SOLIS LĪDZ ATARAKSEI

*kovbojs, kuram ļoti garšo šokolāde
*smejošais aziāts, kurš reiz nospēra živenes
*olimpisko 50 pensu monētu kolekcionārs, iegriežas reizi 3 dienās, īpašās monētas, viņu gaidot, paslēpju kases dziļākajā stūrī
*Die Antwoord zaķis, tetovētāja ar ļoti skaistiem vasarraibumiem
*čalis, kurš naudu trīcošām rokām skaita balsī un ir atplaucis smaidā pēdējo pāris nedēļu laikā
*"and one of them miniature Bell's (whiskey)" džeks
*skarbais lietuviešu onkulis, "NO BAG!"
*sieviete, kura katru dienu iztriec pudeli šņabja un gribēja pieteikties darbā tajā pat veikalā, kur to iegādājas
*zaķis, kas vakaros iepērkas, tērpusies koši rozā halātā un čībās

šodien veikalā starp citu bija ienācis jocīgs vīriņš, kurš labdarības vārdā tirgoja nesmukas ziemassvētku nozīmītes (izņemot to ar sarkankrūtīti, kura bija tikai paraugam līdzi) par 3 mārciņām gabalā, apžēliņ. nopirku vienu sniegavīru, lai ļauj man turpināt sirsnīgi nodoties darbam, bet šis: "kā? tikai vienu?"
pēcāk pusstundu dusmojos, ka nepateicu, nahui man ziedot nezināmiem britu bērniem, ja manā miestā nēsā viņu vecās kedas, bet viss ir līdzsvarā, jo boss uzdāvināja lāču maizi un mežacūkas desu, ja, nabadzīgai mūžīgajai studentei. ā, un britu pārtikas krīze arī manī rosina aizdomas, ka tas tikai pateicoties vēlmei uzturēt standartu, karoč, sviests un kefīrs, first world madness, haha.

pirms pāris nedēļām (Super) Mario klons ap metru 90 gribēja man pārdot veselu komplektu keramisko nažu - vaboles un rupučus izgriezt. teicu, ka princesi glābt netaisos, lai pamēģina pie lordiem un lēdijām, pakistāņu narkobaroniem. implicēju, tobiš.

šeit sniegu gaidīt nemaz nenāk prātā, bet savu mincīti gan es šovakar atkal gaidu, pat cienastu pa ceļam uz mājām paķēru. viņai vārdā Rozīte, un viņas mikročips ir reģistrēts uz kaimiņienes vārda. viņa ir stāvā sajūsmā, kad ierauga mani, un šīs siltās jūtas ir abpusējas. pirms nedaudzām dienām viņa izmisīgi skrāpējās pie durvīm, tādēļ "nācās" atļaut pārlaist nakti tepat. vakar viņa atkal uz brīdi bija aizsnaudusies man blakus, kamēr skatījos kino, nu, <3. kādus ceļus tu brien šovakar, mincīt? kāpēc mājās tevi nebaro un nespiež cieši klāt?

gaidu, kad pieklīdīs arī lapsa.

ciklam ir jāatgriežas sākumpunktā

kolektīvā ego mikrouniversā pieņemtie noteikumi to nepieļauj

toties stimulē bēgšanu pretī finiša līnijai

чо за...

Dear BOSS, it's the first of them advent sundays, so tonight I am drinking beer in gloomy candlelight and listening to DARKSPACE, but I'll be FINE goddamit, 'cause russians are born drunk, aye?

+++

Bija atnākusi krievu tante ap 50 un teica, ka vajagot SMALL BOX. Boss piedāvāja groziņu. BASKET NO GOOD! SMALL BOX! Izrādās, ka gribēja maisiņu saldētajai produkcijai. Ok, nākamreiz dosim uzreiz, bet šī: "NO NEXT TIME. NEVAR COME NEAR!"
Arī: ja austrumeiropiešu izcelsmes čalis gados nesaprot, ka simkartes ir par brīvu, vajag izteiksmīgi vicināties ar rokām un atbildēt ko līdzīgu "NO PAY".

tavs ego tikai knapi ieplaisā, kamēr tu neizjūti vislielākās šausmas universā. fight or flight, nē, tas vēl ir tikai pašsaglabāšanās instinkts darbībā, šausmās instinkti vairs nav spējīgi darboties, lidmašīna bezgalīgi sašķīst pret zemi, viens vienīgs kadrs.

