rūsganais sprakšķis

kad āzis par dārznieku

rūsganais sprakšķis

kad āzis par dārznieku

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
kā es esmu piekususi no cīņas.
cīņas pat zālāju.
man aug viss - zeltstarītes, zilie pulksteņi, cīrulīši, mārpuķes, pļavas zeltene, efeju sētložņa, pienenes, māllēpes, gārsa, maijpuķes, kaut kādas gundegas, drausmīgi vairelīgs lēpju dzelteniem ziediem un visu nomācošs kaut kas, kam man vienreiz [info]kihelkonna pateica vārdu, bet es aizmirsu, vārdu sakot viss aug, zālājs neaug.
  • Ja tas tevi mierina, man agri vai vēlu visu pārņem sūnas..., nupat esmu atmetusi ar roku un mēğinu pārvērst defektu par efektu...
    • Hah. Aizmirsu pieminēt sūnas. Arī jau gadus vairākus vairs necīnos, tikai dobēs
    • es vienmēr esmu sapņojis, ka man viss dārzs būs sūnās.

      droši vien galīgi nepraktiski, bet fantastiski.
      • Man viens gabaliņš bija sūnās (tagad tur sabēra zemes kaudzes būvniecības laikā), ļoti patīkami un praktiski. Mauriņos parasti ieviešas parastā spuraine, kura veido smuku vienmērīgu paklājiņu.
        • man šķiet, sūnai diezko nepatīk, ka pa viņu daudz staigā un mēs pa visiem pārmēru mīcamies pa to dārzu tā, ka sūna ir samazinājusi savus apmērus ārpus dobēm.
        • o super
      • nezinu,vai vaina ir manī, bet arī tur, kur ir sūnas, ir pienenes un pārējā figņa.
        un tad es arī gribētu izvēlēties citas sugas sūnu, kaut ko maigāku.
  • norullē virskārtu kā tepiķi nost, uzber svaigu zemi un tiras sēklas. Lai gan nesaprotu, kas tevis teiktajā slikts - lai taču aug!
    • man ir tāda vārga ilūzija, ka zālājs ir zaļš un dobes ir dekoratīvas, bet manā razkladā "zālājs" taisa dažādus raibus pleķus, ka jau kurā vietā saintensificējies. un ne mazsvarīgi - plikām pēdām galīgi ne tā sajūta, kas no zāles.


      norullēt virskārtu - pat ja tas iespējams ar visiem tiem dziļsakņiem - nav salāgojams ar manu budžetu, jo tā platība ir stipri liela.

      pa šiem 15 gadiem es esmu uzbedusi n kravas melnzemees, bet tas viss kā caurā sietā.
      esmu mēģinājusi atcīnīt dažus augeja staļļus no gārsas, uzrokot līdz nelabumam, sasdzēt uz sezonu ar plēvi, bet kāda jēga, ja no kaimiņu puses viss atgriežas ar divtik sparu.


      es jau neko, tikai pms pažēloties gribēja.

      es apzinos, ka nav iespējams vienlaikus vecs dārzs, kuru apskauj aizvēsturiski izlieki ceriņi, zem kuriem nekāda pļaušana nesanāk, un ravēšana ir elles murgs un perfekts mauriņš.
      ja man būtu umpalumpa, kas caurām dienām un visu mūžu neko citu nedara, kā ravē, tad varbūt, alas...

      tānu es samierinos, tikai brīžiem uznāk.
  • tāds ar tādu jāārstē - reku piedāvā nacionālās pļavas sēklas, uzrušini visu un iesēj pļavu, lai aug līdz pupiem un novembrim, tad vienreiz sezonā nokul kūlu, lai pavasarī nav jādedzina un raksti cibojumus par pieredzi
    • man nav traktora, lai uzrušinātu 800 kvm
Powered by Sviesta Ciba