木
19 July 2018 @ 10:12 pm
Class blindness  
"Kad vidusšķiras zēns apmeklē skolu, kurā iekļuvis, pateicoties savu vecvecāku stāvoklim izglītības resorā, bet mantiskā ziņā klasesbiedru vairums stāv virs viņa, viņš neapzināti ignorē mantiskās atšķirības un rada sev idealizētu vienlīdzības un biedriskuma gaisotni, ko pastiprina vienādās mācību stundas un skolotāju standartizētā attieksme pret visiem. Viņš nepamana, ka klasesbiedri var atļauties nopirkt dārgāku saldējumu, ka viņiem ir dārgākas rotaļlietas un pirmajās klasītēs viņi tiek vesti uz skolu ar automašīnu, bet pamatskolas pēdējās klasēs tie paliek vakaros vecāku mansarda tipa dzīvokļos un dzer no bāriņiem izņemtu amareto. Šīs atšķirības vidusšķiras zēnam no inteliģentas ģimenes šķiet nejaušas, arbitrāras - nevis, kam ir un kam nav, bet vienam ir vairāk, citam mazāk, bet visi ir vienlīdzīgi. Un tāpat arī otrā virzienā, lasīdams daudz grāmatu un izbaudījis humānistu dižo tradīciju savā audzināšanā, viņš neapzināti projicē uz klasesbiedriem un piedēvē tiem savus ētikas standartus, savus uzvedības principus, un reizēs, kad tie parāda alkatību, klaju ieraušanas kāri vai zagšanas tieksmi, viņš novēršas apmulsumā un izjūt kaunu viņu vietā par viņu cilvēcisko vājību. Inteliģence - nācijas sirdsapziņa."

Haralds Matulis "Vidusšķiras problēmas"
 
 
木
19 July 2018 @ 09:44 pm
Sākumā šķita, ka būs garlaicīgi un man uznāks depresija  
Lasu H. Matuļa grāmatu "Vidusšķiras problēmas." Ja atmet pašironiju un wannabe intelektuāli sevī, var šķist depresīva. Lai gan mānīgi domāt, ka autors ar smīnu grib ievietot visu kastītēs, lai radītu ko konceptuālu. Kopumā šķiet, ka lasu Rīgas laika anekdotes vai antropologa novērojumus. Lai gan nevar teikt, ka grāmata man derdzas. Tikai sākumā šķita pārāk ciniska. Tā iet, ja pārāk ilgi dzīvo eskeipismā. Daudz pretrunīgu iespaidu par šo darbu, jo būtībā esmu pārāk nopietns cilvēks, lai spētu pilnībā novērtēt autora humoru. Taču es spēju ātri adaptēties. Ja sākumā ēkā šķiet auksti un nemīlīgi, tad uz beigām pat vairs nejūties tā, jo kāds ir iedevis mīkstus spilvenus un pledu. Un tad jau nekas vairs nešķiet pārāk pretenciozs.
 
 
木
18 July 2018 @ 12:11 pm
Bābeles tornis  
"Visi, niknumā plosīdamies, meklēja ceļu. Visi, skaļi kliegdami, domāja, ka rīkojas patiesības vārdā. Bet viņi visi, dusmu pārņemti, gāja no austrumiem uz rietumiem un bija uzgriezuši muguru gaismai."

Ežēns Grīns "Universālā kopiena"
 
 
木
18 July 2018 @ 11:39 am
Ceļojums lejup pa vēstures kāpnēm  
"Jēriņš ir nolēmis aizbēgt no veikala, jo nespēj vairs klausīties kasesaparātu troksnī un runās par pirkšanu.Bet veikalā ir arī maza meitenīte vārdā Elizabete, un viņa sāk skriet pakaļ jēriņam, jo grib paglaudīt tā mīksto vilnu."

Justeins Gorders "Ziemassvētku noslēpums"
 
 
木
11 July 2018 @ 11:17 am
Nine of swords  
The Nine of Swords is the card of fear and nightmares, and has an apparently negative ‘feel’ to it. However, the troubles alluded to in the Nine of Swords are primarily of a psychological nature and do not necessarily indicate suffering in your external reality. That is, it is what is inside your mind that is creating the fear and anxiety, not your actual circumstances. Your experience of the world is greatly influenced by our expectations, desires, and fears, and therefore you are largely the creator of your own world, and your attitudes determine how you experience that world.

