| |
[May. 10th, 2024|10:37 pm] |
Līst skaidrām lāsēm lietus un vairāk it nekā
Uzdāvināju sev tuvojošamies dzimšanas dienā dāvanu. Ulvim tā sapistā mugura, kas visu padarīja vēl vairāk patiesu. Klāva vokāla ilgi vairs nebūs.
Pirmo reizi mūžā aizgāju uz konci un lēnām atskurbu nevis noreibu. A. šodien pēdējā darbadiena pēc 17 nostrādātiem gadiem. Aiz cieņas pret notikumu lēju sevī dzirkstošu šķidrumu. Personīgas dāvanas izrādās joprojām uzrunā cilvēkus. Tad varbūt viss vēl nav zaudēts. Bija jēga vakar naktī griezt un līmēt un domāt atvadtekstu, lai pasaulē mazāk vientuļi un atsvešināti.
Tagad vēl pa virsu kafiju bezmiega drebuļiem un turpinam rakstīt.
http://klab.lv/community/pajautaa/4221349.html |
|
|
| Comments: |
Skaisti, ka aizgāji un uzrakstīji par šo.
Arī pagātnes nostaļģijas vārdā biju domājusi iet, bet uznāca mājās palikšanas noskaņojums, kad gribas tikai klusumu un vienatni, pat ja ar šo mūziku biju dzīvojusi daudzus gadus. | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}