| |
[31. Dec 2024|00:26] |
Šīs garās Ziemassvētku un Jaunā gada brīvdienas ir ļoti piemērotas, lai uzlabotu savas oratora iemaņas radu, draugu un dažādu darba kolektīvu vidū izplatot rūpīgi noformulētas patiesības par notikumiem Latvijā un pasaulē, kā arī, lai izplatītu nacionālas, rasistiskas un uz latviešu kā tautas izdzīvošanu orientētas domas, kas atrod arvien vairāk dzirdīgas ausis un uzklausīt gatavus prātus visās vecuma grupās.
Domubiedri uzrodas, kā sēnes pēc lietus, visnegaidītākajās vietās un grupās, kas norāda, ka cilvēki visu zin, visu saprot, tikai lai sāktu skaļi izpausties vajadzīgs nedaudz alkohola un drosmīgs runātājs. Liberastu balsis ir klusas un vājas, sev neticošas, jo apkārtējā dzīve nu jau rāda lietu īsto izkārtojumu to īstajā lielumā, propoganda vairs nedarbojas, par ziņām cilvēki smejas un rūgti ironizē. |
|
|
| |
[20. Nov 2024|20:44] |
Ar nolaistām ausīm sēž kucēns zazis, skumji aplaiza paša izdirstajā čupiņā, mīļotā saimnieka, izsmērēto purniņu. Actiņās ir asara - kāpēc?! |
|
|
| |
[1. Sep 2024|20:52] |
Pirms dažām dienām +31, šovakar jau elpu var redzēt, skursteņi kūp un smaržo pēc bērza malkas dūmiem. Pēclietus skaidrā debess, bez vēja, tumšie garie rudens mākoņi pa kādam.
Nezinu vai astronomiskais, vai kalendārais jau iestājušies, bet klāt viš i`. |
|
|
| |
[26. Aug 2024|18:56] |
Vakariņās čerīkartupeļu asortī(dzelteni, zili, sarkani) ar visu mizu. Cepti. Jo ko ar viņiem citu darīt. Karpeļi labi, nebojāti, tik dažiem zaļā daļa jānogriež.
Palika dobē ap Jāņiem stādītie, laksti jau tāpat ir nost, bet vēl atstāju. Kas apakšā notiek nezinu. |
|
|
| |
[1. Aug 2024|14:36] |
Jūlija pēdējā diena.
~100 stārķi uz nokulta, aparta un sakultivēta kviešu lauka. Baraviku joprojām nav(kad šādi ieraksta, tad viņas uzreiz parādās).
Laika prognozi nedēļai visi zin no galvas no vairākiem prognozētajiem. |
|
|
| |
[29. Jun 2024|11:41] |
Garšīgas kotletes padara dzīvi labāku.
Vasarai labs ēdiens ir aukstas kotletes ar mazsālītiem gurķīšiem. Tad nu kotlešu/gurķīšu attiecība ir ~ viens gurķītis uz vienu kotleti, labajā rokā kotlete, kreisajā gurķītis. Labo, kreiso, viens, divi un tā līdz uzvarai pār izsalkumu.
Ziemā? Ziemā ar kotletēm ir savādākas attiecības :). |
|
|
| |
[16. Maijs 2024|17:13] |
Vienlaicīgi zied plūmes(pilnziedā), ābeles(pilnziedā), ceriņi(sāk), kastaņas(sāk), ievas(uz beigām) un priedes. Ķirši un kaukāza plūmes noziedējuši.
Bizzzzz bizzzz. |
|
|
| |
[29. Apr 2024|17:13] |
Ziedošo puķu mežs, kā filmā ar šauru taciņu pa vidu. Baltie vizbuļi, vesela ieplaka balto vizbuļu kam gāju cauri, kā paklājs. Tā mēdz būt arī dzīvē, tepat pie mums. Esmu to redzējis. |
|
|
| |
[22. Apr 2024|11:12] |
Kad pamodos, padomāju - kāpēc es nedzirdu lietu. Paskatījos ārā - aha, skaidrs.
Vakar mežmalā uzēdu lakšus un papriecājos par plaukstošajiem vizbuļiem, šodien, nu jā, šodien sēdēs mājā. |
|
|
| |
[9. Apr 2024|17:32] |
Daudz ērces šogad.
Piecas minūtes mežā, četras rāpo pa bikšu staru. Sunim x4. Pūšamais ir sagādāts. |
|
|
| |
[8. Apr 2024|18:52] |
Mašīnā jau divus gadus dzīvo zirnekļi, nezin ciki jau kulturāli izmesti pa braucošas mašīnas logu, kad izpilda dulferēšanos man sejā, vai redzamības lokā braukšanas laikā, vienreiz pat speciāli piestāju malā, jo gadījās ļoti žiperīgs eksemplārs, kas skraidīja pa priekšējo paneli. Tā jau nekas, lai dzīvo, bet viņi siltā laikā savelk tīklus uz priekšējā stikla, šie tīkli plivinās un labi atspīd saulē, kas vismaz mani kaitina. Tāpēc zirnekļi tiek izsēdināti pie jebkuras iespējas. Varbūt viņi man mašīnā jau izveidojuši stabilu populāciju ar pārziemošanas iespēju. Bieži tiek vestas lietas un materiāli no kurienes varētu uzrasties šie astoņkāji. Iedzīvojušies, izskatās, gan viena suga, jo pērnruden bija daudz sīko zirneklēnu, kas bija īpaši aktīvi. Indes izmantot negribu, turpināšu izsēdināt bezbiļetniekus.
