tā kā nekad vēl savā trīsdesmitgadnieka dzīvē nebiju ticis īpaši tālu no studenta-frīlansera finanšu līmeņa, visas šīs pēdējā laika krīzes tā īpaši smagi nesit, jo tāpat jau nav, kur krist. (kaut gan ir sajūta, ka vismaz pēdējos desmit gadus ir tikai krīzes, un nekāda zelta laikmeta vai vismaz pāris gadu atelpas mums nebūs, vai arī tā vienkārši ir "pieaugušo dzīve" lol)
visvairāk gan besī, ka sāka pamazām nākt apziņa, idejas un resursi, lai apgreidotos kaut mazliet, bet tad atkal visi šitie vīrusi un kari, un bezcerīgā apziņa - a kāda jēga. nu mosh pēc 40 gadu vecuma tad es kaut kad varēšu sākt atļauties pirkt produktus bez akcijas cenām lielveikalā... (tas ir mans "normālās dzīves" standarts, can you imagine that.) |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}