BIŠU STROPS ASTRĀLAJĀ TUKSNESĪ

jau nedēļu gaidu pērkona negaisu, ko ik dienas atliek darbvirsmas laika pareģotājs. šodien nekādas vizināšanās - trausla miega izraisīts nespēks, sapņi par ļaudīm, tuviem un tāliem, sapņi par alumīnija rumakiem. un Trūbladiņa jaunās sezonas atvēršanas svētki. visiem sidru! visiem dooomu! medainus persikus! atlētiskas miesasbūves vampīrus!

iedomājies, vai latviešu valodā ir ekvivalents vārdam "ripe"? apzīmējums "gatavs" nu ne tuvu neizraisa tik fantastiskas asociācijas. "I'm ripe for the great feast, my king," teica Sansa pirms Džofrija kāzām.
Ripen your peaches at home, law-abiding citizen!

(lai lasītājs nepārprastu, sāku ar piebildi, ka velobraukšana ir viena no ļoti nedaudzajām nodarbēm, kas man šajā ciešanu pilnajā Zemes dzīvē tik tiešām patīk)

ō, zač, kas par braucienu! vispirms bijām apšaubāma rakstura garāžā krāsaino cilvēku rajonā un konstatējām, ka izsolē laimētais veļuks ir derīgs tikai šrotam. jaunais cilvēks piedāvāja vēl visādus variantus, "ja neesi apmierināts, nepērc" utt. pēc ilgas kaulēšanās paņēmām vienu "tā neko" variantu un notināmies. vismaz varēs nodragāt (mierinājums).

tālāk ar pusstundas nokavēšanos ieradāmies smalkajā Londonas centrā pie apaļīga vīriņa, kurš ilgi (bez vajadzības) centās skaidrot nejēgām ārzemniekiem, cik Specialized ir superīgs ražotājs. notestēju uz trotuāra, gandrīz sāku spiegt no priekiem, tagad esmu teh proud owner of Specialized HardRock Sport superīgā stāvoklī (ja neskaita aprūsējušu bremžu troses "turētāju" aizmugurē) un tikai par 110 mārciņām nabagāka. toties par vienu MATRIX III bagātāka. un, jā, šis ir tas kumeļš, kas ir pelnījis tikt nosaukts par Revolūciju.

"Vai tu zini, kas notiek, kad es uzbraucu ceļam uz grumbām? NEKAS!"

nopirkšu lielas saulesbrilles un kriptonītu un braukšu kā Boss. kur ir mana durstīgā kārts? kur ir mans zobins?

ārā, pie pagrabstāva durvīm agonijā lokās it kā kāpurs ar garu, tievu žurkas asti, kuram skudras masveidīgi uzbrūk un ēd nost dzīvu. kas tas ir? neizdevies mēģinājums iekūņoties?

kad mirkšķina ar šķiltavu zilo lampiņu, vietā, kur staru kūlis pieskaras griestiem, parādās lodziņš uz Melnmītni.

un kā tu tulkotu "Blacklodge"? un "Twin Peaks" (ja pieņemam, ka šī ir tautas pasaka bez anglicismiem)?

man ļoti nepatīk rozā/lillā/sarkani sieviešu kalnu velosipēdi ar zemām stangām. tik pazemojoši, tipa maigā versija nesportiskākajam no dzimumiem, kas atpazīst tikai specifiskas krāsas.

gan jau es kaut ko pa kapeikām novinnēšu izsolē, bet 'itie tīri konceptuāli ir cērtami:
Elevation
Karma

visas lapsas ir labas lapsas, Matrix II īstajā vārdā bij' Trekking Fox.

(kā lai darba laikā slepus novinnē Vikingu?)

-ko tu darīji svētdien?
-nu, tā, neko īpašu - paskatījos Ofisu, pirmoreiz salaboju elektrisko sildītāju.

bez interneta, ja.

ziniet, dzīvojot starp zvērinātiem patērētājiem-uzmetējiem, ikviens sadzīviskais sasniegums ļauj justies kā Pārcilvēkam. vai Dvaitam.