astrālie eži ilgi nevar palikt mierā - kad ir jau pagājusi pēcpusdiena un aizmirusies pēdējā tikšanās reize, vispirms sāk kutināt deniņos, pēc tam piebriest kakla artērija, un gara, smalka adata caurdur bungādiņu. bet uz atvadām tiek viens glāsts degungalam, viņi ir aizgājuši un atstājuši mani trīsam.

kā ir jāstrādā veikalā ļoti aizņemtā sestdienā? kamēr nākamais pircējs vēl minstinās, vai sēnes vai kāpostus, iztulko latviešu valodā Stīva sludinājumu darbam fermā un nopelni piečuku 5 minūtēs. kārtējo reizi šokē bosu, pastāstot, ka Moku dzer bez piena. uzkod kēksiņu, atnes kasti sidra, pabazarē ar džeku no futbola komandas. nē, bet vispār musīši šodien smeldz.
eu, ciniķi, es labprātāk strādāju pusgadu ar pārīti turku bosu nekā dažas stundas kopā ar tevi vai līdzīgajiem.

viens no lielākajiem ļaunumiem ir ieciklēšanās fāzē un sekojošais vēlmes (izdarīt secinājumus) trūkums. vēl to mēdz saukt par tīšu ignoranci, reizēm par uzpūtību. diemžēl burbulis mēdz uzsprāgt biedriem sejā, lipīga, siekalaina, rozā masa pārklāj skropstas un uzacis, tomēr ir jāsakož zobi, jāizskaita līdz 10 un jāsūta saīgušais bērns uz diendusu. bez pusdienām, protams. lai izkošļā vienu bloku pēc otra, gan pāries.

aizstāvībai par savu anekdotisko atklātību varu tikai paņemt Virtuves Velnu (tm), ietriekt asmens šaurāko leņķi galda virsmā un atgādināt, ka gals = sākums.

šodien man ir brīvdiena, bet visas pārējās nedēļas dienas es satieku cilvēkus, par kuriem arī es potenciāli varētu kļūt, un man gribas ar viņiem iedzert cabernet sauvignon netālajā kapsētā, kur esmu redzējusi elles liesmas izšaujamies no kapenēm, un noslaucīt visus tos putekļus no virsjakām un mēteļiem. bet tā taču nepieklājas, tāpēc rīt no rīta es atkal atspraudīšu emo šķipsnas un smaidīgi nostāšos postenī aiz letes. nahui būt godīgam, ja. nahui atvērt grāmatas, nahui tās rīt.

manā karalistē man viss ir atļauts, tāpēc es varu pačukstēt: "vīnu nelej ārā, vīns ir jālej iekšā."
rokas nav jāglabā kabatās. ziepes nevāra no glicerīna, bet no vēlmēm.
bīties no Sātana nozīmē atļaut Sātanam dzīvot savā galvā.
guļošais milzis saka: "laiks novākt ražu!"

Kad narkotikas ir, tās ir līdzeklis. Kad narkotiku nav, tās ir mērķis.

domāju, ka turkiem bodē tāda lieliska darbiniece vēl nav bijusi - pirmajā dienā 4 mārciņu vietā uzsitu 400 un uz atvadām gandrīz ieskrēju stabā. otrā bezmiega nakts, mulsums un ieradums uzpīpēt vidēji reizi stundā, uzdzerot aliņu. ļoti patika regulārie pircēji, saimnieka bračkas un latvietes, kuras nezināja, ka es arī.

starp citu, šodien esot musulmaņu jaunais gads, redzēju kalendārā.

bērnībā ticēju, ka ir tāds universs, kur dzīvo visas pasakas un murgi. nekad nešvīkāju grāmatas.

viens no labākajiem citātiem, atrasts blogā, kur ir VISS.
( skatīties, protams, tikai cienītājiem. )

esmu ļoti, ļoti nogurusi. lūdzu, sedziņu, alu un pīpi, un tad es forever.

vienīgais veids, kā atšķirt intelektuāli no pseidointelektuāļa, ir izveidot komisiju, joptvai, un uzdot jautājumus, uz kuriem komisija pavisam noteikti zina atbildes. cita lieta, ja uz jautājumiem nav iespējams sniegt viennozīmīgas atbildes. tad visus kopīgi uz jūrskolu, nah, kopā ar Dostojevski, Rīgas Laiku un espresso automātu.
mani tracina šitās pseidoproblēmas.