Nesaki, ka es aizbraukšu rīt,
jo šodien es vēl tikai nāku.

Skaties dziļāk - es nāku ik mirkli
būt pavasarī par pumpuru zarā,
būt par putnēnu, kuram spārni vēl vāri,
mācīties dziedāt jaunajā ligzdā,
būt par kāpuru zieda sirdī,
būt par akmenī slēptu dārgakmeni.
Es vēl tikai nāku, lai smietos un raudātu,
lai bītos un cerētu.
Viss dzīvais piedzimst un mirst
manas sirds ritmā.

Es esmu muša, kas izšķiļas virs upes,
un es esmu putns, kurš pavasarī atlido apēst mušu.

Es esmu varde, laimīga peldu skaidrā dīķī,
un es esmu zalktis, kas klusi tuvojas pamieloties ar vardi.

Es esmu bērns Ugandā, kauli un āda vien,
kājām tievām kā bambusa nūjām,
un es esmu tirgonis, sūtu uz Ugandu nāvīgus ieročus.

Es esmu meitene, divpadsmit gadu, bēgle laiviņā,
kas pirāta piesmieta, metas okeānā,
un es esmu pirāts, mana sirds vēl nespēj redzēt un mīlēt.

Esmu politbiroja loceklis, manās rokās ir milzīga vara;
un es esmu vīrs, kam jāatmaksā asiņu parāds par savu
tautu,
kura lēnām mirst lēģeros.

Mans prieks ir kā pavasaris, tā siltumā ziedi plaukst augstam un zemam.
Manas sāpes kā asaru upe, kas piepilda četrus okeānus.

Lūdzu, sauc mani īstajos vārdos,
lai dzirdu visus savus smieklus un raudas uzreiz,
lai redzu, ka mans prieks un sāpes ir viens.

Lūdzu, sauc mani īstajos vārdos,
lai varu pamosties,
lai atveras durvis uz manu sirdi,
durvis uz līdzjūtību.

Thičs Nhats Hanhs
Atdzejojis Kārlis Vērdiņš