nedēļa!!! vēl nedēļa un manas dzīves lielākā katorga būs beigusies! b/d manā dzīvē daaaaudzus gadus bija vienkārši klaušas

jā, skola 12 gadi un citi 'sēž' mazāk, bet tas ir citādāk

aaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaa
vakar no rīta:
1) aizvedu skuķus uz bd

zvana skolotāja prasa, kur ir nr.1, viņiem jau trolejbuss, a viņa nav. paskatos pulkstenī, ka vēl nav deviņi, saku nezinu, 3-5 min būšu mājās, redzēšu. aizskrienu mājās, šis vēl čilo. sastresinu, sakacinu, skrienam, zvanu kurā pieturā esat? a mēs tūlīt no skolas iesim, lai gaida uz stūra (es jau domāju @#$% etalons nav līdzi bet nu ok, aizvedīšu līdz pieturai lai Lucavsalā kāpj ar klasi satikties vai ja nu kas, varu aizbraukt, aizvest un paspēt atpakaļ). teikts bija deviņos jābūt skolā, bērnam neko nepārmetu, bet nu tāpat dabūju 'rīt, lūdzu, gan 8:30 esat skolā' grrr

2) pēc drudžainas atelšanās un mācīšanās un kafijas (jo asinsspiediens) uz bd pakaļ nr.2 jo fizioterapija. žāksts un ciešanas - skuķis nesadarbojas, speciālists viņu cik iespējams novērtē pa gabalu un caur spoguli. raudāšana, slēpšanās aiz mammas, nikna sastingšana un uz beigām papēža pieciršana pie grīdas. man pārmaiņus nāk smiekli un grr, jo nu a ko?! nopērku saldējumu, pasēžam tukšā tirdziņa nojumē, apēd to saldējumu

3) samainu bērnus bd, ar nr.3 poliklīnikā ierodamies krietni pirms laika a tur 25 min pirms vizītes reģistrācijas kabineta beibe aiziet jo sapulce. sarodas babuļi, sanīgrojas, es tikmēr izklaidēju ar bukletiem un pļāpām. fizioterapeits cits. laimīga nav, bet drusku sadarbojas, šoreiz pat var 'uzlikt rokas'. saldējums (kkādas dārgas kivi bumbas, bet nu sūds ar visu) aizvedu, atstāju, pusdienu porcija viņai atstāta, visi citi jau gultās un guļ izņemot kādu, kas gāja pačurāt un tad ģērbtuvē tipa dzēra ūdeni, bet vienkārši kaut ko sapņoja. es bd nevarētu strādāt ilgāk kā pāris dienas

4) mājās atkal fiksi fiksi atelsties, mācīties un kafija. kkād pārrodas bērns, šis vēl paspējis uz pēcstundām viss tāds priecīgs ar draudzeni ietusēt. atplīstu, pamostos dēliņš kafiju uzlējis kā sarunājām, ietriecu nezinkuro kafiju un ejam pie fizioterapeita. tas pats, kas pirmajai, viss forši lai gan pirmajā kabinetā kompis neiet, visu izčamda, pēc tam uzliek uz kušetes un pārbauda. vingrošanas jau saplānojām diviem reizē un pēc tam otrais fizio ļoti laipni pārrakstīja vingrošanas pie pirmā. ejam mājās. atceros par saldējumu, griežamas ietpakaļ, ejam uz abrandu. zvana vīrs, šis Lidl stāvlaukumā, ka mūs aizvedīs uz to mūzikas skolas atvērtajām durvīm (pirmdien gājām ar kājām un uz koncertu nepaspējām jo man vairs nebija iekšā ar visiem trim pa karstumu skriet un buss jau bija aizvbraucis). aizsūtu sīku ar savām atslēgām un saldējumu uz mājām pēc kastītes ar sagrieztiem āboliem un gurķiem, lai nāk uz bērnu apavu veikalu. paņemu skuķus no bd, aizejam uz bērnu apavu veikalu, a tur pievedums nav bijis, vajadzīgā izmēra apavi viens pāris no katra izmēra, nepatīk. ejam pie veikala gaidīt puiku (jau stresoju jo vīrs piebraucis a vecākais vēl nāk ar tiem augļiem un pilošo saldējumu)

