BIŠU STROPS ASTRĀLAJĀ TUKSNESĪ

"In cultures with Manichaean and Abrahamic religious influence, evil is usually perceived as the dualistic antagonistic opposite of good, in which good should prevail and evil should be defeated. In cultures with Buddhist spiritual influence, both good and evil are perceived as part of an antagonistic duality that itself must be overcome through achieving Śūnyatā meaning emptiness in the sense of recognition of good and evil being two opposing principles but not a reality, emptying the duality of them, and achieving a oneness."

gana labi salikti vārdi, piemēram, ja galvā viesulis. nesaprotu, kāpēc tu domā, ka esi guru, ja baidies atbildēt uz jautājumu pēc būtības.

mūziku klausos visu dienu darbā, pleijeris vecāks kā sazin kas, last.fm neskroblo, mājās skatos klipiņus vai klusumā lasu. sāk palikt kauns, username abandoned.
bet vispār tas Morbīdā Eņģeļa remiksu albums ļoti labi skan, kad strādā ar plaķenēm.

kāpēc gan censties balansēt uz tā zobina, ja var vienkārši pakrist, sašķelties uz pusēm un skaisti izlīt pa visu matēriju?

tā, ar visšķīstākajiem nolūkiem

nelabi metas no visiem "apžēlo, apžēlo, runā tikai akadēmiski pareizā, politkorektā valodā! saudzē manu ego! rīkojies pēc labākajām manas subkultūras tradīcijām!"

tas viss taču mīlestības dēļ. <3

pie autostāvvietas pārskrējām pāri zemes valnim un bezmaz krūmos iekšā. blakus lieliem burtiem stāv rakstīts: "UZMANĪGI! NELĪDZENAS VIRSMAS!"

nav nekāds brīnums, ka visa šī gada laikā Taranis ne reizi nav debesis skaldījis. man arī būtu kauns. bet skauž, ai, kā skauž, man tik ļoti griež pērkona negaisi. bērnībā man gandrīz nospēra papēdi, un, kopš izlasīju par lodveida zibeni, ļoti baidījos atstāt atvērtus logus un krāsns šīberi, brīvākos brīžos trenējos sēdēt pilnībā nekustīgi.

goda vārds, šogad visi mani mitago izskatās pēc mincīšiem.

bērnībā pa televizoru topā bija stimorol, tāpēc mēs košļājām egļu skujas, kad braucām ar rotaļu biedra imagināro auto (kā šivas lauris). aronijas vispār bija Blut aus Nord. mammu, mammu, skaties, man uzbruka lācis!

man, piemēram, arī ļoti patika, ja tētis manā klātbūtnē pīpēja.

reizēm man liekas, ka es stipri sajukšu prātā un tādēļ man izbirs visi mati. kaimiņš loopā mani piespieda klausīties viedokli - proti, ja cilvēkam ir problēmas komunicēt ar sugasbrāļiem (un māsām), tas nav cilvēks. pirms tam tieši domāju par bonusiem no cieša acu kontakta sarunas laikā. bet tas viss ir ārkārtīgi sarežģīti, un rītu atkal jārauj ārā metāllūžņi no bezjēdzīgi izmantota papīra kalniem.

kas vainas maximālismam?
nekas, ja ir zināms, kurš no vektoriem ir Pareizais.
haoss ved visos virzienos vienlaicīgi. stagnācija ir punkts uz plaknes.
klīnisks gadījums: 1+n dimensionāls objekts Fletlendā.





attēlā: uzreiz nepateiksi, ka plakne ir slīpa

ja es būtu Babilonas pavēlniece un ekskluzīvā radio intervijā man jautātu, kāda ir mana veiksmes formula, es atbildētu:"Nenēsājiet zeķes pie mazākās izdevības! Vispār nenēsājiet drēbes pie mazākās izdevības! Katram pilsonim tiesības uz personīgo kailumu! Lai asā zāle atstāj švīkas uz tavām kājām, biedri!"

