26 October 2020 @ 10:04 am
 
Tā sagribējās bodī-pasērfot Tarifā, ka psoas bezmaz krampī sarāva.
 
 
26 October 2020 @ 09:20 am
 
Vakar noskatījos epizodi par datorspēļu vēsturi, kurā tika pieminēts Doom, un iedomājos, ka šī spēle ir ietekmējusi manu dzīvi vairāk, kā varētu iedomāties.

Savu pirmo Windows es ieraudzīju pirmās ģimnāzijas datorklasē. Diezgan drīz uz šiem skolai dāvātajiem diezgan jaudīgajiem IBM datoriem bija iespēja pamēģināt uzspēlēt Doom. Neko tādu es savos laukos iepriekš nebiju redzējis, un šī spēle atstāja uz mani diezgan lielu iespaidu.

Tālāk sekoja sliktas atzīmes programmēšanā, kas, protams, bija daudz nozīmīgāks faktors tālākai notikumu ķēdei par kaut kādu datorspēli, bet sākot mācīties programēšanu profilkursā, tomēr bija vajadzība iegādāties datoru. Un datora minimālās jaudas kritēriji bija absolūti skaidri - lai uz šī datora varētu palaist Doom. Protams, šī datora jaudas ļāva darbināt arī citas labas lietas, tai skaitā programmēšanas vidi, apgūstot kuru es tiku pie sava pirmā algotā darba. Neskaitot, protams, kaut kādus īstermiņa vasaras darbus. Bet jā, pildīt mājasdarbus nebija mana pirmā doma, kad tika mans pirmais PC.
 
 
25 October 2020 @ 10:28 pm
Mazpilsētas zvērēni  
Pie vasarasmājas verandas durvīm uz pakāpiena bija nolikta ļoti maza, bet mērķtiecīga kaciņa. Neapšaubāmi ar nolūku likta. Aizdomas krīt uz caunu. Kaimiņiem caunu ģim. dzīvo vasarnīcas bēniņspraugā, pie tam uzvedoties neglīti, piekakājusi visu slotu skapi.
Bebrs turpina apciemot kokus. Mūsmāju ābele tagad ir pasargāta ar režģiem, toties kaimiņu kunga ābelei nu ir skujutaka. Ābele jau gan tāpat ir diezgan sliktā stāvoklī.
Diagonālmājas kaimiņiene braucot tumsā no jūras redzējusi ceļu pārskrienam četrus kucētiņus tumsā spīdošām actiņām. Domā, ka tie varētu būt šakālēni, jo ne tik tālajā Kalngalē dzīvo šakāļu ģim.
Un man jāpiekrīt kaimiņienei, ka kaķu tiešām kļuvis ievērojami mazāk.
Bet to varētu būt izdarījusi arī lapsa, kura vismaz izgājšvasar dzīvojās pa blakusmājas kaimiņienes dārzu, zem šķūnīša atradām alu un kaimiņiene, tēju dzerot, bija veikusi lapsas novērojumus, lepojās, ka viņai tagad ir pašai sava lapsa.
Kurmjiem un ūdensžurkām klājas labi, paldies par apvaicāšanos.:)
 
 
25 October 2020 @ 10:19 pm
 

Nav ne jausmas vai tā ir parodija vai īsts, jo tie 'fact check' saiti tiešām TĀ strādā.
 
 
25 October 2020 @ 02:12 pm
 
Gandrīz nejauši vienu pēc otras noskatījos Terensa Malika un dažas Iļjas Hržanovska DAU projekta filmas par totalitārismu.
Malika filma "Apslēptā dzīve" stāsta par reālu personu - austriešu zemnieku Franci Jēgeršteteru, kurš Otrā Pasaules kara laikā izdara savas vienkāršās un klusās izvēles. Malika filmu filosofiju vienmēr gribējies saukt par pseido un estētika to nav spējusi kompensēt, bet "Apslēptajā dzīvē" pēkšņi visas viņa kino pasaules sastāvdaļas bija īstajās vietās, un nekas vairs nešķita neiederīgs vai neīsts.
No DAU projektā radītajām padsmit filmām pilnībā noskatījos trīs: "Nataša", "Drosmīgie cilvēki" un "Jaunais cilvēks", pārējās pārtinot "pa diognāli". Projekta digitālajā platformā skatāmās filmas gan viltīgu apsvērumu dēļ nav iespējams pārtīt uz priekšu, bet citur to var izdarīt.
DAU projekts kopumā filmēts 16 gadus, īpaši šim kino projektam celtā kompleksā, kurā mēģināts atdarināt padomju zinātniski pētnieciska institūta gaisotni, profesionālie un neprofesionālie aktieri ne tikai lietojuši 1940.-60. gadu sadzīves priekšmetus un tērpus, bet pat apakšveļu. Par DAU bijis daudz spekulāciju, vai režisors un aktieri nav aizimprovizējušies līdz Stenfordas cietuma un tamlīdzīgu eksperimentu līmenim. Domāju, ka nav, jo DAU filmu realitāte ir joprojām nosacīta un vispārināta spēle "es dotajos apstākļos", lai arī ļoti zem ādas palienoša.
No visa domu un iespaidu mudžekļa, kuru šīs filmas atstāj, visinteresantākā un lielā mērā arī visskaidrāk atrisinātā šķita tēma par vientulību totalitārismā. Malika filmā tā ir izvēle un nenovēršamība - pēkšņi no savējā kļūstot par izstumto, kuru labākajā gadījumā sapratīs vien paši tuvākie. Jēgeršteters ir sava tuvākā cilvēka atbalsta svētīts, bet izšķirošajos brīžos tik un tā viens.
DAU filmās vientulības tēma ir bezgalīgajā stāstā par iekļaušanos sistēmā pēc labākās apziņas un centības, vienlaikus ieslogot sevi vientuļās, nevienam neizstāstāmās šausmās un bailēs, vai esi pietiekami labi iekļāvies. Jo nosacījumi un prasības var mainīties jebkurā brīdī, pat seksā saskaras tikai ķermeņi, prāti un jūtas nē.
Bet visbūtiskākā atšķirība ir tā, ka Francim Jēgeršteteram ir mājas un ticība, DAU padomijas pelēkajās alās ieslodzītajiem māju un ticības nav.

