paliku dusmīga. sīkas tūlīt ies grupiņā: "vai, mamma arī atradusies!" "ko tad jūs darīsiet izlaiduma dienā?" "meitenes todien nenāks" nosaku diezgan cietā tonī. "vai, cik labi! ļoti jau todien negribētos nākt uz tiem septiņiem* un palikt līdz septiņiem vakarā! un kā tad ar piknika daļu, arī nebūsiet?" "nē, mēs uz pikniku nebūsim" psc attieksme. uzvilkos gan uz saturu gan formu. kāds tur brīnums, ka bērni bd uztver kā slogu un sodu. "kāpēc mums vasarā jāiet uz bd? ko tu visu dienu darīsi?!" /zin rozīni grozīšu jo bez bērniem sieviete nevar darīt neko svarīgu un jēgpilnu un arī ar bērniem tas īsti neskaitās/ visas tās manipulācijas, mājieni un intrigas komplektā ar brīvdienu 20.maijā, sīkus kā tādu apgrūtinājumu šķūrējot uz kuru nu grupu sanāks, ciešanu pilnu sejas izteiksmi un pasīvi agresīviem izteicieniem kad atnāku pakaļ pēdējā citreiz pat pussešos (bd darba laiks ir 7.00-19.00), plus gada laikā ap 100+ eiro dāvanu kartēs u.tml. un elementāru sava darba nedarīšanu (jā, es uzskatu, ka ja bērniem rudenī jāiet pirmajā klasē jāiemāca ne tikai rakstīt nebeidzamās darba lapas un matemātikas burtnīcās sarakstīt plusiņus vai mīnusiņus, bet arī lasīt. da kaut vai "piens" "sviests" "rimi" "mego". tad jau redzēs kurā grupā ieliks pirms septembra, bet nu jāiet būtu visu vasaru lai aprod ar citiem bērniem, pedagogiem un telpām un trenējas saskarsmē. es arī uzskatu, ka latvieši nav introverti, bet ir slikti socializēti

* ķipa tie, kas nāks uz izlaidumu neviens nebūs tajos septiņos lai vecāki vismaz dažas stundas var pastrādāt vai paurbināt degunu un pēc piknika neaizbrauks atpakaļ