ϟ⧂LIS LĪ►Z A☥ARA⚒E⚕

ja, sekojot utilitārisma ētikai, man būtu jāizvēlas, ko izgrūst no laivas - nelabvēli vai manu kaķi, es izvēlētos nelabvēli.

In my dream there was a contest for the best voice, so I sang "Pheonix" by "Satyricon" with the video playing in the b/ground, but Satyr had no pants in it, oddly enough, and I could not (Sivert did not let me) sing it to the end. Sivert Hoyem was the substitute teacher in my class for the best voice.
Dreams are fun. I was the only one going solo, not using a real band.

I've done so much for love of individual units of thought that I do not even know, what to begin with.
yeah, I probably know

how suppressed one must be to become a nemesis to the total, peripheral, angular, permanent, yet so contemporary movement [or development] (as one must say) of humanity?

If I think about Lyfe really hard, I had lost some of the basic principles:
*Once you've discovered immortality, self-doubt must be eliminated
*Love is the primal moving force. Total forgiveness also. And yet, you are the counter-force for development issues.

Kaķim ir iesnas, tāpēc viņš sēc kā goblins.
Man bija dažas haltūras un radošās dzemdības, bet tā sieviete liek pilnīgu mīksto mūsu darījumiem. Es sāku izjust aizvainojumu un necieņu. Varbūt tur ir kaķa slimības sāls.

ģimenes infowars par "pozitīvās attieksmes trūkumu" un radošās domāšanas nāvi

Drīz atkal satikšu diženo Seru Murimortu fon Ķeksi.

also, ciba is not the ending :((((

one might think - how did this gal even get on the interwebs? well, I am the noone you never knew about. now I am living with that. If you ask, i would not reply. if you fuck me over, i would consider eating you whole
a troll? hhmmm, I am rather good-looking and smart and not at all losing-all-their-talons. I am simply a predicament. and I am determined af.

although, I love drugs. I used to present myself as T. Leary of my century. I told things n stuff. now i enjoy feeling stiff as a dick. please, no comments on family life.

if drugs were invented by me, I would say, fuck science, give me a hug

nekad neesmu rakstījusi par tiem, kuri zvanīja naktīs, bet tur jau ir cits empātijas bekgraunds

par psiho runājot, man pavasarī bija tāds reāli apdolbīts pielūdzējs, ar kuru iepazinos mikroautobusā pēc darba. viņš apgalvoja, ka esot bagāts nekustamo īpašnieks un baikeru bandas vadonis/bračka. iedzērām divus alus kafejnīcā pretī rīgas autoostai. kādu stundu klausījos, kā šis sevi liela un mēģina mani pierunāt kļūt par viņa padevīgo draudzeni. kad teicu, ka man ir salauzta sirds un viss emocionālais izraisa vēmienu, viņš izlikās par kurlu un grāba manu roku. teica, ka es ģērbjoties visu laiku vienās drēbēs (melnos džinsos un virsjakā???) un viņam esot licies, ka esmu "bomzene". bet vispār es labi izskatos un liekoties interesanta. pats strādāja Mārupes siltumnīcās un dzīvoja visai pieticīgā dienesta viesnīcā ar savējo "plazminieku". piekritu apmeklēt Prieka Vēsts dievkalpojumu, jo jau sen pētnieciskos nolūkos interesējos par sektām, bet pēc nelielām pārdomām uzrakstīju, ka neviens normāls džeks meiteni nesauc par bomzeni, mēģinot uzaicināt uz randiņu.
arī Dāvids Z. (bijām pazīstami 10 gadus) izspēlēja līdzīgu joku - uzrakstīja man veselu blāķi apvainojumu un glupību un tad teica, ka man jāiet ar viņu satikties. protams, nobloķēju feisītī, neesmu vairs redzējusi.
tāda nu tā mūsdienu romantika! dārgie lasītāji, neņemiet piemēru, jo šādi var arī atrauties pa seju ar alus kausu.

Mans dēls ir princis, bet mana māte - Batorija.
Ik rītu mēs šņaucam kilogramiem koka, kamēr tu ēd auzu tumi, lūzeri.
Vakarā mēs tusojam ar 12-gadīgām maukām, kas mācās no mums glamūra zinātni.
Manam kaķim ir zelta kāja, bomzim, lūzerim, nav.
Lapdance me, Nil Ushakov!
Internetà mani nobanoja, jo piedàvàju savas mēles atlējumu kā atlīdzību konkursā. Lūzeri, nenovērtēja.
Aizdedzini mani ar balinātāju! Esmu no hennas.