Otrs novērojums tāds, ka no lapukoku malkas krīt ārā sarkani(ar violetu toni) kāpuri, bet no priedes balti. |
|
|
| |
[27. Mar 2024|16:48] |
Zaļums vēl laukos maz, dzērves, gulbji, stirnas, aitas, pienalopi un gaļas lopi, visi meklē ko tādu garšīgi zaļu apēst, visus var redzēt uz lauka. Ainavās vēl var ielūkoties dziļāk, par pirmo koku rindu un to ar darīju, kad braucu pa granti ar ~200kg kravā vieglajam, grants nesen šķūrēta, pašķidra, nēsā, skriet nevarēja un vēl tas iepriekšējās nakts sapnis, kad tieši ar tādu kravu iemaucu grāvī, atmuguriski. Braucu prātīgi, kas ļāva vairāk izbaudīt ainavu. Vakardienas tumšo domu mākoni izkliedēju ar fizisku darbu un nedaudz meža, palīdzēja. |
|
|
| |
[20. Mar 2024|08:24] |
Kas interesanti, ka putni un zvēri nezin kā mēs viņus apzīmējam, pat suns ne un viņiem ir pašiem savi starpsugu apzīmējumi. Varbūt atceraties to eksperimentu, kad augstākajiem pērtiķiem iemācīja zīmju valodu un kad vajadzēja lamāties pērtiķis citus sauca par putnu.
Redz tāds lielais ērglis lido debesīs un domā tikai par medībām, vai vairošanos, bet mēs skatoties uz viņu domājam cik viņam labi tā brīvi lidot un tālē lūkoties, bet viņš skatās uz Tevi un nodomā, ja būtu beigts varētu kādu gabalu izplēst pirms vilki atnāk. |
|
|
| |
[4. Mar 2024|17:28] |
Nu jau pavisam drīz, vēl tik cīruļputens jāpavada un pavasars būs klāt. Atkal varēs apsēst pie bērza saulē, aizvērt acis un klausīties kā vējā šalko jaunās lapas, kā putni dzied, kā zāle aug. Varēs pat iesnausties turpat, lai redzētu pašu laimīgāko sapni. Vēl nedaudz japagaida. |
|
|
| |
[15. Feb 2024|11:14] |
Jauki, ar āmuru rokās, vērot(arī šeit), kā cilvēki palēnām raušās ārā no savu utopiju trauslajām drupām. |
|
|
| |
[13. Feb 2024|14:57] |
Divus pirkstus bieza, tiko ceptas siltas baltmaizes šķēle, ar pamatīgu lāceņu ievārījuma kārtu. Iespējams tiko, tikai Talsos. |
|
|
| |
[14. Jan 2024|00:15] |
Iznākt no meža, nedaudz. Dzirdēt atsitienu. Skatīties, klausīties. Ar sniegu notīrīt rokas. Vilkt četratā. |
|
|
| |
[3. Nov 2023|14:28] |
Mežs spēcīgi šalc. Rudens smaržas priedēs. Iet viegli un patīkami. Atradu, ceļmalā, nokritušu halogēna lukturi, jāizžāvē, varbūt darbojas. |
|
|
| |
[11. Okt 2023|21:38] |
Talsu vēstis: "Ir tikai divi dzimumi, vīrietis un sieviete." |
|
|
| |
[10. Okt 2023|22:36] |
Vai jūs zināt, ka kailgliemežu gļotas(iekšas) nevar nomazgāt ar ziepēm, vajag kautko sausu un nedaudz raupju - man palīdzēja papīra virtuves dvielis, pēc tam, kad kādu brīdi mēģināju nomazgāt to draņķību no sejas. Šīgada pēdējā pļaušana, tā ceru. Ar motoizkapti, vai savādāk zināmu kā trimmeri, ar žilku appucēju visas malas un maliņas, stūrus, izliekumus kur stumjamais pļavējs netiek klāt, vai pārāk čakarīgi viņu tur iestumt. Un lūk, pļekš pa seju, gandrīz acī. Kā jau īstam vīrietim pienākas sejasrestes ņema un turpinu pļaut līdz uzvarošajām beigām. Beidzu, pļaut. Labi ka smukā kaimiņiene nebija dārzā, mans ne visai smuki izskatījās, kā pēcāk spogulis atrādīja. Tagad tāds smuks un apmierināts ar sevi rakstu šo neaizmirstamo piedzīvojumu. Priekā. |
|
|