![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
tas bija patiešām šausmīgi briesmīgi.
neba jau es biju tā pa nopietnam domājusi džekus makšķerēt, ejot ar diviem tādiem skapjiem, skaidrs,ka neviens klāt nenāks.
bet es biju domājusi pasēdēt, padzert , paskatīties uz cilvēkiem, parunāt par dzīves peripetijām, gan individuālajām gan kopīgajām...
bet redz, te kādam dadzis zem astes pieķēries, eksistenciālā krīze ziniet vai.
un runā kurā galā gribi, viņš tāpat nesapratīs,ka izskatās tikai un vienīgi smieklīgi.
un man nebija noskaņojuma izskatīties smieklīgi, vispār jau es spēju pasmieties par sevi, bet šī nebija pasmiešanās, tas bija apsmiekls un izsmiekls un āāāaāāā.
un,ja mēs izlaižam dejošanas un acu aizliešanas apkaunojošās detaļas,tad ņemt un apvainoties un aiztesties projām neko nepasakot, 37 gadu vecumā......
es tiešām uztraucos par bračku,kautkas viņa dzīvē iet šreijā, bet viņš nespēj atklāti runāt.
toties otrs bračka , negribēdams tusiņu beigt jau 3os,atbrauca pie manis,izdzēra manu balzāmu un tagad laimīgs viesistabā krāc apķēris manu kaķi, bet es jūtos nedaudz kā tāds psihoterapeita asaru maisņš jau atkal un nezinu,kā lai aizmieg, šmigas nav, pohu nebūs - ne fizisko,ne morālo, gandarījuma nekāda, būšu neizgulējusies,jo rīt sacensību mēģinājums angārā, suns jau nedēļu vemj....
un iestāstiet ak jel man,ka iet uz vecrīgu ir kāda jēga...
neba jau es biju tā pa nopietnam domājusi džekus makšķerēt, ejot ar diviem tādiem skapjiem, skaidrs,ka neviens klāt nenāks.
bet es biju domājusi pasēdēt, padzert , paskatīties uz cilvēkiem, parunāt par dzīves peripetijām, gan individuālajām gan kopīgajām...
bet redz, te kādam dadzis zem astes pieķēries, eksistenciālā krīze ziniet vai.
un runā kurā galā gribi, viņš tāpat nesapratīs,ka izskatās tikai un vienīgi smieklīgi.
un man nebija noskaņojuma izskatīties smieklīgi, vispār jau es spēju pasmieties par sevi, bet šī nebija pasmiešanās, tas bija apsmiekls un izsmiekls un āāāaāāā.
un,ja mēs izlaižam dejošanas un acu aizliešanas apkaunojošās detaļas,tad ņemt un apvainoties un aiztesties projām neko nepasakot, 37 gadu vecumā......
es tiešām uztraucos par bračku,kautkas viņa dzīvē iet šreijā, bet viņš nespēj atklāti runāt.
toties otrs bračka , negribēdams tusiņu beigt jau 3os,atbrauca pie manis,izdzēra manu balzāmu un tagad laimīgs viesistabā krāc apķēris manu kaķi, bet es jūtos nedaudz kā tāds psihoterapeita asaru maisņš jau atkal un nezinu,kā lai aizmieg, šmigas nav, pohu nebūs - ne fizisko,ne morālo, gandarījuma nekāda, būšu neizgulējusies,jo rīt sacensību mēģinājums angārā, suns jau nedēļu vemj....
un iestāstiet ak jel man,ka iet uz vecrīgu ir kāda jēga...