木
22 June 2022 @ 08:44 am
Tāpēc nevajag baidīties no cilvēkiem, kas raud un viņus kušināt  
"Depresijas laikā es tikpat kā neraudāju, lai gan tas ir dīvaini, ņemot vērā, cik briesmīgi es jutos. Droši vien tāpēc, ka manas izjūtas bija tik sirreālas. Distancētas. Raudāšana ir kā valoda, bet jebkura valoda tobrīd šķita tāla un nepieejama. Es biju ārpus tās. Asaras mēs lejam šķīstītavā. Kad esam nonākuši ellē, ir jau par vēlu: tās iztvaiko, vēl nesākušas ritēt."

Mets Heigs "Iemesli dzīvot tālāk"
 
 
木
18 June 2022 @ 02:14 am
Esamība  
Kas ir cilvēks? )
 
 
Current Music: Bjork - New world
 
 
木
13 June 2022 @ 01:45 pm
šodien esmu suseklis  
Vai nav ironiski, ka vārds gudrība (sophia) daudzās valodās ir sieviešu dzimtē? Prāts ir tikai viens no instrumentiem, lai saniegtu gudrību. "Tā saka Dieva Gudrība: “Es biju pie Kunga Viņa ceļu sākumā, pirms Viņš iesākumā bija ko radījis. No mūžiem es esmu radīta un kopš sen­seniem laikiem, pirms zeme bija tapusi. Vēl nebija ūdeņu plašumu, bet es biju jau ieņemta, vēl avotos nebija sakrājies ūdens, pirms vēl bija nosēdušies kalni, vēl pirms pakalniem es esmu dzemdināta. Zemi un tīrumus Viņš vēl nebija veidojis, nedz zemes putekļiem sākumu. Kad Viņš radīja debesis, es biju klāt. Kad ar stingru likumu un debesu loku Viņš apjoza ūdeņu plašumus, kad augšā Viņš veidoja mākoņus un dzelmju avoti pieņēmās spēkā, kad Viņš noteica robežas apkārt jūrai un ūdeņiem, lai tie nepārkāptu savus krastus, kad Viņš lika pamatus zemei, es biju kopā ar Viņu kā māksliniece, Viņa iepriecinājums visās dienās, visu laiku rotaļājoties Viņa priekšā, rotaļājoties zemes virsū, un mans prieks bija būt kopā ar cilvēku dēliem.”" (Sak 8, 22-31) 

 
 
木
10 June 2022 @ 01:45 am
Klosteris  
Par patiesu aicinājumu liecina tas, ja māsa labi guļ un labi ēd.
Tags:
 
 
木
07 June 2022 @ 11:07 pm
Laikmets  
"Kopš Klāra bija sākusi strādāt Kriminālizmeklēšanas pārvaldē, viņa dzīvoja Senmandē, Parīzes pievārtē, daudzdzīvokļu mājā, kura piederēja policijas prefektūrai un kuras iemītnieki lielākoties strādāja policijā. Viņai visapkārt veidojās ģimenes, piebrieda vēderi. Bērns Klāras plānos neietilpa. No vienas puses, viņa nebija pārliecināta, vai pati ir pilnīgi pieaugusi, no otras - laikmets tam šķita gauži nepiemērots. Viņai likās, ka notiek klusa, dziļa, viltīga un nepieredzēti spēcīga mutācija - viens posms par daudz, kāds liktenīgs slieksnis, kam laika straujajā ritumā ir pārkāpts pāri-, kuru neviens nespēj apturēt. Un viņa uzskatīja, ka būtu neprāts iegrūst bērnu šajā gigantiskajā tīklā, kur liegti gan sapņi, gan utopijas."

Delfīne de Vigāna "Bērni ir karaļi"
 
 
Current Music: Phil Collins - Another Day in Paradise
 
 
木
04 May 2022 @ 12:22 am
Miera nesēji?  
JABU BAYETE (South Africa, in zulu)

Ngibathe Ngicelu Xolo (I've been asking for Peace)

Ngatholi nzondo (But all I got was war)

Ngibathe Ngecelu thando ma, ah oh (I've been looking for love)

Yiningathi yini ngomhlaba (But I did'nt find togetherness)

Yini Singa Funu Zwano ? ah oh (What is wrong with the world?)

Ngibathe Ngicelu Xolo (What is wrong with the people?)

Ngatholi nzondo, ah oh (Why don't we want peace?)

https://www.icrc.org/en/doc/resources/documents/misc/57jns8.htm
 
 
Current Music: Geoffrey Oryema - Makambo
 
 
木
02 May 2022 @ 11:21 pm
 
Man šķiet, ka laukā ir pavasaris.
 