Ko var pateikt par sievieti pēc viņas dzēriena izvēles? via rasbainieks

kur ir variants "dzer visu, ko liek priekšā" vai "patīk burbuļūdens, kas smaržo pēc persikiem", vai "jo lielāks goblins uz pudeles, jo garšīgāks alus"?

nu, labi, ko no tā visa es, visticamāk, iegādātos laiskai sestdienas pēcpusdienai?
šampi, šņabi un sarkanvīnu es noteikti censtos nedzert vienā un tajā pašā pēcpusdienā. bet diez vai var paļauties uz tādiem testiem, nav jau nekāda astroloģija. :(

"Exaybachay." He Who Talks Loud, Saying Nothing.

They ridiculed me. My own people.

And I was left to wander the earth alone.

reizēm valoda liekas kā tāds atavisms - kas tie par radījumiem bija, kas dēvējās par radības kroni un mērķtiecīgi nodeva viens otram tik daudz nevajadzīgas informācijas? kā iet? šodien saulains. vai tu arī lido ar šo lidmašīnu?

stāvu es visa tāda samulsusi un saku, ka nea, mana lidmašīna sen jau ir aizlidojusi.

varētu, piemēram, tikai caur grimasēm mācīt Kantu.

iespējams, esam atraduši publiski pieejamu ūdenstilpni, kur drīkst bez maksas peldēties. kāpēc tas ir īpašs atklājums?

anglijas upes ir pilnas ar kaut kādu žurku mēri un patērētājsabiedrības spamu. ļoti, ļoti pilnas. piekļuve ezeriem, tīriem vai netīriem, parasti ir nodrošināta tikai biznesa nolūkos. visur, visur ir iestiepušās Impērijas ķetnas. īsāk - viss ir slikti, peldies baseinā, kuce.

bet baseinu man negribas, tur hloru un kliedzošus, resnus bērnus, pēdējo reizi tādu apmeklēju pirms gadiem 10. gribas lai ūdeņi aizskalo visu apātiju nahui, lai putni kliedz un spāres lidinās, lai ir tā kā mājās.

tad, lūk, bijām 40 gadus vecā karjerā (Leybourne lakes), kas nu jau nomaskējies par ezeru ģimeni, velobrauciena attālumā, par ieeju nav jāmaksā, un no bērniem arī var noslēpties. buržuju penšiem sagribējās sabūvēt jaunu ciematu, tāpēc nācās iekopt arī "parku", starp citu, gana lielu, lai uzreiz nesaprastu, kur gals un sākums. vienā no ezeriem dzīvo indīgas aļģes, tur arī ir saspraustas norādes, ka peldēties nedrīkst. divos citos, kas patiesībā savienoti, ūdens ir dzidrāks kā ābols, bet neviens, izņemot dažus makšķerniekus un daudz un dažādus ūdensputnus, netusējas. tā daļa ir tik abandoned, ka tur pat nav nevienas brīdinājuma zīmes. interneti saka, ka cilvēki vispār tiekot iedrošināti tur peldēties tikai un vienīgi hidrotērpos vai ar kajaku (nīkuļi), bet mums jau dabīgais hidrotērps, haha. nepārsteidz tas, ka ūdens kvalitāte atzīta par labu esam, bet, lol, drošības nolūkos labāk nepeldēt/nemērkt kājas, sak, sams ievilks ar ūsām.

starp citu, vai tad Daugavai pa vidu nedzīvo tādi sami, kas retrīverus veselus rij?

augšupdatēts: nupat arī palasījos, ka peldēšanai ezerā esot jāliek dārgs eksāmens. spriežot pēc vietām, ko atradām šodien, nav vis (finger).

vakar gūglējot netīšām uzdūros foruma "piparmētra" stikla zārkam un radās jautājums, kāpēc tad galu galā iestājās mūžīgais miegs. kāpēc?

incanti jau, ko tie ļaudis pirms teju 10 gadiem sacīja. starp citu, aprunātā Deine Lakaien koncerta biļeti es arī pāris gadus panēsāju V. ādas bikšu kabatā (it kā tas liktos relevanti vēl kādam bez manis :).

vai mana rīcība kādreiz spētu jūs pārsteigt?
es sevi mierinu un saku, ka nē. visi taču zina, ka klusībā...



