oblica [entries|archive|friends|userinfo]
oblica

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[8. Maijs 2022|22:04]
Divas "manas ģimenes" ir atgriezušās Kijevā un tās apkārtnē. Esot traki bail, bet tomēr mājās un jāstrādā ir, jo hipotēka kā vieniem tā otriem.
Sasmēlās drosmi un atguvās šeit, par ko saka milzīgu paldies - ja galīgi traki būs, braukšot atkal, bet tagad jau vismaz zinot, kur un kā. Tā drošības sajūta ļoti, ļoti dodot spēku. Ir plāns B, uz ko paļauties, tāpēc vismaz ap sirdi daudz mierīgāk kā pirms tam.

Vīramāte aizvakar saņēmās aiziet uz tirgu, jo bikses vajag nopirkt beidzot. Līdz tirgum tika, tad kārtējā gaisa trauksme, visi tirgotāji ar savām parpalām kur kurais un šī atpakaļ uz māju. Pirms trim gadiem nopirkusi "strašna daraguju pomadu" un tad tā pandēmija, visu laiku maskās, nekādas jēgas. Un tagad tas karš - atkal nekādas jēgas, jo uz ielas īpaši daudz nekur nestaigās to gaisa trauksmju dēļ. Un kurš gan tur vairs uzmanību pievērsīs. Bet puķes pie mājas tomēr sastādīja. Pie mums braukt netaisās - ja redzēs tanku uz ielas, tad iešot, nostāšoties priekšā un pateikšot, ka "ja vas zdesj nje zvala!". Es saku, ka tā nevajag, jo mēs nevarēsim aizbraukt un normāli apbērēt. Bet viņa saka, ka vienalga - gan jau kaimiņi apraks pie mājas, tā pat kā Bučā, Irpiņā un Mariopolē.

Vēl viena "mana ģimene" taisās uz māju maija beigās. Ja vīru pierunās un tas ļaus braukt.

Mēs pa to laiku jau esam novākuši pirmo redīsu ražu siltumnīcā - 2.3 kg, vēl ap 7 kg būs. Iesēti zirņi, salāti, burkāni, kabači, ķirbji. Tomāti un pipari izpiķēti, gaida siltumu. Zemenes jau zied. Kaut kāda Erna - sīki sūdeļi, bet bērniem pa bišķim būs.


Es nesaprotu, kas ir "adn", bet tas ir vienīgais vārds, ko mans mazais bērns saka ļoti bieži. Dažreiz arī pasaka "bumba", bet vispār brīžiem man šķiet, ka viņa mūsu valodu mikslī ir tādā nesapratnē, ka vispār neko nesaprot. Aj, nekas, gan jau.

Otrā māmiņdiena kā divu meitu mātei.
Link5 raksta|ir doma

[14. Apr 2022|23:21]
Vīrs nekādi nespēj saprast LV organizētos koncertus UA atbalstam. Nu, nekādīgi - pilnīga nesapratne, jo dziedāšana un dancošana saistās ar prieku un jautrību, bet nekādi ar atbalstu pagrabos sēdošiem vai mūsu dziesmu laikà izvarotajiem. Bet es viņu apgaismoju - aizsūtīju linku uz wikipēdijas ierakstu par Dziesmoto revolūciju un paskaidroju, ka mēs tā dziedājàm, ka visiem vnk totāli pieriebās un dabūjàm, ko gribèjàm.

Citàs ziņās - vīramāte zvana reizèm histērijà, jo nervi netir gaisa trauksmes ik pèc 2-3 stundām. Pagraba nav, tuvàkà bumbu patvertne tàlu un bijusī darbavieta - rūpnīca jau sabombīta.

Vèl citās ziñās - mans exvīrs ir malacītis, bet es jau tàpat to zināju, vai tad citādi būtu precējusi.
Ja ir vèlme palīdzēt konkrētai ukraiņu mammai ar puiku, mazu kucēnu un kaķi no Harkivas, droši sazinieties - Drogas, Rimi, Maximas dāvanu kartes ļoti velkomētas, dzīvnieku barība arī, jo pabalsti būs tikai uz maija vidu (pieraksts uz soc.dienestu Kaļķu ielà tikuz aprīļa beigàm, bet lèmumi un pabalsti vèl pèc mèneša). Pagaidām izlīdzamies paši, bet pēc makaroniem un vèl kaut kà viņi aiziet uz Ventspils ielu 50.
Link9 raksta|ir doma

Jānoraksta nost [25. Mar 2022|20:43]
Biedri, es nevaru, es vienkārši nevaru - man jānoraksta nost tas viss.
Par karu, protams.

