[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]
Below are the 20 most recent journal entries recorded in
extranjero's LiveJournal:
| Wednesday, May 8th, 2024 | |
| 9:02 am | Katru gadu Ratniekos tiek rīkots festivāls Laba daba. Tur būtībā nekā nav, tikai liela klēts ar palīgēkām. Tā ir vieta, kur bērnībā braucu ar traktoru – tur darbojās kolhozs ar darbnīcām, govju fermu, pāris hruščovkām, bērnudārzu un veikalu. Laiki mainījās un šie īpašumi tika atdoti pirmskara īpašniekiem, kuri jau bija veci un nedzīvoja Latvijā. Viņi uzdāvināja tos Latvijas Universitātei, bet ar īpašiem noteikumiem, ka tos nedrīkst tālāk pārdot. LU no tiem nav nekāda labuma, bet lai izpildītu dāvinātāja gribu, tur izveidoja konferenču zāli, kas vienmēr stāv tukša. Reāli ši vieta tiek izmantota dažas dienas gadā, kad notiek festivāls Laba daba. Problēma bija tikai tā, ka uz Ratniekiem veda grantēts ceļš. Universitātes elites parunāja un nosūtīja ziņu caur saviem kanāliem un skaties un brīnies, ceļš no Siguldas uz Ratniekiem tika noasfaltēts pat bez Eiropas fondiem. Man ir prieks, ka tā ir un nekādi negribu teikt, ka tas ir slikti. Ieguvums ir arī vietējiem iedzīvotājiem, kuriem ir ērti aizbraukt iepirkties uz Siguldu pa asfaltētu ceļu. Tomēr šeit ir nianse: Ratnieki administratīvi pieder Līgatnes pagastam un agrāk un tagad Cēsu novadam, nevis Siguldai. Tāpēc skola bērniem ir Līgatnē, pasta nodaļa ir Līgatnē, ģimenes ārsta prakse ir Līgatnē, pašvaldības lietas kārto Līgatnē vai Cēsīs (uz kurieni brauc caur Līgatni). Tika noasfaltēts 12 km ceļš līdz Siguldai, bet nelielais 4 km posms līdz Līgatnei joprojām ir grants ceļš. Ir dīvaini, ka pēc pirmā elites viesu pieprasījuma tika noasfaltēts ceļš, kurš viņiem ir vajadzīgs tikai 3 dienas gadā, kamēr vietējiem iedzīvotājiem, kuriem jālieto īsāks ceļš katru dienu uz Līgatni, šādus līdzekļus joprojām nevar atrast. Var saprast, ka lauki ir ekonomiski neperspektīvi, bet arī no Laba daba festivāla nav nekāds lielais ekonomiskais ieguvums. Šis vairāk parāda, ka valdība dod priekšroku pilsētnieku izklaidēm nevis lauku iedzīvotāju pamatvajadzībām. Man nav žēl, ka cilvēki izklaidējas un rīko festivālus. Tomēr ir žēl, ka politiķiem nerūp lauku iedzīvotāju problēmas. P.S. Daudzu politisku problēmu aktualizācija ir līdzīgā situācijā. Festivāla apmeklētāju ir daudz vairāk nekā vietējo iedzīvotāju. Tāpēc demokrātijā tās tiek daudz vairāk pamanītas. Šie apmeklētāji ir arī ar labākiem sakariem, lielāku ietekmi un prasmēs aizstāvēt savas vajadzības nekā vietējie lauku iedzīvotāji, kuri ir parasti strādnieki bez politiskās izpratnes un lobēšanas prasmēm. Tas, ka festivāls ir tikai 3 dienas gadā pretstatā ikdienas dzīves neērtībām 365 dienām gadā, paliek nepamanīts. |
