mapats [entries|archive|friends|userinfo]
mapats

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[6. Mar 2021|11:17]
[Tags|]

Labs `i, pietiks te bakstīt čūsks. Jābrauc uz tīrg, pīrādziņ un sklandrauš - mans jau nāk.
Linkir doma

[25. Feb 2021|15:44]
[Tags|]

Apskate dravā. +11C, mākoņains, bezvējš. Sniegs lielākoties nokusis, bites lido, sniegpulksteņi jau plaukst, krokusi spraucās no zemes.

Viens no pērn saķertajiem spietiem aizgājis bojā, visdrīzākais dēļ barības trūkuma, vēl nepētīju. Atstāju saimei visu pašas savākto un rudenī devu aizpērno medu un vēl sīrupu. Medu izēda, sīrupu nē.
Divas saimes ar pamatīgu pieaugumu jau tagad, iedevu sīrupu un medu, vienai piebēru uz sedziņas saldētos ziedputekšņus, redzēs vai ņems pretī.

Otrs spiets dzīvelīgs, bet ar caureju. Iedevu sīrupu, bet laikam labāk būtu medu. Un uztaisīšu vērmeļu tēju, man stāstīja, ka palīdzot pret caureju bitēm.
Link4 raksta|ir doma

[9. Jan 2021|15:19]
[Tags|]

Šodien uz kalniņa viens šļūcējs nenodistancējās no kaimiņu bērna, kas beidzās ar nelielu raudāšanu. Pēc tam mans bērns par mata tiesu nodistancējās no staba, kas uzlikts tieši tur kur jāšļūc no kalna. Lai nebūtu neorganizēta nedistancēšanās uz kalna, bērni pašorganizējas un šļūca lejā visi reizē :). Pēc tam mēs spēlējām distancēšanās spēli ar maskas(eko, vegān, biodegrad) uzlikšanu piespiedu kārtā no attāluma neveiklajiem, īsumā pikošanās :). Pietrūka karstvīna stenda pie kalna vecākiem. Pēc tam tādi slapji un noguruši gājām mājās un skaitījām kūpošos skursteņus.

Rudenī domāju, ko iesākšu ar tādu medus lērumu, bet mans medus kambaris tukšojas daudz ātrāk kā citus gadus.

Dzīve ir skaista.
Linkir doma

[30. Dec 2020|12:40]
[Tags|]

Ko es šodien izdarīju.

Pirmkārt, noskaidroju, ka par maskām pofigs sasniedzis vēl nebijušus apmērus. Jā cilvēki tās noņem un nepievērš uzmanību, ja esi bez un tas nav manā pilsētā, šodien notiek apkārtbraukāšana.

Otrkārt pirms pusdienām radās iespēja un tā tika izmantota. Aizgāju pasedēt pie jūŗjas. Man bija glezna ar nelieliem vilnīšiem, kaijām, molu, ar kuģi pie horizonta un nedaudz saules vienas kafijas garumā. Kad uzspīdēja saule, es viņu sveicu pieceļoties un pagriežoties ar seju, ar aizvērtām acīm izbaudīju šo satikšanos. Atgriešanās pie darba bija patīkama.
Linkir doma

[30. Sep 2020|22:27]
[Tags|]

Skatoties Sopranos, mans pohujisms stresa noturība izaudzis vēl nebijušos apmēros.

Atgādinu par pilnmēnesi, turiet savas emocijas stipri ciet. Vispār jau po, bet nu lai ir. :)

Vienīgais, kas pa īstam šobrīd traucē, ka svētdien paredzēts lietus, jo man bija paredzēts kas cits. Ietekmēt nevar, ejam tālāk.

Soprāņi beigušies, noskatīšos Krusttēvu visas daļas, tad Kalnieti, vienu sēriju, tad vēl kādas desmit filmas, kas atvilktas un velkās.

ASV debates neesmu skatījies, Karabaha kariņu, šodien paskatījos, var iziet visādi, vīrusam lieku mīksto, ja nu vienīgi mani ieskaitīs kontaktpersonās un dabūšu atvaļinājumu un uz mežu :). Nekas cits interesants nav pamanīts, sieva skatās kautkādu muļķīgu tv izrādi, kur cilvēki uzlikuši zvēru maskas un tizlojas ar minēšanu.

Tad vēl jāpabeidz zāģēt, jāaizved zari, jo pilsētā nedrīkst dedzināt vispār neko. Varētu vēl pārstādīt vienu upeņu biezokni uz lauka, nodedzināt laukos pāris zaru čupas, apcirst mātessaknes stādiem, uzrakt pārdesmit kvadrātus, izbārstīt pelnus. Kad nobirs lapas aizbraukšu uz tālajiem kapiem, jau sauca pirms pāris nedēļām. Kautko gribās, tik nevar saprast ko, kā tādam kapteinim Zvirbulim.

Valdību pat negribās lamāt, jo skaidrs, ka luņi, bet apnikuši jau sen. Doma, ka varētu pārziemot kautkādā purvmalā un tad pavasarī skatīties, kas izmainījies.

