SOLIS LĪDZ ATARAKSEI

šorīt boss mani sagaidīja ar "protest music". viņš vairākas stundas telefonā no jūtūba atskaņoja diezgan šlāgerisku, vecu turku rokmūziku, kur džeks sāpīgi vilka: "Ai ai ai ai..."
vēlāk viņš atstiepa divas pakas ar žāvētām aprikozēm un teica, ka patērēšanas termiņš cauri. paskatījos - o, vēl vesels mēnesis, uz ko viņš atbildēja ar "nu jā, tā protesta mūzika man jauc galvu."
varbūt tieši tāpēc viņš šorīt man pirmoreiz nopirka kafiju.

-what are they protesting against?
-capitalism, expensive cars, not everyone can buy, not fair. do you have protest music in Latvia? protest singers?
-yeah, plenty, loads of punks.
-you like them?
-maybe when I was sixteen.
-why you not like them? oh so sad, he died very young, only 45, many people were there. (rāda bildi, gaisa ģitāra, giggles)

iespējams, ka tā ir reakcija uz mana pleijera satura ievērtēšanu pirms pāris dienām.

btw, 17 grādi!

( augļi )

kad es apgalvoju kādam, ka esmu ļoti nogurusi dzīvot, es nejokoju - nupat ar nerva iekaisumu + vīrusu gultā pavadīju miljons stundu (tb, visu brīvdienu un divas naktis). domāju, ka nepavisam nav gana, jo sapnis par gepardu, kas dzenā pieradinātu lāci, bija pārāk jauks, lai mostos laicīgi.
varētu gulēt, gulēt un gulēt, un tā būtu visa Elle un visa Paradīze, ja.
tikmēr krievu iknedēļas avīzē "Anglija" reklāmas industrija dzīvo 15 gadus tālā pagātnē, un vientuļš M8L8TH daiļrades cienītājs meklē draudzeni, kurai arī patīk tikai baltie.

mirdzums, skaties, Jurģis no Maincas pirms 15 gadiem! citi arī drīkst, bet, piemēram, tā meitene, kura zināja viņa Rīgas adresi un vispārīgo biogrāfiju, pat nav manos FB draugos, ko tad es.

vai nav lieliski, ka visas tās sarunātās muļķības bieži vien nemaz neatceries, jo tas taču nevarēja būt pa īstam, neietilpst rutīnā. visu laiku ir jāiet uz darbu, jāveic ikdienas rituāli ļoti ātri un vakarā pilnībā jāatslēdzas, vēlams, arī apreibinoties, citādi tas vadzis lūzīs. pavisam nesen bija vēl trakāk, jo visu laiku gribējās reibt pēc iespējas jaudīgāk. būsim godīgi, es nespēju ilgstoši darīt regulāru darbu. ko man iesākt? kāda mantra jāskaita?

ir zināms iemesls tam, ka es ar neko daudz nenodarbojos brīvajā laikā, lai gan šobrīd apstākļi pat ir tam diezgan labvēlīgi. es gan nevaru pilnībā atklāties, jo cīņa ar sekām gluži vienkārši būtu nejēdzīga un kaitinoša laika izšķiešana. pusotru gadu es tik tiešām biju pavisam sajukusi prātā, bet arī šis stāsts ir pārāk sarežģīts. mēģinu atslēgt visas durvis, citādi jau nav vērts, un var arī uzreiz harakiri. es vispār nesaprotu, ko ļaudis gaida no manis, man bija 22, es izbeidzos, attapos šeit, un katra darbība bija kā dūriens. selektīvā uztvere varbūt, bet atslēga ir gandrīz man rokā, un ja nē, tad paliek tikai akls hedonisms.
tomēr - paldies anonīmajam donoram.

man gribējās distancēti pakomunicēt, ne tā, lai būtu tiešām jāsarunājas, bet stāstīt cibai arī neko negribas, jo nedodas tās atslēgas rokā nemaz.

kopš skolas beigšanas rakstu tikai drukātiem burtiem. citi tikmēr kļūst par vebdizaineriem, biznesmeņiem, mājsaimniecēm un autosacīkšu cītīgām apmeklētājām, akadēmiķiem, kaut kādiem džekiem stilīgos pasteļtoņu kreklos. iedomājies, mēs tā satiekamies salidojumā, un es saku: "nu, es šobrīd visu ko pierakstu drukātiem burtiem." nekas cits jau nevienu neinteresētu, jo bērnu un karjeras man nav. tas arī neinteresētu, bet palīdzētu izdarīt jau zināmo secinājumu: PIZĢEC.

šodien atkal spēju klausīties mūziku. Memets ir atgriezies, protams, pēc tam, kad Ali jau bija piedāvājis G. ne tikai vislabāko darbu pasaulē, bet arī izīrēt veikala augšstāvu kā dzīvokli (kopā ar baložiem un žurkām?). kas vēl jauns? Windsor Blue Superking 20's jau sen vairs neizmaksā 6,66 mārciņas, bet gan 6,90, pastāvīgie klienti mani atkal aicināja dzert šņabi, tāpēc slēpos noliktavā, drīz brīvdiena, varbūt iesim pastaigāties ar ļoti garlaikoto lendlorda sievu, kas arī turku komuniste, un galvenais - pieskatīt, lai galvai silti zem lielas, zaļas kapuces.

tātad, viņš apvainojās un aizgāja. tagad es ar savu ūdensspaini, ne galvu strādāju 10 stundas nevis 8. izgājusi no veikala, apraudājos un kapos iedzēru piparu/medus šņabi, uzliku depresīvu muzonu, un kļuva vieglāk. ja vēlies pieteikties darbā, aizdošu naudu biļetei. <3
jā, bet vismaz rozes un šokolāde, ja :)

ziniet to džeku no "Pī"? tieši tik slikti ir tad, kad man sākas sāpju lēkme, jo laikam ir iekaisis nervs. un, bļa, man jau atkal ir jānodod visādi mesidži no viena bosa otram, jo tas otrais nemaksā par cigaretēm, bet cigaretes šeit ir ļoti dārgas. it kā ar to vēl nebūtu gana, otrajam ir arī invalīde meita, kurai tikko bija operācija, tāpēc stress trīskāršojas. bet man, man, bļa, divdesmitkāršojas, jo no vienas tādas sarunas ārprātīgi sāp pusotru stundu, kamēr es izdzeru 5000 šaibas, sakot "paldies, nāciet atkal".

