"Noturēt sevi uz ledus, nezaudējot līdzsvaru, ir kā mēģināt noturēt tā cilvēka skatienu tā cilvēka virzienā, kurā esi iemīlējies."

Agnese Rutkēviča

"The origins of the Hawaiian word aloha are unclear.The word goes back to the very origins of Hawaii to Kahiki (the homeland) and even further. The word is found in all Polynesian languages and always with the same basic meaning of: love, compassion, sympathy and kindness. Its beginnings may be seen in the Maori definition as "love of kin". Mary Kawena Pukui wrote that the "first expression" of aloha was between a parent and child. The word has become a part of the English vocabulary in an awkward misuse.567 The Oxford English Dictionary defines the word as a "greeting" like "welcome" and "farewell" using a number of examples dating back as far as 1798. The term has come, in many ways, to epitomize the appropriation of the Hawaiian Language and the cultural dispossession of Native Hawaiians.

Lorrin Andrews wrote the first Hawaiian dictionary, called A dictionary of the Hawaiian language.8 In it he describes aloha as "A word expressing different feelings; love, affection, gratitude, kindness, pity, compassion, grief, the modern common salutation at meeting; parting". Mary Kawena Pukui and Samuel Hoyt Elbert's Hawaiian Dictionary: Hawaiian-English, English-Hawaiian also contains a similar definition. Anthropologist Frances Newton states that "Aloha is a complex and profound sentiment. Such emotions defy definition".

Hawaiians believe the concept to be unique, with no English equivalent."

Mēs bijām atlaidušies pie baznīcas zemā mūrīša un tērzējām par senām valodām un senām rakstībām.
Tikko bija uzsnidzis daudz un slapjš.
Gar baznīcas malu uz mūsu pusi uz šaurām un garām, un
sarkanām slēpēm tuvojās divi aizkaros tērpti ērmi no Turīnas
ziemas spēlēm.
Tie piesēž uz mūrīša, galvas kā lustras.
Mans biedrs tiem prasa: iedo padzerties.
Viens ērms atbild: a par ko jūs tur runājat un kas jums tur slapjajā
sniegā stāv rakstīts.
Mēs runājam - saku - par senajām mēlēm, un tur tajā sniegā mans biedrs ar nūju ir rakstījis vārdu sendienu fontā.
Otrs ērms vaicā: a ko tas senais vārds nozīmē.
Tam nozīmju - saku - vairāk kā vajag, tas izslēdz laiku un stīgā
savērpj ikdienas dzīvi, bet pa lielam tas nozīmē tagad.
Un vēlreiz ērms tincina: a darbā jums nav jābūt?
Mēs abi kopā: nē.
To dzirdot ērms pasniedz man pudeli. Tur iekšā ne vairāk par vienu piekto. Es rāvienā tukšoju izpūsto stiklu un secinu:
Sangrija.
Pirmais ērms saka: ja darbā nav jābūt, ja iedzert jums gribas,
ja patērzēt vajag par lietiņām senām, tad nāciet mums līdzi, mums
baznīcas ēzē vēl daudz tādu pudeļu, lūk, ņemiet šīs slēpes,
lūk, velciet šos aizkarus.
Mēs cēlāmies, mūrīti atstājām vienu, sniegā palika tagad un
pudele. Mēs četratā nozudām baznīcas sānā.

Marts Pujāts

Es suni redzošs. Suns mani redzošs. Nekož.

Ja nekam nav jēgas, tad arī skumt nav nekādas jēgas.

And if I stop
And talk with you awhile
I'm overwhelmed by the scale
Of everything you feel
The lonely inner state emergency



I want to travel by night
Across the steppes and over seas
I want to understand the cost
Of everything that's lost
I want to pronounce all their names correctly

World citizen...

"Sievietei dzīvē vajadzīgas divas lietas: humors un sarkanas papēžkurpes. Doktora grāds nekaitē, taču nav obligāts".

Par tām kurpēm gan nesaprotu. Vai tās dod pārliecību? Vai vnk simbolizē aizrautību, dzīvīgumu, ambīcijas?

Varbūt tas nemaz nav tikai par kristiešiem, bet jebkuru savtīgu cilvēku.

