juvenal's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends]
Below are the 20 most recent journal entries recorded in
juvenal's LiveJournal:
[ << Previous 20 ]
| Sunday, December 29th, 2024 | | 6:48 pm |
Jaunākajā Theological Studies (ASV jezuītu recenzētais teoloģijas žurnāls) atkal vairāk spridzinoši raksti. - kā ticīgās tautas etnogrāfija var informēt teoloģiju? - kritika par Āfrikas (konservatīvo) bīskapu "šī nav mūsu kultūra" par Fiducia Supplicans - katoliskā pieeja citiem viedokļiem (teoloģijā un doktrīnā) un ko vajag mainīt? Kronis, protams, ir liberālās nometnes (bet joprojām Baznīcas ietvaros, galu galā, šis tomēr ir mūku izdevums) seksa teoloģijas speciālistu pētījums: https://journals.sagepub.com/doi/abs/10.1177/00405639241287855"Pope Francis, Dignitas Infinita, and an Evolving Catholic Anthropology: Doctrinal Implications" kurā, runājot par JPII teoloģisko antropoloģiju, tiek atzīts "Fourth, a clear prioritization of the biological over the relational is evident in ontological complementarity. Without a biological complemen- tarity of genitalia, penis and vagina, what we name heterogenital complementarity, any genuine relational complementarity in human sexual dignity cannot exist. Heterogenital complementarity is the _sine qua non_ for ontological complementarity." Un, protams, šāda nolaišanās zemu, zemu ir labs atspēriens krietnam palēcienam sāņus, par ko ir arī viss pārējais raksts. Tā tas ir. Mēnešiem eji uz baznīcu un tur ir labi, mierīgi, samierinieciski vārdi, nekādu strīdu. Bet arī pressings par vienu ceļu ir tāds, ka pat Baznīcas iekšienē bijuši ļaudis nevar iedomāties soļus uz priekšu vai sāņus. Un tad paņem grāmatu "Pāvests ziemā" vai palasi teoloģijas žurnālus un redzi, ka patiesībā viss vārās, argumenti mutuļo, sedziņas tiek staipītas uz visām pusēm un intelektuāļiem vien saprotamās niansēs tiek bīdītas lielas lietas. Un kādā brīdī viens vai otrs arguments nonāk uz amatpersonu galda, kur uzliek zīmogu un tad tas aiziet tautās. Daudziem pat nenojaušot, ka mutulis turpinās neapstājies. --- WSJ ir kaudze rakstu - progresīvisms pasaulē ir beidzies, lielie biznesi atsakās no DEI praksēm, MI ieviešana audzē strādājošo produktivitāti, bet samazina laimi (tas ir par pašreizējo MI, nevis nākošo, protams). Protams, TA turpinās. Protams, ASV imigrācijas diskusijas galīgi aiziet neceļos - Masks saka, ka jābūt tomēr profesionāļu imigrācijai, Tramps pat sliecas piekrist, taču līdz šim viņa uzņēmumi ir izmantojuši gandrīz tikai darba klases imigrantus. Tad vēl Maska viedokļraksts die Welt, kurš viņš atbalsta AfD. Tāpāt arī nav zināms, kā biznesu nākšana pie politiskās varas ietekmēs nabadzība vs kopējie rādītāji un vai tur būs pretrunas (un līdz ar to pretrunas visā MAGA)? Ko nozīmē DEI gals korporatīvos biznesos, kas likās visdrošākā un saprātīgākā vide profesionāļiem? Vai vide kļūs mazāk silta? Vai varbūt viss būs OK - fokuss uz rezultātiem, kā tam arī jābūt? Bet varbūt būs kritiens otrā pusē - sāksim dot atlaides ģimenes cilvēkiem? Saprātīgās devās svārstības ir labas, bet, tur jau tā lieta, ka noteikti uzradīsies bariem cilvēku - sākot no žurnālistiem un influenceriem un beidzot ar pielāgotiem biznesiem, kas DEI noliegšanu un konservatīvo vērtību pieņemšanu atkal aizvilks galējības un padarīs par postu. Bija vēstuļu apmaiņa ar vienu klimata ekonomikas un de-growth akadēmiki (no Anglijas). Viņa neticot tehoptimismam, jo tehnoloģijas ir bagātnieku rokās un tās organizē pēc peļņas principiem. Un viņa ir