Eu, ejam priekšā lasīt? Tīri hipotētiski, saprotams. A kādu tucibiņ, izvēlētos? Es ņemtu sarunas ar tīģeri laikam, vaiarī, vairī, šitote, õmīti ābelē, jā!

Pēc visām šitām jautrām atrakcijām tauzend grādos pa kalniem unpa lejām, dipadu dapadu, man pirmoreiz mūžiņā piepampa kājas, parko es sūdzējos memmei, jo man tā nekad nav un, vispār, neesmu ar mieru, ja tā ir, jo tā mana vienīgā tievā vieta vispār, un mamma teica, ka esot jāceļ kājas gaisā pret sienu un jāguļ tā,viņas šitā stopējot uz viskādiem Brakiem ar krustmāmuļu Māru, krustu šķērsu vazājoties, bij kritušas ceļmalās un balstījušās šitā, kājām gaisā pret elektrībstabiem. un man tā šķietās tik skaista ainiņa, ka buru tīksmi, kad iegribas, viņu acu priekšā, unka gribētu sev kustīgo bildīti tādu, par ko priecāties, abas tādas, kājām  gaisā pret stabu, tupelēm izklaidus izmētātām, un ikpa brīdim atviegloti nopūšas, nu, vai ieķiķinā, nu, vai arī guļ tāpatām, tikai suņu burkšķi vejā šūpinājas un svīres švir švir

kad man apriebās sīpoliņos cīnīties ar to pretīgo zaķi, kas pizdjī burkānus, pagādāju sev jaunu mīļāko spēli, tur, savukārt, kurmis aizkakā ciet laukumiņus, lai tu nevari salasīt baklažānus

tur, karočīt, tāda sērija par ahujevšo tādu loru, tas, kas ārsts, iemetās šitāds ar instrumentiem kautkādā pilsētā, kur viss vienos rūpnieciskos dūmos un visi slimi pa šito līniju, karočīt, pie viņa, ei kas gribi, šis visiem rāda vienu un to pašu bildi ar svešiem kaukādiem polipiem un saka, jāgriež, un tie duraki ne pārbauda, neko, citiem tur vispār nekā nebija, tipa piesaldējušies, guļās arī narkozē, a narkozē, šis kā nu kuram, citam izurbj kādu caurumu galvaskausā, a citam vispār neko, pēc garastāvokļa, tipa grāmatu lasīja uz ķeblīša, kamēr pacjentūra narkozi izguļ, ta sataisa svarīgu seju un saka- labrītiņ, viss čotka, elpojiet. Un pēctam tik piestāda apdrošinātājiem rēķinus vienu pēc otra, nutur, par vizītēm, piecām operācijām un mēnešiem slimnīcā, tas nekas, ka pacjents dakteri tik vienreiz un trīs minūtes redzējis. Beigās viņam bija trīs lidmašīnas un viskādas mājas, bet ta viņu sāka pieķert, jo viņš tik pieņēmās izvirtībās, bet neviens tā lāga nevarēja elpot, ne ar caurumiem, ne bez, ta viņš paņēma zābakus un aizpirda dzīvot alpos teltī, bet no turienes viņu izmakarēja kaukādi rendžeri.

Evv, šitas ir tīīīk kruts seriks, nutur, dokumentālais, kā viņi tur sabūvē viskādas finanšu piramīdas, visus appiš un tad- hrjasj, viss nobrūk un jāšaujas nost tubzikā uz zeltā poda, abzolutlī anbelīvibels, bet fõr rīl

HA!

Мариша, дождись меня!

kā lauriņ precīzi rezumēja, citējot to kaķbildi, ko šodien visi viensotram sūta turpu šurpu: "čības pašas apmīzās, šito ieraugot"