| 8:40 am | AirBaltic ir izlaidis obligācijas (aizņēmies naudu) par 14,5% gadā. Tā ir ļoti augsta likme. Saprotams, ka tas liecina par lielu risku. No otras puses investori jau rēķinās, ka valsts turpinās grūst naudu AirBaltic, tāpēc bankrota risks ir samērā zems un šī ir lieliska iespēja nopelnīt. Man ir izdevies ieguldīt naudu 1 gada depozītā uz 4%. Tā vietā iespēja saņemt 14,5% gadā būtu fantastiska. Pat akcijās vidēji investori nopelna 10% gadā, turklāt ar milzīgu risku, ka akciju cena var arī kristies un bieži arī krītas. Šis viennozīmīgi ir ļoti neizdevīgs darījums no AirBaltic puses. Finanšu rādītāji nav labi, un ir liels risks, ka valdībai būs atkal jāglābj AirBaltic ar nodokļu maksātāju naudu. Kritiskais “Bloomberg” raksts ir objektīvs. Savukārt valdības komunikācija ir pilnīga pretēja. Tiek slavināts, cik tas ir veiksmīgs darījums, investoru uzticība bla, bla, bla. Domājiet paši, kā šis saskan ar citu cibas ierakstu, ka valdības kritiķi būtībā ir garīgi slimi. |
| Thursday, May 2nd, 2024 | |
| 10:57 pm | Šis ir diezgan ticams apraksts: https://www.natesilver.net/p/for-most-p Domāju, ka tas lielā mērā attiecināms arī uz cibas kultūras kariem (ne tikai par Palestīnu). Tā nav tik daudz par vienas vai otras puses atbalstīšanu, bet sevis pieskaitīšanu kādai politiskai grupai. Piemēram, ja kāds pieskaita sevi progresīvajiem, tad uzskata, ka ir jāatbalsta vakcīnu mandāti vai pubertātes blokatori nepilngadīgajiem, un jebkurš, kas tos neatbalsta, ir automātiski pieskaitījis sevi konservatīvajiem. |
| Friday, April 26th, 2024 | |
| 6:35 pm | Kovida laikā viss naratīvs bija par to, ka šī ir nepieredzēta pandēmija, iespējams, vislielākais apdraudējums cilvēcei 21. gadsimtā. Ja mēģināji iebilst, tad sākās histēriskas balsis par to, ka tā ir nodevība pret sabiedrību, sociopātija un fašisma idejas. Ja tas bija tik būtisks notikums, tad varam sagaidīt, ka to uzreiz neaizmirsīsim, bet vēl ilgi to atcerēsimies, izvērtēsim, runāsim, uzņemsim filmas, rakstīsim grāmatas utt. Taču šie paši panikas cēlēji šodien noraidīs šādas runas ar piezīmēm “atkal tu par to kovidu”. Patiesībā tā ir tikai nevēlēšanās atzīt, ka viņa panika nebija pamatota. Viņi jūtas vainīgi par visu nodarīto postu šajā laikā, tāpēc vēlas, lai par to tagad klusētu. https://www.spiked-online.com/2024/04/1 |
| Wednesday, April 24th, 2024 | |
| 9:27 am | Grafiks, kurš bija precīzi prognozēts jau 2020. gada aprīlī (1 mēnesi pēc pandēmijas sākuma):  |
| Sunday, April 21st, 2024 | |
| 9:43 pm | veltījums cibai Ciba jau sen vairs nav diez ko aktīva. Spameri ir to izbojājuši un arī daudzi toksiski cibiņi. Kāds cibiņš ik pa laikam izdzēšas, pēc tam atgriežas, uzraksta kaut toksisku, piemēram, ka antidepresanti ir lobotomija, pēc tam aizvainoti sūdzas, ka ciba viņam ir pārāk toksiska un izdzēšas atkal. Lai tiešsaistes kopienas efektīvi darbotos, tajās vienmēr ir vajadzīgs kāds moderators. Pat Īlons Masks, kura uzskati par vārda brīvību ir daudz daudz plašāki nekā citos sociālajos tīklos, saprot, ka ir jābloķē ekstrēmi gadījumi. Viņam