rūsganais sprakšķis

kad āzis par dārznieku

mufs

5/11/24 02:01 pm

kā es esmu piekususi no cīņas.
cīņas pat zālāju.
man aug viss - zeltstarītes, zilie pulksteņi, cīrulīši, mārpuķes, pļavas zeltene, efeju sētložņa, pienenes, māllēpes, gārsa, maijpuķes, kaut kādas gundegas, drausmīgi vairelīgs lēpju dzelteniem ziediem un visu nomācošs kaut kas, kam man vienreiz kihelkonna pateica vārdu, bet es aizmirsu, vārdu sakot viss aug, zālājs neaug.

• Tags:
  dārzs

• 11 comments
• Leave a comment

• helvetica

  5/11/24 08:08 pm

  

  norullē virskārtu kā tepiķi nost, uzber svaigu zemi un tiras sēklas. Lai gan nesaprotu, kas tevis teiktajā slikts - lai taču aug!

  • Reply
  • Thread

  • mufs

    5/12/24 12:57 pm

    

    man ir tāda vārga ilūzija, ka zālājs ir zaļš un dobes ir dekoratīvas, bet manā razkladā "zālājs" taisa dažādus raibus pleķus, ka jau kurā vietā saintensificējies. un ne mazsvarīgi - plikām pēdām galīgi ne tā sajūta, kas no zāles.
    
    
    norullēt virskārtu - pat ja tas iespējams ar visiem tiem dziļsakņiem - nav salāgojams ar manu budžetu, jo tā platība ir stipri liela.
    
    pa šiem 15 gadiem es esmu uzbedusi n kravas melnzemees, bet tas viss kā caurā sietā.
    esmu mēģinājusi atcīnīt dažus augeja staļļus no gārsas, uzrokot līdz nelabumam, sasdzēt uz sezonu ar plēvi, bet kāda jēga, ja no kaimiņu puses viss atgriežas ar divtik sparu.
    
    
    es jau neko, tikai pms pažēloties gribēja.
    
    es apzinos, ka nav iespējams vienlaikus vecs dārzs, kuru apskauj aizvēsturiski izlieki ceriņi, zem kuriem nekāda pļaušana nesanāk, un ravēšana ir elles murgs un perfekts mauriņš.
    ja man būtu umpalumpa, kas caurām dienām un visu mūžu neko citu nedara, kā ravē, tad varbūt, alas...
    
    tānu es samierinos, tikai brīžiem uznāk.

    • Reply
    • Parent