 
木
24 April 2022 @ 11:32 pm
Lai nonāktu pie nezināmā, tev jāiet cauri tam, ko nezini  
"Tiec cauri nezināmā mākonim ar ilgstošu un nepārejošu mīlestību un nekādā ziņā nedomā par padošanos."
 
 
木
08 April 2022 @ 01:06 am
Miera stunda  
Meklēju internetā informāciju par t.s. Miera stundu PSRS laikā un uzgāju šādu te rakstu.

"Padomju Savienība sevi pozicionēja kā valsti, kas iestājas par mieru un kas ir gatava cīnīties par mieru līdz pēdējam cilvēkam. PSRS pastāvēja daudzas organizācijas, kas iestājās par mieru valsts iekšienē, kā arī daudzas organizācijas ārpus padomju robežām, kuras no PSRS puses tika atbalstītas arī finansiāli. Pirmajā septembrī skolās tika novadītas "Miera" stundas, skolēni rakstīja uz tāfeles "Миру мир!", kas krieviski nozīmēja "Pasaulei mieru!" [2]. Šis lozungs tika plaši izmantots arī publiskajā telpā: uz transparentiem, bilbordiem un maziem karodziņiem. Pirmā maija svētki arī bija sasaistīti ar mieru, pamatlozungs bija "Miers. Darbs. Maijs". Atceros, ka krievu valodas grāmatā bija bilde, kur trīs puiši kādas demonstrācijas laikā rakstīja uz sienas vārdu PAIX. Padomju Savienībā Nobela miera prēmijas vietā bija Starptautiskā Ļeņina miera prēmija. Par atbruņošanas un kodolieroču izplatīšanas ierobežošanu, kā arī daudzām PSRS miera iniciatīvām rakstīja avīzēs un žurnālos. Bet televīzijā un radio varēja dzirdēt gan jautru dziesmu par to, ka "Saulainai pasaulei – jā, jā, jā, bet kodolsprādzienam – nē, nē, nē!", gan nopietnāku un daudz skumjāku dziesmu par to, vai krievi grib karu, kurā aicināja uzdot šo jautājumu klusumam un tiem, kas no kara neatgriezās."

https://satori.lv/article/kapec-gruti-pacifistam-latvija
 
 
 
木
07 April 2022 @ 02:29 am
Patriarhi  
Tulkošanas darbs ir pavisam savāds labirints. Teksts pavisam jocīgā veidā aizveda uz Aleksandriju, uz stāstu par Hipātiju. Pēdējais pavediens, ko atceros, Nestorijs. Bet kāds tam visam sakars ar tulkojamo tekstu, man nav saprotams.
Pēc tam izlasīju, ka pateicoties pāvesta Leona XIII ieteikumam, Marija Montesori uzņemta medicīnas studijās, pat ja tolaik sievietei Itālijā tas bija aizliegts.

Šo pierakstīju, kā atgādinājumu, cik daudz info ikdienā nākas izlaist caur sevi mūsdienu cilvēkam. Un šīs ir tikai pāris minūtes. Kādu informāciju es ikdienā uzņemu un kā tā mani veido/ietekmē?
 
 
木
02 April 2022 @ 02:19 am
Visus tavus datus ievāc, izolāciju aizmirsti  
Šovakar sabiedriskajā transportā dzirdēju frāzi: "Es sevi paslēpju sevī."
 
 
木
28 March 2022 @ 03:28 pm
Nelolot ilūzijas, ka viss drīz mainīsies  
"Karā ar dezinformāciju nodarbojas visas puses.

Nonākšana pie kādas stingras pārliecības ir ilgstošs process. Nepietiek ar vienu sarunu, vienu teikumu, vienu video.


Vienošanās nerunāt par reliģiju un politiku ir izvairīšanās no nepatīkamās fiziskās sajūtas, sāpēm. Pētījumos par kognitīvo disonansi atklāts, ka piedzīvojot konfrontāciju, nesaskaņu ar mūsu viedokli, aktivizējas tās smadzeņu daļas, kas atbildīgas par risku novēršanu. Impulss, ka tagad jāmaina viedoklis, var pat izraisīt fiziskas sāpes. Tāpēc cilvēciskā reakcija ir izvairīties no sāpēm. Jo cilvēks grib justies labi. Šis informācijas apstrādes process notiek ļoti ātri, līdz 9 sekundēm. Pat ja mums gribas domāt, ka esam kritiski domājoši, lielu daļu informācijas uztveram emocionāli.

Jāprot izturēt diskumfortu un diskutēt, pat ja viedoklis ir pretējs.

