SOLIS LĪDZ ATARAKSEI

mēļo
ka tavs ego ir pārdūris debesis pušu
un
ir iestājies valodas pavasaris

+88_
_+880_
_++88_
_++88_
__+880_________________________++_
__+888________________________+88_
__++880______________________+88_
__++888_____+++88__________+++8_
__++8888__+++8880++88____+++88_
__+++8888+++8880++8888__++888_
___++888++8888+++888888++888_
___++88++8888++8888888++888_
___++++++888888888888888888_
____++++++88888888888888888_
____++++++++000888888888888_
_____+++++++000088888888888_
______+++++++00088888888888_
_______+++++++088888888888_
_______+++++++088888888888_
________+++++++8888888888_
________+++++++0088888888_
________++++++0088888888_
________+++++0008888888_
________#############_

paskatījos pa logu un noskaidroju, ka februāra iestāšanās draudi ir ilūzija, jo jau kuro dienu gājputnu kāši lido ziemeļu virzienā + brienot no zab, laimējās paklausīties Neparastā Putna koncertu. pēc akustiskās līdzības ar dziesmu visatbilstošākais nosaukums svešajai ciltij varētu būt zīriņi, bet REĀLI tie noteikti nav zīriņi. wtf, vai jau drīz iestāsies pavasarīgs oblivion?

kad mēs izaugsim lieli, mēs būsim tieši tādi paši, tikai vairs nevajadzēs piekoriģēt redzi, dodoties pretī aizvien jauniem horizontiem.

kad divi cilvēki viens otram pilnībā atveras un piedzīvo absolūtu mīlestību, arī visa pārējā realitāte uzplaukst. mēs vairs neesam personas, mēs esam Dievi un Dievietes savā hiperrealitātē, un tikai Dievs, kurš nepazīst pašmīlestību, var atļauties būt skaudīgs vai neempātisks.

ja man kāds visu laiku sacītu apmēram "haha, vai tad nu šoreiz atkal nekļūdies", es droši vien sajustos ļoti glaimota par man veltīto uzmanību un skaudību, jo, acīmredzot, ir ļaudis, kuriem pašu dzīves šķiet tieši tik beznozīmīgas salīdzinājumā ar mana Dievišķā Bruņinieka interneta dienasgrāmatu. :) nav jāpielūdz ne Dievs, ne Sātans, ne Krišna, tikai pašiem sevi un vienam otru. <3 (un to mēs arī darīsim mūžīgi)

latviešu tautas pasaku Velns ir tas pats Pāns, tikai kristieši viņu pataisījuši par neveiklu visu transcendentālo likstu ierosinātāju. vispopulārākais antagonists Sātans, savukārt, apvieno visas pagānu dievības, kas saistītas ar jebkāda veida pašizziņu, tai skaitā, arī ar baudām, jo vienīgā bauda ir dievišķā gaisma kopienā, kuras locekļi seko rūpīgi izplānotam reglamentam, lai atpirktos no soda par inkarnēšanos šajā realitātē. heh, you wish!

es tagad dzīvoju tornī, kur svilpo vējš un uz skapja uzzīmēta plika, bet kautrīga beibe, un nespēju sakārtot māju, jo visu laiku domāju par absolūtu savienošanos.

Kosmoss Tevi mīl

1. janvārī pamodos pēc 7 stundu miega (netipiski man) un nevarēju vairs iemigt, pie apvāršņa karājās kalendārs, un es nejutu ne mazākās noguruma pazīmes, lai arī jauno Virscipara amata izpildītāju biju sagaidījusi darbā ar Shake&Go. dārgais kolēģis, kuram nelika būvēt kapitālismu jaungada naktī, atnāca ar vairākiem šampjiem, bija arī rituālais kāsis un prezidenta runa (āāā, savāda grimase). vēlāk atnāca draugi ar petardēm, šampi un mājas vīnu, bet es nepaspēju rihtīgi iedzirkstīt, kā jau bija jāskrien atpakaļ apkalpot telēnus no Piena. bija arī trashy diskotēka rīta agrumā, un galu galā man nemaz nebija spēka nomazgāt muti - iekritu spilvenā, lai pamostos visa tāda stimulēta un vēlāk iepostotu sociālajos tīklos: "2015, I <3 u!"

