SOLIS LĪDZ ATARAKSEI

Agnese Bērziņa ir duāliste, bet es pavisam noteikti neticu duālismam. Dekarts ir miris, nedomāju, tātad esmu!

novērotājs ir punkts, ap kuru bezgalīgās variācijās cirkulē realitāte, bet to ir iespējams fiksēt tikai tad, kad fokuss ir pilnībā pavērsts uz pašu novērotāju, jo visi murgi vai sapņi savā aktualizācijā taču ir absolūti.

^melnā tēja: Earl Grey
^zaļā tēja: jebkura lapu tēja bez piedevām
^zālīšu tēja: piparmētras/virši/asinszāles
^uzmundrinošā tēja: colanut (ha, nav īsta tēja, vnk suspensija)
^nomierinošā tēja: kalmes
^supertēja: amanita muscaria
^tējas laiks: pusnakts
^krūzes tilpums: 0,5 l
^cukurs vai medus: pārsvarā cukurs, zālīšu tējām - medus
^tējošanas vieta: pie raxtāmgalda

nekā aristokrātiska :(

man, kā vienam no folkiem, kas meklē savienošanos ar dievišķo sevī, vistuvākais varētu būt dzenbudisms. mani nesaista nedz nemirstības meklējumi, nedz gaišā nākotne, nedz reptiliāņu overlordi - katram mirklim ir jābūt ekstāzes piepildītam. es, kā viens no folkiem, kas izdzīvojuši pārpasaulīgas ciešanas, vispār vairs negribu neko ekspektēt. jālec vien tajā mūžības akā, mazulīt!

šodien nebija interneta un nesanāca atrast mācību materiālus, lai arī bija perfekta diena, lai to paveiktu, tāpēc klausījos kristīgo radio un LR1 (jo nevarēju citādi apmierināt nepieciešamību pastāvīgi uzņemt jaunu informāciju), izdomāju jaunu galdu, nomazgāju logu, sagriezu pāris plastmasas pudeles, pagatavoju vegāniskas vakariņas un konstatēju, ka nevajag jau vienmēr gaidīt to ļaunāko, jo galu galā paroli iedeva kaimiņš, no kura internetu nemaz necerēju dabūt. vienīgais, kas pietrūkst, ir koku šalkoņa aiz loga - narkotikas un literatūra jau pa rokai. manuprāt, vissarežģītāk, dzīvojot pilsētā, ir tad, kad gribas pamest iekštelpas un uzelpot, bet nav kurp aiziet, visur jau priekšā sugasbrāļi un sugasmāsas.

-Nu tu esi Sviesta Cibas un Delija superzvaigzne, kā jūties?
-Ai, baigi žēl, ka es jau nobriedusi personība - pietrūxt jaudas dibināt kultu.

es aizraujos ar nāves glorificēšanu tieši tikpat cik ar dzīvības apjūsmošanu, un, manuprāt, tam nav nekāda sakara ar putniem galvā. dzeguze ir aizkūkojusi tieši tos, kuri nespēj pieņemt visu Kosmisko Ordnungu.

The ancient tradition that the world will be consumed in fire at the end of six thousand years is true, as I have heard from Hell.

For the cherub with his flaming sword is hereby commanded to leave his guard at tree of life, and when he does, the whole creation will be consumed, and appear infinite, and holy whereas it now appears finite & corrupt.

This will come to pass by an improvement of sensual enjoyment.

But first the notion that man has a body distinct from his soul, is to be expunged: this I shall do, by printing in the infernal method, by corrosives, which in Hell are salutary and medicinal, melting apparent surfaces away, and displaying the infinite which was hid.

If the doors of perception were cleansed every thing would appear to man as it is, infinite.

For man has closed himself up, till he sees all things thro’ narrow chinks of his cavern.

thnx to William Blake <3

vislabāk es šeit justos, ja drīkstētu uzturēties dzīvokļa koptelpās bez drēbēm, jo uzvilkt drēbes, ejot smēķēt, is a fucking waste of the precious time. reizēm es vēlos, kaut mana pašdefinīcija būtu tikpat skaidra kā vairākumam visu to blindly stumbling folku, ko es taranēju lielpilsētas ielās, kad kārtējo reizi kavēju. tomēr, tieši tad, kad domāju šķietami maximāli skaidri, es nespēju empatizēt ar tiem, kas atrodas vistuvāk (nerunāju tikai par Dvīņu Liesmu (<<33)), un sarežģīju savu izdzīvošanu 7 gadus uz priekšu. tāpēc mans visbiežākais mindfuck ir vēlme pārcelties uz mežu un izvairīties no komunikācijas, lai spētu maximāli savienoties nākotnē. domāju, ka ir pienācis laiks sacerēt jaunu mantru. DALOS, TĀTAD ESMU