sakāpjam visi mašīnā, braucam uz mūzikas skolu. nomazgājam rokas, sākam ar sitamajiem, tur pagaidām vēl nav atnācis. aizejam līdz koklei. man patika, puikam patika, šoreiz tur ansamblis, dzirdam, bet sīkas rokas neuzliek. sitamajos kādi ir, noķeram trombona skolotāju koridorā, ejam mēģināt. nr.2. šausmās saķērusi galvu, pirkstus iespiedusi ausīs, puika priecīgs pūš. pirmdien arī pūta viss tāds sajūsmā, tikai trompetē. brīžiem pat skan. visiem patīk (izņemot nr.2, ar šausmām gaidu problēmas). aizgājām arī uz akordeonu, pie sitamajiem visi samīlējāmies, puikam acis mirdz, ir īstais, tad uz klarneti (nezināju, ka var izjaukt), tad kāpām lejā. nr.3 paziņo 'mammu, es arī mācīšos mūzikas skolā' 'ja, kādu instrumentu?' 'vijoli'. kāpām augšā lai aptaustītu, viņa pat (neverbāli) komunicēja ar skolotāju, gan noturēja vietā, gan paspēlēja, puika arī, nr.2. NEGRIBĒJA pat pačamdīt. apskatīja pirkstus, ka der (man liekas mani neder), bet papētīja puiku un nosūtīje lejā uz čellu 'a ja nu tomēr'. pie čella bija forši (vēl joprojām gribu pati, pati gan nečamdīju, jo nebija resursu, bet nu pēc kādiem 2 gadiem gan - kaimiņi saturieties! un no rudens to mūžizglītības programmu salāgos) nr.2 vislabāk patika ļiruļeru dziesmiņa no kuras skolotājai zobi sāpēja, kur speciāli spēlēja netīri lai dzird kā ir. ārā paēdām banānus, pat paspējam uz sabiedrisko pabraukt vienu pieturu. bija jau drusku ņaudēšana 'a ko mēs šodien darīsim' bet nu mājās gaidīja vīra vakariņas. līdz vakara pasakai viss puslīdz o.k. tad ar milzu stīvēšanos sameklē apavus bd izlaidumam, drusku drāmiņa, tad sameklē kleitu. drāma liela, jo nr.2 negrib tieši tādu pašu kleitu kā nr.3 un kāpēc nr.3 nevar vilkt savu skaisto kleitu. nr.3 sašutusi ka viņu vaino par kleitu, kas nemaz nav viņas. ok saku, ja nav tava, lai māsa velk uz izlaidumu. māsa uzvelkt, priecīga - der, patīk (noskaidrot vai neberž/negrauž man vairs nebija resursu, da pofig ja vien nevelk to vienu briesmīgo trikotāžas, kas būtu ok ja ne trīs izmērus par lielu, tā kā saies). kāpēc tā kleita ir viņai?! es gribēju! aaaa. pa vidu šim visam attopos, ka vecākajam vēl ir deju koncerts nākamajā dienā. vajag deju tērpus, kuri laikam iedoti klases audzinātājai, bet viņš nezin. un baltu kreklu īsām piedurknēm, kuru neatrodu. izrakņājos, bet nu nav. uzrotu piedurknes, bet puika gandrīz sāk raudāt, jo nav labi. es jau izķērkusies uz visiem un izbesīta, pulkstens vēls, vēl jāpalasa priekšā Dogmens a drāma novērsta tikai daļēji (bd kleitas un apavi ir). nogriežu baltam kreklam, kas garumā platumā labs a piedurknes par īsu piedurknes. 'rīt atšūšu, izgludināšu'. palasu. un jūs saprotiet, tam visam pa vidu vēl pārrunas ar sīkajām par mūzikas skolu jo nr.2 GRIB SPĒLĒT VIJOLI!!! pakļāva sevi vienaudžu spiedienam. saprotu, ka uz tām atvērtajām durvīm jāiet trešo dienu pēc kārtas. lai tas cilvēks vismaz pats pamēģina tos pūšamos vai vijoli. viņa domāja, ka nevar gribēt vijoli ja māsa jau grib jo tur tikai viena. es saku, nē, tak būs vēl - ja gribi un esi gatava spēlēt un vingrināties tad vari arī vijoli, bet būs jāiet un jāmēģina un jātur un jāspēlē un jārunā ar skolotājiem pašai


