Vakar pa ilgiem laikiem ierados pilsētā, uzdāvāt vienam kamrādam kaudzi ar starpkaru laika arkitektūras objektu fotogrāfijām, lai šim papildu ilustratīvais materiāls, gatavojot lekcijas. Nu bet pēc tam jau nenoturējos - bērniņš laukos, laulene kur hidžabā pa Levanti klejo, - un aiztenterēju līdz Vecrīgai. Vecie krogi aizklapēti, jauni nākuši vietā - jutos kā Stinga inglišmens Ņujorkā. Mazliet paklejoju pa ieliņām, izmisīgi prātojot: a kur tagad ļauži tusē? Ielūkoju Cocoloco, kur parasti ieeju, ja esmu pilsētā - tur kaut kādi englenderi futbolu skatījās (sports man dziļi vienaldzīgs). Tad aizkāpu uz tīņu krodziņu Ленинград (ja godīgi, vairāk krodziņu nezinu, visi pārējie, ieliņās redzamie, ir tūristiem domāti).
Satiku
panco un vēl pāris nejūzerus, un lāga pasēdēju, pasocializējos, pavēroju ļaudis. Paklausījos, kā pie blakus galdiņa sirms bārdainis (tb kretīns manā vecumā (c) ) stāsta mazām meitenītēm, kā burājot ar jahtu ik pa 100 m satiekot milzu roņu barus (acīmredzot viņš zina īstās roņu vietas, jo es 15 gadu laikā zem burām nevienu roni jūrā neesmu manījis); paklausījos, kā viens jauks bučmūlītis (nu tāds, ko gribas paņemt aiz ausīm un sabučot uz vaidziņiem - gan jau esat redzējuši: svētdienās viņa TV stāsta mazajiem par zvēriņu dzīvi, bet mana atvase par šo fano) pie blakus galdiņa, traģiski bolot acis, stāsta klausītājiem par draudošo roņu invāziju dievzemītes pludmalēs; pabrīnījos, kā cits bučmūlītis man (vai kādam man aiz muguras) rāda dūrīti un jauki vaibstās; palūkoju, cik smieklīgi izskatās apdzērušies ciema lovelasi, tenterējot apkārt līganā seismogrāfu gaitā un bičojot cigas (gan jau pats tāds reiz biju, tikai no malas jau sevi neredz).
Vobšem pamatīgi pievilku mūli - šodien sajūta, it kā būtu aizmidzis bišu stropā, darbā ierados ar nokavēšanos, un tagad prātoju, kā līdz pusdienām sataisīt 150 failu kompozīcijas, katru uz saviem 500 MB.
Bet ne par to stāsts. Labi apzinos, ka veca perdeļa privātās dzīves peripetijas neinteresē nevienu, izņemot viņu pašu, tāpēc par šoreiz genderismu. Feministu livejournalā pamanīju melnbaltu fotogrāfiju sēriju:
Via:
http://feministki.livejournal.com/3605172.htmlUn, manuprāt, interesantu komentāru (netulkošu, jo nudien spēka nav; varbūt vēlāk; galu galā cibā tas normāls stils, likt citādus oriģinālvalodā, netulkojot latviski):
"существует простенькая типология обществ, построенная на оппозициях "центр/периферия", "конститутивный/континджентный" и "мужчины/женщины", историческая последовательность обществ выглядит так: 1) архаическое общество - конститутивный центр, занятый женщинами, и континджентная периферия, где охотятся или воюют мужчины; 2) героическое - континджентный центр, занятый состязающимися или воюющими мужчинами, и конститутивная периферия, где женщины; 3) modern - конститутивный центр, занятый мужчинами, и континджентная периферия, где воюют или охотятся женщины; 4) post-modern, возвращение к архаике, но на новой основе, мы в неоархаике, женщины - снова в центре внимания и влияния, как у первобытного костра;
картинка, о которой речь - очевидная двусмысленность, типичная для периодов транзита, conjunctio oppositorum, которое повторяется в контрасте фактур обнажённого тела и железа: женщина уже в центре внимания (как и должно быть в архаике), но ещё за чисто мужским занятием, как на исходе modernity;
это вообще очень интересный феномен: при смене типа в центре общества оказываются практики или предметы, до того находившиеся на глухой периферии, например, в центре героического общества оказывается сирота, ребёнок мужеска пола, по тем или иным причинам оставшийся без матери, а в центре постсовременного - публичная женщина (сразу видна двусмысленность этого термина), кто был ничем, те реально становятся всем."