The Nine of Swords can also reflect fear of the future, or what may possibly happen in the future. If you allow yourself to be bound by fear of the future, you are at risk of eventually creating a negative reality for yourself by virtue of your expectations. Your nightmare becomes your self-fulfilling prophecy, which is clearly not a desirable outcome.

Generally, this card is an indication that you are worrying excessively about a situation. You are literally being kept up at night because you are so anxious about a particular issue. It is possible you are working yourself up unnecessarily and, if you were to look at the situation more objectively, you may come to realise that it is not as bad as you are making it out to be. In fact, all that worry and despair is what is making it worse, so rather than fretting about it, do something to change it.

Although most people experience fear, frustration and uncertainty at some point in their lives, you should not allow those negative emotions to immobilise you or keep you from pursuing your goals with enthusiasm and hope. Expect at least some level of uncertainty in the future, and draw upon your inner strength to remain as flexible and adaptable to that uncertainty as possible.

The Nine of Swords can also indicate that you are being incredibly hard on yourself, putting yourself down or engaging in negative self-talk. For every mistake you make, you blame yourself and become worked up and angry at yourself for messing up again. So, when the Nine of Swords appears in a reading, ask yourself why you are being so hard on yourself, how are you putting yourself down or what is the source of your depression? What can you do to make yourself feel better? You may need to make a more conscious effort to quit the negative self-talk and replace it with positive reinforcement for a job well done.
 
 
木
09 July 2018 @ 09:25 am
Pārfrāzējot optimistu  
No vienas puses, tukšāks maks vienmēr ir skaistāks un iedvesmojošāks nekā pilns. No otras puses,es neglorificēju nabadzību, lai gan kādreiz manā uztverē tā bija protesta forma, jo es ienīdu naudu un visu pārējo iekārtu.
 
 
木
07 July 2018 @ 10:34 am
Brīva vieta demagogu izpausmēm  
Netālu no Aizkraukles ir pietura Muldakmens. Ideāla vieta demagogu simpozijam.
 
 
木
05 July 2018 @ 02:10 pm
Petsons un Finduss  

"Sirsnīgs stāsts par večuku Petsonu un viņa kaķīti Findusu.

Vientuļajam Petsonam, kurš veltīgi cenšas uzturēt intelektuālu sarunu ar vistām, šo kaķēnu kartona kastē, kurā agrāk glabājušās zaļo zirnīšu kārbas, atnes kaimiņiene.

Piepildās Petsona cerības, kaķītis tiešām iemācās runāt un kļūst par viņa sarunu biedru. Kad ziņkārīgais Finduss sadūšojas apgūt pasauli ārpus Petsona mājiņas sliekšņa, šī pirmā iepazīšanās sagādā mazajam lielu izbīli, tomēr izrādās, ka pasaule nav nemaz tik briesmīga un tajā netrūkst radījumu, kas gatavi palīdzēt."


http://www.satori.lv/article/kad-finduss-bija-mazins-un-pazudis-2

 
 
木
05 July 2018 @ 09:44 am
Vēl viena līdzība  
Tā tas ir. Domājot par citiem, mēs aizmirstam sevi. Un vai arī tāpēc mūsu līdzības ir tik uzkrītošas, jo zaudējam savu es?

"Because she is so responsive to the feelings of others, the Queen of Cups must constantly uphold her boundaries between herself and others. If not properly protected, the Queen of Cups can lose her own sense of self. This is her greatest vulnerability."
 
 
木
27 June 2018 @ 08:56 pm
Pārfrāzējot Leklezio Davidu  
- Eņģeļi neeksistē.Debesīs ir tikai lidmašīnas.
- Un mākoņi?
- Vai tad mākoņi pierāda eņģeļu eksistenci?
 
 
木
26 June 2018 @ 12:36 am
“Zemeņu diena” Noslēpumaini stāsti,Ķēstutis Kasparavičs  
Atcerēties sapņus )
 
 
木
26 June 2018 @ 12:21 am
Dziesmiņa par Saturnu  
Where there's joy
I bring you trespass
Where there's light
I bring you darkness
Where there's health
I bring affliction
Where there's hope
I bring misfortune
 
