Bet vismaz šodien darbā vadītāja man pateica paldies par profesionālu un labi paveiktu darbu. Savā perfekcionismā biju to novērtējusi kā baigais sūds. Man šķiet, ka 2-3 nedēļas ar to muļļājos, kritu izmisumā, ka nekas nesanāk, tad ēdamtelpā muļķīgas mūzikas pavadījumā izdejojos, taisīju no jauna, bet rezultāts līdz galam neapmierināja. Gan jau no jauna taisītu trešo darbu, ja nebūtu pārsniegusi visus iespējamos termiņus. Pieslīpēju tehniskas lietas un ar sažņaugtu sirdi nosūtīju, cerot, ka būs pieņemami un vismaz atpakaļ nemetīs. Nu re, nemaz tik traki nebija. Biju aizmirsusi, ka cilvēki arī centību novērtē, lai gan maz ko tāda atzinība izsaka, jo par labāku cilvēku tas īsti nepadara. Varbūt tiešām vienīgais ko dzīvē protu ir intelekta muskuļu kačāšana. Un arī pat šo jomu kādu laiku biju pametusi novārtā, lai pierādītu, ka nemaz īsti neesmu prāta cilvēks. Pa pusei cilvēks varbūt esmu.

Augustā sarunas ar vairākiem imantniekiem paplašināja skatu uz šo man tik svešo pilsētas daļu, var teikt satuvināja ar to. Tā nu sanācis, ka jau pusgadu tur strādāju, bet šaubos, vai Imanta kaut kad kļūs par manu patieso dzīvesvietu, pat ja tur dzīvo daudz radošu cilvēku, tai skaitā kāda dzejniece, lietuviešu un grieķu valodas tulkotāja. Nesen, kad nejauši satikāmies tramvajā, viņa izmeta joku: senāk skolās obligāta bija latīņu un sengrieķu valoda, bet tagad... lai mācās programmēšanu! Tā esot tikpat sarežģīta kā senās valodas, turklāt mūsdienās daudz noderīgāka. Bet vai programmēšanas valodas palīdzēs saprast civilizācijas un kultūras vēsturi? ( šī vakara šūpuļdziesma )

Ja esi laimes bērns: ik diena rit tev priekos:

Ķīnā tautība haņ pirms sarunas uzsākšanas apmainās ar šādām frāzēm:
A. Ņin hui sin? Kāds ir jūsu dārgais vārds?
B. Czjaņ sin Van. Mans nepieklājīgais vārds ir Van.
A. Gao šo? Cik jūsu augstībai gadu?
B. Veltīgi nodzīvoju… gadu (tā atbild tie, kuriem pāri 50).

Juris Cibuļs. Brīnumainā valodu pasaule

sievietei manos gados nevajadzētu piebāzt kabatas ar gliemežvākiem un čiekuriem pazaudēt kredītkarti un pasi kopā ar mākoņiem ceļot uz rietumiem rotaļāties ar miglas vilkuvālēm lietot uzturā sāli naktīs klausīties skaļu mūziku negulēt lasīt Ķirķi Meļķi un Vigulu toties būtu prātīgi rūpēties par kalciju magniju cinku un kāliju atpazīt līdzcilvēku mānijas uzglabāt pagrabā dāliju saknes sievietei manos gados vajadzētu pasauli pieradināt un visu par visiem zināt

R. Štelmahere

Esmu jau pieradusi, ka katrs uz vienu un to pašu cilvēku skatās citādi. Tāpēc piekrītu domai, ka skatīšanās katru reizi ir kā savas gleznas radīšana, ja pieņem, ka ikvienam katrs cilvēks rādās citādāk.

Bet pēc izrādes noklausījos lekciju par dizaina domāšanu, kur bija ieteikums: esi empātisks, optimistisks un objektīvs! Varbūt tā ir spēja atzīt, ka viss, ko redzi, ir nepilnīgs?

Nedaudz apskaužu korejiešu mākslinieku, kurš savus sapņus redz korejiešu valodā. Es ik pa laikam redzu poļu, franču valodā, reizēm vispār nezināmā valodā. Protams, arī dzimtajā valodā. Savādi, ka nav bijis neviens sapnis krievu vai vācu valodā. Nez kā būtu redzēt sapņus korejiešu valodā?

