Jul. 4th, 2024 @ 12:35 pm (no subject)
Neprasīts padoms tiem, kam tuvumā izdegušie un nogurušie. Šajā stāvoklī trigero arī pavisam nelieli, mikroskopiski pienākumi, plāni, darāmās lietiņas. Izklausās ļoti pašsaprotami, vai ne, bet es pēdējo mēnešu laikā esmu piedzīvojusi entās situācijas, kurās līdzcilvēki, labi zinot manu pārslodzi un izdegšanu, ļoti neiejūtīgi reaģē, ja norādu, ka arī "šai mazajai lietiņai" man nav spēka. Piemēram, nav spēka atvērt dzīvokļa durvis, lai ātri paņemtu kādu lietiņu (pat dažu sekunžu socializācija prasa ļoti daudz resursu), nav spēka aiziet uz to netālo veikalu un aizvest draudzenei uz laukiem to vienu lietiņu (jo tad visu dienu jāpatur prātā veikala darba laiki, jāčeko, kurā brīdī apsīkst darbaspars un var aizdoties pastaigā, jāieplāno ikdienas skrējumā konkrētā lokācija), nav spēka izdomāt, ko tieši darīsim tajā tikšanās reizē, uz kuru filmu iesim, uz kuru krogu, jo pat nelieli ikdienišķi lēmumi prasa intelektuālu piepūli.

Draugi neapvainojas, bet viņu neizpratne manī rada vēl dziļāku vainas sajūtu un kārtējo stresu, ka esmu slikts cilvēks un netieku ne ar ko galā. Ņemot vērā, ka visbiežāk izdeg ļaudis ar pārspīlētu atbildības sajūtu, vislabākais veids, kā atslogot otru, ir neprasīt no viņa vispār neko, uzņemties iniciatīvu komunikācijā, paņemt aiz rociņas un aizvest uz labu vietu (saskaņojot, bet neliekot piedalīties lēmumu pieņemšanā). Foršas lietas nepiedāvāt pēdējā brīdī, jo tas atkal ir stress un dubulti pašpārmetumi, ja nesanāk izrauties.

Sapņoju par mājkalpotāju, bet laikam būtu absurdi visu nopelnīto piķi izgrūzt tādā eksistenciāli piezemētā pakalpojumā.
9 glāzītes
ieraksts

Add to Memories
Tell A Friend
From:
Username:
Password:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message:

Notice! This user has turned on the option that logs your IP address when posting.