nesaprotu, kāpēc visi lielkoncerti parasti notiek Rīgā. reku, Kokneses amfiteātrī Likteņdārzā ir tīri laba vieta koncertiem. kā paskatos uz to bedri un aizsarggrāvi, tā iztēlojos milzīgu krokodilu izlienam no peļķes akurāt uz ziedojumu koncertu. kam gan citam tik dīvaina konstrukcija varētu būt paredzēta? nē, nopietni! kam?
bet to krokodilu sauc Kecalkoatls, vienreiz prasīju. tieši uz saulrietu bija uzpeldējis, nu, apēst sauli.

kopsummā varētu teikt, ka nāves un melnā metāla grupas nav true tad, kad mēģina aizņemties pasaulē sen zināmas idejas un pārvērst tās par farsu. rezultāts ir apmēram tāds pats kā tad, kad jaunais uzņēmējs nopērk Lexus un balsta uz tā visu savu identitāti, lai gan nav izgudrojis Lexus vai izdarījis ko oriģinālu. turpmākajā saskarsmē ar cilvēkiem Lexus džeks dzen citus izmisumā, pateicoties kredītam un Lexus. kad Lexus ir novecojis, viņš mēģina to pašu triku izpildīt ar Rolex vai iphone palīdzību. kad viņam atņem mantu, viņš vai nu iešauj sev galvā vai pirmoreiz dzīvē mēģina iepazīt vienkāršos prieciņus, nu, tur iepazīties ar beibēm, kuras nav muzeja eksponāti, iemācīties skilus, apēst bomzi, atvērt viltus ziņu portālu. apmēram tāds iespaids man ir radies par masoniem Latvijā - Lexus un Rolex. kad nabadzīgā tauta mēģina komunicēt par tēmām, kas nav Lexus, masons atbild ar klusumu vai paceltu uzaci, sak', kas par mazu bērnu niekiem, paskaties, kāds man Lexus.

nākamais upurjērs - Behemoth. piemēram, šis 2018. gada gabals atmosfēriski atgādina "neko daudz". neredzu adekvātus sātaniskā misticisma apliecinājumus, nedzirdu infernālās notis, redzu tikai kaut kādu sadomazo pokazuhu ar kazām, bērniem, kas spļauj pienu (gan jau tāpēc melnbalts), apgrieztiem krustiem un pliku pinci. simboliski tur nav nekā aizraujoša. vēl tam džekam ir tāda cepure kā precētai tautu meitai brīvdabas muzejā. vispār no tā nonsensa līmeņa man sāka sāpēt galva.

ā, un, viltus rabīns mētājas ar telēmistu taro kārtīm. kāpēc lai kāds mētātos ar taro kārtīm? lai izspēlētu manu nupat izdomāto teicienu "kārtis ir mestas"? vai video ir kā pokera partijā? Behemotam pilna māja ar pienu?

teiksim tā - huju bērniem mutē bāž nepilnvērtības kompleksa pārņemti, beztalantīgi muļķi. pārējiem nav vajadzības neko tādu darīt, lai sajustu augstumus. piemēram, grupa Cannibal Corpse - kurš reāli spiegtu no sajūsmas, kļūstot par liecinieku apdziedātajiem aktiem? domāju, pasaulē varētu būt apmēram 5 personāži. tad viņi varētu viens otru novākt, sapūdēt un kārtīgi izdrātēt. uzvarētājs jebšu pēdējais ēstu pats savu miesu, kamēr vairs nespētu nogriezt gabalu. nobeidzoties viņš piedzīvotu labāko orgasmu dzīvē un nāvē. ir uz ko tiekties!
vecīt, kā vispār var klausīties to grupu, esot apdāvinātam ar kaut niecīgāko kripatu iztēles? tas taču ir kaut kāds mentālais ānuss! kāpēc vispār tērēt laiku? apēd bomzi jau šodien! būsi īstens grainderis tūlīt un tagad.

aizdomājos par Pazolini filmu "120 dienas Sodomas". fašistu balsis ir ierakstītas pēcapstrādes laikā, bet pusaudži nerunā vispār. ja nu tā nav mākslas, bet dokumentālā filma? nevienam no jauniešiem nav nekādu prominentu kinolomu. transseksuālais fašists ar šķībajām acīm pēc grimasēm un kustību manieres atgādina reāli novērotu personāžu, kuru nevar aprakstīt nekā citādi kā sadistisks izvirtulis, kuram nekad nav bijis jāiespringst un kuru varētu nosaukt par sociāli distancētu emocionālo invalīdu. jūs domājat, tādi neeksistē. huju, burtiski. domā, domā, bet tad miegā atver acis un ieraugi mutē huju. nu, vai pēcpusē. ja es ieraudzītu, uzreiz to huju nogrieztu vai norautu. viena no manām fantāzijām ir pieķert un novākt pretīgu sadistu, neizmantojot reālus ieročus. starp citu, jūtūbā filmai ir liels atbalsts no emocionālu kropļu puses. viņiem uz to skatīties ir kā ēst desertu.