(atkal runā randoms, haha)

šodien iedomājos, ka cilvēki noteikti manis bīstas (iztēlojos sevi trešajā personā murminām un smejamies pie plīts, piemēram). abpusēji.

ikgadu ap to laiku, kad notiek Kritiskā Masa, no ziemas miega pamostas visi dusmīgie autobraucēji un metas aizstāvēt savas dabiskās tiesības uz netraucētu, velobrīvu satiksmi. nekad neesmu piedalījusies KM, jo, pirmkārt, neesmu licensēta braucēja, otrkārt, kopš vidusskolas beigšanas man ir piederējis velo tikai apmēram pusotru gadu.
easy, mate, noteikumus rubīju, atstarotājus lietoju, nemēdzu haotiski nesties no vienas ceļa puses uz otru et cetera. bet, anyway, autobraucēju reakcija mani vairs nespēj pārsteigt, kopš mēs ar draudzenes brāli slēpāmies no lokālā tiesību aktīvista Skrīveru kapos. jaunietis bija iedomājies, ka velosipēdistam esot jāatrodas kreisajā ceļa pusē, tāpat kā gājējam, un visai nepārprotami to arī darīja zināmu. atpakaļceļā no vecā ūdenstorņa mēs tikāmies atkal, tikai viņš laikam bija arī paspējis iepļaut/iešņaukt un ļoti entuziastiski mēģināja mūs nobraukt. kad viņš saprata, ka ar auto grāvī braukt tomēr nebūs košers, Likuma un Kārtības sargs izkāpa un aurodams metās skriešus. pakaļ diviem velosipēdistiem, kas mierīgi aizminās cauri tumsai un kapiem.

tāpēc jau ilgus gadus droši zinu, ka naidīgs autobraucējs ir satrakojies zvērs, un atstarotājs ir māneklis ar trušādas smaržu.

un vēl jau, haha, pa ceļam no Taurupes uz Skrīveriem mani gribēja piekaut tālbraucējs, bet tas vēl garāks stāsts.

kam man tas kompjuters vajadzīgs? ieiet draugos, izlasīt BBC ziņas, un tad man tas kompjuters nahui nav vajadzīgs! nahui nav vajadzīgs! nahui nav vajadzīgs! agrāk ta vēl ar bābām čatoju, bet tagad ko ta tur, visu laiku mājas - bērns, mājas - bērns. sīkā tagad uz mikimaušiem kritusi.

kaimiņi svin dzimpeni, es cepu kartupeļus.

zīmīgi: kad filmās galvenais varonis beidzot noņem brilles un saņemas uz (r)evolūciju, tās parasti ir pēdējās viņa dzīves dienas.



attēlā: randoms runā!

izrādās, ka istabas atslēga visu dienu mūs (ne)gaidīja istabā, kamēr abas durvis aizslēgtas, no kurām vienas atslēdzamas tikai no iekšpuses. durvju atlaušanas procesā paliku bez labās rokas, visi slēdži laikam jāsit ar āmuru, nu, zač, laipni lūdzam mājās. šos dažus teikumus rakstu, izmantojot atlikušo kreiso roku un labās vidējo pirkstu. cerams, ka man stipri kauli, citādi pirmais lūzums dzīvē, apsveikumus negribas. ha, bet pagājušogad, kad vārtījos pa asfaltu uz laikam Volguntes ielas, celis bija stipri melnāks, un Kartupelis mani izglāba.

RĒTAS IZDAIĻO LATVIETI

A. tikko ārā pa durvīm, bet virtuvē dzērāji jau aprunā narkomānus. :))

putukrējums, maisiņi, sakurījušies, pizģec!

brauciet vēl ciemos, es jūs izaicinu!