Vēlme aklāt patiesību nebūs ērta. Spēja pieņemt, ka varu kļūdīties un man nav taisnība".

informācijas uztveres pētnieks Mārtiņš Priedols

https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/krustpunkta/krustpunkta-liela-intervija-informacijas-uztveres-petnieks-marti.a158218/
 
 
木
23 March 2022 @ 12:33 am
Skaistums var būt kā patvērums vai cerība  
"Agnese teica: kad preteklības uzbrukums reiz kļūs galīgi neciešams, viņa puķu veikalā nopirks neaizmirstulīti, šo trauslo kātiņu ar miniatūro zilo ziedvainadziņu, izies ar to uz ielas un turēs puķīti sev pie sejas, stingri uz to raugoties, lai redzētu vienīgi šo skaisto, zilo punktiņu; lai to redzētu kā pēdējo, ko viņa grib sev un savām acīm atstāt no pasaules, kuru vairs nemīl. Tā viņa staigās pa ielām, cilvēki viņu drīz jau pazīs, bērni skries viņai līdzi, izsmies un apmētās ar visu ko; un pilsēta viņu nosauks par trako ar neaizmirstulīti."
 
 
木
20 March 2022 @ 09:15 am
Pamošanās no metafiziskā miega  
Lielas asinis atgriež realitātē un vieno. Atskurbina. Ārstē infantilitāti. Jautājums, par kādu cenu?

 
 
木
13 March 2022 @ 03:36 pm
Tiesības būt introvertam  
Kāpēc publiski neizsakies par sabiedrībā aktuālo?

Es nezinu, kāpēc man vajadzētu izteikties. Nejūtu tādu nepieciešamību. Daži introverti patiešām ir introverti.

Jānis Joņevs
 
 
木
02 March 2022 @ 10:24 am
Grāmatas anotācija un spēja saglabāt cilvēka cieņu  
"Viktors Frankls, pirms holokausta prominents Vīnes psihiatrs, būdams vairākus gadus ieslodzīts Aušvicas koncentrācijas nometnē, pētīja gan pats savas, gan likteņa biedru reakcijas uz šausminošajiem apstākļiem. Viņš konstatēja interesantu sakarību: ilgāk izturēja tie, kas sevī rada spēku palīdzēt citiem.

Pat tad, ja atņemts ir pilnīgi viss, cilvēkam paliek iespēja izvēlēties attieksmi.

Ieslodzītie paši izvēlējās, par kādiem cilvēkiem kļūt. Nometnē degradējās tie, kuri atteicās no savas morālās un garīgās būtības. Savukārt iekšēji triumfēja tie, kas šai pieredzei pacēlās pāri.

Cilvēka dziļākais aicinājums ir saglabāt cilvēcību un saredzēt dzīvei jēgu."


"Es ticu saulei, pat tad, kad tā nespīd. Es ticu mīlestībai pat tad, ja to nejūtu. Es ticu Dievam pat tad, ja Viņš klusē." Uzraksts uz kādas nacistu koncentrācijas nometnes sienas II pasaules kara laikā.
 
 
木
02 March 2022 @ 01:13 am
Kur ir cilvēcība un patiesība?  
 
 
Current Music: Benjamin Zephaniah - Stop the War
 
 
木
09 February 2022 @ 10:18 am
Ne aiz vieglprātības  

Ne aiz vieglprātības, godātie teologi,

es aizrāvos ar daudzu gadsimtu slepenām zinātnēm –

aiz sirdssāpēm, kad jāredz, cik pasaulē šausmu.

 

Ja Dievs ir visvarens, Viņš var to pieļaut

tikai, ja pieņemam, ka labs Viņš nav.

 

Kur Viņa varas robežas, kādēļ tāda un ne cita

ir kārtība rasmei – to centušies atbildēt

hermētiķi, kabalisti, alķīmiķi, Rozeskrusta bruņinieki.

 

Tik šodien viņi atrastu savām priekšjausmām

apstiprinājumu

astrofiziķu apgalvojumos, ka telpa un laiks

nebūt nav mūžīgi, ka tiem bijis iesākums.

 

Vienā neiedomājamā uzliesmojumā, no kura skaitāmas

minūtes, stundas un gadsimtu gadsimti.

 

Un viņi pievērsās taisni tam, kas noticis Dievības klēpī

pirms šā uzliesmojuma, jeb – kā radās Jā un Nē, labais un ļaunais.

 

Jakobs Bēme ticēja, ka redzamā pasaule radusies

katastrofas rezultātā – kā Dieva žēlsirdības akts,

jo Viņš nolēma nepieļaut absolūtā ļaunuma izplatīšanos.

 

Kad sūdzamies, ka zeme ir elles priekšistaba,

neaizmirsīsim, ka tā varēja tapt par visīstāko elli

bez neviena dailes vai labvēlības stara.


Česlavs Milošs 

atdzejojis Uldis Bērziņš






 
 
木
22 January 2022 @ 08:27 pm
Ahmatovas ieraksts dienasgrāmatā, 75 gadu vecumā  
“Tagad, kad vecums jau aiz muguras...”