木
19 September 2019 @ 12:42 pm
Kur sākos es, saistība ar visiem, citu domām  
Man vēl jāmācās pieņemt citu spriedumi, pat ja tie pirmajā acumirklī šķiet nepatiesi. Tad arī neviens nesagruzīs un nebūs sajūtas, ka mani nesaprot vai visu labāk zina manā vietā. Jo būtībā viss ir saistīts, tikai jāmācās redzēt. Jo daudz leņķu, kā var uz visu paskatīties.

Mani sagruzī pašas prāts, tas kā reaģēju vai kaut ko interpretēju, nevis citi. Saskarsme ar citām pasaulēm nekad nebūs viegla, kamēr mana pasaule būs ļoti norobežota un noslēgta sala, ko ļoti sargāju no citiem.
 
 
木
17 September 2019 @ 01:51 pm
Who I am?  
Sapnī man bija divi ķermeņi, bet tas šķita pavisam ok. Viens no ķermeniem bija aizmidzis. Līdzās tam ierīkoju divstāvīgo gultu. Domāju par to, vai otram ķermenim nebūs nekas pretī, ja gulēšu augšā?
 
 
木
16 September 2019 @ 05:32 pm
Čajkovskis "Laika bērni" un zaļā planēta  
Sākumā šķita, ka grāmata būs kārtējais depresīvais gabals par cilvēces norietu un pašiznīcību, jo šī suga ne uz ko labāku nav spējīga, pat ja it kā tiecas uz attīstību, bet tai pašā laikā atkārto pagātnes kļūdas. Turklāt klaustrofobiskais kosmosa kuģis un daudzie gadi sasaldēšanas kamerās arī neradīja tīkamu vidi lasītāja prātā.

Zirnekļu pasaules būvniecība šķita iepriecinošāka. Lai gan daudz atsauču uz civilizācijas un kultūras vēsturi, sākumā šķita, ka pazīstams paņēmiens, kā paskatīties no malas uz savu civilizāciju, tās vēsturiskajiem aizspriedumiem, rādot neparastāku un lielā mērā gudrāku sugu, šo to samainot vietām ar to, kā ir/bijis realitātē uz Zemes. Un pesimistiskam lasītājam varētu likties, ka arī viņu ceļš ir determinēts, pat ja notiks atbrīvošanās no mītiskās domāšanas. Neizbēgami notiks divu civilizāciju sadursme, kas nesapratīsies un viena otru iznīcinās.

Taču beigās grāmata vieš cerību, ka saprašanās un empātija ir iespējama. Iznīcināšanas vietā notiek sadarbība. Zirnekļu civilizācija paši kļūst par radītājiem un savas dzīves noteicējiem.
 
 
木
16 September 2019 @ 02:11 pm
Draudzība  
Sapnī kopā mācījāmies matemātiku. Bet varbūt tās vnk bija divas pavisam svešas meitenes, kas mācās vidusskolā. Daudz jaunākas par mums.
 
 
木
14 September 2019 @ 12:16 pm
Manas pasaules robežas  
"Uz mirkli Holsteins vēlējās viņu apturēt, uzdodot to neatbildamo jautājumu, ko vēsturnieki nekad nejautā par saviem izpētes objektiem: Kā tas ir - būt tev? Jautājums, ko neviens nevar atbildēt, jo nevar izkāpt pietiekami tālu no saviem priekšstatu rāmjiem."

Adrians Čajkovskis "Laika bērni"

Ja neskaita dažus uzplaiksnījumus, bieži ir saprotams, ka redzu tik maz, ka ir siena starp cilvēkiem, lai viņus saprastu pa īstam. Mītos izdūra acis, lai redzētu. Bet tā ur pārāk skumja metafora. Ticu, ka ar gribasspēku var paplašināt robežas citādāk.
 
 
Current Music: Thom Yorke - Hearing damage
 
 
木
12 September 2019 @ 04:08 pm
Transmission and translator  
Nezinu, kā lai uztver man tieši adresētas pateicības un slavinošas atsauksmes par darbu, ko nemaz neesmu veidojusi. Lai gan pēc sekundes prāts spēj abstrahēties un vārdus domās pāradresēt īstajiem cilvēkiem.
 
