|
Apr. 1st, 2024|09:23 pm |
skat, veseli divi cibiņi augšāmdzēsušies. es te tikmēr kļūstu arvien apcerīgāka bez apstājas rakstot jau trešo dienu. vienā brīdī varētu atjēgties no tā, ka esmu pazaudējusi savu ķermeni un vairs neatceros, kur noliku. varbūt kādā plauktā, lai neapput, hmm.
jūtu cik man ļoti patīk tieši viņi. viņi, kuri nav labākie, varētu pat apgalvot, ka šausmīgas viduvējības. labos laikos viņus neviens nepamanītu. bet laiki nebija labi. pēdējais nepiemērotais bastions, tukšuma aizpildītāji, kuri toties negrasās padoties. nepavisam nav grūti ar viņiem asociēties. tā droši vien ir kāda slimības forma, aprakstīt un mīlēt svešus. mirušus.
ha, ja tā padomā, cibā notiek tas pats process. un tad kāds pilnīgs dīvainis varētu nākt un rakt teiksim posmu no 2020-2025. Visi saka, nē, nē, tu ko, meklē ap 2007, bet viņš tikai smejas un citē juvenālu.
ņem, ņem! visu kas man ir, ņem papirosus, visu, tikai nešauj. |
|