Kosmoss pēdējā laikā ir cītīgi piestrādājusi pie jaunu apvāršņu iekarošanas (vairs pat ne iekārošanas). vēl vakardien pusotras stundas laikā iemācījos slīdēt ar slalomenēm pa Žagarkalnu, kas sākumā bija varena izgāšanās (šodien ļoti sāp ne tikai lāpstiņas un bicepsi, bet arī sēžamvieta), taču tad es sacerēju self-help recepti, kā saplūst ar kalnu. tad pirmoreiz dzīvē nakšņoju trīszvaigžņu viesnīcā - mītni sauca par "Tigru", bet restorānu par "Eifratu", uz sienām bija kamieļi, kurus pavada arābi, un baseinā bija pārāk auksts ūdens. televīzijā rādīja pirmo "Hobitu", tāpēc es mēģināju iztēloties, ka esmu Gollums un aukstais, burboļojošais ūdens ir tieši tas, kas man ir vajadzīgs, bet Kosmoss uzvarēja Gollumu, un pelde izpalika.
pagājušonedēļ atkal kļuvu par LU studenti un iegādājos savu pirmo terrabaitu. nu, kur vēl zemiskāk, lol? kas nākamais, mincīt? vai tad pārstās cept burgerus, nopirks LSD un kļūs par kopīraiteri?

šī lapsa ir aizgājusi FLOOF

mans mīļotais izdzēra diuci un izmetās kails, lai parubītos skapī, kas ir mana vienīgā personīgā istaba Koknesē. tādi jau ir tie māxlinieki, lol

man šķiet, ka es esmu pārņēmusi dažādu tuvu cilvēku vissliktākās iezīmes, jo, ja viss kļūst absolūti vienaldzīgs un tu nemitīgi saņem padomus, kā vienaldzības vietā ielikt +, galaproduktā var dabūt zilo sieru. visu šo laiku es to nezināju, jo patērēju narkotikas vienatnē un skatījos kino vienatnē. rudenī bija sēras un tīksmināšanās par melnajiem caurumiem, ziemā bija psiho ziepene ar tiešsaisti internetā, bet tagad es jau vairāk kā 12 stundas mēģinu saprast, kur beidzos es un sākas intersubjektīvā patiesība par visu lietu kārtību. nāve un mūžīgas ciešanas, pa ceļam no darba ar zābaku sniegā uzzīmēju mincīti. kad iemočī, tad visi psihie lietuvēni paņem bongo, negribas vairs bez apstājas forsēt, mazais.

tas tik būtu prikolīgi, ja man, skatoties spogulī, būtu no sevis bail, tas ir, ja es vispār nespētu identificēties ar savām izpausmēm.

es šobrīd jūtos kā bērns primordiālajā mežā, kur, paskatoties vienā nenosakāmā virzienā, paveras ugunsmūris, bet otrā - necaurredzami paparžu džungļi.

mēs gluži viennozīmīgi esam bijuši kopā vienmēr (nevis 4 nedēļas).

Clarity and freedom become expressions of being, and bliss becomes the body. At this core of light, a new reality is born. From the union of the divine masculine and feminine is birthed the solar androgyny of cosmic consciousness.

mēļo
ka tavs ego ir pārdūris debesis pušu
un
ir iestājies valodas pavasaris

+88_
_+880_
_++88_
_++88_
__+880_________________________++_
__+888________________________+88_
__++880______________________+88_
__++888_____+++88__________+++8_
__++8888__+++8880++88____+++88_
__+++8888+++8880++8888__++888_
___++888++8888+++888888++888_
___++88++8888++8888888++888_
___++++++888888888888888888_
____++++++88888888888888888_
____++++++++000888888888888_
_____+++++++000088888888888_
______+++++++00088888888888_
_______+++++++088888888888_
_______+++++++088888888888_
________+++++++8888888888_
________+++++++0088888888_
________++++++0088888888_
________+++++0008888888_
________#############_

paskatījos pa logu un noskaidroju, ka februāra iestāšanās draudi ir ilūzija, jo jau kuro dienu gājputnu kāši lido ziemeļu virzienā + brienot no zab, laimējās paklausīties Neparastā Putna koncertu. pēc akustiskās līdzības ar dziesmu visatbilstošākais nosaukums svešajai ciltij varētu būt zīriņi, bet REĀLI tie noteikti nav zīriņi. wtf, vai jau drīz iestāsies pavasarīgs oblivion?

kad mēs izaugsim lieli, mēs būsim tieši tādi paši, tikai vairs nevajadzēs piekoriģēt redzi, dodoties pretī aizvien jauniem horizontiem.

kad divi cilvēki viens otram pilnībā atveras un piedzīvo absolūtu mīlestību, arī visa pārējā realitāte uzplaukst. mēs vairs neesam personas, mēs esam Dievi un Dievietes savā hiperrealitātē, un tikai Dievs, kurš nepazīst pašmīlestību, var atļauties būt skaudīgs vai neempātisks.