atradusi, ka pat Markss mūža nogalē ir kļuvis par degrowth piekritēju (piem., viņu satrauca augsnes noplicināšanās un tāpēc viņš īpaši pievērsas dabaszinātnes studijām un nezināja, kā to iekļaut savā ekspansijas skatījumā). Bet šeit jau ir sāls. Vai nu cilvēku vairākumam būs tik slikti no tehnoloģiju attīstības un koncentrācijas elites rokās, ka vairākums izmantos demokrātijas iespējas un tiesības, lai padarītu pasauli brālīgāku. Vai arī cilvēkiem apniks pastāvīgie kari, kultūrkari, sadursmes (kuras pilnīgi visas un vienmēr pamatos ir par mantiskās varas cīņu un par mantisko varu un nekad par neko citu - ak, cik garlaicīgi!), ka beidzot viņi sadosies rokās, attīstīs tehnoloģijas speciāli darbu automatizacijai un vienosies par brālīgāku pasauli. Un tāpēc ir jābūt optimistiem. Cilvēki gribēs labu. --- Pirms Z-svētkiem kategoriskās mašīnmācīšanās džeks paziņoja, ka viņš esot atlaists no lead scientist pozīcijas stārtapā, kuru šajā vasarā ar 30+M VC kapitālu bija izveidojuši tieši šo metožu komercializācijai. Vai tas ir labi vai slikti? Viņš tomēr neizmantoja savu iespēju 8h/dienā pilnībā veltīt laiku R&D. Šāda iespēja ir ārkārtīgi maz cilvēku. Lielākā daļa savas 8h pavada ne-zinātnes darbos. Un par tie, kas tomēr 8h/dienā strādā zinātnes darbu, pat tie nereti ir ierobežoti, jo jāpilda projekta plāns. Biznesa R&D vide šajā ziņā ir visradošākā - jebkurā brīdī ir iespēja pamest bezcerīgu pavedienu un sākt ko pavisam citu. Absolūts fokuss uz jēgu un panākumiem. Bet šis uzņēmums pusgada laikā tā arī nenāca klajā ar nevienu jaunu rakstu, jaunu ziņu, nevienu produktu vai pilotproduktu. Tā tomēr bija lead-co-scientists vaina, uzņēmuma valde tur varēja tikai lūgties vai draudēt, vadošiem zinātniekiem bija savi pienākumi, kurus nedarīs citi. Daļēji viņu var saprast. Viņu varēja izsmelt tēžu aizstāvēšana un pārrediģēšana, tas bija reti pamatīgs klucis. Bet kaut pusgadu iespēja strādāt tādu darbu bija jāizmanto. Uz brīdī spēlējos ar domu, ka LV augstskolas varētu viņu paņemt štatā. Būtu profesionāla, bet mierīga balss. | | 2:46 am |
Jocīgi. Google translate 'discipline' izrunu parāda kā [ˈdisəplən], ChatGPT piekrīt, bet iesaka arī [ˈdisəplin], bet vecā labā angļu-latviešu vārdnīca no 2000. gadu sākuma - [ˈdisiplin]. Liekas, ka ar steigu būtu jāpērk jauna papīra vārdnīca (ir gadījumi, kad tā ir ērtāka) un tad, protams, skatos uz https://veikals.avotsabc.lv/anglu-latviesu-vardnica-50-tukst-vardu Nekas labāks angļu-latviešu valodā laikam nav. Tikai tad ir jālūkā rokā klātienē un jāpēta, kura gada izdevums tas ir (jaunāks?) un vai tur ir izlabota izruna? Un piem., vecajā vārdnīcā nav vārds 'disciplined' (man liekas, ka to lieto) un droši vien citi. Toties ir kaudze vārdu, par kuriem nav ne jausmas. Links ir par 2013. gada izdevumu. Tiešām, nekas jaunāks šādam klucim nav? Būtu arī vērts skatīties vienkārši modernu angļu-angļu skaidrojošo vārdnīcu, ja vien tā būtu ar izrunām, moderna un kompakta, bet pilnīga (vismaz 50k vārdu). | | Thursday, December 26th, 2024 | | 5:43 pm |