labi, ka no daŗāmo darbu saraksta izkrita 'baltas plānās zeķbikses' un šorīt kā necerēta laime - arī deju kolektīva vilnas tērpi, jo karsts un tad nu dejos kas kuram der, gaišās krāsās, ja var, bet nu pofig, un ar cepurēm. to kreklu gan izgludināju gan piedurknes atšuvu, bet nu tā simboliski - ar drēbnieka dūrienu, jo mašīndūrienu imitēt nebija resursu.
un tagad man vajadzētu ieiet dušā (jo viss līp) un beidzot, beidzot sagatavoties savam rītdienas eksāmenam. pragmatiski jau esmu pieņēmusi šo kā pirmo kārtošanas reizi, bet nu tāpat jāmācās, a ja nu zinu pareizo atbildi kā testos bieži gadās, jo vispār eksāmenos man veicas ar biļetēm
un tomēr:
aaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaa

labi, ka tomēr ne pūšamos, jo mums ar tiem kaimiņiem pamiers trausls, bet redzēs kā ar tām 'zāģētājām' ies. lai Dieviņš nogrābstās. nr.3 tak vajag nevis vismazāko vijolīti, bet drusku lielāku. un puiku visi skolotāji gribēja, jo garš un spēcīgs un zobi arī jau nomainījušies un nekas nav nokavēts lai gan kkur pa vidu būs tur drusku sarežģīti, jāpārlec klasi augstāk vai individuālais plāns, jo no šī gada mainās programma, viss jāmācās 8 gadus un obligāti jāpabeidz reizē ar devīto klasi (like srsly WTF??!) tā kā ja gribat sīkiem mūzikas skolu - jāsteidz paspēt!

un vēl pilnai laimei mīļais mīļais vīrs pirmdien izjauca mēbeli - ķipa rakstāmgaldu-plauktu pa visu bērnistabas sienu un salika nr.2 augsto gultu zem kuras salien rakstāmgalds. un tad vakar abas divstāvu gultas samainīja vietām. visur kkādi štrunti, kas bija tur nobāzti un sajukums. a tā mūzikas skola (johaidī, jāpiezvana pediatrei, jādabū zīme lai var paspēt iesniegt dokumentus!!) un tas eksāmens un vēl bd izlaidums
aaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaa

nereāli uzsita asinis, tagad domāju vai rūgt vai tomēr sazināties ar bd vadību. māmiņdienas koncerts. o.k., paziņoja ķipa laicīgi - pirms divām vai trīs nedēļām. bet kurā acī muzikālajai ir o.k. izteikt piezīmi par to, ka daži vecāki neatnāca jo jĀastrādā. bļeģ vtf. koncerts plkst. 11:00 ceturtdienā. pie tam pašās beigās kad visi vēl zālē, tikko viss beidzies, viens puisītis aizgāja uz grupu (turpat blakus un tomēr) viens pats, jo viņa mamma nebija un otra meitenīte, kam arī mamma netika, pie rokas otrai audzītei, vecāki sēž nesaprot kas tagad notiek, bērni stāv, jo zin, ka koncerts beidzies, bet nezin ko darīt, kur iet. Drāmas Karaliene (audzinātāja) vēl izteica kko ka nu jā, citiem jāstrādā. ja man, pieaugušai sievietei, kas tomēr izrāvās un tika, iedūra sirdī, tad kā bija tiem bērniem? nu kas tas par fuipēkaka sūdu šitas ir?!
un tur pat nav jāattaisnojas un jāskaidrojas - ir ārsta vizītes uz kurām pierakstās mēnešiem, pusgadu, gadu iepriekš, naktī jaunākais bērns sācis pļūtīt, autoskolas eksāmens, darbā audits da jebkas cits. bd jau defoltā ir tāds čakars, ka visi kas var iet ar plūsmu jo tā ir vienkāršāk

un tā dura muzikālā jau Zsv pēc koncerta, kad es teicu, ka bija labi atteica ka nebija gan, jo kāds sajauca vārdus, kāds sakautrējās, kāds aizmirsa secību. kaza nu!
es ļoti labi saprotu, ka man iedūra, jo es visticamāk nebūšu uz skuķu bd izlaidumu, jo man todien eksāmens un šobrīd nezinu cikos un pirmais Pirmais septembris arī ir uz ļoti lielas jautājuma zīmes, bet bet bet

audzinātājai mājās ir zirneklis, viņam ir tikai divi gadiņi un dzelkšņi uz kājiņām, X ir bijis Kuldīgā kur tas pliko skrējiens un G.arī tur ir bijis jo viņam tur ir lauki

Rīkojos kā pieaugušai sievietei klājas un piezvanīju citai pieaugušai sievietei lai sudzētos par septiņgadīgu meiteni