Septiņu Māsu Lauku Parks ir atbaidoši komerciāls, toties, ja ļoti tālu aiziet, var aizbēgt no priecīgajām atpūtnieku ģimenēm un modīgajiem lielpilsētu aziātiem ar rokassomiņām un augstpapēžu kurpēm. un tālu aiziet tik tiešām var, tikai, ja ir auto, tas ir jāizglābj no stāvvietas līdz 9.00 pm, citādi var nākties gulēt bez telts (kuru nedrīkst, tāpat kā visur citur).
upe, pļava, melns gulbis, galā - pludmale tik vējaina, ka burtiski pūš no kājām. tālāk var droši meklēt aizvēju klints grotās, iedzert sidru un paslepus iekurt ogles. pēc pusdienām ir jāmeklē lielā klinšu arka, ko var pamanīt jau iztālis, fotoaparātā zūmojot nevēlamus viesus. to var droši pieņemt par pludmales takas galamērķi, jo tālāk, vadoties pēc kartes, ir tikai jūra un pabs, un Akmeņainais Ceļš ir tik grūts, ka zābakiem nolūzušas visas bleķa bļembas no zolēm.
pēc tam - skaisti sabrukt, vairs negribēt tumsā apsekot vecas baznīcas.

tas savādais mirklis, kad piedzēries kaimiņš sirsnīgi saka: "neuztraucies, mēs tev netraucēsim!"
ļoti labi, pirmais no neceļiem aiz muguras.

jā, komentē jau tikai tos hipsteru puostus par futbolu, indie, kurpēm, elektroniskajiem lasītājiem.



attēlā: apavi

Troll at St. Peter and St. Paul's Church in Aylesford (unwilling to get zooomed in, sorrzzz)

cilvēki reizēm man jautā, ar ko es nodarbojos tad, kad nestrādāju. var atbildēt kodolīgi: ar klaidoņtūrismu. var arī pastāstīt, ka pagājušosestdien bijām Doverā, galvenokārt, lai apskatītu them famous white cliffs tuvāk. no augšas var neierobežoti piekļūt St. Margarett's at Cliffe ciema apkaimē, un, ja vajag, neviens netraucē arī nolekt. šķiet, ka konkrētajai vietai, kur noparkoties, nav specifiska nosaukuma, bet labs lendmārks, pēc kura orientēties, ir mirušiem karavīriem veltīts obelisks. tālāk dodies pļavā pa iemītām takām, tikai neieskrienies, jo par Zemes malu brīdinājumu nav. nogulies slapjajā zālē, apreibsti no bailēm un saviļņojuma, skaties kaijaku ligzdās, jūrai un Nāvei sejā, centies nenomest fotokameru un uzņem šķībus, miglainus kadrus. tad piecelies un skrien tālāk pa pļavu, uzpīpē un nosalušām rokām atkal mēģini nobildēt vietu, kur izkusušais ledājs iegrauzies Zemes krītainajā miesā. tad atceries, ka šajā zemē vēl nekad neesi redzējusi tādus plašumus bez dzeloņdrātīm, cilvēkiem, brīdinājuma zīmēm un betona.
lai apskatītu klintis no apakšas, var doties uz Samphire Hoe, turpat pie Doveras no šosejas uz Ešfordu puses izbraucot cauri tunelim krītā. no visa tā, kas agrāk bija tuneļu vietā, esot uzbērts Samphire Hoe, kas ir milzīgs parks makšķerniekiem un odzēm un nodrošina ērtu piekļuvi garai, garai pludmalei. nav tik interesanti kā no augšas, bet patīkama pastaiga ar episkām ainavām tomēr var izdoties. no parka var redzēt krīta sienu visā diženumā, bet tālāk, pludmalē, var kāpelēt pa jūras sagrauztajām atlūzām un vakara noslēgumā svinīgi atkorķēt.
un vēl mēs bijām muzejā, redzējām ~3500 gadus vecu laivu, eksotiskas aristokrātu medību trofejas, senus skeletiņus no izlaupītām kapsētām un, vairākkārt, arī variācijas par Hitlera ūsām virs Impērijas krastiem. bet ieeja cietoksnī vienam purniņam izmaksā 17 mārciņas. :( citreiz.

edited: filmās Doveras klintis parasti aizvietojot ar Septiņām Māsām, kas dienvidu virzienā tālāk pa piekrasti. domāju, ka laba pietura, jo esot mazāk piespamots ar civilizācijas blakusproduktiem. esot arī baltākas. :D

ja es būtu piedzimusi Westerosā un man liktu precēties, dzemdēt izredzētā bērnus un nēsāt zīda kleitas, es būtu aizbēgusi uz mežu pie bandītiem mācīties melot un kauties. tā arī bija, tikai bandīti bija apmēram mana auguma un mācījās no manis. :))

(par Sarkanajām Kāzām zināju, bet tāpat esmu salauzta
+ Džon?)