Katru dienu gaidu tikai vienu - karalisko pastnieku.
Sātan, kur ir mana katana,
mans Universālais Asmens?

-Kāds ir tavs hobijs?
-Pašrefleksija.
-TAD JAU MUMS JĀŠĶIRAS.

reizēm, skatoties randomu svešinieku tukšajos pauros, sajūtos kā bērnībā, kad domāju, ka tie neaptēstie, absolūti neloģiski darbojošies radījumi mani kādudien apraks dzīvu. taču tad es atceros, ka no kvesta novirzīties noteikti nav vēlams. mīli esamību un mīli neesamību, citādi pats noraksies, un sliekas lodās pa dobumiem, zač.

kā jau katru dienu, atkal pie veikala durvīm bļaustījās safārējušies folki. šīs divas arī ienāca, cik nopratu, divas paaudzes. māte bijusi meitai parādā dvacāru, bet iedevusi aprakstītu banknoti, kas izraisījusi zināmu sašutumu. kas šis ir par mesidžu? nolasiet man, lūdzu, skaļi.

"Illuminati money
corrupt govenment
we noi what your up too
075..." (phone-number-something)

ko tas viss nozīmē? māt, kas tas par iluminatoru? paskaidrojiet!
tā arī neiebrauca manā storijā, bet Ali pēc tam teica, ka šitie bija gypsies.

sliktākā copēšanas rinda, ko man gadījies dzirdēt, strādājot imigrantu paikas veikalā: "why are all latvian girls so sexy?"
uz ko es gribu atbildēt ar "because latvians are superior", bet nomurminu: "because... latvia is... ehh..."
nopietni, ko vispār var pateikt pēc tāda blieziena? kā neizkūpēt ēterī?

indiešu smārtšopa boss gribēja man iegādāties smārtfounu. būtu vismaz brīvību izpircis, varbūt padomātu par tiem dzērieniem vakarā.

šodien 2 leišu zaķi kādu piecminūti pētīja alkohola plauktus, un es pilnībā iebraucu bazarā. bet jūs man droši vien neticēsiet, jo viena no viņām prasīja, vai otra nekad nav dzērusi 999 ar kefīru, vai tad negaršo. ziniet taču to stāstu, kur kolonisti iesloga indiāni cirkā un indiānis iemācās angļu valodu, bet nevienam nesaka. vai tomēr - ārpasaules stimulus pēdējā pusgada laikā uzņemu spēcīgāk kā visus daudzos gadus iepriekš. nē, burtiski, WTF, I can smell yous.

Tā es jautāju, kopš saule uzlēca:
"Ko tu gaidi no manis?"
Un esmu darījis visu, ko man teica darīt.
Ko tu gaidi no manis?

Un esmu noguris no šī visa, biedri,
Man jāsabojā sava dzīve pašam.
Man jāsabojā sava dzīve pašam.

Tā es aizgāju pie vecā mācītāja Jāņa
un teicu: "Ko tu gaidi no manis?"
Es teicu: "Es pametu šo dzīvi, ko pazīstu, es pametu visu ellē, redzi."
Viņš teica: "Bet kāpēc, draugs? Tev ir viss, ko vien vajag, tev ir viss, ko vien vajag!"
Un es teicu: "Jā, man ir viss, ko vien vajag, bet man nav nekā, ko es gribu.
Tad ko tu gaidi no manis?"
Viņš teica: "Vienkārši noenkurojies un atrodi stabilu darbu."
Ko tu gaidi no manis?

Es teicu, ka nevaru, biedri, man jāsabojā sava dzīve pašam, man jāsabojā sava dzīve pašam, teicu, ka man jāsabojā sava dzīve pašam.

(c) Those Poor Bastards

kad ego sabrūk un esi kails, un tevī cērt un cērt, un cērt, tad tu viss asinīs skaties sev apkārt un nesaproti, kā un kāpēc tas gadījās, kā nenomirt mokās, jo vienmēr sapņos Nāve ir nākusi baudā. bet arī tas vairs nav svarīgi, jo viss, kas iepriekš, bija tikai priekšspēle tam mūžīgajam sašķīšanas aktam. un tad tu beidzot palaid sevi prom, pieskaries visam tā, kā vēl nekad, lai atkal un atkal kristu kaujā, taču ar katru reizi sūnas ir mīkstākas un nogurums spēcīgāks. tomēr labirinta taisnes galā (arī tevi) negaida Nāve, es apsolu, un ne jau trūdus iztēlodamies.

es gribu zināt, vai kvests kādreiz varētu kļūt vieglāks. droši vien nē, laikam būs jānopērk tā kabatas izmēra katana, ko gribēju uz svētkiem, katram gadījumam. varēšu kapāt gan vīģes, gan burkānus, gan neizdevušos burlakus (nē, tos gan tikai uzdurt). vai vēl labāk - baravikas. vispār, kas zina, neko daudz no katanām nesaprotu, man ir tikai liels tuksneša barbaru zobens, turklāt plastmasas.