-Vai tu tos stresa balonus ieliki iepirkumu maisiņā pie maka?
-Jā, bet es ārā viņus neņemšu, jo tad kāds gribēs nopirkt
priekškars, lustra

jauna grupiņa, jauns čatiņš, jaunas problēmas. atkal fonda nauda
aaaaa
atkal ar-mani vai pret-mani un citi tik ilgi nereaģē čatā, gan jau atkal būs 'kāpēc viss man vienai'

paliku dusmīga. sīkas tūlīt ies grupiņā: "vai, mamma arī atradusies!" "ko tad jūs darīsiet izlaiduma dienā?" "meitenes todien nenāks" nosaku diezgan cietā tonī. "vai, cik labi! ļoti jau todien negribētos nākt uz tiem septiņiem* un palikt līdz septiņiem vakarā! un kā tad ar piknika daļu, arī nebūsiet?" "nē, mēs uz pikniku nebūsim" psc attieksme. uzvilkos gan uz saturu gan formu. kāds tur brīnums, ka bērni bd uztver kā slogu un sodu. "kāpēc mums vasarā jāiet uz bd? ko tu visu dienu darīsi?!" /zin rozīni grozīšu jo bez bērniem sieviete nevar darīt neko svarīgu un jēgpilnu un arī ar bērniem tas īsti neskaitās/ visas tās manipulācijas, mājieni un intrigas komplektā ar brīvdienu 20.maijā, sīkus kā tādu apgrūtinājumu šķūrējot uz kuru nu grupu sanāks, ciešanu pilnu sejas izteiksmi un pasīvi agresīviem izteicieniem kad atnāku pakaļ pēdējā citreiz pat pussešos (bd darba laiks ir 7.00-19.00), plus gada laikā ap 100+ eiro dāvanu kartēs u.tml. un elementāru sava darba nedarīšanu (jā, es uzskatu, ka ja bērniem rudenī jāiet pirmajā klasē jāiemāca ne tikai rakstīt nebeidzamās darba lapas un matemātikas burtnīcās sarakstīt plusiņus vai mīnusiņus, bet arī lasīt. da kaut vai "piens" "sviests" "rimi" "mego". tad jau redzēs kurā grupā ieliks pirms septembra, bet nu jāiet būtu visu vasaru lai aprod ar citiem bērniem, pedagogiem un telpām un trenējas saskarsmē. es arī uzskatu, ka latvieši nav introverti, bet ir slikti socializēti

* ķipa tie, kas nāks uz izlaidumu neviens nebūs tajos septiņos lai vecāki vismaz dažas stundas var pastrādāt vai paurbināt degunu un pēc piknika neaizbrauks atpakaļ

aaaaaaaaaaa
šorīt aizvedu skuķus uz bd, aizbraucu uzrakstīt vienu ieskaiti (neticami - ir! jau ar 1.reizi), noliku skapītī kafiju, paņēmu izmazgātāss tematiskās drēbes, nopirku trūkstošās dāvanas draudzenes taboram. gandrīz visas, aizmirsu vienu viņu mājsaimniecības locekli. atbraukusi paēdu, noformēju, ieliku brūnā papīra maisā. piezvanīju vīramātei sarunāju bērna ciemošanos. uzbliezu labojumus vienai no divām Ļoti Svarīgām Prezentācijām. izveicu grāmatvedību, saskaitīju naudu. piezvanīju lai sīks nāk no skolas. pārģērbos jau kavējot grafiku (toties plānotais izdarīts). aiztesām uz bd, paspējām pirms sākuma, jo muzikālā skolotāja kavējās. noskaidroju kur to naudu, atdevu (miers un Dievs, bet nekad! nekad! vairs to negribu darīt, baigais stress). noskatījos bd Ziemassvētku priekšnesumu (sīkām vienmēr krājumā jātur vienkrāsainas baltas un vienkrāsainas sarkanas zeķubikses un rūtains audums) un izklaides ar rūķenīti Notiņu un vecīti (man ļoti patika). čukčukbānītī viena galīgi negribēja, otra gribēja, tad nu gājām visas trīs, tā, kas negrib mums pa vidu, es turējos pie tās, kas grib, man pie otras rokas vēl trīs bērni, jo mēs bijām arjergardā. nopelnīju konču jo atminēju mīklu par kurmi. pēc kārtas divreiz negribēja iet pie vecīša, mani izglāba divi standarta pantiņi (johaidī, jāiemācās vēl kāds bez nāc māsiņa ciemoties un sidraba mēnestiņš) jo dāmītes negribēja skaitīt dzejolīšus. par ciešanām vecītis iedeva man vēl divas bārbelītes. bildēties ar vecīti viena diezgan gribēja, bet otra diezgan gribēja čurāt, piedāvāju bildēties iet ar tēti, tas nederēja, man bija divi neapmierināti bērni. viens pēc pačurāšanas kļuva drusku apmierinātāks. grupiņā bija groziņu vakars, sīkas sēdēja pie galda un stūma māgā un beigās mājās gājām pēdējie. bija drāma par atkalu (kur ir miceklis???!! hhhr es gribu iet pa micekli, man nepatīk šitais! tā ir dibenziema!). gribas gārgt un atslābt, bet nevaru, jo rīt trīs stundas interesanta lekcija par piņķerīgu tēmu un tad jāprezentē divas Ļoti Svarīgas Prezentācijas, no kurām vienā kļūdas ir izlabotas (tur bija maz), otrā nav (tur bija daudz) un tai pēdējā vēl būs papildjautājumi par vismaz divām piņķerīgām lietām un man sāp galva gribas gārgt.
aaaaaaa