tas ir bizness, un no šī vārda nevajag baidīties. Cits cibiņš teica, ka šeit jau visi sen raksta aiz atslēgām. Man tā arī šķiet neprasme lietot sociālos tīklus. Laikam tas vairāk raksturīgs vecākiem lietotājiem, jo jaunākie labi saprot, ka ideja par cibu kā izkliedēto intimitāti ir pilnīgs bulšits. Pati intimitātes definīcija ir pretrunā šai idejai. Cibas aizsākumos kāds laikam izdomāja šo absurdo salikumu un pārsteidzoši, cik daudzi tai noticēja un ar to mocīja sevi. Sociālajos tīklos nav jāraksta par intīmām, dziļi personiskām lietām. Ir jāraksta par lietām, kas ir svarīgas daudziem, nevis tikai mums personīgi. Visvairāk man iespaidu ir devusi tieši Skota Aleksandra kopiena. Iespējams, tāpēc, ka viņš ļoti prasmīgi prot to moderēt – atļaut viedokļu dažādību un tai pašā laikā banot tos, kas ir rupji un traucē diskusijām. Kaut kādā ziņā es pat nepiekrītu vairumam viņa ideju – es neatbalstu kriptovalūtas, es neticu AI riskiem, arī par masku efektivitāti un pandēmiju man tagad ir citāds, vairāk zinātnē pamatots viedoklis. Bet tik un tā no viņa es esmu ieguvis visvairāk, kā var sadzīvot ar dažādiem viedokļiem un bīdīt idejas, kuras būs nevis skriešana ar pieri sienā, bet radīt reāli iespējamas izmaiņas. Uz politiku var raudzīties ar noliegumu – visi politiķi ir zagļi un korumpēti karjeristi. Var raudzīties uz to citādi: ka tas ir līdzsvars, kurā valda noteiktas idejas. Atliek tikai skatīties, kur šo līdzsvaru var nedaudz pabīdīt uz vienu vai otru pusi, un kaut nedaudz uzlabot to, ko mēs vēlamies uzlabot. Piemēram, mēs nevaram panākt, ka NATO uzbrūk Krievijai. Bet mēs varam atbalstīt, ka rietumu valstis sniedz noteiktu palīdzību Ukrainai. Ja kādreiz likās neiespējami, ka NATO nodos Ukrainai iznīcinātājus, tad šodien tā ir realitāte. Ar to arī atšķiras cilvēki, kas kaut ko sasniedz politikā, no tiem, kas nesasniedz. Daudzi lamā Progresīvos, ka viņus idejas ir aplamas. Bet tai pašā laikā Progresīvie vislabāk saprot šo politisko principu. Viņi nesūkstas, ka viņu trakās idejas kritizē un netiek īstenotas. Tas ir tikai aizsegs tam, ko viņi prot darīt labāk – vērot politisko vidi un atrast to brīdi, kad līdzsvars ir izkustējies un kad var izbīdīt kādu svarīgu pasākumu, piemēram, ar nodokļiem neapliekamā minimuma celšanu. |
| Saturday, April 20th, 2024 | |
| 10:56 pm | Liels prieks par ASV valdības lēmumu par palīdzības sniegšanu Ukrainai. |
| Monday, April 15th, 2024 | |
| 1:07 am | |
| Sunday, April 14th, 2024 | |
| 9:24 pm | atkal cenzūra https://twitter.com/TeamYouTube/sta Dr Asima Malhotras liecība tiesā tika ierakstīta un publicēta youtube vietē, un youtube uzreiz to nobloķēja kā neatbilstošu youtube noteikumiem. Kā gan liecība tiesā var būt neatbilstoša sociālo tīklu noteikumiem? Galu galā tur netika apspriests nekas sensitīvs vai piedauzīgs. Ko teiksi anti-projekcija? Joprojām apgalvosi, ka nav nekāda kultūru kara, kurā viena puse cenšas cenzēt otru pusi tikai tāpēc, ka nepatīk tās viedoklis? |