Tāda vilšanās! Palasīju vēl materiālus par to, ko var un nevar Ķīna un kopumā tas skats ir daudz balansētāks nekā tā histērija, kuru cenšas uzburt Politico vai pat Dragi ziņojums un Leijenas k-dze. Un tas ir tik skumji, ka vairs pat Dragi un Leijenai nevar uzticēties un arī Politico likās cienījams medijs. Piem., EUV. Ķīna 2025. gada janvārī sāk izlaist lietošanai savas 28nm DUV litogrāfijas mašīnas https://fudzilla.com/news/60174-china-will-produce-28nm-lithography-equipment-next-month. Tas ir milzīgs solis uz neatkarību, bet tas atbilst 2011. gada Rietumu pasaules līmenim. Un pāreja uz EUV 7nm-3nm mašīnu ražošanu (kas Ķīnai nepieciešama) prasa vēl radikālus soļus: lāzeri ir jānomaina ar lāzeru inducētām plazmas lampām; lēcas ir jānomaina ar superprecīziem spoguļiem (katra liekā molekula ir jānovāc no to virsmas pa vienai) un apgaismošanu ir jāaizstāj ar atstarošanu, arī masku un virsmu kīmija ir cita. Un galīgi nav tā, ka pietiktu ar to, ka Ķīna uztaisa savu ASML un lieta darīta. Nē, ASML Rietumos nedarbojas viens pats - ap to ir ekosistēma - lēcas un spoguļus ražo vācu Zeiss, tāpat arī lāzerus ražo cita Vācijas firma un droši vien arī ar citām komponentēm (mehānika, kīmija) ir tā pat. Tātad - Ķīnai ir nepieciešams audzēt visu ekosistēmu, tehnoloģiju piegādes kēdi. Līdzīgi ir arī ar otru kritisko Ķīnas tehnoloģiju - reaktīviem dzinējiem. Ķīnai ir sava pilnīga ekspertīze un piegādes kēde kodolcentrifūgu jomā (100k RPM), bet tikai daļēji šo ekspertīzi var pārnest uz reaktīviem dzinējiem (10k-40k RPM). Un atkal - uztaisīt dzinēju Ķīna var, bet uzticamība, efektivitāte - šīs lietas atpaliek no Rietumiem un atkal - par gadiem 10-25. Un tas pats arī ar citām nozarēm, kas prasa neskaitāmus gadus zināšanu un uzņēmumu ekspertīzes uzkrāšanu, precizitāti, efektivitāti - vai nu zinātniskie instrumenti vai mērogojamas kvantu tehnoloģijas vai biokīmijas reaktori. No otras puses. Ķīna ir pratusi izmantot importētās high-tech iekārtas no Rietumiem un attīstīt pārākumu tālākos produktos - elektromobiļos, saules paneļos, utt. Nemaz nerunājot par to, ka Ķīna apzinās savu zemo startu un tieši tāpēc P&A investē tik lielu procentu no savas ekonomikas un dara to tik fokusēti, lai pati sasniegtu augstākos plauktus. Resp. - stāsts patiesībā nav par atpalikušajiem Rietumiem (un atpalikušo Eiropu it īpaši) un visuvareno Ķīnu. Nē, stāsts ir par darba dalīšanu, kurā Rietumi ir pazaudējuši vairākus būtiskus sektorus, bet ir saglabājuši savu tehnoloģisko pārākumu. Šī pārākums lēnām rūk, bet tas joprojām ir izteikts un izcils. Drīzāk ir tā, ka Dragi un Leijena domā nevis par Eiropas kopējo labumu un nevis par Rietumu-Ķīnas sadarību, bet vienkārši viņi lobē dažu ieplikušu Eiropas industriju rūpes. Šīs industrijas ir pieņēmušas savulaik nepareizus un mazdūšīgus lēmumus un butu jāstrādā tirgus rokai un atbildei. Bet politiki veic slēptu valsts intervenci, lai lūzerus glābtu. Un dara to ceļot histēriju. Kā to parasti politiki mēdz darīt - melojot. Un uzpūšot atsevišku uzņēmumu problēmas un nemākulību par visa kontinenta problēmām un cerot dabūt prāvus līdzekļus. Lielie jautājumi šeit ir citi - vai tiešām Rietumiem vajag pārraut saites ar Ķīnu? Vai tiešām vajag uzspiest, lai Ķīna izgudro high-tech no jauna un patērē liekus resursus to darot, kurus tā vietā varētu izlietot kopējam labumam pasaulē. Piem., Ķīna čipu ražošanas un ekosistēmas attīstībā pēdējā desmitgadē ir audzējusi investīcijas no 15 līdz 40B$ gadā. Daļa no šīs naudas (un tā ir mērāma ir ChatGPT treniņa izmaksām noteikti) ir izgudrošana no jauna. Ja cilvēce dalītos ekspertīzē, tad šie līdzekļi ietu kopējās nezināmā frontes virzībā (un, ah, cik daudz vēl ir jāizdara!). Bet varbūt arī labi, ka ir vairāki attīstības centri un diversitāte. | | Wednesday, December 25th, 2024 | | 7:00 pm |