I bet, bet.

nopietni, kāpēc cilvēki parasti dod priekšroku māxlas galerijām un, nezinu, restorāniem? vislabākais trauks, kurā ievākt ķiršus, ir vēders.

tieši tā, atpūties, ceļotāj. te tu dzīsi saknes un barosi izsalkušos zvērus un putnus. lai labi!

tā, lēnām un visu pēc kārtas. vakar ar stundas nokavēšanos apmeklējām Soli pretī Monsanto, bet tur bija tikai bars hipiju, kas dalīja flaijerus un nedaudz pabļaustījās, un krišnaīti, kas bez maksas baroja ar garšīgu vegānu paiku (vēl jo garšīgāk, ja kopš pēdējās nopietnās maltītes pagājusi vairāk nekā diennakts). futbola mačs "Vācija - Vācija" ierindas pilsonim saistošāks. whatever, paskatījāmies uz vecām būdām un devāmies garākā ekskursijā, lai beigās nokļūtu āfterpārtijā, kas arī nebija diez ko interesants - vecs panks skaitīja dzejoļus par politiku, meitene apātiski vilka meldiņu, nu, tur kaut kāds pusaugu wannabe emo. pirms promiešanas vēl paklausījāmies maza latīno puikas diskotēku, kas no vakara piedāvājuma likās vispavelkošākā, varbūt pasākums būtu izdevies, ja būtu bijis vairāk šinšilzēnu. kopumā esmu vīlusies, ar saukļiem pret ĢMO uzmanību sen vairs nepiesaistīsi, kur nu vēl sēžot mauriņā un velkot kāsi.
bet šodien bijām piknikā pie kukurūzas lauka, šūpojāmies mežā un atradām konspiratīvo fermu, kur līdzās vairākiem autovrakiem mitinājās zirgs, vistas un dažas aitas. ļoti liels vizuālais kontrasts ar visiem apkārtesošajiem īpašumiem, mežā noslēpts zaķu dārzs ar elektrisko žogu, 5 darbojošies ledusskapji pagalmā, manipulācijas ar norādēm uz publiskajām takām, brīdinājumi par privātīpašumu katrā pagriezienā. kamēr no vienas puses māja izskatās pamesta, otrā pusē troļļi (hipiji!) vāra zaķu un tūristu zupiņu?
tagad domāju, vai man neļauties cibas spiedzienam un neatgriezties mežā pie troļļu fermas, lai izšūpotos vēlāk taisītu lakšu pesto un publicētu recepti. nē, jums pietiks ar kapu eņģelīšu fočenēm. komentārus gaida tikai hipsteri. (flex)

"In cultures with Manichaean and Abrahamic religious influence, evil is usually perceived as the dualistic antagonistic opposite of good, in which good should prevail and evil should be defeated. In cultures with Buddhist spiritual influence, both good and evil are perceived as part of an antagonistic duality that itself must be overcome through achieving Śūnyatā meaning emptiness in the sense of recognition of good and evil being two opposing principles but not a reality, emptying the duality of them, and achieving a oneness."

gana labi salikti vārdi, piemēram, ja galvā viesulis. nesaprotu, kāpēc tu domā, ka esi guru, ja baidies atbildēt uz jautājumu pēc būtības.

mūziku klausos visu dienu darbā, pleijeris vecāks kā sazin kas, last.fm neskroblo, mājās skatos klipiņus vai klusumā lasu. sāk palikt kauns, username abandoned.
bet vispār tas Morbīdā Eņģeļa remiksu albums ļoti labi skan, kad strādā ar plaķenēm.

kāpēc gan censties balansēt uz tā zobina, ja var vienkārši pakrist, sašķelties uz pusēm un skaisti izlīt pa visu matēriju?

tā, ar visšķīstākajiem nolūkiem

nelabi metas no visiem "apžēlo, apžēlo, runā tikai akadēmiski pareizā, politkorektā valodā! saudzē manu ego! rīkojies pēc labākajām manas subkultūras tradīcijām!"

tas viss taču mīlestības dēļ. <3