| 1:07 pm | Tas, cik spēcīgi Izraēla ar ASV un citu rietumu un arābu valstu atbalstu atvairīja Irānas uzbrukumu, liek secināt sekojošo: 1) Baumas par rietumu vājumu nav pamatotas. Rietumi ir ļoti spēcīgi. Rietumu trūkums ir demokrātija, kas reizēm liek strīdēties, neļauj ātri vienoties vai liek pieņemt sliktus lēmumus. 2) Viedoklis, ka Izraēla atrodas naidīgu valstu ielenkumā, nav pilnībā patiess. Visdrīzāk ir tā, ka jebkura politika ir daudzšķautnaina. No vienas puses arābu valstis ienīst Izraēlu, no otras puses tās saprot, ka tā ir attīstītāka un visos aspektos labāka nekā arābu valstis. Tām patīk kritizēt Izraēlu par tās rīcību Palestīnā, bet labi apzinās, kas pašas ne ar ko nav labākas. Tāpēc arī tās uzreiz atvēra savu gaisa telpu Izraēlai, lai notriec Irānas dronus. 3) Kāpēc Ukrainai netiek dota tik liela palīdzība kā Izraēlai? Manas domas ir tādas, ka rietumos ir ļoti daudz tādu, kas joprojām simpatizē Krievijai un uzskata Ukrainu par leģitīmu Krievijas ietekmes zonu. Patiesībā arī Latvijā tādu ir daudz, pat starp politiķiem. Tāpēc arī politiskais process ar vajadzīgā līmeņa palīdzības sniegšanu Ukrainai ir iestrēdzis. |
| Saturday, April 13th, 2024 | |
| 11:23 pm | PVO bija pret vakcīnu mandātiem Šī ir ļoti svarīga liecība: https://twitter.com/thackerpd/status/17 PVO vadošā vakcinācijas eksperte Somijā tiesā liecināja, ka viņa 2021. gada vasarā konsultēja valdību, ka vakcīnu pases/mandāti nav pamatoti, jo bija zināms, ka vakcīna neierobežo kovida infekcijas izplatību. Valdība viņas padomus ignorēja un tik un tā ieviesa vakcīnu pases. Šis apgāž konspirācijas teorijas, ka PVO ir kāda sazvērestība kontrolēt valstis un iedzīvotājus. Vēlreiz atgādināšu, ka PVO nespēlē lielu lomu attīstītajās valstīs. Tur tā vairāk darbojas kā vienotu standartu ieteicēja. Piemēram, mēs UK lietojam PVO sāpju skalu (https://en.wikipedia.org/wiki/Pain_lad Ir satraukums par jauno PVO līgumu, kas likšot valstīm atkārtot kovida laika mājsēdes un ierobežojumus bez vajadzības. Man nešķiet ticami, ka PVO eksperti ir tik neprofesionāli. Dr. Hannas Nohinekas liecība pierāda, ka problēma ar kovida ierobežojumiem bija nevis PVO eksperti, bet tieši valdības, kuras ļāvās panikai un kuras noraidīja pat PVO ieteikumus neslēgt robežas, neieviest mājsēdes un vakcīnu mandātus. Tā vietā valdība izvēlējās klausīties pseidoekspertus, kuriem nebija pieredzes ar epidēmijām un infekcijas slimībām. Cilvēkiem ir vispirms jāatzīst, ka viņi kovida dēļ ļāvās pārmērīgai panikai, un panika nodarīja vislielāko ļaunumu. |
| Tuesday, April 9th, 2024 | |