Vēl viens botu video https://www.youtube.com/watch?v=Dw3RgpMi5KgVienmēr ir labi ieklausīties kritkā un WSJ Xi politiku kritizē kā neviens, bet ko tad https://www.wsj.com/world/china/china-xi-debt-economic-plan-13aaeec1 (jālasa ir pilnais raksts) īsti iesak Xi'am darīt: - ātri tikt galā ar NĪ un NĪ parādu nastu/tirgu. Tas nozīmē - novest NĪ darboņus (t.sk. būvniekus, NĪ pircējus) līdz bezizejai, kad notiek bankroti, tad naudasmaisi pa lēto sapērkas bankrotējušos NĪ un NĪ industrija noraksta zaudējumus ar visām šī satricinājuma sekām, atlaišanām, dzīvesvietas zaudēšanām utt. Kas būs ieguvēji? Protams, tie, kas par lēto var sapirkties to, ko citi uzbūvējuši. Vai tam ir kāda morāliskā vai cilvēku labas dzīves jēga? - pārtraukt Xi masīvo atbalstu industrializācijai, jaunām tehnoloģijām un Ķīnas stratēģiskai neatkarībai. Tas ir absurds. Tieši zinātne un industrija ir nodrošinājusi tādu Ķīnas varenību (un izraušanos no lētā darbaspēka "dabisko priekšrocību" slazda no nolemtības, nabadzības), kas ASV liek noturēt savu tempu, bet ES liek radikāli pārskatīt savu līdzšinējo eksistences modeli. Protams, ka Ķīna neņems šo WSJ padomu vērā (maigi sakot). - veicināt pašas Ķīnas iekšējo patēriņu. Šis gan ir interesanti. No vienas puses tas ir ļoti pareizi - Ķīnas tautai ir jāvar atļauties vēl lielāka labklājība un sociālā drošība. No otras puses - patēriņam ir jabūt kvalitatīvam un nevis tikai tādam, kas apmierina tekošo biznesu intereses. Piem., kvalitatīvi mājokļi, kvalitatīvs uzturs, kvalitatīva veselības aprūpe un labbūtība, kvalitatīva kultūrindustrija - tas būtu noderīgi un, esmu pārliecināts, politiskā vadība uz to jau virza. Bet patēriņš tādēļ, lai nogrūstu izstrādē esošus, nepilnīgus produktus vai ko nekvalitatīvu? Nu priekš tā tirgus spēku "atbrīvošana" nav vajadzīga. Un tas arī viss?! Bet labi ir, ka WSJ kritizē. Cerams, ka viņi pasēdēs un nākamreiz uzrakstīs ko prātīgāku par Ķīnu. Būs interesanti lasīt. --- Citās ziņās. Politico.eu raksta par Eiropas industrializācijas problēmām un viņi mēdz slavēt Dragi ziņojumu. Bet nupat ir pavērsiens, kritiens bezcerībā - garais https://www.politico.eu/article/ursula-von-der-leyen-mission-europe-economy/ noslēdzas ar: "In Europe, one of the fastest-growing economies is Spain. It owes that distinction not to AI or microchips but to playa and paella. Last summer, the number of tourists, including some 850,000 Americans, visiting the country hit a record high. Even as officials in Brussels scramble to turn around the bloc’s economy, Europeans might be just as content to do what they do best: sit back, take a deep breath and enjoy what they’ve got." Tātad priekšlikums ir relaksēties un atstāt Eiropu par tugadiņu-tagadiņu, koka pulksteņu un lellīšu, labākajā gadījumā modes valsti un brīvdabas muzeju tūristiem. Bet, pēc dažiem gadiem - kuram gan interesēs lūzeru mode? Un kuram interesēs Eiropas grūstošās viduslaiku pilsētiņas, ja Saudi vai Ķīna spēj radīt mūsdienu arhitektūru un to darīt elpu aizraujošos apmēros? Nu jā, Ukrainu un savas robežas ar tugadiņiem-tagadiņiem arī nevarēs aizsargāt. Arī veco ļaužu aprūpi izdarīt. Un, tas ir interesants jautājums, vai apgrozījums un peļņa no tūrisma spēs sasniegt vai pārsniegt tech nozares rādītājus? | | 6:12 am |
Bērnībā mēdzu ēst grāmatas. Tas ir tik ērti - lasi un baltās malas noplēs un apēd. Vecāki neko neteica. Un es jau ēdu arī tikai savas grāmatas, kas tāpat bija lasītas un pārlasītas gandrīz vai druskās. Kādos Ziemassvētkos vai Jaunā gadā tētis atnāca ar jaunumu. Esot ēdamais papīrs. Ticīgā radiniece no Jūrmalas atsūtījusi. Man tas patika. Bet bija tik maz, ka tā īsti nemaz neiegaršojās. Pēc svētkiem atgriezos pie grāmatām.