Šī gada pārsteigums - topinambūrs, laksti pie divi metri, bumbuļi pa trīs, četri kīlo no stāda. Garša īpatnēja, nav pat ar ko salīdzināt.
Linkir doma

[30. Aug 2020|15:46]
[Tags|]

Tomēr sadūšojos un noņēmu medu, jau pirms sāku bija nojauta, ka sadzels un sadzēla ar, sešas gabalas. Tagad rokas propolisā un dūmos ārdētas smaržo pa visu istabu, pat pēc mazgāšanas ar ziepēm. Kad atbraucu no meža sāka sāpēt galva, velnsviņzin kāpēc. Bet laiciš tāds ka diezgan piemērots lai beidzot izdarītu atlikto darbu, tad nu ar ķēros klāt. Noņēmu magazīnas, apmainīju dažus vecos rāmjus, pat neskatījos kas peru telpā īpaši notiek. Bitēm ļoti nepatīk birste, ar kuru tās noslauku no rāmīšiem, vesels mākons riņķī un zumzina un dzeļ, kamēr saprot kas birsti kustina un tad man mēdz būt gauži. Tāpēc šoreiz izdomāju izcelt magazīnas no stropa ar visām bitēm, tik galā peru telpā un tad kratīt bites no magazīnas rāmīšiem iekšā stropā, birsti izmantojot tikai beigās, lai noslaucītu atlikušās izturīgākās medus vācējas. Darbojās šāda kārtība labi, tad vēl uzliku sedziņu uz peru telpas, lai neredz ka tur pa virsu vicinos. Nonācu pie pēdējās saimes(man visas bez noteiktas izcelsmes), ienesums ļoti labs, labākais. Lēnā garā daru ko augstāk aprakstīju, bet pašās beigās, kad jau krāmēju visu atpakaļ, ieskaitot saberu bites kuras no magazīnas palikušas uz vāka, bet saimei kautkas ļoti neiepatīkas un man apkārt ir mākonis ar dusmīgām bitēm, nu labi cepure, bikses, jaka, viss ir. Bet šī saime kautkāda savādāka(laikam esmu Pūks, tajā aptaujā kas te klabē bija, kaut ierakstīju ko citu), jo spēj izdzelt cauri manam flīsam, ko citas nekad nav spējušas. Nu tā, ka darbojies un te pie elkoņa te krūšukurvī iebaksta, ne tā pa īstam, jo kārtīgi izdurt cauri nevar, bet jūtami. Aizeju pastaigāties visā tērpā, bites riņķi un neatlaižas. Eju atpakaļ un padaru visu līdz galam, savācu loriņus, sasegtās magazīnas un fiksi prom. Tagad ārstēju galvassāpes ar balzāmu, palīdz.

p.s. Gailens daudz, baravikas maz, podiņi ir. Ļoti garšīgs mellens un jau gatavās brūklens.
Link6 raksta|ir doma

[24. Aug 2020|16:56]
[Tags|]

Tagad sākas mana vasaras mīļākā daļa, ražas laiks, nav karsts, nekur vairs nav jāskrien(vismaz šogad), vakaros ir tumšs, odu maz, karsta tēja un lapu šalkoņa mierīgā vējā. Ir daudz klusāks, jo putni aizlidojuši, daudz ražas un rudenīgu smaržu, mežos mostas pirmatnējās skaļās kaislības. Tas turpināsies līdz dubļu laikam, vai negaidīti pāries ziemā, kā nu kuro reizi.

Vēl jānoņem pēdējais medus, diez ko negribās, jo pēdējā reize ir visgrūtākā, burtiski jāatkaro katrs rāmis bitēm un šogad daudz bišu stropos joprojām. Bet medus būs labs un daudz.
Linkir doma

[30. Jul 2020|19:32]
[Tags|]

Sestdien tirgū nopirku mājraudzētu kvasu, no Usmas maizes cepēja. Garšo pēc rupjmaizes. Tā kā kvass bij sakratījies un duļķains kļuvs, tad noliku, lai nostājas. Un aizmirsu. Vakar atcerējos, izcēlu dienas gaismā, pudele makten uzpūtusies, nolaidu gāzi, un ar daļēji atskrūvētu korķi atstāju, lai duļķs nosēžas. Šodien dzeru maizes brāgu, vai maizes alu, nevar saprast, diezgan labi reibina, garša laba, labāka kā vairumam alu.
Link2 raksta|ir doma

[24. Jul 2020|14:05]
[Tags|]

Eksperiments beidzies veiksmīgi.

Esmu uzražojis piecus litrus kabaču ikru un iekonservējis burkās 4.5 litrus(9x0,5). Tas kas ielikts leduskapī rosina cerību, kas tas kas ir burkās ir diezgan gards.

Vakar no apstrādes sākuma, līdz sapildītām burkām ~3.5 stundas. Plus 1.5 stundas spiedienkatlā un šodien izņemot nevienai nav norauts vāks un nevienai nav iekšā ūdens iespiests.

