rūsganais sprakšķis

nutā, svētki ir pagājuši, arī dārza svētki, šķietka neviens nav dabūjis plaušu karsoni, gozējoties sniegotajā svētdienas piknikā.
mums pat šo to uzdāvināja, piemēram, divas lāpstas. tagad man saimniecībā ir piecas lāpstas, domāju,ka būtu jāpārorientējas uz grāvju rakšanu.
vēl mums ir weekend box lux. respektīvi, man ir jāmeklē kāds,kas pieskatīs suni, lai es varētu aiztesties kādus vismaz simc kilometrus prom neizgulēties sintepona gultasveļā.
ā, un ,promska, neiztrūkstoši - panna.

tas, lūk, ir iemesls, kāpēc man liekas,ka cilvēkiem vajadzētu savstarpēji vienoties un dāvināt tikai vīnu un puķes. bet līdz šim man par to nevienu nav izdevies pārliecināt. jo,kā smejies, neteiksi jau acīs - čo za figņa? pat es neteiksi.

it's a girls night out!!!

bzzzz.
no vienas puses sasodīta ziņkārība no pagaldes pīkst,ka baig jaun vaidzēt aiziet līdz tai disenei kaņepē, jo tā taču varētu būt tik incanta atrakcija - sēdēt stūrītī, sūkt vīnu un zīlēt, diez, šitas ir no cibas un ja jā,tad kas.

un tas plakāts bij tik bezgala uzrunājošs.

no otras puses, vispirms es te pēcpusdienā pieļurbāšos iešu uz muzeju izstādi skatīties ar Shvepsi, pēc tam mēs iesim uz koncertu, kurā mēģināsim nežagoties ( es tā esmu dzirdējusi,ka klasiskās muzīkas koncertos tā nivarot darīt, nu,ka neesot smuki)

vot, un pēc tam vai gan es saņemšos vēl staigāt, par cik man kājās fakmībūti, jo dranķa mani mīļie jaukie skaistie un ērtie zābaki nafig nosprāga, jāmeklē čeks un jāiet lamāties,kā var āda vnk pārplīst, nu?! pie kam es pat īsti pa sāļiem uz ielām nestaigāju, nu!
lūk, un dēļ tās pārsprāgušās ādas un slapajām kājām un vakardienas sāpošā kakla,kas pēc ruma šļukas vakar ir kautkur pazaudējies, bet tomēr noteikti,ka tikai gaida piemērotu mirkšķi, glūnēdams no mandeļu kaktiem, lūk,vai visa tā dēļ es no Vecrīgas aiztipināšu līdz KKC, šķiet paapšaubāmi,jānudien.

bet pagaidām man vēl gribas.

Vispār jau esmu visnotaļ līksma,ka Lieliskais Piparkūku Mīklas Taisīšanas Pasākums notiks pie manis,kaut, nenoliedzami, lauku mājas meža vidū ir atbilstošāks pasākums,beeetnu tākā tā kunga ceļi ir neizdibināmi, neiešu jau sūdzēties, piekam, pārmaiņas pēc man nebūs pēc tam jāsēžas pie stūres, kas nozīmē,ka pārmaiņas pēc Punšs attieksies arī uz mani....

.... un tai brīdī es sapratu,ka man ņifiga nav nekādas sajēgas par to Punša Būšanu.

bet tākā man būs būt namamātei, možka būtu smuki,ka man būtu pašai Sava Punša Ideja, kuras man,protams, nav, bet es ceru uz Jumsīm, mani tārkie.

LPMTP ir ļoti lielisks, ļoti laikietilpīgs un diezgan smags pasākums, tāpēc tam Punšam būtu jānenokauj Lietotāji pirmajās dažās stundās.

Un vai no Punša nesāp galva nākamā dienā?

ai. nu vienvārdsakot, vai kādam nav pārbaudītas un Lieliskas Punša Receptes?

"why is the rum always gone?"

"oh, that's why"

p. - iebraukt pēc tevis vakarā?
es - nēnu, es nezinu, ēem..hmm.. pfff
p. - slima?
es - nujā, iesnas, deguns uzpampis,esmu vēl neglītāka kā parasti.
p. - es Tev iedošu maisiņu.

/uzmaukt galvā,ja nu kāds nesaprata/

( oi, tas tik bija vīkends. )

pamazām sāk tomēr gribēties aiziet līdz pienam, nu, maķenīt, pavisam knaši.

kā tas ir iespējams,ka jau atkal ir piektdiena???

un jau atkal ir piektdienas vakara dilemma. no vienas puses,man ir tāds stress par svētdienu iekšā un rītdiena brīva, ka vajadzētu iet atlaist.
no otras puses, man ir bankrots.
un mājā bardaks būtu jālikvidē.
un pēdējās piektdienas kautkādas nekādas sanākušas.
un vai Bārnijs vai otrs draudziņš? Bārnijs pēc vieniem jau atkal gribēs mājās, a otram rīt agri jāceļas,tas ar nebūs ilgdejotājs.
ak,cik sarežģita tā mana banālā dzīvīte...

pēdējā laikā piektdienas vakari ir vnk fantastiski tizli kretīniski nekādi
kāda jēga kautkur iet, ja tikuntā neesi izdejojies, *%^&%(^&**!!

