Oct. 4th, 2022 @ 01:09 pm (no subject) |
---|
Maķedoniešu valoda izklausās pēc tās nepareizi latgaliskotās latviešu valodas, kādā mēdzu sarunāties ar sevi, tikai tās slāviskā versijā. Pati Maķedonija spartiski maskulīna un sterila, grūtdieņi Skopjes ielās parādās tikai tumšos vakaros, ielas pārpilnas ar bezgaumīgu tēlniecību hipertrofētos mērogos un nacionālo vēsturi pārrakstošu vulgāru pseidoklasicismu (ar dažām ekspresīvām, sociālisma perioda brutālisma skaistulēm nomaļus no centrālajām asīm). Pilsēta mītiem un ēkām, nevis cilvēkiem (vai nacionālistiski noskaņotās valdībās mēdz būt citādāk?). Kosova savukārt uz katra stūra atgādina mīļākās itāļu neoreālisma filmas. Trūkst elegances un iznesības, bet tam visam cauri pulsē urbāno mikrodīvainību dzīvīgums. "Manifesta" kā neveikls, neiegulstošs, bet nepieciešams Rietumu kultūras svešķermenis. Vizuļojošs dirižablis pēc urīna smirdošā autostāvvietā, kas kādreiz bijusi pils. |