A Hidden Life
Tags:
 
 
25 October 2020 @ 12:39 pm
mazās laimes ainiņas  
šorīt mazākais iebrēcās precīzi kopā ar Tomu Jorku. precīzi, pilnīgi precīzi paņēma augšas pie fake plastic trees.

vakar vakarā sēžu kāpņu augšiņā (tur tāda vieta mums pie kāpņu līkumiņa), klēpī aizmidzis Ērglis, lasu Kronbergu, pārējie vīrieši pa salonu spēlē skriešanos un smejas.
 
 
25 October 2020 @ 11:41 am
24h - dzīvesveids mainās, ja darbs attālināti  
Aizdomājos par to, ka katra diennakts var tikt salīdzināta ar zupu.

Zupā, piemēram, ir 480 ml masas. Zupā mēs liekam pamatu - kartupeļus, burkānus, bietes, liekam garšvielas, liekam klāt krējumu vai tā aizstājējus.

Dienā arī - pamatā ir darbs un miegs. Atlikušajā laikā, kas var būt tikai 10 stundas, dažreiz 8 stundas, jāvelta laiks ģimenei, atpūtai, sevis izglītībai.



Daudz kas tiek darīts pieaugušā vecumā ieraduma pēc. Atpūta ir normēta - pēc darba un pastaigas atļauju sev izlasīt 30 lpp. grāmatā.
Vai arī - stundu paspēlēt šahu internetā.

***

Ja mēs sevi mīlam, mēs darām tikai to, kas patīk un interesē. Miegs ir kvalitatīvs, darbs palīdz attīstīt iemaņas, kuras mums trūkst.

Atpūta attīsta citas prāta daļas, piemēram tēlaino domāšanu.

Tas, ko piefiksēju sevī, savos 33, ka ir pārāk liela vienveidība atpūtā, pastaigu formās, jo daudz ieradumu izveidojušies.


***

Darbs attālināti caur Zoom pieprasa dzīvesveida maiņu. Ir skaidrs, ka kaut kas jāmaina. Droši vien vairāk fizisko aktivitāšu. Ja pēc 8h darba un vēl 1h šaha datorā ir apsārtušas acis, tad jāatrod citi atpūtas veidi.

Plānoju nopirkt jogas paklājiņu. Pastaigās eju trīs reizes nedēļā pa pāris stundām, nu tas šķiet daudz par maz.

Jāsamazina viss, kur vajadzīga acu piepūle, jo pēkšņi darbs ir datorā.

Kamēr atļauj likumi, varu iet uz galda tenisa sacensībām.

Varu apmeklēt izstādes un aizbraukt biežāk pie radiem.
 
 
25 October 2020 @ 11:15 am
viņiem patīk strādāt  
Roboti tik ļoti mīl savu darbu, ka pat svētdien ir gatavi pamosties astoņos no rīta un spara pilni sagaidīt Tevi “Robotu pilsētā”. Vai Tu esi gatavs satikties ar mūsu viesiem no nākotnes?
 
 
25 October 2020 @ 08:44 am
blow up house trying to kill a fly  
https://youtu.be/T_COvdCujaA

Dr. Jay Bhattacharya PhD,
PhD, Stanford University, Economics (2000)
MD, Stanford University (1997)
h index 51 (h index of 20 is good, 40 is outstanding, and 60 is truly exceptional)

#plandemic
 
 
 
24 October 2020 @ 06:19 pm
 
Apzinātības kulminācija ir: tūdaliņ, tagadiņ
 
 
24 October 2020 @ 05:10 pm
 
Posobiec : "madam President by next summer"

https://youtu.be/iOwiehJ2PGg


https://youtu.be/78eWdDoUPJI
 
 
24 October 2020 @ 09:15 am
 
Neraate izteicās, ka Latvijā nepietiek gripas vakcīnu. Jautājums, kāpēc Latvija tās neiepērk vairāk?