| 7:11 am | Cilvēki lieto alkoholu, Latvijā daudz, reāli nodzeras. Jaunieši varbūt mazāk, bet aktīvi aizstāj to ar narkotikām. Iesākumā ar marihuānu, bet daudzi izmēģina smagākas lietas. UDHS ārstēšanai rietumos aktīvi lieto metilfenidātu un amfetamīnu pat bērniem, kas var aizkavēt bērnu augšanu. Amfetamīns ir īpaši populārs starp balto apkaklīšu strādniekiem prāta spēju uzlabošanai. Galvenais, kā atrast ārstu, kurš to visu parakstīs. Cibā daži ir norūpējušies, ka antidepresantus var parakstīt ģimenes ārsti. Salīdzinājumā ar iepriekšminētajām zālēm antidepresantu blakusparādības ir daudz mazākas itin visos aspektos. Aptiekā katru dienu nāk ap 30 pacientu pēc savas ikdienas metadona devas. Katram ir savs traģisks stāsts, kā viņš vai viņa līdz tam ir nonācis. Kādam bija muguras sāpes un ārsts parakstījis morfīnu un pamazām jau kļuvis atkarīgs utt. Cits sācis ar kodeīnu un tramadolu un tad jau vajadzējis kaut ko stiprāku. Nevienā stāstā nav tas, ka viņi sākuši lietot antidepresantus un pēc tam pārgājis uz kaut ko smagāku. Cilvēki lieto antidepresantus, kad vēlas. Kad nevēlas, tad pārtrauc lietot. Vairums cilvēku nespēj tik brīvi pārtraukt ne alkohola lietošanu, ne smēķēšanu, lai gan šīs lietas ir brīvi pieejamas katram cilvēkam demokrātiskā sabiedrībā. Pat ja antidepresantiem nebūtu nekādas efektivitātes, to nodarītais kaitējums būtu minimāls salīdzinot ar šīm citām vielām. Bet speciālisti ceļ trauksmi tieši par antidepresantiem. Nē, tie nav speciālisti, bet tikai aktīvisti, kas neko daudz nezina. |
| Monday, April 8th, 2024 | |
| 8:34 am | Kāpēc antidepresanti nav lobotomija Vispārīgi apgalvojums, ka antidepresantiem ir vāja efektivitāte, kas tikai nedaudz pārsniedz placebo rezultātus, nav kontroversiāls un ir vispārīgi atzīts. Taču nav pierādījumi, ka antidepresanti ir līdzīgi lobotomijai, kas šķiet ir zaža centrālais apgalvojums. Uzlabojums šajā kontekstā ir tas pats, kas mazināt simptomus. Pieņemsim, kādam gribas iet pakārties. Tas ir simptoms. Viņš saņēma palīdzību un varbūt vēl nejūtas septītajās debesīs, bet vairs tik ļoti pakārties negrib. Viņam palika labāk, jo simptoms ir mazinājies. Šajā gadījumā ir bezjēdzīgi skatīt vienu atsevišķu pētījumu vai metapētījumu. Tādu ir simtiem un tiem visiem ir ļoti dažādi rezultāti. Skaidrs, ka efekts nevienai metodei nav pārāk liels, tāpēc jau ir tāda neskaidrība par labāko terapiju. Psihoterapija ir tikai nedaudz labāka par antidepresantiem 42% pret 30% ar uzlabojumiem nav liela atšķirība, turklāt nav garantēts, ka tā kopa ar 30% precīzi iekļaujas kopā ar 42%. Šeit ir sīkāk par pierādījumu stiprumu: https://www.nice.org.uk/guidance/ng Vispārīgi vadlīnijas ir, ka jāsāk ar psihoterapiju, un prakse, ka ģimenes ārsti automātiski visiem paraksta antidepresantus, nav atbalstāma. Tomēr realitāte ir arī tā, ka psihoterapija vienmēr būs dārgāka, jo izglītotu cilvēku darbs maksā tik, cik tas maksā, kamēr zāles, kurām beidzies patents, pa lēto Indijā var saražot tonnām. Naudas trūkst visiem, tāpēc arī antidepresantus paraksta biežāk nekā cilvēki apmeklē psihoterapeitus. Arguments, ka insulīnu neieteiktu, ja tam būtu 30% efektivitātes, arī nav īsti pamatots, jo pat ar vislabāko diabēta kontroli, cilvēki ar diabētu nodzīvo vidēji par 10 gadiem mazāk. Tāpēc visu laiku tiek pētītas iespējas uzlabot diabēta kontroli. Ironiski, ka pēc datiem joga un meditācija pārsit visas psihoterapijas. Nē, es tam neticu, tas visdrīzāk ir pētījumu biass, bet kāpēc gan nepamēģināt, ja izmaksas par to nav lielas? |
