Mets Heigs "Iemesli dzīvot tālāk"
Mets Heigs "Iemesli dzīvot tālāk"
Delfīne de Vigāna "Bērni ir karaļi"
Ngibathe Ngicelu Xolo (I've been asking for Peace)
Ngatholi nzondo (But all I got was war)
Ngibathe Ngecelu thando ma, ah oh (I've been looking for love)
Yiningathi yini ngomhlaba (But I did'nt find togetherness)
Yini Singa Funu Zwano ? ah oh (What is wrong with the world?)
Ngibathe Ngicelu Xolo (What is wrong with the people?)
Ngatholi nzondo, ah oh (Why don't we want peace?)
https://www.icrc.org/en/doc/resources/d
"Padomju Savienība sevi pozicionēja kā valsti, kas iestājas par mieru un kas ir gatava cīnīties par mieru līdz pēdējam cilvēkam. PSRS pastāvēja daudzas organizācijas, kas iestājās par mieru valsts iekšienē, kā arī daudzas organizācijas ārpus padomju robežām, kuras no PSRS puses tika atbalstītas arī finansiāli. Pirmajā septembrī skolās tika novadītas "Miera" stundas, skolēni rakstīja uz tāfeles "Миру мир!", kas krieviski nozīmēja "Pasaulei mieru!" [2]. Šis lozungs tika plaši izmantots arī publiskajā telpā: uz transparentiem, bilbordiem un maziem karodziņiem. Pirmā maija svētki arī bija sasaistīti ar mieru, pamatlozungs bija "Miers. Darbs. Maijs". Atceros, ka krievu valodas grāmatā bija bilde, kur trīs puiši kādas demonstrācijas laikā rakstīja uz sienas vārdu PAIX. Padomju Savienībā Nobela miera prēmijas vietā bija Starptautiskā Ļeņina miera prēmija. Par atbruņošanas un kodolieroču izplatīšanas ierobežošanu, kā arī daudzām PSRS miera iniciatīvām rakstīja avīzēs un žurnālos. Bet televīzijā un radio varēja dzirdēt gan jautru dziesmu par to, ka "Saulainai pasaulei – jā, jā, jā, bet kodolsprādzienam – nē, nē, nē!", gan nopietnāku un daudz skumjāku dziesmu par to, vai krievi grib karu, kurā aicināja uzdot šo jautājumu klusumam un tiem, kas no kara neatgriezās."
https://satori.lv/article/kapec-gruti-p
Pēc tam izlasīju, ka pateicoties pāvesta Leona XIII ieteikumam, Marija Montesori uzņemta medicīnas studijās, pat ja tolaik sievietei Itālijā tas bija aizliegts.
Šo pierakstīju, kā atgādinājumu, cik daudz info ikdienā nākas izlaist caur sevi mūsdienu cilvēkam. Un šīs ir tikai pāris minūtes. Kādu informāciju es ikdienā uzņemu un kā tā mani veido/ietekmē?
Nonākšana pie kādas stingras pārliecības ir ilgstošs process. Nepietiek ar vienu sarunu, vienu teikumu, vienu video.
Vienošanās nerunāt par reliģiju un politiku ir izvairīšanās no nepatīkamās fiziskās sajūtas, sāpēm. Pētījumos par kognitīvo disonansi atklāts, ka piedzīvojot konfrontāciju, nesaskaņu ar mūsu viedokli, aktivizējas tās smadzeņu daļas, kas atbildīgas par risku novēršanu. Impulss, ka tagad jāmaina viedoklis, var pat izraisīt fiziskas sāpes. Tāpēc cilvēciskā reakcija ir izvairīties no sāpēm. Jo cilvēks grib justies labi. Šis informācijas apstrādes process notiek ļoti ātri, līdz 9 sekundēm. Pat ja mums gribas domāt, ka esam kritiski domājoši, lielu daļu informācijas uztveram emocionāli.
Jāprot izturēt diskumfortu un diskutēt, pat ja viedoklis ir pretējs.
Vēlme aklāt patiesību nebūs ērta. Spēja pieņemt, ka varu kļūdīties un man nav taisnība".
informācijas uztveres pētnieks Mārtiņš Priedols
https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/krustpunkt
Es nezinu, kāpēc man vajadzētu izteikties. Nejūtu tādu nepieciešamību. Daži introverti patiešām ir introverti.
Jānis Joņevs
Pat tad, ja atņemts ir pilnīgi viss, cilvēkam paliek iespēja izvēlēties attieksmi.
Ieslodzītie paši izvēlējās, par kādiem cilvēkiem kļūt. Nometnē degradējās tie, kuri atteicās no savas morālās un garīgās būtības. Savukārt iekšēji triumfēja tie, kas šai pieredzei pacēlās pāri.
Cilvēka dziļākais aicinājums ir saglabāt cilvēcību un saredzēt dzīvei jēgu."
"Es ticu saulei, pat tad, kad tā nespīd. Es ticu mīlestībai pat tad, ja to nejūtu. Es ticu Dievam pat tad, ja Viņš klusē." Uzraksts uz kādas nacistu koncentrācijas nometnes sienas II pasaules kara laikā.
Ne aiz vieglprātības, godātie teologi,
es aizrāvos ar daudzu gadsimtu slepenām zinātnēm –
aiz sirdssāpēm, kad jāredz, cik pasaulē šausmu.
Ja Dievs ir visvarens, Viņš var to pieļaut
tikai, ja pieņemam, ka labs Viņš nav.
Kur Viņa varas robežas, kādēļ tāda un ne cita
ir kārtība rasmei – to centušies atbildēt
hermētiķi, kabalisti, alķīmiķi, Rozeskrusta bruņinieki.
Tik šodien viņi atrastu savām priekšjausmām
apstiprinājumu
astrofiziķu apgalvojumos, ka telpa un laiks
nebūt nav mūžīgi, ka tiem bijis iesākums.
Vienā neiedomājamā uzliesmojumā, no kura skaitāmas
minūtes, stundas un gadsimtu gadsimti.
Un viņi pievērsās taisni tam, kas noticis Dievības klēpī
pirms šā uzliesmojuma, jeb – kā radās Jā un Nē, labais un ļaunais.
Jakobs Bēme ticēja, ka redzamā pasaule radusies
katastrofas rezultātā – kā Dieva žēlsirdības akts,
jo Viņš nolēma nepieļaut absolūtā ļaunuma izplatīšanos.
Kad sūdzamies, ka zeme ir elles priekšistaba,
neaizmirsīsim, ka tā varēja tapt par visīstāko elli
bez neviena dailes vai labvēlības stara.
Česlavs Milošs
atdzejojis Uldis Bērziņš