 
木
09 September 2019 @ 09:52 am
 
“Mūsu spēja uzsākt kaut ko jaunu dzīves laikā ir atkarīga no mūsu spējas pašiem sevi atjaunot”
 
 
木
06 September 2019 @ 01:17 pm
Kaķu tantes aizmetņi  
Kaķi ir mani labvēlīgie pavadoņi un ceļabiedri. Drīzāk kaķu ideja.
 
 
木
03 September 2019 @ 12:35 pm
Manas ideālās mājas  
Tā kā neaizņemu pārāk daudz vietas, man pietiktu ar mazu treilerīti. Ideālā dzīvesvieta brīvībai.
 
 
木
02 September 2019 @ 04:27 pm
Only Breath  
Not Christian or Jew or Muslim, not Hindu,
Buddhist, sufi, or zen. Not any religion

or cultural system. I am not from the East
or the West, not out of the ocean or up

from the ground, not natural or ethereal, not
composed of elements at all. I do not exist,

am not an entity in this world or the next,
did not descend from Adam or Eve or any

origin story. My place is placeless, a trace
of the traceless. Neither body or soul.

I belong to the beloved, have seen the two
worlds as one and that one call to and know,

first, last, outer, inner, only that
breath breathing human being.


Rumi
 
 
木
29 August 2019 @ 11:53 pm
Tāds noskaņojums šodien  
Two roads diverged in a yellow wood,
And sorry I could not travel both
And be one traveler, long I stood
And looked down one as far as I could
To where it bent in the undergrowth;

Then took the other, as just as fair,
And having perhaps the better claim,
Because it was grassy and wanted wear;
Though as for that the passing there
Had worn them really about the same,

And both that morning equally lay
In leaves no step had trodden black.
Oh, I kept the first for another day!
Yet knowing how way leads on to way,
I doubted if I should ever come back.

I shall be telling this with a sigh
Somewhere ages and ages hence:
Two roads diverged in a wood, and I—
I took the one less traveled by,
And that has made all the difference.

/R. Frost/
 
 
木
17 August 2019 @ 12:43 am
Regularitāte mērenās devās  
Atcerējos teicienu, ka jebkura viela varot kļūt par indi, ja lieto par daudz. Arī ūdens (spainis ūdens dienā - nāve). Jo dzerot daudz ūdens, samazinās sāļi (Na,K), bet to var kompensēt ar minerālūdeni.
 
 
木
12 August 2019 @ 02:07 am
Laiks  
"For me, “Plus Tôt” is a piece that talks about the space-time that you’re in before some events are about to change you. The sort of calm that you can feel when you don't know that some events are about to change you. It's the beginning of the trip. It's the beginning of the inscape".


https://www.youtube.com/watch?v=YTJr9UJljyk
 
 
木
29 July 2019 @ 11:29 am
Kas ir domu brīvība?  
Visvairāk bail no tā, ka kaut ko sākšu uzskatīt kā pašu par sevi saprotamu, ieslodzīšu sevi kādas terminoloģijas būrī un vairs nespēšu uz visu kritiski paskatīties no malas.

Nekad neesmu gribējis būt akls sekotājs, kam tikai dod norādes par augstāko patiesību, kura jāpieņem bez ierunām un šaubīšanās.

Varbūt tāpēc man patīk tā brīvība, ko sniedz māksla. Jo tur tev var iedot tikai aptuvenu karti virzībai, bet atbildes jāmeklē pašam.

Varbūt arī zinātnē daļēji tas iespējams, bet kaut kādā ziņā daudz kam jāpielāgojas. Taču vismaz veselīgs skepticisms tur ir pieņemams.

No otras puses, tas izskaidro, kāpēc īsti nekur nevaru iesakņoties, ja tik daudz ko apšaubu.
 