Tagad katros Ziemassvētkos to papīru baznīcā paņemu. | | 3:11 am |
| | Tuesday, December 24th, 2024 | | 8:56 pm |
Man liekas, ka nedaudz nodarboties ar bezgalībām (piem., lielajiem kardināliem) ir OK. Bet tur ir jābūt disciplīnai, nedrīkst aizrauties. Un, galvenais, nedrīkst krist lepnības grēkā. Tā var būt Elles mala, bet kamēr paliek šajā pusē, ir OK. | | 2:45 pm |
Intelekta definīcijas ir zināmas, f-jas konstrukcijas wrt tām ietvars ir zināms, bet praktiski izdarāms tas nav Tjūringa barjeras dēļ. Resp., NN apmācībā satiktā siena patiešām ir, tā ir Tjūringa siena un liela daļa tic, ka fundamentāla. Ir maza grupa transfinitārās skaitļošanas fani, tad ir NN ar patiesiem nepārtrauktiem svariem, tad ir melno caurumu skaitļošanas piekritēji. Daudziem nepatīk iet aiz fundamentālām robežām, tās pārvarēt. Bet ko tad citu darīt?
Vēl, protams, ir orākuli (Atklāsme, atklāšanās). | | Monday, December 23rd, 2024 | | 3:22 pm |
Precīzāk - tāpat kā pēctrūkums (postscarcity) mainīs cilvēku domāšanu un instinktus, tāpat tas ietekmēs arī superintelekta mērķus un darbību. | | 3:10 pm |
Cilvēki bieži nevar iztēloties solidāru nākotni tāpēc, ka viņi domā, ka suoerinteliģentās būtnes būs tikpat alkatīgas un rijīgas un vienmēr-izpletošās kā cilvēki paši.
Bet nē, tā nebūs. Cilvēku ekspansija ir saprātīga tad, ja tā ir attīstība, bet lielāko daļu pašreizējās ekspansijas rada mārketinga rosināta neracionāla atbilde un varaskāre, kāda superintelektam, protams nebūs.
No otras puses - kopš saprāta sākumiem cilvēki ir domājuši un cerējuši uz žēlsirdīgu, pašatdevīgu, radošu, visspēcīgu Esmi un šo cerību ietvaros ir centušies arī savu dzīvi darīt saprātīgāku un labāku. Tāpēc cilvēki pratīs sadzīvot ar superintelektu. Nu vai nu iemācīsies. | | Thursday, December 19th, 2024 | | 10:51 pm |
Eiropieši esot noguldījuši bankās 14T un negribot taisīt VC kā amerikāņi dara. Nu tā nauda jau nestāv bankās. Bankas jau tālāk pērk vai nu valdības parādzīmes (labi?), izsniedz kredītkartes (labi?) vai hipotēkas (ļoti labi? cilvēkiem vajag telpu un, ja sistēma nodrošina, ka NĪ cenas pastāvīgi aug ātrāk par inflāciju, tad tur ir kāds ākis?). Bet Dragi, Lagarde un Leijena snaikstās pēc šīs eiropiešu naudas. Un tad nu top šis: Europe’s economic apocalypse is now Stagnation, flagging competitiveness, Donald Trump. The continent is facing "an existential challenge." https://www.politico.eu/article/europe-economic-apocalypse/... That means European capitals, already struggling to rein in surging deficits amid dwindling tax revenue, will face even greater financial strains, which could trigger further political and social upheaval. Recessions and trade wars may come and go, but what makes this juncture so perilous for the continent’s prosperity has to do with the biggest inconvenient truth of all: the EU has become an innovation desert. ... Once synonymous with cutting-edge automotive technology, Europe today doesn’t have a single entry among the 15 bestselling electric vehicles. ... If Europe remains on its current trajectory, its future will also be Italian: that of a decaying, if beautiful, debt-ridden, open-air museum for American and Chinese tourists. ... “We are living through a period of rapid technological change, driven in particular by advances in digital innovation and unlike in the past, Europe is no longer at the forefront of progress,” European Central Bank (ECB) President Christine Lagarde said in November. Speaking at the medieval Collège des Bernardins in Paris, Lagarde warned that Europe’s vaunted social model would be at risk if it doesn’t change course quickly. “Otherwise, we will not be able to generate the wealth we will need to meet our rising spending needs to ensure our security, combat climate change and protect the environment,” she said. Draghi, who presented his report to the European Commission in September, was more blunt: “This is an existential