"Tu palīdzi kaimiņam dārza darbos, jo domā, ka tā ir "laba liecība". Kaimiņš ir pārsteigts un jautā sev, kādēļ gan viņam grib palīdzēt. Nākamajā dienā tu viņu uzaicini uz baznīcu, un kaimiņš izdara secinājumu,ka palīdzība dārzā bija tikai iegansts, lai piekļūtu viņam, un apgrūtinātu viņu atteikt piedāvājumam. Viņa domas par tavu nesavtību pārvēršas nepatikā pret tevi. Kāda vilšanās! Viņš bija iedomājies, ka par viņu rūpējies vai vēlies draudzēties. Acīmredzot viņš ir kļūdījies."

Mēmā putra apv. — svētku ēdiens, ko vārīja klusējot un izmantoja nākotnes zīlēšanā.
Mēmā biezputra apv. — svētku ēdiens, ko vārīja klusējot un izmantoja nākotnes zīlēšanā.
Mēmās pankūkas apv. — svētku ēdiens, ko gatavoja klusējot un izmantoja nākotnes zīlēšanā.

Avots: tezaurs.lv

"Džordžo Agambens atgādina, ka arheoloģija ir veids, kā piekļūt tagadnei, jo piekļuvi tagadnei traucē tieši tā masa, ko viena vai otra iemesla dēļ (tās traumatiskā iedaba vai tās pārmērīgais tuvums) mēs nespējam piedzīvot: „Būt mūsdienīgam savā ziņā nozīmē atgriezties tagadnē, kurā nekad neesam bijuši.”
Taču mūsu priekšā vīd vēl lielāks šķērslis: nākotnes neprāts. Kā uzsver Strobs, „tagadne, kas tiek mums nozagta progresa vārdā, paslīd garām un ir neatgriežama [..] viņi izlaupa cilvēciskās jūtas, tāpat kā viņi izlaupa planētu [..] cena, kas cilvēkiem jāmaksā, vai nu par progresu vai labklājību, ir pārāk augsta, tā ir neattaisnojama.”

Ir nepieciešama vēl kāda laika dimensija – tāda, ko neraksturo steidzamība."

http://www.punctummagazine.lv/2017/03/27/kas-ir-musdienigais/

"Novērojot māksliniekus tuvplānā, atklājas, ar kādu atdevi tie patiesībā strādā! Tā vienmēr ir sarežģīta kombinācija starp skaidru pārliecību par savu sakāmo un milzīgu ieguldītā darba apjomu. Pat tie mākslinieki, kuri šķiet esam pēdējie sliņķi, parasti tādi nemaz nav.

Mauricijs Katelāns visiem zināms kā totāls slaists, bet tas čalis strādā nepārtraukti! Viņš ceļas sešos no rīta, nopeld simt apļus baseinā un astoņos ir atpakaļ pie darba galda; darba dienās viņš nelieto ne pilītes alkohola. Katelānam amats ir rokā! Vismaz bija tad, kad sevi vēl dēvēja par mākslinieku...

Talants ir mistificēts; tas ir romantisks jēdziens. Uz veiksmīgu mākslinieku drīzāk attiecināma ticība saviem spēkiem savienojumā ar neatlaidīgu darbu. Jebkuram māksliniekam atradīsies talants kādā jomā, jo mākslas spektrs ir ārkārtīgi plašs. Izrādīsies, ka, pat nemākot zīmēt, tu vari atrast veidus, kā likt citiem to darīt savā vietā – kā to dara Hērsts un Kūns. Neviens no viņiem nav meistarīgs zīmētājs, bet viņi zina, kā savas idejas konceptualizēt un izpildīt caur citu rokām. Viņi ir atraduši veidu, kā radīt mākslu, izmantojot sev piemītošos talantus."

Sāra Torntone

"Man ir paziņa, kas ir profesore augstskolā, un viņa reiz jautāja saviem studentiem: "Kas ir jūsu aizraušanās? Kas ir tas, kā dēļ jūs dzīvojat? Kāpēc jūs mācāties?"

Viņi teica: "Lai dabūtu darbu."