| Sunday, April 7th, 2024 | |
| 8:55 pm | Neklausieties, ko zazis saka par zāļu lietošanu. Antidepresantiem varbūt nav spēcīgs efektivitātes profils, bet kopumā arī psihoterapijai tāds nav. Taču antidepresantu salīdzinājums ar lobotomiju ir pilnīgi nevietā. No lobotomijas cilvēki kļuva kā dārzeņi. Pēc tās viņi visu dienu sēdēja, čurāja biksēs, nebija spējīgi ne strādāt, ne izbaudīt dzīvi. Viņu smadzeņu funkcija bija neatgriezeniski sabojāta. Antidepresantiem ir dažādas blakusparādības, bet ne tuvu tās nav tik nopietnas. Dažiem varbūt ir neliela emocionāla vienaldzība, citiem neliels svara pieaugums u.tml. Tos tagad lieto miljoniem cilvēku pasaulē, un nekas īpašs nav novērots. To lietotāji ir tikpat funkcionāli vai vēl funkcionālāki kā iepriekš. Ja kādam šķiet, ka blakusparādības traucē, tad var viegli pārtraukt tos lietot. Dažreiz deva ir jāsamazina pakāpeniski 2-4 nedēļu laikā, un tas arī ir viss. No lobotomijas nevienu vairs atgriezt iepriekšējā stāvoklī nebija iespējams. Es nezinu, kādam ir jābūt mentālajam stāvoklim, lai pielīdzinātu antidepresantus lobotomijai. |
| Sunday, March 31st, 2024 | |
| 12:01 pm | Ja drīkst ticēt konspirācijas teorijām, tad es ticētu šādai: Rietumi īpaši necenšas atbalstīt Ukrainu ar ieročiem, jo sagaida, ka Ukrainas zaudējumi palielinās ukraiņu bēgļu plūsmu uz rietumiem. Rietumos trūkst iedzīvotāju, iedzīvotāju pieaugums gandrīz visās ES valstīs ir negatīvs un tas slikti ietekmē ekonomiku. Vienīgais veids, kā to uzlabot ir imigrācija. Diemžēl imigrācija no Āfrikas vai musulmaņu valstīm ir nevēlama atšķirīgās kultūras dēļ. Savukārt ukraiņu kultūra ir tāda pati kā rietumu kultūra un nerada draudus rietumiem. Tagad atspēkojiet mani šajā teorijā. Un piedāvājiet kādu ticamāku skaidrojumu, kāpēc rietumi tā rīkojas (izņemot vienkāršo variantu, ka rietumiem viss ir vienalga, jo kā zināms, politikā tā nav). |
| Thursday, March 28th, 2024 | |
| 8:48 am | Miris Daniels Kānemans, kurš pētīja, kā cilvēki pieņem ekonomiskas dabas lēmumus, un secināja, ka tas bieži nenotiek racionāli, bet uz impulsīvu emociju pamata. RIP. Kovidhistērija ir lielisks piemērs. No kovida laika es atceros ieteikumu instalēt mobilā telefona lietotni, kas reģistrētu visus cilvēku kontaktus un brīdinātu, ka jāievēro karantīna, ja kādam no šiem kontaktiem tiek konstatēta kovida infekcija. Es pēc dabas esmu eksperimentētājs, tāpēc ieteicu to, lai gan nebija nekādu pierādījumu, ka tā darbojas. Es gan personīgi nekad šādu lietotni nebiju instalējis. UK bija solīts, ka šī funkcionalitāte tiks