ϟ⧂LIS LĪ►Z A☥ARA⚒E⚕

It is pretty difficult to discuss the part where I was in the hall of mirrors

Kā apgāzt mītu, ka ADHD un visa tā pārējā herņa ir īstas "slimības" un bērni ir jānozāļo kā mazie zombaki, lai viņi mierīgi sēdētu klasē un atkārtotu skolotāja kustības kā tie atdarinātājdzīvnieki, kas izmanto žestu valodu?

Par zinātni un paradigmātisko pasaules skatījumu domājot, mēģinu iztēloties ģeocentrisko modeli darbībā. Daudz kas no tā, ko viņi tur sastrādāja, darbojās, bet kāda milzīga atšķirība kaut vai kartogrāfijas metodēs! Iedomājies, ir tāda liela figūra, kas reprezentē esošo paradigmu summu noteiktā sabiedrībā. Lai varētu kaut vai uzbūvēt pilsētu, mums ir jāvienojas par galvenajiem pieturas punktiem struktūras plānojumā. Kā fizikas teorijas ietvaros ir iespējams iekļaut ģeocentrismu un praktiskās saimniekošanas metodes? Vai arī šie vienādojumi ir nesaistīti, un cilvēki agrāk strādāja, vadoties pēc dievišķās intuīcijas?

Par naida runu runājot, ikviens personīgi pazīstamais personāžs, kurš mani tādā apvainojis, pats iepriekš ir rādījis kārtīgu naida runas piemēru, apsmejot gan dzelteno lapu galvenos tēlus, gan citus no savām aprindām, gan "draugus". Esmu to vērojusi apmēram 10 gadus. Apsmej citus, tavā klātbūtnē izliekas par labo tēlu un tad apsmej arī tevi. Piemēram, viens A reiz 15 min skaļi ņirdza par to, ka man ir melna platmale.

Tikai nepārprotiet, es zinu, ka ir bērni, kuriem klājies sliktāk. Piemēram, vairākus gadus dzīvojām kaimiņos zēnam, kurš bija mazā brāļa vecumā (7 gadus jaunāks) un tika nelaists mājā un barots ar sauso suņu barību un roltoniem. Tas bija sods par televizora skatīšanos, kad māsai traucēja, vai kas tamlīdzīgs. Protams, ka es neiedomājos kādam nosūdzēt. Man šķita, ka tas ir vismaz daļēji normāli kaut kādā lokālā kontekstā.

Esmu tāds indivīds, kuram visu dzīvi ir bijušas sociāla rakstura (precīzāk, uzticēšanās) problēmas un smalki slēpta depresija. Es vairs neticu ģenētisko predispozīciju teorijai. Kāpēc? Jo bērnībā man nācās ievērot kaudzi noteikumu, kuri man kā grāmatu tārpam šķita absurdi, lai neteiktu vairāk. Vēlāk es kļuvu par neciešamu, izolējušos tīneidžeru, kas pārkāpa pilnīgi visus noteikumus, ko vien spēja. Daži no ierobežojošajiem faktoriem:
*Draugu apciemošana ir pazors visai ģimenei, jo tiek skatīta kā parazītisms sabiedrības acīs. Kamēr citi drīkst un priecājas, man jāsēž savās mājās un jāspēlējas kopā ar sevi.
*Runāšana pretī ir aizliegta kopš tiem laikiem, kad skolās vēl sita smejošus skolēnus ar klases žurnāliem.
*Seksualitātes apzināšanās ir pazors, bet jāģērbjas vienalga ir pēc sava dzimuma standartiem.
*Ja es kaut ko izdaru labi, tas ir audzināšanaa nevis talantu nopelns. Labie darbi tiek aizmirsti, tiklīdz kā nedaudz "paslīd kāja".
*Pie datora sēdēt ir slikti, lai arī tev pat vairs negribas spēlēt datorspēles ar daudz jaunāko brāli. Reiz, kad 6 gadus veco kārumnieku nepalaidu pašaut bandītus, tēvs man iegāza pa muguru un nosauca par cūku. Es gribēju paklausīties mūziku, jo biju tikko atklājusi, ka internetā to var.

Māte bija šopingā uz UK. Teica, ka esot neiedomājami briesmīgi - visur tie pretīgie babaji. Atteicu, ka man būtu kauns tādu vārdu lietot un latviešu imigranti man šķita daudz nekulturālāki un kopumā debili. Šodien man atsūtīja ekrānšāviņu nevis linku no ss.lv. Aizkrauklē esot lēti dzīvokļi. Nahui tā Aizkraukle, tad jau labāk Vecdaugava vai, es nezinu, cita valsts, nopērciet taču normālas kurināmās ogles, senči!

tas krazū dzīvoklis bija drausmīgā stāvoklī, esmu tur bijusi un veselu dienu torčījusi uz krēsla, kamēr dārgais nodarbojas ar remontu. viņa negrib maksāt, kamēr viss nav pabeigts, bet tie sarežģījumi ar oriģinālo konstrukciju/plānojumu un naudas trūkums kaut vai lai aizbrauktu uz darbu ir nereāli normālam darba tempam. nemaz nerunājot par to, ka cilvēkam vienam pašam jābīda skapji, jānes paneļi uz augšējo daudzceltnes stāvu un jādiskutē ar tantēm, kurām nepatīk būvgruži konteinerā. dirsā ir, vecīt, dirsā ir.

pienāksi tuvāk, krazū? izkodīšu acābolu!

https://youtu.be/rhCiIumyTmM

ja, sekojot utilitārisma ētikai, man būtu jāizvēlas, ko izgrūst no laivas - nelabvēli vai manu kaķi, es izvēlētos nelabvēli.

In my dream there was a contest for the best voice, so I sang "Pheonix" by "Satyricon" with the video playing in the b/ground, but Satyr had no pants in it, oddly enough, and I could not (Sivert did not let me) sing it to the end. Sivert Hoyem was the substitute teacher in my class for the best voice.
Dreams are fun. I was the only one going solo, not using a real band.

I've done so much for love of individual units of thought that I do not even know, what to begin with.
yeah, I probably know

how suppressed one must be to become a nemesis to the total, peripheral, angular, permanent, yet so contemporary movement [or development] (as one must say) of humanity?

If I think about Lyfe really hard, I had lost some of the basic principles:
*Once you've discovered immortality, self-doubt must be eliminated
*Love is the primal moving force. Total forgiveness also. And yet, you are the counter-force for development issues.

Kaķim ir iesnas, tāpēc viņš sēc kā goblins.
Man bija dažas haltūras un radošās dzemdības, bet tā sieviete liek pilnīgu mīksto mūsu darījumiem. Es sāku izjust aizvainojumu un necieņu. Varbūt tur ir kaķa slimības sāls.

ģimenes infowars par "pozitīvās attieksmes trūkumu" un radošās domāšanas nāvi

Drīz atkal satikšu diženo Seru Murimortu fon Ķeksi.

also, ciba is not the ending :((((

one might think - how did this gal even get on the interwebs? well, I am the noone you never knew about. now I am living with that. If you ask, i would not reply. if you fuck me over, i would consider eating you whole
a troll? hhmmm, I am rather good-looking and smart and not at all losing-all-their-talons. I am simply a predicament. and I am determined af.