Viņa jautāja: "Vai jums tiešām šķiet, ka ar to, ko jūs tagad mācāties, pēc pieciem gadiem jūs iegūsiet darbu?"

Viņi atbildēja: "Mēs nezinām, bet tā mums teica."

Un tā bija viņu atbilde uz jautājumu: "Kāda ir jūsu aizraušanās?"

Ņemot vērā sabiedrības spiedienu dzīvot standartizētu dzīvi, nav brīnums, ka mums ir tendence kļūt atkarīgiem.

Mums nevajadzētu izvairīties no iekšējām sāpēm un depresijas, kas rodas no apjausmas, ka dzīvojam neprātīgā pasaulē. Nejust sāpes un depresiju ir nenormāli! Mums vajadzētu just sāpes un depresiju dziļi un ļaut iekšējam spiedienam izlauzties ārā sabiedrībā. Mums nevajadzētu vienkārši samierināties ar savu nospiešanu, nevajadzētu sevi vainot par citādu izturēšanos."

"The Seven of Swords indicates that you may be tempted to sneak away from a particular situation that is not working for you any more, rather than dealing with it head on. As you do not feel ready to deal with the issues, you are aiming for a solution where you can just escape and not have to worry about it all. Are you trying to run away from commitment, responsibility, hard work or love? You may be procrastinating, letting problems slip and become worse because you do not want to deal with them. Sometimes you just have to face what has to be faced. So, the question is, “Is this realistic?” Will this ‘escape’ really accomplish what you want to and need to accomplish? Will it address the fundamental issues at hand here? The likely answer is no, and it may simply be an easy way out for now.

Sometimes, the Seven of Swords indicates a desire to go it alone. You want to discover, investigate and solve every problem using only your own wits and resources. You may believe that you have a better chance at success if you act on your own accord, ignoring the advice or inputs of others. This approach is useful when you need to bypass an ineffectual group or assert your independence but it can also have its limitations. You may end up feeling isolated and excluded, missing that great feeling of collaboration and synergy gained when you work with others. If you feel inclined to act alone, be sure this isolation will really work for you."

Laikam uz brīdi jāpārtrauc "rīt" tekstus tādos tempos. Kombinācijā ar karsto laiku tas ne pie kā laba nenovedīs. Šodien nedaudz jūtos kā Ādams no Geimena un Prečeta kopdarba "Labas zīmes" (tikai bez Antikrista un citām pārdabiskām spējām). Vienu dienu tev grāmata apsola sirsnību un brīnumu pilnu maģijas pasauli, izziņas prieku, cita grāmata iemet pieaugušo realitātē un problēmās. Līdz ar dzīvot šķiet pārāk mokoši. Prātā skan viedi vārdi, ja tevi dzīve neapmierina, nekas neliedz uzkavēties šeit... Skepticisms tomēr dara savu. Kaut kas čukst, ka tā būtu diezgan garlaicīga un nožēlojama izvēle. Galu galā karstais laiks beigsies, vabūt man tomēr arī radīsies idejas, kà visu vērst par labu.

"Kad vidusšķiras zēns apmeklē skolu, kurā iekļuvis, pateicoties savu vecvecāku stāvoklim izglītības resorā, bet mantiskā ziņā klasesbiedru vairums stāv virs viņa, viņš neapzināti ignorē mantiskās atšķirības un rada sev idealizētu vienlīdzības un biedriskuma gaisotni, ko pastiprina vienādās mācību stundas un skolotāju standartizētā attieksme pret visiem. Viņš nepamana, ka klasesbiedri var atļauties nopirkt dārgāku saldējumu, ka viņiem ir dārgākas rotaļlietas un pirmajās klasītēs viņi tiek vesti uz skolu ar automašīnu, bet pamatskolas pēdējās klasēs tie paliek vakaros vecāku mansarda tipa dzīvokļos un dzer no bāriņiem izņemtu amareto. Šīs atšķirības vidusšķiras zēnam no inteliģentas ģimenes šķiet nejaušas, arbitrāras - nevis, kam ir un kam nav, bet vienam ir vairāk, citam mazāk, bet visi ir vienlīdzīgi. Un tāpat arī otrā virzienā, lasīdams daudz grāmatu un izbaudījis humānistu dižo tradīciju savā audzināšanā, viņš neapzināti projicē uz klasesbiedriem un piedēvē tiem savus ētikas standartus, savus uzvedības principus, un reizēs, kad tie parāda alkatību, klaju ieraušanas kāri vai zagšanas tieksmi, viņš novēršas apmulsumā un izjūt kaunu viņu vietā par viņu cilvēcisko vājību. Inteliģence - nācijas sirdsapziņa."