atvadies no faraona
iededz rituālo guni
nekāp pāri slieksnim
tu jau esi klāt

es nerakstu par tādām lietām kā peldes Ievas kostīmā ar mērķi parādīt, ka esmu bad-ass motherfucker (daddyfucker?). šāda rīcība (abas no iespējamām) nav ne laba, ne slikta, tā ir tikai bezrūpīga sociokulturālās etiķetes (lasi: ilūzijas) ignorēšana vai... vēl vairāk! kā var ignorēt to, kam apziņā vispār nav vietas? kālab vispār jātērē savs dārgais laiks, cenšoties izpildīt kolektīva plānu vai anti-plānu, kura mērķis pavisam noteikti nav veicināt individuālo ekstāzi? cik esmu dzirdējusi, daudziem nepatīkot dzīvot melos, taču daudzi ar zobiem un ķetnām metas nodrošināt ilūzijas turpinājumu - uzkāpt uz Mēness krātera malas, iespraust zemē fliterētu karogu ar zeltītu, milzīgu uzrakstu "NARMĀLI ČUVAKI VAIROJAS KASMASĀ".
lūk, un es par to rakstu tāpēc, ka vēl tikai mēģinu saprast, kura atslēga ir īsta, pašlaik domāju, ka neviena, jo nav tādas atslēgas, kuru savām vajadzībām nebūtu radījis čuvaks uz Mēness.

gaidu ziemassvētku brīvdienas, kad ČETRAS DIENAS cepšu piparkūkas, griezīšu salātus, staipīšu vīnu pa pagraba cellēm, šķirošu kastes ar mākslīgajiem čiekuriem pūdercukurā, lasīšu aizliegtās grāmatas un rajona laikrakstu pie melnas brokastu kafijas, skaušu mežonīgus zvērus, iešu līdz upei, kamēr vēl gaišs, bazarēšu ar brāļiem, izvēlēšos divas exkluzīvas vīna glāzes lielpilsētai (jo vairāk par divām nevar noslēpt, ja), gulēšu saldi, netērēšu naudu, kāpšu lielajā ozolā līdz pašai galotnei un bez spēka kritīšu lejā, jo nafig vairs nebūs vērts braukt atpakaļ, my life is complete again

prāts ir uzvarētājs nevis zaudētājs, ja nākas dzīvot konkrētajā laiktelpas punktā, jo tu nevari visu laiku atrasties tikai mirklī - scenārijā tā nav paredzēts. šis, protams, tikai tad, ja esi jau atteicies no scenārija, jo citādi tu nekad nesajutīsi visas tagadnes eiforisko iedarbību.

laikam jau runa nav par to, kāds vēstījums tiek nodots emociju uzplūdos, bet par to, kādas individuālās iezīmes atklājas komunikācijas gaitā.

stāvu piketā ar ūdeles bildi, no domes ēkas iznāk čuvaks un garāmskrienot izmet: "viņi tāpat nomirs no vecuma!"
es arī nomiršu no vecuma, ja

-neizgudros zāles pret vecumu
-nesajukšu prātā
-man neuzbrauks smagais auto, jo velosipēdisti=loxi
-nenomiršu no vēža
et cetera

bet tas nenozīmē, ka es negribētu savu atlikušo laiku pavadīt bezbēdīgā dejā plašajos mežos un laukos. like, wtf, čuvak?

My apple tree my brightness
It's time we were together
For I smell of the earth
And am worn by the weather

ja es būtu reliģiskā līdere, es
iemitinātu savu sektu vēsturiskā namā Rīgas centrā
noprecētu 7 jaunekļus
par ziedojumiem uzceltu veselības centru Asaros, kāpu zonā
brauktu ar mīlestības rolsroisu
algotu personīgo pavāru
katru dienu pīpētu hašišu no rituālās ziloņkaula pīpes
mudinātu samīļot sev mirklīgi tuvāko biedru, var arī gliemezi un tikai sirsniņā <3

tava tagadne, protams, ir "spējīga piedāvāt" ļoti ierobežotu skaitu opciju, un tu vari izvēlēties pavadīt savu laiku gan pašapmierinoties pie kolektīvā ego spoguļattēla, gan mēģinot kaut iebakstīt kolektīvajam ego tuklajā sānā ar mazo pirkstiņu un parādīt, kurā virzienā atrodas durvis. lūk, esmu izvēlējusies pēdējo variantu, un, tā kā šeit atkal ir ierobežots skaits reāliju, attiecīgi arī devusies pa sev tīkamāko taku. nevajag tāpēc mani saukt par liekuli un vispār svarīgākas problēmas ignorējošu, psihu narkomāni. cilvēks tomēr ir apveltīts ar spēju domāt nevis tikai sekot saviem emocionālajiem impulsiem. komentāri - slēgti.

dusmīgs civēks ir akls, tāpēc dusmīgam cilvēkam neizdodas

*veidot loģiski pareizus spriedumus
*randomi izrādīt laipnību
*ieēst zaptsmaizi ar baudu
*saskaldīt malku ar mīlestību