad 12 mēnesī var iztikt bez apmaksas un tā vietā nopirkt zsv dāvanas.
jā, man arī pilnīgi visi rēķini, ko vien var, ir uzlikti kā automātiskais maksājums. dzīvoju visai laimīgā neziņā, vienīgi brīžiem, ir nepatīkama sajūta, ka kontā pēkšņi baigi maz naudas palicis (jo apmaksājušies rēķini). tā kā man ir drusku overdrafts pieejams, tas notiek arī gadījumos, kad man reāli nav naudas :D lai kā arī nebūtu, šis man rada mazāk stresa nekā virināt katru mēnesi rēķinus un pašai manuāli maksāt. ja sagribas zināt cik tad šoreiz bijis jāmaksā - paskatos. ja negribas zināt - neskatos.
Bez pārkvalificēšanās laikam vairs nekādi neiztikt, bet tam arī vajag man šobrīd nepavelkama apjoma entuziasmu.
Es varu to atvēršanu un apmaksāšanu izdarīt
man šķiet, ka tam vispār vajadzētu būt tādam acknowledged servisam, "draugi atver draugu sliktos epastus" (tiesa, manā gadījumā tie ir peer review, labi, ka izdevās iestāstīt darba vadītājam, ka tas ir viņa pienākums, iepriekš īpaši neinformējot, ka es pati nespēju xD)
bet man patīk doma, ka cilvēki varētu citus džadžot par to, cik viņu ciešanas ir neoriģinālas, tipa "wtf dude, tu taču par šo cieti jau pirms trim mēnešiem, izdomā kaut ko jaunu, kas tev KAIŠ"
(Lai gan tbh iespējams es tieši tā sevi džadžoju, khhhh)
Totāli izklausās pēc manis un Tevis!
mhm, mēs totāli, teiksim, paskatāmies uz saviem draugiem un visi tādi "bāc, tu vēl arvien cīnies ar alkoholismu? kamōn, es ap šo brīdi jau biju gaidījusi vismaz amfikus, nu, vai varbūt tu varētu saņemties un beidzot sākt tos trankvilizatorus?"
"dieva dēļ, pie tām tavām mīlas ciešanām es reāli nesaprotu, kāpēc tu vēl neesi stāvoklī no kaut kāda random kretīna!"
///akdies, fuck manu humora izjūtu, sorry not sorry
lūk, lūk, Tu citē manas sarunas ar mani :D
lol, manu galveno ciešanu pamatiemesls nav īsti mainījies kādus 15 gadus :D
Es tevi saprotu, man arī stipri līdzīgi.
es ar gaidāmo finanšu krahu dīloju tā, ka tagad (tas ir, naktīs laikā no 2 līdz 4 no rīta) pasūtu pēdējās grāmatas garajai ziemai, jo zinu, ka vēlāk vai nu nevarēs, vai būs žēl.
es Tev kaut kad apsolīju Sārikoski, ja nu burtiņi tomēr aptrūkstas
beigās sakautrējos un pats ieķēru, paldies though! ^^
wow, neko šādu nebiju sen dzirdējis, pārsvarā jau visiem ir kaudze ar neizlasītām grāmatām mājās un neizdzēstām anti-datoratkarības aplikācijām telefonā. bet, starp citu, es nesen biju Rīgas Centrālajā bibliotēkā - tur ir riktīgi daudz labu grāmatu pieejams.
mani uzturēt mājas bibliotēku motivē: specifiski lasīšanas paradumi (lasu, kad ir "iedvesma", bieži pārlasu un vnk nenormāli uzvelkos, ja gribētais nav pieejams uzreiz), profesionālā darbība (kas bieži saistīta ar iedvesmu, piem., kko iztulkot), kā arī gaume, kas nozīmē, ka 50-70% no grāmatām, kuras pasūtu, nav jēgpilni pieejami bibliotēkā (ja grāmata, piemēram, ir tikai LNB, tas neskaitās kā jēgpilna pieejamība).
on a related note - mani uztrauc, ka man jau ir beigušies visi uzkrājumi. principā, ziemā vajag veiksmi. kādā ziemā, jau rudenī.
kas tieši tev vasaras laikā sagādāja to lielo ciparu pieaugumu? man ir dārgāka gāze un elektrība, bet ne kriminālā līmenī.
70 eur tikai par ūdeni, piemēram. Un tas ir par mēnesi, kurā gandrīz nebiju mājās.
Dīvaini, kurā brīdī tad ūdens kļuva dārgāks? Man ūdens cena nebija īpaši mainījusies. Kādam nav aizdomas par to, ka ir apsaimniekotāji, kas mēģina izmantot situāciju, lai kāstu papildus naudu no mājas iemītniekiem?
varbūt, varbūt, bet pats jau ūdentiņš sevi neuzsildīs (tiesa, nesildītais arī vairākas reizes dārgāks)
Mjā, tās pašas sāpes... Man jau paliek kauns par to izteikties, bet neizsakoties sāk vilk uz vēlmi nošauties :(
Cik var savilk jostas un strādāt vairāk...
Tas ir ļoti traki, kad pietiek tikai izdzīvošanai. Nav par to jākaunas, ka ir smagi. Tas objektîvi ir smagi. Un apburtais loks.
tā kā nekad vēl savā trīsdesmitgadnieka dzīvē nebiju ticis īpaši tālu no studenta-frīlansera finanšu līmeņa, visas šīs pēdējā laika krīzes tā īpaši smagi nesit, jo tāpat jau nav, kur krist. (kaut gan ir sajūta, ka vismaz pēdējos desmit gadus ir tikai krīzes, un nekāda zelta laikmeta vai vismaz pāris gadu atelpas mums nebūs, vai arī tā vienkārši ir "pieaugušo dzīve" lol)
visvairāk gan besī, ka sāka pamazām nākt apziņa, idejas un resursi, lai apgreidotos kaut mazliet, bet tad atkal visi šitie vīrusi un kari, un bezcerīgā apziņa - a kāda jēga. nu mosh pēc 40 gadu vecuma tad es kaut kad varēšu sākt atļauties pirkt produktus bez akcijas cenām lielveikalā... (tas ir mans "normālās dzīves" standarts, can you imagine that.)