juvenal's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends]
Below are the 20 most recent journal entries recorded in
juvenal's LiveJournal:
[ << Previous 20 ]
| Wednesday, November 20th, 2024 | | 10:33 pm |
ASV spīkere aizliegusi transpersonai apmeklēt sieviešu labierīcības asemblejā https://www.sfchronicle.com/politics/article/trans-congress-bathroom-ban-19932289.php Būtu loģiski, ka arī Saeima sagatavotos iespējamai transpersonas ierašanai Saeimā (un labierīcību apmeklējumam) un jau tagad izdiskutētu, kā rīkoties. Tāpat vajadzētu sagatavoties un izdiskutēt par iespējamu pārdabisku personu ierašanos (noteikti ir frakcijas, kas tam gatavojas). Manuprāt tām vispār vajadzētu aizliegt lietot jebkādas Saeimas labierīcības. Nu mēs nezinām, kas tur var notikt! Tā tas ir. Pasaule ir sarežģīta. Daudz smagu lēmumu. | | Monday, November 18th, 2024 | | 5:53 pm |
Lasu apvainojušos liberāļu twītus, kas nu viņi parvācoties uz bluesky, ka tur esot civilizācija, saturīgas un draudzīgas diskusijas, sarunas un vispār - pavisam cita pasaule. It kā lieli cilvēki, bet kā var tā runāt? Sarunas var būt tikai dzīvajā (vai stingri slēgtajās grupās). Un paši liberāļi ir tie, kas publiskās diskusijas un sarunas ir pārvērtuši par vienvirziena adžendas veidošanu, kurām vienmēr ir biznesīgs (vai nu for-profit vai non-profit) mērkis. Bīdīt savus projektus vai radīt augsni nākamiem projektiem, veidot publisko personību, lai tā būtu atbalstāma no pie varas esošiem. Un sakot to, ko sagaida vara un nevis to, kas ir uz sirds. Bluesky taču nebūs labāk. --- Citās ziņās. Ekonomikas arxiv iekritis eksplozīvs preprints: The labour and resource use requirements of a good life for all https://arxiv.org/abs/2411.06337 Autori ir mēģinājuši sarekināt, cik garai ir jābūt darba nedēļai un kāds ir resurusu patēriņš, lai _visi_ dzīvotu 1) pamatvajadzību līmenī; 2) pieklājīgi. Ir ļoti detalizēti aprēkini, bet secinājumi: "We conclude that reducing consumption to the level of basic needs is not enough to achieve either social or environmental sustainability. Dramatic improvements in provisioning systems are also required." Pielikšu tālākus secinājumus: ir nepieciešama MI attīstība, lai tālāk tas gan automatizē darbus, gan automatizē izpēti un darbus resursu ieguvei (gan no raktuvēm, gan no reciklēšanas). Bet, kā jau rakstīju, tad MI šobrīd piedzīvot atsitienu pret sienu un treniņa plato. Jaunas modelu versijas ir apstājušās un ir ļoti, ļoti lielas aizdomas, ka datu (cik nu ir vēl palicis) un enerģijas sviešana vairs nevar uzlabot MI spējas, ja tiek lietota esošā melnās kastes pieeja. Tātad - ir par ko padomāt. | | Sunday, November 17th, 2024 | | 8:40 pm |
| | Saturday, November 16th, 2024 | | 2:52 pm |
Par grāmatām Vakar esot atvērta jaunā grāmata par kvīru vēsturi Latvijā https://www.lu.lv/notikumi/diena/notikums/e/kolektivas-monografijas-klusuma-kviri-padomju-vara-un-sabiedriba-latvija-1954-1991-atversana-1/ Laikam jau šajā pašā projektā iznāca arī LVIŽ speciālnumurs, kas bija par brīvu lejuplādējms. Apskatījos LU Apgāda lapu lejuplādēm un tur vēl lielās krīvu grāmatas nav. Bet varbūt parādīsies? Tas taču nacionāli finansēts projekts. Nu sliktākā gadījuma būs jāpērk. LU laikam bez uzcenojuma.. Dažreiz cibā parādās noslēpumaini teksti "izskatās, ka XXX atgriezies", "Diemžēl, jā" utt. Bet vai nav tā, ka šī radošā personība/projekts tagad izdos dzejkrājumu Neputnā https://www.neputns.lv/blogs/tapsana ? Un Neputns - tas ir svarīgi (laikam tikai Dienas izdevniecība pārspēj, jo tur līdzās kvalitātes garantijai ir arī komerciālo panākumu paredzējums)! Tas būtu tāpat kā izdot monogrāfiju CUP vai OUP. | | Thursday, November 14th, 2024 | | 11:45 am |
GPT ieteikumi labas apetītes novēlēšanai, ja Jūs un Jūsu mīļos sagaida tārpu maltīte:
Lai labi tārpojas!