Pirmā mana mentorējamā ģimene no neliela miesta Višņeve pie Kijevas. Juļa, 32 gadi. Ar pieciem bērniem - divi pašas, divas viņas miesīgās māsas, kas aizbildniecībā, jo vecāki miruši, un brāļa dēls, kuru brālis piespieda braukt līdzi.
23.februāra vakarā ar kaimiņiem pasēdējuši - voblas un alus - sprieduši, ka tūlīt jau pavasaris, laiks šašliku marinēt. Juļa aizbrauca pirmajās kara dienās. Līdz Rīgai četras diennaktis. Viena, ar pieciem bērniem, kur jaunākajam 2.5 gadi, kabatā vien pāris mazas rotaļlietas iemetusi prom taisoties.
Nepasen sazinājusies ar kaimiņiem, šie saka: "Juļa, izcepām!"
"Ko izcepāt?"
"Nu, to šašliku! Drausmīgi bombīja, bet mēs tā ātri - uzspraudām un iekšā, tad savācām un atkal iekš!"
Juļas vīrs ziņo, ka tikko izremontētajā dzīvoklī ietriekušās lādiņa šķembas.
Juļas paziņa no Irpiņas, kurai meita piedzima 5 dienas pēc kara, beidzot tikusi līdz drošai vietai. 10 dienas pagrabā, piens pazudis no stresa. Maisījums bijis, bet ūdens gan ne. Tikko dzimušu zīdaini barojuši ar kompotā, kas atrasts pagrabā, šķaidītu maisījumu. 10.dienā izgājusi lūgt, lai palaiž. Uz ko RU kareivis atbildējis - jā, es tevi palaižu, bet, ja kaut kur tālāk nošaus, tad atvaino! Kājām ar pārnedēļas veco zīdainīti gājuši prom no pilsētas. Šauts uz cilvēkiem, kas pamet pilsētu straumē, bet nav trāpījuši.

Otra mana ģimene - uzrakstīja pilnīgā randomā man sieviete FB. Ieteicis kādā palīdzības grupā kāds, pieļauju, ka no PVO, bijušie kolēģi. Vienkārši pajautāja par dokumentiem un kārtību, kā un kas. Esam sagaidījuši. Ziemas drēbēs. Mamma ar divām meitenēm ziemas drēbēs un katra ar mazo mugursomu. Viņām ļoti, ļoti veicās - no Ļvivas līdz Rīgai tika nepilnas diennakts laikā, izmitināja mans kolēģis, ātri sakārtojām dokumentus un meitenes jau pirmdien dosies uz skolu. Viņas bija sagrabinājušas 150 EUR ar cerību, ka ar to pietiks pirmajam laikam dzīvošanai. Naivās.

Brālis no Polijas ziņo - Polijas resursi jau teju izsmelti. Saticis sievieti ar bērnu stacijā - netīrām mutēm, maisiņiem rokās. Ielicis kabatā skaidru naudu, lai vismaz paēst un izgulēties ir, par ko.

Mana vīramāte joprojām Poltavā. Sakaltējusi sausiņus, izpērk vienkārši to, kas ir. Bet tur mierīgi - zeme dreb, laikam no bombīšanas Harkovā, bet uz galvas nekas nekrīt. Pagaidām.

Ceru, ka tas tā arī paliks.

Mīļie, labie, man šķiet, ka mums šobrīd jāpietaupa pulveris - palīdzība būs nepieciešama arī pēc 2-3-6 mēnešiem. Un tiešām, tiešām ļoti nepieciešama.
Rimi un Maxima kartes vairs netiek dalītas. Palikušas Lidl, bet arī nav zināms, cik ilgam laikam. Rīgā pieraksts uz soc.pakalpojumiem ir uz apmēram 23.aprīli. Tas ir pēc mēneša, rupji rēķinot. Līdz tam - labdarība un cilvēki. Vai arī bomžojies pats, kā vari.

Mūsu maksa - degvielas un gāzes cenas, pamatīgs robs sociālajā budžetā - nudien ir nesalīdzināmi zema, kad redzam, kādu cenu maksā Ukrainas cilvēki.
Tas ir drausmīgi.
Pat vīns nelīdz.
Link25 raksta|ir doma

2021.gada atskaite [11. Jan 2022|22:13]
Izrādās, ka vairāk kā gadu neko te neesmu rakstījusi.
Baigi negribās strādāt, ienācu palasīties jūsu 2021.gada atskaites.
Pie reizes ierakstīšu savējo - man atkal piedzima meita.
Pārējā daļā - nekas īpašs.
Link7 raksta|ir doma

laba plānošana [30. Okt 2020|13:49]
Pirms pusstundas saņēmu ziņu e-klasē, ka no pirmdienas divas nedēļas attālinātās mācības (tādas pavisam attālinātas) arī 5. un 6.klasēm.
Cik jauki tomēr, ka tik savlaicīgi, nevis svētdienas vakarā.
:D
Link4 raksta|ir doma

man viss labi [5. Jul 2020|21:04]
Paņēmu atvaļinājumu no 22.06., kurā daudz strādāju. Pagarināju par nedēļu. Novācām pirmo piparu ražu siltumnīcās, šodien apēdām (pagatavotus pēc itāļu receptes). Pieskatīšu brāļa bērnus, jo brālis ar sievu Polijā izlūko jauno domicilu, kur mitināsies nākamos trīs gadus.
Link1 raksta|ir doma

6! [12. Mar 2020|18:48]
Infektoloģijas centrā ir veseli 6 plaušu ventilācijas aparāti!
Link11 raksta|ir doma

gada nogale [18. Dec 2019|12:16]
Ome šonakt pamanījās nomirt.
Paspēja vēl šajā gadā, tā ap Ziemassvētku laiku, lai jautrāk.
Sestdien bija plānā pēdējās dāvanas (hah, ja godīgi - arī pirmās, jo nav nekā vēl) sagādāt, bet būs bēres.