"Vietējiem bija visai neattīstīti dzirdes aparāti, lielākoties viņi uztvēra tikai mūziku, sarunas vai klusumu. Lai gan klusums nemaz nebija kluss.
Visai vāji bija attīstītas arī pārējās maņas, ieskaitot redzi. Lielākoties Zemes iedzīvotāji skaidri redzēja tikai sevi. Visam, kas bija apkārt, viņi redzēja tikai virskārtu."

Inga Žolude - Pirmo reizi uz Zemes

"Cilvēks ir kā pilsēta. Nedrīkst ļaut, lai dažas mazāk patīkamas vietas sabojā kopējo iespaidu. Vienmēr ceļā var gadīties kas nepievilcīgs - nolaistas sānielas vai nomales -, bet vērtību visam piešķir labais."
Mets Heigs - Pusnakts bibliotēka

Vai cilvēks ir tas, par ko viņš sevi uzskata pats, vai tas, par ko viņu uzskata citi?

Pārmaiņas pēc var iedzelt arī sev. Reizēm jūtos tikpat apjukusi kā dziesmas galvenais varonis, kurš aizvien mazāk un mazāk saprot notiekošās pārmaiņas, pat ja cenšos uz pasauli skatīties kā vienotu organismu.

You've been through all of F. Scott Fitzgerald's books
You're very well-read, it's well-known
But something is happening here and you don't know what it is
Do you, Mr. Jones?

Jā, un arī kā žurka labirintā no nesen pārlasītās grāmatas.

"Jo runa jau nav par programmām, bet par personisko attieksmi; nedz arī par abstraktu cilvēcību, bet par tevi, tevi, tevi. Par nespēju izkļūt no labirinta, kurā tevi kā laboratorijas peli ievietojuši citi un kurā tu dienu no dienas skrien, pārvarot arvien komplicētākus un arvien bezjēdzīgākus šķēršļus, lai pierādītu – jā, kam gan īsti un ko? Par neprasmi sinhronizēt prāta darbību un jūtu ķīmiju. Par tiem, kas sēž alā, un tiem, kas no gaismas atgriežas neredzīgi (romānā vairākkārt citēta Platona slavenā līdzība). Par ilgām, kuras nav pārvaramas pat ar visaugstāko IQ. Par cilvēciskās eksistences trauslumu. Par saprāta maldiem."

"Depresijas laikā es tikpat kā neraudāju, lai gan tas ir dīvaini, ņemot vērā, cik briesmīgi es jutos. Droši vien tāpēc, ka manas izjūtas bija tik sirreālas. Distancētas. Raudāšana ir kā valoda, bet jebkura valoda tobrīd šķita tāla un nepieejama. Es biju ārpus tās. Asaras mēs lejam šķīstītavā. Kad esam nonākuši ellē, ir jau par vēlu: tās iztvaiko, vēl nesākušas ritēt."

Mets Heigs "Iemesli dzīvot tālāk"

Vai nav ironiski, ka vārds gudrība (sophia) daudzās valodās ir sieviešu dzimtē? Prāts ir tikai viens no instrumentiem, lai saniegtu gudrību. "Tā saka Dieva Gudrība: “Es biju pie Kunga Viņa ceļu sākumā, pirms Viņš iesākumā bija ko radījis. No mūžiem es esmu radīta un kopš sen­seniem laikiem, pirms zeme bija tapusi. Vēl nebija ūdeņu plašumu, bet es biju jau ieņemta, vēl avotos nebija sakrājies ūdens, pirms vēl bija nosēdušies kalni, vēl pirms pakalniem es esmu dzemdināta. Zemi un tīrumus Viņš vēl nebija veidojis, nedz zemes putekļiem sākumu. Kad Viņš radīja debesis, es biju klāt. Kad ar stingru likumu un debesu loku Viņš apjoza ūdeņu plašumus, kad augšā Viņš veidoja mākoņus un dzelmju avoti pieņēmās spēkā, kad Viņš noteica robežas apkārt jūrai un ūdeņiem, lai tie nepārkāptu savus krastus, kad Viņš lika pamatus zemei, es biju kopā ar Viņu kā māksliniece, Viņa iepriecinājums visās dienās, visu laiku rotaļājoties Viņa priekšā, rotaļājoties zemes virsū, un mans prieks bija būt kopā ar cilvēku dēliem.”" (Sak 8, 22-31) 

Par patiesu aicinājumu liecina tas, ja māsa labi guļ un labi ēd.