UK riska grupas vakcinē bez maksas, bet pārējiem ir jāmaksā. Cena vidēji ir £12, kas ietver visu – gan farmaceita darbu, gan vakcīnas cenu, aptiekas uzcenojumu utt. Ar piegādēm arī reizēm ir problēma, ja gribētāju ir vairāk, bet tas parasti nozīmē aizkavēšanos, nevis ka vispār nevar dabūt. Neredzu iemeslu, kāpēc lai cena Latvijā būtu atšķirīga. Varbūt daudziem tā tomēr ir par dārgu.

Šeit jāpiebilst, ka UK valdība jau ir veikusi iepirkumus ar potenciālajām kovida vakcīnām tā, ka uz katru cilvēku ir jau garantētas 5 vakcīnas devas. Tas ir reāli, jo sanāk mazāk par £50 uz cilvēku. Savukārt krīzē zaudējumi uz katru cilvēku sniedzas tūkstošos, ka plus mīnus £50 vairs neko daudz nenozīmē.

Vai tu būtu gatavs maksāt privāti 10 eiro par kovida vakcīnu, ja Latvijas valdība nespētu laicīgi nodrošināt iepirkumus?
 
 
24 October 2020 @ 11:06 am
 
Tik daudz inficēto, bet gandrīz neviens neslimo. Cik savāda epidēmija. Gandrīz vai varētu padomāt, ka kāds uztaisījis ļoti 'positive' biasētu testu, lai cilvēkus bez pamata leiblotu kā inficētus.
 
 
 
24 October 2020 @ 12:41 am
 
Sophie's Choice (1982)
Tags:
 
 
23 October 2020 @ 08:29 pm
 
Beidzot viena valsts Eiropā ir sākusi domāt par veco cilvēku aizsardzību no inficēšanās ar kovidu – brīvprātīgie nodrošinās viņiem pārtikas piegādi mājās. Līdz šim ir bijis tā, ka visas valstis ir centušās atkratīties no šī pienākuma. Dažkārt paziņojot, ka tas nav iespējams, bet citreiz, ka tas nebūs godīgi, ka jāizolējas tikai riska grupām, bet pārējie varēs būt brīvāki.

Bet patiesais iemesls ir vienkārši tāds, ka cilvēki ir nobijušies paši par savu ādu. Ļoti daudzi ir bijuši panikā par to, ka viņu risks ir nenozīmīgi pieaudzis, tāpēc atbalstījuši stingrus lokdaunus, lai glābtu sevi. Runas, ka sargājot sevi, tu sargā savu veco tanti, ir tikai aizbildināšanās. Patiesībā ir otrādi – jo ātrāk izslimosi, jo vairāk samazināsies apdraudējums vecajai tantei, jo tu būsi uzņēmies šo risku uz sevi, lai palīdzētu citiem.

Redzēsim, kā poļiem ies ar šo jauno pasākumu. Var jau būt, ka tas nav tik vienkārši, un kritiķiem ir taisnība, taču grēks ir to neizmēģināt. Galu galā tā ir cieņa pret šiem vecajiem cilvēkiem, kas to ir pelnījuši visvairāk. Kad es dzirdu no citiem, ka tas nav iespējams, tāpēc nav jēgas nemaz mēģināt, man šķiet, ka tie, kas tā apgalvo, kaut kādā mērā ir sociopāti.
 
 
23 October 2020 @ 06:41 pm
 
THE RISK LANDSCAPE (EXISTENTIAL CATASTROPHE)

Asteroid or comet impact within next 100 years: 1 in 1,000,000

Supervolcanic eruption within next 100 years: 1 in 10,000

Stellar explosion within next 100 years: 1 in 1,000,000,000

Nuclear war within next 100 years: 1 in 1,000

Climate change within next 100 years: 1 in 1,000

Other environmental damage within next 100 years: 1 in 1,000

Naturally arising pandemics within next 100 years: 1 in 10,000

Engineered pandemics within next 100 years: 1 in 30

Unaligned artificial intelligence within next 100 years: 1 in 10

Unforeseen anthropogenic risks within next 100 years: 1 in 30

Other anthropogenic risks within next 100 years: 1 in 50

I think the chance of an existential catastrophe striking humanity in the next hundred years is about one in six.
 
 
23 October 2020 @ 06:36 pm
 
Diemžēl koronavīrusa statistika LV liecina, ka paļaušanās uz cilvēku individuālo izsargāšanos vien nemaz tik labi nestrādā, sevišķi jau tad, ja populācijas jau ir nogurusi. Vajag valdības rīcību.

Cilvēki jau gribētu vairāk darīt, bet nevar to atļauties. Nevar atļauties neiet uz darbu, studijām, nesūtīt bērnus skolā. Pirms pārmest cilvēkiem, ka brīvība nestrādā, vajag sistēmiskas izmaiņas, kas brīvību ļautu pilnīgāk realizēt savās dzīvēs.
 
 
23 October 2020 @ 05:50 pm
 
ūdens vēl silts, gaiss arī. peldēju un nedomāju nemaz.
play like you're the good guy.