Paklapēju sev pa plecu.

Produktu izmaksas ~ 6 E, + gāze, darbs un amortizācija loriņiem.
Linkir doma

[16. Jul 2020|12:38]
[Tags|]

Vakar man manliekas piesitās vadātājs, vai arī galīgi dumjš paliku uz neilgu laiku. Pagāšjgad nejauši atradu īpatnēju vietu mežā, ik pa laikam par to atcerējos un tagad izdomāju aiziet un sameklēt, meklēt, jo nav tālu redzamju iezīmju un mežš nepārskatāms, vietām ritīg džungļ. Neatradu. Kad nonācu tuvumā uznāca kautkas un skaidrībā tiku kad biju 15min pa sūnainiem džungļiem aizpēries pretējā virzienā. Tajā mežā ir brieži, aļņi, cūkas, vilki un visāda sīkāka radība, takas ar redzamas vietām, tik daudz ka vilku midzenis diez vai ir tieši šajā vietā, bet varētu būt, cik dzirdēts, tad midzeni taisa dziļāk mežā. Iztramdīju irbes un kautkādu lielāku putnu, ko neredzēju. Domāju iet vēlreiz, vai nu tā kā gāju pagāšgad, bet tas būs grūts gājiens, vai arī iet iekšā nedaudz sāņus, lai apietu džungļ skarbāko viet. Nākamnedēļ un tad jau manīs.
Linkir doma

[7. Jun 2020|23:00]
[Tags|]

Mežā bez dihlofosa labāk nerādīties, apēdīs.

Pastaigāju. Burvīgs saulriets kviešu lauka malā, aizaugusi stiga, kas izbeidzas nepareizā vietā, izlīdu caur nogāztas egles sakni, jo tur vieglāk tikt cauri, 100m no mašīnas buks dusmīgi aprēja, varēju tik dzirdēt kā ņemās pa krūmiem. Atradu vietu kur zied meža zemenes uz gariem kātiem, pēc pāris nedēļām jāaprauga. Tagad jāmeklē ērces.
Linkir doma

[30. Maijs 2020|17:05]
[Tags|]

Šodien atkal viens "pirmo reizi dzīvē" gadījās. Noņēmu no koka spietu, pat ne priekš sevis, priekš cilvēka, kurš sadomājis ar bitēm darboties. Jau iepriekš viņam iestiepļoju un iešūnoju rāmīšus, izskatīju stropu un esošos rāmjus, sakārtoju stropu un tagad viņam atnāca spiets, bet ne stropā, kādus 50m attāli karājās koka apakšējos zaros. Noņēmu un ieliku stropā, redzēs kā būs. Cilvēks jau pensijas gados, bet priecājās diezgan manāmi.

Nākamnedēļ varētu ņemt pirmo medu nost, ja būs aizvākots.
Link1 raksta|ir doma

[22. Maijs 2020|17:39]
[Tags|]

Meža māte man piespēlēja kaudzi ar tūju zariem, sataisīju spraudeņus.




Sataisīju tāpat kā lapu kokiem, jo ar skujeņiem nav bijusi darīšana. Palika vēl kaudze ar zariem ko apstrādāt. Rīt sataisīšu un saspraudīšu tajā ķiplokzemē, kur nav ķiploku. Ķiploki nav tāpēc, ka palasīju kā tad jamos audzē un izrādījās, ka tiko uzplēstā zemē nekas prātīgs nebūs arī ar ravēšanu, vajag labi iestrādātu zemi. Tad nu vienā stūrī būs tūjas, pārējo sastrādāšu un iesēšu sinepes, vai ko līdzīgu, ko rudenī iefrēzēt iekšā. Un nākamgad, tad gan :).
Link4 raksta|ir doma

[11. Apr 2020|18:32]
[Tags|]

Pusstundas laikā man iedzēla bite(pirmā šogad), ierāvu nepatīkamu skabargu, pateicu muļķību kaimiņam, nodedzināju spalvas rokai, beidzās gāze mazajā balonā dēļ kā, nevaru pabeigt apdedzināt stropu.

Viss, šodien neko vairs nedarīšu, izskatās, ka čika laiks.

Dienas pirmajā pusē tika krietni pastrādāts, tāpēc miera vējos čōmiņ.
Link2 raksta|ir doma

[28. Mar 2020|20:25]
[Tags|]

Šodien saķēru tik daudz ultravioleta, ka nevar saprast, temperatūra un konors, vai vienkārši nedaudz apcepies zobainajā pavasara saulē.

Pirmo reizi dzīvē nogāzu koku ar apkārtmēru ~2 metri, diametru un gadskārtas atstāju vēlākam laikam. Baltā apse, ar papīriem, gan kokam, gan man. Kluči tādi, ka panest nevar, var jau, tikai kādu metru, ripinu pa lauku uz transportu. Noguris diezgan, pavasara nespēks nav novērots.
Linkir doma

navigation
[ viewing | most recent entries ]