/kopumā jau bija ļoti o.k. lai gan es uzvilku kaut ko pavisam citu nekā biju domājusi, nostrādāja autopilots. un bija pat tīri o.k. ja neskaita to, ka zeķbikses bija pie potītēm sabumbuļojušās (nu kāpēc tie ziemas zābaki šitā viņām izdara?), uztaisīja mafintopu un šļūca uz leju. un man liekas es noliku pie mazgājamiem, noteikti atkal aizmirsīšu atrast un izmest un attapšos sabumbuļotām šļūkošām zeķbiksēm un mafintopu tievu, koptu sapucējušos māšu ielenkumā)
janvārī, kad būs laiks jāpieskata bēšas vai melnas laiviņas un jāuzlaiko visi iespējamie fiksie pucējamie varianti lai kad stresī nav jādomā par kombinācijām. varbūt pat jāsaliek uz pleciņiem jau komplektiņos

Dāmas no tirdziņa pārnāca pilniem maisiem pirkumu (lielākoties saldumu) un saviem darbiņiem, kuri tā arī no maisiņa netika izņemti. Ja nu kāds sagrib pirkt?!
Nākamajā vasarā jāmēģina atcerēties vai nu iesēt salmenes un ko vai tējas jāievāc, jo cepumus es nesacepšu. Ļoti patika doma uz salmiņa uzspraust lielo maršmello, pamērcēt šokolādē un apbērt ar krāsainiem cukura kraukšķiem. Un fancy keksiņi, bet būsim reāli

Sanīgrojos. Drāma par to sapulci grupiņai. Uzrakstīju, ka vajadzētu precizēt kas jādara, ja iet uz skolu un kas, ja neiet. 'tad jau laikam uz sapulci vajag arī vadību'. Priekškars, lustra.

Ja grib, var no rīta saģērbt bērnu un nobildēt, kā jāizskatās fotosesijā.

Tikko uzzināju, ka Justīnei ir veca mamma un jauns tētis. Tagad jūtos neērti. Nevienu no viņiem nepazīstu

Interesanti, ko citi zin par mums. To, ka ir gliemeži man audzīte pavaicāja jau pirmajā nedēļā
:D

nopriecājos ka saņēmos, pārvarēju sevi un sagādāju šodienas Mārtiņdienas tirdziņam i 15 pārdodamas lietas (5x3 vajadzēja, tad nu tur bija 5 puzles no kalendāra bildēm un 10 kaktusu bēbīši kas iestādīti guaša trauciņos. drusku baidos no atsauksmēm, bet nr.1 bd audzītei ļoti patika) i 3 x 24 viencentu monētas ir kaut ko (3 gab) kur tās kapeiciņas ielikt. un vēl divus bērnus sapucēju tipa tautiski - balts krekls+prievīte (zinu, ka nav etnogrāfiski, bet nu) un balta lina krekls. nr.2 vispār gribēja pucēties mikimaušu kleitā, kura bija netīra, tādēļ dreskodu neievēroja (tautiska stila, balts, melns, pelēks vai dzeltens) un aizgāja rozā hello kitty maiciņā.

un tagad izrādās, ka trešdien arī vajag svinīgi.
un ka man līdz Zsv. vajadzētu izdomāt bērniem maciņus kapeiciņām. jo nu tas, ko ietirgos un neiztērēs būs kabatas naudiņa. ja krājkasītes ir, tad maciņus gan jāsagādā. tik laikam labāk pavisam maziņus un ar rāvējslēdzēju

kādi maciņi ir jūsu sīčiem? atsauksmes? ieteikumi?