Lai gardi vijas!
Lai labi čāpst ar kraukšķi un kustību!
Lai iet kā pa diedziņu! | | 10:23 am |
Pašreizējās rupjās MI metodes (faktiski vienīgās, ko MI milži lieto) ir atsitušās pret sienu https://futurism.com/the-byte/ai-expert-crash-imminent Akciju cenu samazinājums 3-5 reizes (lai sasniegtu PE ratio) ir mazākā nelaime. Sliktāk tas, ka MI iespējota superpārpilnība, klimata kontrole, nemirstība draud palikt par sapni. Arī gaļas ēšana var būt sapnis. Šis ir iespēju laiks MI teorijas darboņiem, kas gatavi piedāvāt jaunus algo. Cita lieta, vai biznesi un valdības sadzirdēs un investēs? Vai sabiedrība sadosies rokās gudrākam gudrāka MI treniņam un piešķilšanai? Līdz šim nesadevās un neinvestēja. Bet riski no bezdarbības lieli. Kaut vai - bez MI nebūs gaļas, būs jāēd tārpi. Bagātākie ēdīs franču haute cuisine maztārpiņus vai latviešu nacionālās sliekas. Ne tik bagātiem būs jāēd Āfrikas resnie, dzeltenpelēkie, taukainie, riebīgie tārpi. Bet kas tur slikts? Laikam tas ir vegāniski. Un wokēm patiks. Vai arī tārpi tomēr nē? Nu tad tā. Pusdienām gatavi! Novērtēsim to, ka vēl šodien ir cauraudzīte. Un padomāsim, vai vajag sadoties rokās? | | Tuesday, November 12th, 2024 | | 9:20 am |
Nacionālā laboratorija nebūs. | | 9:18 am |
| | Friday, November 8th, 2024 | | 10:20 am |
Imūnsistēma galīgi čupā. Nav zem +8 grādiem, bet jau tādas iesnas, kakls un žvingulis galvā.
Jācer, ka kāds izgudros jaunas zālītes un inovācijas. Kompleksitāte uz kompleksitātes. Tā pasaule aug un zarojas. | | Thursday, November 7th, 2024 | | 12:54 am |
Tikai brīdinājums. Pēc vēlēšanām Eiropā ir daudz runu par to, ka beidzot Eiropai ir jābūt stratēģiski neatkarīgai, ar savu industriālo neatkarību un pašpietiekamību, utt. Kāds varbūt domā labu, bet Eiropā tagad ir sarosījušies ļoti daudzi alkatīgi tipiņi, kas cer, ka nu viņu militāriem uzņēmumiem sāks nākt iekšā valdību pasūtījumi. Tad Vācijas autiņu u.c. industrijas - cerēs, ka tagad būs subsīdijas, nodokļu atvieglojumi, strādnieku močīšana, lai darbaspēks lētāks - nu Eiropai taču vajag savu industriju! Tad vēl visa pabalstu gūzma uzņēmumiem, lai Eiropa audzētu savu industriju iepretim ASV un Ķīnas tarifiem, utt. Skaidrs, ka Eiropā par šo visu nāksies maksāt nodokļu maksātājam. Bet ja nodokļu maksātājs, vienkāršais darba cilvēks, sāks ko runāt pretī tad teiks - Eiropai vajag bruņoties, Eiropai vajag savu industriju, Eiropai vajag subsidēt savus ražojumus, lai pārkāptu tarifu barjeras un tos eksportētu, Eiropai vajag investēt (tas pats Dragi plāns). Un klāt, protams, vēl Zaļā kursa turpinājums. Kādam par to visu būs jāmaksā.
Vissliktākais, kas Eiropu var sagaidīt ir, ka šī alkatības, egoisma un savas lietas kūrēšana gūst akceptu un iegriežas un tiek uzspiesta ar varu no elites un uzņēmumu puses iepretim vienkāršajiem cilvēkiem.