and with luck i mean - ka es varu izdejoties. es mēģināju saģērbties neizaicinoši. bet god knows, man nav piedienīgu drēbju.
bet man ir tizlas bikses un visvecākā maika.
aizbraukt , 2h padejot, braukt mājās.

jā,bet

atnācu mājās un padomāju,ka ir tiiiik labi, kad neviena nav un miers un klusums piektienas vakarā. ka forši.


bet tad palocījos un secināju,ka vēderprese sāp mazāk, toties ir konkrēti sataustāma. nu,ka ir reāla jēga no izdejošanās. un jautājums ir- ko darīt? sakārtot māju, nomazgāt trauku pilno izlietni un beidzot izgulēties - VAI - braukt uz Pienu.

es esmu ļoti nosliekusies uz otro variantu,bet tas BET ir - man nav kompānijas, bet izdzert tik daudz vīna, lai bez jelkādas neērtības sajūtas dejotu viena nevaru,jo rīt agri jābrauc. valdzināt tos īpatnējos puišus,kas tur mīt, cerībā,ka kāds mācēs dejot, nav iekāriena. šodien.

nevaru noturēties nepajautājusi "mīļo Sīrupiņ,ko lai es daru????"

nu,labi pinjon, Tev taisnība. Ir tas vecums.

Večiņa aizgāja uz klubu pakratīt pačku - un tagad sāp spranda un vēderprese :D



(nav vairs TIE gadi...)

eiforija turpinās
vakar jaunos zābīšus vajadzēja iesvētīt
es tāāāāāāāā izdejojos Pienā, man jau bija aizmirsies,ciiiik forši tas ir

Bārnij,ko es bez Tevis darītu????

ēnas puse ir faktā,ka es jūtos līgani miegaina, bet man ir akcik daudz darāmā šodien,kas nu nekādi nav atliekams uz rītu un kas prasa diezgan būtisku smadzeņu piepūli...
nevajag dzert sarkan-balt-sarkanu vīnu.

enivej, manā smilšukastē spīd saule :)

UPD.
saule spīd, bet vajadzēja vēl pagulēt. saule arī griežas. un galva griežas... damn, nav rūdijuma.

naktī trīs reizes gāju uz virtuvi izdzert glāzi citronūdens, tad tas apnika, paņēmu jogurta pudeli, kuru kaķis pēc tam no palodzes uzgāza uz galvas .

nedēļa ir bijusi tieši tik nejēdzīga, lai šodien viena pati aizietu uz kādu bāru/klubu. nu, uz kādu Taku vai Pienu,jo drošvien būtu slinkums tālāk doties..

bettt tas ir kā būtu,ja būtu, respektīvi,ja nebūtu šovakar jāiet uz teātri un rīt agri no rīta jāved māte uz autoostu.
līdz ar to - nebūtu.

tas bija patiešām šausmīgi briesmīgi.
neba jau es biju tā pa nopietnam domājusi džekus makšķerēt, ejot ar diviem tādiem skapjiem, skaidrs,ka neviens klāt nenāks.
bet es biju domājusi pasēdēt, padzert , paskatīties uz cilvēkiem, parunāt par dzīves peripetijām, gan individuālajām gan kopīgajām...

bet redz, te kādam dadzis zem astes pieķēries, eksistenciālā krīze ziniet vai.
un runā kurā galā gribi, viņš tāpat nesapratīs,ka izskatās tikai un vienīgi smieklīgi.
un man nebija noskaņojuma izskatīties smieklīgi, vispār jau es spēju pasmieties par sevi, bet šī nebija pasmiešanās, tas bija apsmiekls un izsmiekls un āāāaāāā.

un,ja mēs izlaižam dejošanas un acu aizliešanas apkaunojošās detaļas,tad ņemt un apvainoties un aiztesties projām neko nepasakot, 37 gadu vecumā......
es tiešām uztraucos par bračku,kautkas viņa dzīvē iet šreijā, bet viņš nespēj atklāti runāt.

toties otrs bračka , negribēdams tusiņu beigt jau 3os,atbrauca pie manis,izdzēra manu balzāmu un tagad laimīgs viesistabā krāc apķēris manu kaķi, bet es jūtos nedaudz kā tāds psihoterapeita asaru maisņš jau atkal un nezinu,kā lai aizmieg, šmigas nav, pohu nebūs - ne fizisko,ne morālo, gandarījuma nekāda, būšu neizgulējusies,jo rīt sacensību mēģinājums angārā, suns jau nedēļu vemj....


un iestāstiet ak jel man,ka iet uz vecrīgu ir kāda jēga...

iet - neiet- iet- neiet- ...

uz Vecrīgu ai mīn.

ja iet - vai iet vnk tāpat, bez papēžiem un kapučniekā jeb iespīlēties kautkādā dekoltējumā un kājlaužamos zābakos?

es saprotu,ka enivej izskatīšos ja ne kā no laukiem,tad no citas pasaules toč, bet es pat nestādos priekšā kādā izskatā cilvēki mūsdienās iet uz klubiem, nemaz nerunājot,ka es pat nezinu nevienu klubu. nu, es zinu,ka pulciņš vēl ir dzīvs... un viss. bračkām gan jau,ka vienalga,kur dzert, bet čota negribu attapties kādā čbk vai beļģu krogā.

cik grūti būt vecmeitai, ehh.....

bračkas rīt aicina uz Vecrīgu.
kā lai pārvar kūtrumu?