iestrādāta NHS lietotnē, bet Google un Apple to neļāva, jo teica, ka tas pārkāps cilvēku privātumu. Kas tehniski bija pareizi, bet tai pašā laikā arī augstākā ironija, jo cilvēki citās valstīs, bet ne UK, zaudēja savas tiesības uz privātumu, kad bija jāsaņem kovida vakcīna, lai nezaudētu darbu, varētu ceļot un pat iepirkties. Bet tagad par apstākļiem, kāpēc šāda lietotne izrādījās bezjēdzīga: 1) grūti definēt, kas ir kontakts. Cilvēkam, kas stāvēja pieturā, kontakti bija visi, kas sēdēja autobusā, kurš pabrauca garām pieturai. 2) kontaktu skaits var būt pārāk liels, ka izsekošanai vairs nav nozīmes – piemēram, pārdevējs veikalā kontaktējas ar simtiem vai tūkstošiem cilvēku katru dienu. 3) kovida infekciozais periods un uzņēmība var būt ļoti heterogēna (atšķirīga). Modelēšanā rodas pārāk lieli ticamības intervāli, ka nevar izveidot jēgpilnu rīcības plānu. 4) cilvēki nav uzticami, var izdzēst lietotni, var neievērot norādījumus izolēties utt. Visi šie argumenti tieši tāpat attiecas arī uz citiem pasākumiem, piemēram, maskām. Tāpēc masku efektivitāte reālajā dzīvē bija tieši tikpat efektīva kā šī lietotne un ļoti atšķīrās no laboratorijas apstākļiem. Tāpēc vēl mazāk bija saprotams lielais spiediens noteikt masku lietošanu kā obligātu, bet ne mobilā telefona lietotnes lietošanu. Abiem līdzekļiem ir apmēram vienāda efektivitāte, bet lietotne ir daudz mazāk traucējoša. Varbūt tieši tajā ir sāls – masku lietošana rada lielāku nepatiku, tāpēc tā bija jāuzspiež, jo kovidhistērija dziļi emocionāli ir balstīta uz nepatiku pret citiem cilvēkiem. Tika uzsvērts, ka kovids izplatās cilvēku bezatbildības dēļ, vai ka Zviedrijas modelis mums neder, jo mūsu cilvēki ir pilnīgi bezatbildīgi. Patiesībā zemākas kultūras cilvēki Zviedrijā ir tikpat bezatbildīgi kā Latvijā, varbūt pat vēl bezatbildīgāki. Šeit tikai parādījās politikas izstrādātāju aizvainojums pret cilvēkiem un nedaudz vēlme atriebties ar nevajadzīgiem masku mandātiem. Es atceros, ka viens no viņiem bija Dr. Roberts Fūrmanis. Viņš ir labs ārsts, bet kā cilvēks ir skarbs un bieži nevajadzīgi rupjš pret cilvēkiem. |
| Monday, March 25th, 2024 | |
| 11:09 am | Viena lieta, par kuru es līdz šim vēl nebiju centies noskaidrot, ir par NATO veikto bombardēšanu Serbijā 1999. gadā. Par to ir ļoti daudz spekulāciju un internetā to parasti piemin kā negatīvu lietu. To var dažādi skatīt un arī kritizēt. Tomēr īsais kopsavilkums ir šāds: https://en.wikipedia.org/wiki/NATO_bomb Šajā bombardēšanā gāja bojā daudz civiliedzīvotāju (ap 500), bet tā novērsa albāņu genocīdu. Tas ir svarīgi no tā aspekta, ka pat šādā preventīvā bombardēšanā civiliedzīvotāju upuri ir neizbēgami. Tomēr mērķis attaisnoja zaudējumus, jo tika izglābti daudz vairāk iedzīvotāju. Šis nav domāts kā aicinājums NATO tagad bombardēt Krieviju, lai gan tas būtu pelnīti. Tajā ir citi riski, piemēram, iespējamais kodolkarš. Arī nav domāts kā