no viens puses tā, protams, ir katastrofu domāšana, bet no tās puses kurā tu sēdi busiņā un šoferis pabrauc garām divās pieturās stāvošiem cilvēkiem (vienā vispār stāvēja kādi 4?5?) un tu ļoti labi zini kā tas ir jo vienu reizi tevi nepaņēma un vēl ciniski pamāja, kā reiz tieši tajā dienā kad brauci uz eksāmenu, stresot par to, ka jābrauc ar sabiedrisko ir diezgan adekvāta reakcija

es nevaru izstāstīt cik ļoti es nevaru un iznevarēšana neko nepalīdzēs un nekas nepāries un nekas nekad nekļūs labāk, tikai sliktāk.
māte atbrauca no tām savām ārzemēm, ar mobinga panācu, ka nopērk sunim zāles. nopirka pimobendānu, kas jau bija un par šo bija apvainojusies, ko es saku, ka nav zāļu, zāles ir! lol, es saku vajadzēja sunim tās otras sirds zāles, ko kardiologs pielika papildus.
rīt viņa Rīgā, es šodien būšu klīnikā, varu nopirkt un atdot. misija 'paši atrod pēdējās vizītes izrakstu, protams, neveiksmīga, jo nevar atrast' un vispār tas ir viņa suns un viņa atkratās. es gandrīz stostīties sāku.
no vienas puses, protams, ne mana cūka ne mana druva, no otras mēs tomēr esam atbildīgi par tiem, ko esam pieradinājuši, suns pēc datu bāzes manējais un nu @#€& ja vajag divus medikamentus, tad vajag, jo ar pimobendānu vien pusgara laikā tomēr slimība progresējusi, bet nu zb kāda jebļa.
kā tur bija 'tu vari aizvest zirgu līdz ūdenim bet nevari piespiest viņu dzert'
karoče atkal migrēna

jauna grupiņa, jauns čatiņš, jaunas problēmas. atkal fonda nauda
aaaaa
atkal ar-mani vai pret-mani un citi tik ilgi nereaģē čatā, gan jau atkal būs 'kāpēc viss man vienai'

drusciņ jau sāku kļūt spējīga organizēt domas (līdz teikumu rakstīšanai Dievz zina kad nonāks, atkal kāds izlasīs un apvainosies), kad atnāk priecīga ziņa - bd līksmi plāno piedalīties %$#@ Lizda streikā. trīs dienas aprīlī. gan jau skola arī piedalīsies