 
木
10 May 2018 @ 12:42 pm
Bērnu grāmatas  
"Oskars ir pavisam normāls zēns, kurš nesaprot, kāpēc būtu jāpiespiežas veidot draudzība, kas neraisās dabiski. Kur teikts, ka bērnam ir jāgrib biedroties ar citiem bērniem tikai tāpēc vien, ka viņi dzīvo kaimiņos? Sabiedriskās rūpes koncentrējas galvenokārt uz kopību un socializāciju – sabiedrība: rūpējas (vairāk runā vai darbos?), lai cilvēki netiktu atstāti novārtā; cīnās pret vientulību; cīnās par saliedētību; veicina dažāda veida kolektīvus un kopienas, bet par vienpatību plaši nediskutē, jo tā ir individuāli (kā gan citādi?!) apmierināma vajadzība. Patiesi, nav dzirdēti tādi saukļi kā atstāj cilvēku mierā! vai tamlīdzīgi. Domāju, vientulības akūtā problēma samazinātos, ja pieaugtu cilvēku izpratne par vienpatības būtību."

Inga Žolude

http://www.satori.lv/article/aizraujosais-garlaicigais-vasaras-brivlaiks
 
 
木
09 May 2018 @ 08:48 pm
Viss ir tikai aplis  
Protams, kad esi viens pats, nauda nav tik nepieciešama. Vari pievienoties kādai kopienai, dzīvot mežā vai kalnos un pamazām raisīties vaļā no samsāras rata.

Varbūt gada laikā esmu kļuvusi materiālistiskāka un vairāk domāju par naudu. Par to jau brīdināja Taro kārtis, ka materiālais nav viss, jo zūdošs ("krājiet mantas debesīs?") Sakārtota dzīve un astoņu stundu darbs vairs nebiedē. Kādreiz es necietu plānošanu, tagad esmu gandrīz plānošanas fanāts. Vai tas ir slikti? Protams, retoriski vaicāt. Tāpat kā ar daudzajām brīvībām. Zaudē vienu brīvību, iegūsti citu. Zaudē kādu dzīvesveidu, iegūsti citu. Tāpēc man ir interesanti paskatīties, kas notiks tālāk. Un kā vārdā pieņemu lēmumus, kas veidos turpmāko dzīvi.

Jā, es joprojām nezinu, kas mani programmē. Un atkal pretruna par brīvo gribu. To arī neviens nepateiks, vai esmu tikai bandinieks, kuru upurēs pavisam drīz.
 
 
木
08 May 2018 @ 09:16 pm
Kāpēc nekas nenotiek?  
Jo visu laiku sapņoju un uzdodu vēlamo par esošo. Tāpēc šķiet, ka viss ir ideāli. Jauks deidrīmeru pašapmāns. Tāpēc nav nekādas jēgas domāt, jo tas rada tikai skumjas.
 
 
木
08 May 2018 @ 09:11 pm
Par netveramo  
Krievu zilā kaķa zilā ilgu puķe.
 
 
Current Mood: Pavasara melanholija
 
 
木
08 May 2018 @ 11:56 am
Muļķa cilvēki  
Kāda jēga dzīvot kopā, ja nav garīgas tuvības? No sevis un vientulības tāpat neaizbēgsi.
 
 
木
19 April 2018 @ 12:48 pm
Buto  
"Ne velti buto dēvē par „dejotāja-lauksaimnieka fenomenu", jo buto pretstata Eiropas baleta un mūsdienu dejas skolas radīto slaido, garkājaino ķermeni japāņu zemnieka dzīvesveida radītajam - saliektajam, īskājainajam augumam."

Simona Orinska
 
 
木
17 April 2018 @ 12:35 pm
 
"JA IEPLĀNOTAIS NENOTIEK, kā domāts, darbi nevedas, bet sadzīvē ienāk negaidīts haoss, nav vērts krist izmisumā vai panikā un notiekošajā kādu vainot. Lai nenogrimtu negatīvo emociju un notikumu mutuļos, svarīgi ir atšķirt savas sajūtas no svešām sajūtām, savas vēlmes no citu cilvēku vēlmēm. Šādos brīžos vērtīgi ir patrenēt novērotāja pozīciju – distancēties un uz notiekošo paskatīties it kā no malas, arī uz sevi. Ja tas neizdodas, ja nezinām, kas esam un ko gribam, pazaudēt sevi un apmaldīties ir pavisam vienkārši. Ja šāda apmaldīšanās sajūta dzīvē ir ieilgusi, vērts meklēt speciālista palīdzību"

Pēteris Draguns
 
 
木
17 April 2018 @ 12:29 pm
 
"Iespējams neproti dzīvot harmoniski pats ar sevi, jo dzīvs sajūties tikai paaugstinātas spriedzes apstākļos."

Janita Andersone