Haralds Matulis "Vidusšķiras problēmas"

Lasu H. Matuļa grāmatu "Vidusšķiras problēmas." Ja atmet pašironiju un wannabe intelektuāli sevī, var šķist depresīva. Lai gan mānīgi domāt, ka autors ar smīnu grib ievietot visu kastītēs, lai radītu ko konceptuālu. Kopumā šķiet, ka lasu Rīgas laika anekdotes vai antropologa novērojumus. Lai gan nevar teikt, ka grāmata man derdzas. Tikai sākumā šķita pārāk ciniska. Tā iet, ja pārāk ilgi dzīvo eskeipismā. Daudz pretrunīgu iespaidu par šo darbu, jo būtībā esmu pārāk nopietns cilvēks, lai spētu pilnībā novērtēt autora humoru. Taču es spēju ātri adaptēties. Ja sākumā ēkā šķiet auksti un nemīlīgi, tad uz beigām pat vairs nejūties tā, jo kāds ir iedevis mīkstus spilvenus un pledu. Un tad jau nekas vairs nešķiet pārāk pretenciozs.

"Visi, niknumā plosīdamies, meklēja ceļu. Visi, skaļi kliegdami, domāja, ka rīkojas patiesības vārdā. Bet viņi visi, dusmu pārņemti, gāja no austrumiem uz rietumiem un bija uzgriezuši muguru gaismai."

Ežēns Grīns "Universālā kopiena"

"Jēriņš ir nolēmis aizbēgt no veikala, jo nespēj vairs klausīties kasesaparātu troksnī un runās par pirkšanu.Bet veikalā ir arī maza meitenīte vārdā Elizabete, un viņa sāk skriet pakaļ jēriņam, jo grib paglaudīt tā mīksto vilnu."

Justeins Gorders "Ziemassvētku noslēpums"

The Nine of Swords is the card of fear and nightmares, and has an apparently negative ‘feel’ to it. However, the troubles alluded to in the Nine of Swords are primarily of a psychological nature and do not necessarily indicate suffering in your external reality. That is, it is what is inside your mind that is creating the fear and anxiety, not your actual circumstances. Your experience of the world is greatly influenced by our expectations, desires, and fears, and therefore you are largely the creator of your own world, and your attitudes determine how you experience that world.

The Nine of Swords can also reflect fear of the future, or what may possibly happen in the future. If you allow yourself to be bound by fear of the future, you are at risk of eventually creating a negative reality for yourself by virtue of your expectations. Your nightmare becomes your self-fulfilling prophecy, which is clearly not a desirable outcome.

Generally, this card is an indication that you are worrying excessively about a situation. You are literally being kept up at night because you are so anxious about a particular issue. It is possible you are working yourself up unnecessarily and, if you were to look at the situation more objectively, you may come to realise that it is not as bad as you are making it out to be. In fact, all that worry and despair is what is making it worse, so rather than fretting about it, do something to change it.

Although most people experience fear, frustration and uncertainty at some point in their lives, you should not allow those negative emotions to immobilise you or keep you from pursuing your goals with enthusiasm and hope. Expect at least some level of uncertainty in the future, and draw upon your inner strength to remain as flexible and adaptable to that uncertainty as possible.

The Nine of Swords can also indicate that you are being incredibly hard on yourself, putting yourself down or engaging in negative self-talk. For every mistake you make, you blame yourself and become worked up and angry at yourself for messing up again. So, when the Nine of Swords appears in a reading, ask yourself why you are being so hard on yourself, how are you putting yourself down or what is the source of your depression? What can you do to make yourself feel better? You may need to make a more conscious effort to quit the negative self-talk and replace it with positive reinforcement for a job well done.