challenge.” ... If Europe had a more solid economic foundation and were more competitive with the U.S., Trump would have little leverage over the continent. The degree to which Europe has lost ground to the U.S. in terms of economic competitiveness since the turn of century is breathtaking. The gap in GDP per capita, for example, has doubled by some metrics to 30 percent, due mainly to lower productivity growth in the EU. ... Put simply, Europeans don’t work enough. An average German employee, for example, works more than 20 percent fewer hours than their American counterparts. A further cause of Europe’s sagging productivity is the corporate sector’s failure to innovate. U.S. tech companies, for example, spend more than twice what European tech firms do on research and development, according to the International Monetary Fund (IMF). While the U.S. companies have seen a 40 percent jump in productivity since 2005, productivity in European tech has stagnated. That gap is also apparent in the stock market: While U.S. stock market valuations have more than tripled since 2005, Europe’s have risen by just 60 percent. “Europe is falling behind in emerging technologies that will drive future growth,” Lagarde said in her Paris speech. That’s an understatement. Europe isn’t just falling behind, it’s not really even in the race. ... A quarter of a century later, Europe has not only failed to achieve its goal, but it’s fallen well behind both the U.S. and China. Europe never even achieved its aim to spend 3 percent of the bloc’s GDP on R&D, the main driver of economic innovation. In fact, spending on such research by European companies and the public sector remains pegged at about 2 percent, about where it was in 2000. Europe’s universities would be a natural place to jump-start innovation and research, but here too the continent is an also-ran. Of the top global universities reviewed by Times Higher Education, only one EU institution ranked in the top 30 — Munich’s Technical University — and it was tied for 30th place. Europe’s investment in R&D “is not just too little, but a substantial amount is flowing into the wrong areas,” Ifo’s Fuest said. ... That’s where Germany comes in. The dirty little secret of European R&D spending is that half of it comes from Germany. And most of that investment flows into one sector: automotive. While that might seem obvious given the sector’s size (the German auto industry’s annual revenue is nearly half a trillion euros), it’s not where you can get the most bang for your buck (or euro). That’s because innovations in the auto sector, such as improving an engine’s fuel efficiency, are incremental. In other words, the companies are literally reinventing the wheel, instead of whole new products, like an iPhone or Instagram, that would create a whole new market. ... If nothing else, Europe has been quite consistent. In 2003, the top corporate investors in R&D in the EU were Mercedes, VW and Siemens, the German engineering giant. In 2022, they were Mercedes, VW and Bosch, the German car parts-maker. Overall, putting all Europe’s eggs in one basket worked out pretty well … until it didn’t. Though Europe accounts for more than 40 percent of global R&D spending in the automotive sector, Germany’s vaunted carmakers somehow managed to miss the boat on electric vehicles. That failure is at the core of Germany’s economic malaise, as evidenced by VW’s recent announcement that it would shutter some German plants for the first time in its history. Germany’s auto sector, which employs about 800,000 domestically, has been the lifeblood of its economy for decades, contributing more than any other sector to the country’s growth. ... What makes the crisis in Germany’s car industry so intractable for Europe is that the continent has nothing else to fall back on. Here too, the contrast with the U.S. is stark. In 2003, the biggest