 
Current Music: Manic Street Preachers - Motorcycle emptiness
 
 
木
25 July 2019 @ 12:05 am
Iecietība pret visām dzīvām būtnēm  
Gribu mīlēt cilvēkus tādus, kādus viņi ir. Bez jebkādiem nosacījumiem. Bieži vien traucē koncentrēšanās tikai uz sevi. Tāpēc varbūt daudz labāk būs visiem, tai skaitā arī man, ja paturēšu prātā arī citus. Piemēram, ja kāds sabiedriskajā mani pagrūdīs, mēģināšu nedusmoties par to, cik rupjš un neuzmanīgs cilvēks. Tā vietā var mēģināt saprast, kāpēc cilvēks tā steidzas, ir tik trauksmains vai uztraucas, ka netiks iekšā sabiedriskajā transportā. Tāpēc varbūt pat vieglāk ir ar clvēkiem, kas besī, jo kaut kādas emocijas ir labākas par vienldzību. Un tās var pagriezt citā virzienā.

 
 
Current Music: Live - Lightning Crashes
 
 
木
24 July 2019 @ 06:42 pm
 
"According to Meister, anxiety often acts as our protector, so your responses might be: “I’m keeping you safe;” “I’m keeping you safe from difficult feelings;” “I’m making sure you do the right thing;” “I’m making sure you don’t end up on the streets;” “I’m making sure you won’t get hurt.”"

https://psychcentral.com/blog/3-art-therapy-techniques-to-deal-with-anxiety/
 
 
木
24 July 2019 @ 02:51 pm
Cilvēku sejas  
Ir grūti, mūsu galvas ir nolaistas un zosāda uzmetusies
Muguras pret sienu, varu sadzirdēt, kā joņo tava sirds
Nekas no tā nebija iekalts akmenī 
Straume ir ātra, bet upe plūst lēni
Es jūtu, kā viss mainās 
Pat tad, kad esmu bezspēcīga un brūku
Es raudot stāvu stacijā, jo redzu jūsu sejas 
Tik daudz miera ir cilvēku sejās

 
 
Current Music: Kate Tempest - People's Faces
 
 
木
21 July 2019 @ 02:52 pm
cenšos neģenerēt tumšas domas  
Pēdējā laikā ilgojos pēc savām īstajām mājām, savas planētas. Reizēm tā tikai tīri teorētiski domāju par to, kā būtu, ja manis pēkšņi šeit vairs nebūtu. Vai tā automātiski varētu atgriezties uz savas planētas, ja nebūšu izpildījusi savu uzdevumu? Varbūt šeit būs jāuzturas tik ilgi, kamēr būšu iemācījusies dzīvot. Taču, vai ilgas pazudīs?
 
 
木
27 June 2019 @ 02:42 pm
Tauriņi  
Lai gan pati neesmu saskārusies ar šādu problēmu, šķiet laba ideja, kā cilvēkiem tumšos brīžos palīdzēt atcerēties, ka viņi ir vajadzīgi, vērtīgi un mīlēti.

Bet ko darīt, ja drīzāk pa pusei neapzināti dari sev pāri mentāli, t.i. nonicini un vaino sevi? Vēlies iestāstīt, ka nekas neesi un no sevis iedomājies par daudz? Ka nekas labs nesanāks un nav gaidāms? Varbūt jāiedomājas mazi ēteriski kaķēni, kuriem šādas domas ir toksiskas. Ar katru negatīvo domu tu vari nogalināt kaķēnu. Bet grūtākais tādos brīžos droši vien paturēt prātā, ka tādi kaķi vispār eksistē.

Avots: http://www.lifewithoutanorexia.com/2015/01/self-harm-advice.html
 
 
Current Music: Coldplay - Trouble
 
 
木
08 June 2019 @ 01:39 pm
 
Es esmu Es, un Tu esi Tu.
Es daru savas lietas, un Tu dari savas.
Es neesmu šai pasaulē, lai atbilstu Tavām gaidām.
Un Tu neesi šai pasaulē, lai atbilstu manējām.
Tu esi Tu, un Es esmu Es.
Un, ja mums ir iespēja satikt vienam otru, tas ir brīnišķīgi.
Ja ne, tur neko nevar līdzēt.

Frederiks Salamans Perls