attaisnojums Izraēlas rīcībai Palestīnā, jo visu nosaka konkrētās notikumu detaļas. Šis vairāk ir domāts kā aicinājums nedzīvot savos mītos par to, ka kādas lietas ir sliktas vai labas, bet iedziļināties, nu kaut vai izlasīt vikipēdijas rakstu. Ar pašreizējiem notikumiem ir grūtāk, jo tad vēl tie tiek dažādi apstrīdēti, bet vismaz pēc 10 gadiem jau būs iespējams paskatīties uz to ar mazāk emocijām un patiesība jau būs daudz labāk redzama. |
| Sunday, March 24th, 2024 | |
| 3:14 pm | Noasa Smita raksta par to, ka pēdējā desmitgadē Kanādā ekonomiskā situācija ir faktiski iestrēgusi uz vietas. Salīdzinoši, tā ir ļoti laba valsts dzīvošanai, tomēr tajā nav nekādas izaugsmes. Kanāda, šķiet, ir atjēdzīgo (woke) bastions. Šis vēlreiz parāda, ka atjēdzīgo politika neved uz izaugsmi, un tā var nopietni traucēt valstīm, kurām vēl ir jāaug un jāsasniedz Kanādas līmenis. Naoss Smits domā, ka atjēdzīgo ēra ir beigusies: https://twitter.com/Noahpinion/status/1 |
| Friday, March 22nd, 2024 | |
| 3:23 pm | Man šķiet, ka es pamazām sāku saprast, kā domāja tie, kas sacēla paniku kovida pandēmija laikā un kur ir viņu kļūda. Būtībā tā ir loģikas kļūda, kad apgalvojums, ka “X ir slikts”, tiek interpretēts kā “X ir sliktāks par Y” vai “X ir sliktāks par visu citu”. Kad viņi lasa detalizētu aprakstu, kā kovids kaitē, viņi automātiski sāk pieņemt, ka tas nozīmē, ka kovids kaitē vairāk nekā visas citas lietas, kuras nav tik detalizēti aprakstītas. Šī diskusija ir labs pierādījums tam: http://klab.lv/users/antiprojekcija/193 Psiholoģiski tas droši vien strādā tā, ka zināmas lietas rada lielākas bailes nekā nezināmas lietas. Tā droši vien arī strādā propaganda, piemēram, noskaņojot cilvēkus pret imigrantiem. Pietiek detalizēti aprakstīt imigrantu izdarītos noziegumus, lai cilvēki uzskatītu, ka imigranti ir sliktāki par citiem iedzīvotājiem. Varbūt ir, varbūt nav, bet vieni paši apraksti par imigrantu noziegumiem to nepierāda. Vispārīgi es domāju, ka imigrantu uzņemšanai ir jābūt kontrolētai, jo imigrācija ir risks. Bet tas droši vien ir plašākā mērogā, kā sliktas kultūras ieviešana. Tam var būt vajadzīgi pasākumi, lai nepieļautu geto veidošanos vai nevēlamas kultūras nostiprināšanos. Es nepieminu šo piemēru par imigrantiem, lai aizstāvētu nekontrolētu imigrāciju. Tikai norādu uz iespējamu propagandu, kas balstās uz psiholoģiju un maldīgu loģiku. |
| 8:53 am | Šeit ir laba ilustrācija tam, cik bezjēdzīgi lasīt atsevišķus pētījumus: https://www.reddit.com/r/slatestarc Man nav nekāda viedokļa par pārtraukto gavēšanu. Bet ir skaidrs, ka, ja man būtu jāizvērtē, tad šis pētījums nav jāņem vērā. Taču cilvēku psiholoģija tā nestrādā. Varbūt zinātnieki var bezkaislīgi uz to raudzīties, bet parasts cilvēks, izlasot šādu pētījumu un arī tā kritiku, tomēr to atcerēsies un būs bažīgs pirms gavēšanas uzsākšanas. Tas var būt nevajadzīgi, jo daudziem gavēšana palīdz. |