Citās ziņās - B no rīta pavēma, aizgāja uz skolu parādus nokārtot, atnāca mājās jau 08.20., pavēma vēl un aizgāja gulēt.
Joprojām guļ.
Liecība būs dramatiska.
Nesekmīga tomēr nav.
Link9 raksta|ir doma

stulbums [24. Okt 2019|21:30]
Vai esat pamanījuši, ka katrs trešais vairs nerāda pagriezienu? Reāli besī ārā. Tā vien kārojas nopirkt kkādu lūzni, uzlikt videoreģistrātoru un doties ielās.
Link20 raksta|ir doma

? [29. Sep 2019|19:38]
Klau, kurā īsti muzejā Oslo tas Munka Kliedziens ir? BB rīt dikti grib apskatīt, bet es nesaprotu, kur īsti jāiet?
Link7 raksta|ir doma

Norge [29. Sep 2019|13:29]
Norvēģijā par alkoholiķi nekļūt. Picērijā glāze mājas baltvīna EUR 8.20
Picērijā. Glāze. Mājas baltvīna.
Link11 raksta|ir doma

Pirmo reizi 40 gados [11. Sep 2019|10:03]
Biju vakar uz jogu.
Šorīt pamodos ar sajūtu, ka kāds pa nakti mani smagi atspārdījis.
Izrādās, ka man ir muskuļi visādās vietās.
Rīt iešu atkal.
Link3 raksta|ir doma

Skola [4. Sep 2019|11:32]
Ir tikai trešā skolas diena, bet man jau gribas pīpēt, dzert un lietot smagās narkotikas, jo!
Stundas sākas 8.15! Astoņospiecpacmit, Karl!
Manuprāt tas ir bērnu, nē, pat cilvēktiesību pārkāpums.
/Normāli funkcionēt sāku 10.30. Līdz tam prokrastinācija un kafija. Gaidu brīvlaiku.
Link26 raksta|ir doma

No nometnes [15. Aug 2019|18:33]
B atgriezās aizvakar, ko nosvinējām Yakuzza. Vakar bijām uz Izcilajiem modernistiem. Ļoti iesaku.
Link2 raksta|ir doma

Burvīgas brīvdienas [20. Maijs 2019|00:15]
Vienas dienas par maz. Vakar pēc muzeju nakts noskatījos Eirovīziju (pati nezinu, kāpēc), šodien gulēju līdz 16.00 (!!!). Ar pārtraukumiem, bet tomēr. Taču paspēju iepirkties gan mums abām, gan sunim, uzņemt viesus, sataisīt 2 veidu aukstās zupas, sagriezt salātus un izklopēt karbonādes rītdienas vakariņām, paņemt mantas labdarībai, parunāt ar vecākiem, izmazgāt suni un grīdas, apkalpot kaimiņienes kaķus, iedzert vīnu ar kaimiņiem. Lkm.vnk vēlāk jāceļās
Link3 raksta|ir doma

Muzeju nakts [18. Maijs 2019|17:20]
Manā listē šobrīd 22 muzeji.
Nu, nu, redzēs, cik izturēšu. :)
Link10 raksta|ir doma

40 [13. Maijs 2019|20:49]
Pirmo reizi, kopš sevi atceros šajā dienā līst.
Link8 raksta|ir doma

[27. Apr 2019|01:00]
Tā smird pēc deguma, ka nevar aizmigt. Lkm logi jāver ciet. :/
Linkir doma

Trip [1. Apr 2019|21:49]
Žirona ir forša.
Link5 raksta|ir doma

paldies [2. Mar 2019|22:38]
- par uzticēšanos.
- par to, ka pieteicies paturēt mani klēpī, kad mana mamma nebija pieejama un man bija vajadzīgs vienkārši fizisks kontakts.
- par atbalstu, kad viena no pirmajām uzzināji, ka man ir vēzis.
- par piešķirto brīvo darba režīmu, kad audzēja dēļ nespēju iekļauties darba grafikā.
- par atbastu toreiz, kad mana laulība sabruka pirmo reizi un piešķirtām apmaksātām brīvdienām šajā sakarā.
- par neizmērojamo cilvēcību.
- par nenosodīšanu.
- par būšanu blakus.
- par siera kūkas recepti.

Bučas, blond. Man Tevis ļoti, ļoti pietrūks (un neticas, ka Tu pie šī un nekad vairs neko neierakstīsi). Tavs siltais tuvums gan klātienē, gan attālināti bija tik mierinošs. Skumstu, skauju, bučas.
Link7 raksta|ir doma

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]