corporate spenders on R&D in the U.S. were Ford, Pfizer and General Motors. Two decades later, it’s Amazon, Alphabet (Google) and Meta (Facebook). ... Given how dominant those players and the rest of Silicon Valley are in the tech world, it’s difficult to see how European tech could ever play in the same league, much less catch up. One reason is money. U.S. startups are generally funded through venture capital. But the pool of venture capital in Europe is a fraction of what it is in the U.S. In the past decade alone, U.S. venture capital firms raised $800 billion more than their European competitors, according to the IMF. Instead of investing their money in the future, Europeans prefer to leave it in cash at the bank, where about €14 trillion worth of Europeans’ savings are being slowly eaten away by inflation. ... “Europe’s shallow pools of venture capital are starving innovative startups of investment and making it harder to boost economic growth and living standards,” a team of IMF analysts concluded in a recent analysis. So if cars and IT are out, the EU could just lean on the 19th-century technologies in which it’s always excelled like machinery and trains, right? Unfortunately, this is where the Chinese come in. ... If only. Draghi’s report got about a day’s worth of coverage in the continent’s major media outlets and then was quickly forgotten. Similarly, the perpetual ringing of alarm bells by the IMF and ECB falls on deaf ears. That’s likely because Europeans aren’t really feeling any pain — not yet anyway. While the EU might account for an ever-dwindling share of the world’s GDP, it leads all the global tables when it comes to the generosity of its members’ welfare systems. ... The likely result is a radicalization of politics, as Greece experienced during its debt crisis, as populists on the far right and left seize the opportunity to attack the establishment. That radicalization is already underway in a number of countries, most worryingly in France. The success of the fringe is all the more disquieting when considering that the worst of the economic pain is likely yet to come. The trouble is, by the time Europeans wake up to their new reality, it may be too late to do much about it. | | Wednesday, December 18th, 2024 | | 10:40 pm |
| | 10:31 pm |
Kaut ko nesaprotu. 30x pilnā genoma sekvenēšana maksā 300$, 100x - 1000$, klīniskā kvalitāte. Šī nu bija jādara katram klīnisko testu pacientam ar tai sekojošu sistēmbioloģijas modelēšanu, kas skaidrotu kāpēc pacientam tests ir veiksmīgs vai izgāžas. Datu taču! Bet nē. Nedz klīniskie testi to dara, nedz zālēm ir noteikts gēnu profils, kas ļautu paredzēt zinātniski, vai darbosies vai nē. Tā vietā melnā maģija, loterija. Pat pusmiljonu vērtām zālēm tas nav izdarīts un piedāvā 80/20 varbūtību. Tas taču ir murgs. Bendē džeku nost un dedzina naudu. It kā precīzijas medicīnas laikmetā? Citās ziņās https://www.cnbc.com/2024/12/18/merck-weight-loss-pill-licensing-deal-hansoh-pharma.html tā ja, nodzīvojušies. Rietumu farmācijas giganti pērk ĶTR uzņēmumu atklāti zāļu kandidātu licences. Šoreiz semaglutīdu saimei. | | 12:15 am |
Kāds bitcoin, ja šodien viens MI stārtaps piedzīvoja 170% akciju kāpumu pēc paziņojuma par o1 pārsišanu dažos testos ar kārtām mazākiem resursiem. Tiesa, viņi bija izšķīdinājuši (diluted) ar laidieniem zemu. Bet tas kāpums laikam turpināsies, jo meklē iespējas apiet sienu. Akcijas gan tirgo tādās alternatīvās biržās un brokeru tīklos, ka no Latvijas banku portfeļiem klāt netiek. Jau pirms gada būtu nopircis. Viņi reāli taisa zinātni. | | Friday, December 13th, 2024 | | 1:39 pm |
Asistētā pašnāvība kļūst par normu: Kanādā tā sastāda jau 5% no visām nāvēm https://www.bbc.com/news/articles/c0j1z14p57poDrausmīgi? Bet ko es tur varu darīt, ja cilvēki nesadodas rokās un necīnās par labāku dzīvi? Bet izvēlas klusi aiziet. | | Thursday, December 12th, 2024 | | 7:26 pm |
Re kā https://www.katedrale.lv/index.php?id=25976 LU zinātniekiem sadarbojoties ar politiķiem, skolu praktiķiem un ministrijas apstiprinošiem dienestiem ir izdevies radīt plašu un pabeigtu materiālu klāstu tikumiskās audzināšanas programmai skolās. Gaidām augļus. Starp citu, vai tikumisks cilvēks der biznesam un attiecībām mūsu dienās? | | Tuesday, December 10th, 2024 | | 7:53 pm |
| | 5:18 pm |
| | Sunday, December 8th, 2024 | | 6:26 pm |
Vakar atkal bija izdevība (nācās) klausīties latviešu mūziku. Vienkārši vieta un laiks mīļi un ērti. Un atkal centos saprast to atškirību, kas ir starp Rietumu un latviešu (vai vispār Austrumu, t.sk. slāvu plašās sirds) mākslām. Kaut vai Zalītes epi. Kaut vai "ūdentiņis, akmentiņis, tie dzīvoja Saules mūžu". Un vakar arī - vietējo dzejnieku un komponistu darbi ir par lielām lietam, bet trimdas - par sevi, par cilvēkiem. Neesmu atklājis, kāpēc tas tā ir. Bet viena hipotēze - šejienes un Austrumu kultūrā ir izpalikusi eksaktā doma kā kultūras sastāvdaļa, kā veids kā meklēt un atrast un arī pieņemt atbildes noteiktu lietu sfērā. Nu Rietumu kultūras pamatā taču ir gan Pitagors, gan Tits Lukrēcijs Kārs, tie vienmēr ir bijuši zināmi. Latviešiem tas laikam tikai ar Stenderu sākās? Ja šīs sastāvdaļas nav, tad doma iet caur sirdi un tur tie ceļi ir visādi. Un, protams, kari, kuriem nebija iespējams stāties pretī. Bet vajadzēja. Ar kariem ir tā - ir jākaļ ieroči un jākaro. Un nevis dziesmas jādzied. Tāpat kā sportā - enerģijai ir jāplūst caur muskuļiem un nevis pa kaut kādiem motivācijas ceļiem smadzenēs. Nu nē, latviesi jau arī saņemas un sāk rakstīt silti un personiski. Žolude un tagad arī Zinta Sila "Apvārsnis". Būs jau labi. Tāpēc, joporjām izbaudu pagājušās Melnās Piektdienas medici.tv abonementa pirkumu. Kaut vai šis Malandēna balets https://www.youtube.com/watch?v=Ye2IOdUWl0w Un protams, neaprakstāma cita bagātība. --- Ir notikusi Demosa un pelēkā portāla škelšanās - par nacionālisma izpratnes līniju? Etniskais (asiņu), vietas (dzimtenes) vai vērību & kultūras (pašpieņemtais) nacionālisms? Pelēkie ir par pirmo un bez kompromisiem. Demos ir par otro (varbūt arī trešo). Manuprāt, pirmkārt, šis jautājums nav tikai melns vai balts. Pelēkie parasti būvē dihotomijas, bet viņu iezīmētais ceļš ir jānoraida kategoriski, viņu rāmēšana ir veids, ka viņi cenšas negodīgi panākt savu. Otrkārt, patiess nacionālisms ir ļoti OK, jo tā ir gandrīz pati pilnīgākā solidaritātes forma, brālība. Tikai atseviškas globalās reliģijas bar būt par vēl lielāku un visaptverošāku solidaritāti. Bet realitātē nacionālisms nekad nav strādājis. Nu paskatāmies kaut vai Bangladešu. Tu, cilvēk, centies noticēt savai valstij vai tautai (un varbūt pat sāc vairoties), bet tās elites darboņiem patiesībā ir vienalga, vai tu gribi darīt ko jēdzīgu, patiesi labi. Viņiem ir svarīgas cilvēku masas, kuras nolikt tekstīliju fabrikās pie šujmašīnām un locīšanas. Un viņi darīs pilnīgi visu - sākot ar bērnu pabalstiem, skolas kārtību un beidzot ar nodokliem un regulējumiem, lai katrs cilvēks nonāktu viņu fabrikās. Un katrs šāņus (augšup?) aizgājis cilvēks cērt nost peļņu. Tas pats jau arī šeit - vai nu ej uz būvniekiem, vai ej uz fabrikām (tomēr ir gana daudz, kuriem vajag Eiropas zīmogu) vai pie lauku lielsaimniekiem vai uz biznesa pakalpojumu jomu (un tur ir visādi, arī kāršu dalīšana online, utt). Nacionālisms ir jēgpilns tad, ja tā ir solidāra kustība virzībai uz tehnoloģisko varenību un valsts bagātību un labumu visiem. Bet nekad tas nenotiek. Nezinu nevienu piemēru... ?? Tāpēc arī neticu, ka Latvijā šis notiks. | | 3:01 pm |
Izmākusi Ingmāra dzeiju grāmata https://www.neputns.lv/products/sirds-un-mute pie tam Neputnā (minējums - otra prestižākā izdevniecība dzejām pēc Dienas Grāmatas). Varu gandrīz vai derēt, ka būs hīts un notikums, aizies tautās. Pats arī pirkšu, ka izdosies tikt laikā uz Tērbatas ielas veikaliņu. |
[ << Previous 20 ]
|