Vai ir citi risinājumi? Jā, automatizācija un tai sekojošā solidaritāte ar resursu pārpilnību un šārētās pārticības sabiedrība. Tāds ir risinājums. Jā, bet tas prasa koordinētu attīstības un ieviešanas programmu un arī sadošanos rokā, lai vadītu sekas un sociāli-ekonomisko virzību.
Bet vai Eiropai ir izvēle? Tāda izvēle, kurā Eiropa vēl var turpināt pastāvēt un zelt? Vai arī alkatība to saraus gabalu gabalos?
T.i. lai doma skaidrāka - Eiropas mmilitārā un industriālā neatkarība un konkurētspēja (spēja pārvarēt tarifu barjeras, spēja ražot konkurētspējīgas tech preces iepretim Ķīnai un ASV) prasa un prasīs resursus (Trampa pasaulē) un droši vien, ka tagad politikiem ir plāni tos ņemt no vienkāršo cilvēku maciņiem. Mans priekšlikums - vispirms ieguldām ļoti straujā Eiropas MI, automatizācijas, robotu attīstību, kas radītu strauju produktivitātes celšanu un resursus. Un tālāk - otrā etapā - šos resursus un industriālos rīkus var lietot militārā nozarē un pārējās industrijās. Un tā nevajadzēs mocīt vienkāršos cilvēkus ņemot no viņiem naudu, lai atbalstītu militāristus un industriālistus. Bet šī iegūtā resursu pārpilnība var izplatīties pa visu Eiropu un aiz tās.
Bet, ja Eiropa mēģinās sasniegt Trampa izaicinājumus bez šīs sākotnējā viedā produktivitātes būstera, vienkārši ekstrahējot cilvēku maciņus, nu tad tas labi nebeigsies. | | Wednesday, November 6th, 2024 | | 1:28 pm |
Ir ļoti OK. Alvis Hermanis FB jau visu paskaidroja. Klausīties, kā gaudo wokes, var slēgtajās grupās. Viņas neko nav sapratušas. Lai gan - nu jau rodas arī vīrišķīgākas balsis un izaugšanas pazīmes no pupa bērniem. Diemžēl, bez tehnoloģiju atzīšanas, bet ar tautas ekspluatāciju un ekstrakciju. Tā kā labi vien ir, ka wokes zaudē.
Un Masks varēs beidzot palaist savu autonomiju un robotus un viņam uzcels lieliski enerģijas un čipu infrastruktūru | | Monday, October 28th, 2024 | | 10:42 pm |
Atkal krikumiņi. Šeit jau bija sarunas par to, ka kaut kad lidmašīnas atstāj sliedi un kaut kad nē un cik tas ir dīvaini. Šorīt, ejot no radošuma skoliņas, pilsētas kanālā pie Operas redzēju pīli. Viņa bija pārpeldējusi gandrīz visu plašumu un aiz viņas bija palikusi sliede! Ūdenī! Vai nu viņa pleznas kaut kā īpaši kustina. Nezinu. Varbūt laiki mainās. Virtuvei piemērots mikro-stellators https://spectrum.ieee.org/the-off-the-shelf-stellaratorIr iznācis jaunais Katoļu kalendārs 2025. gadam. Vispirms statistika. Bēdīga. 2022. gadā baznīcā salaulājās 472 pāri, 2023. gadā - tikai 389. 2022. gadā kristījās 3413, 2023. - 2986. Dievmaizīšu patēriņš gan ir audzis no 850k līdz 900k. Kā jau Benedikts xvi teica - Baznīca kļūst mazāka, bet dedzīgāka. Jaunā kalendāra vāku rotā ar MI palīdzību darināts attēls (tas ir oficiāli atzīts piezīmē) - Sv. Pētera katedrāles portāls ar laukumu. Tikai jocīgi, ka centrālā portika vienā pusē ir 2 kolonnas un 1 logs, bet otrā pusē - 3 kolonnas un 2 logi. Arī obelisks ir sarāvies pavisam maziņš. Tādas dīvainības nav retums. Piem., ir Sv. Dievmātes Trīsroces ikona vai Viļņā ir Sv. Kazimira trīsroča ikona - tās izsaka lielo palīdzību ticīgajiem. Kolonnu neregularitātei gan šādu simbolismu izdomāt uzreiz nevar. Francisks pagājušo nedēļu publicēja jaunu encikliku. Tas ir notikums reizi vairākos gados. Enciklika ir par Svēto Sirdi. Un prātīgi jau viņš saka - filosofija, kultūra reflektē par gribu, spēku, intelektu, bet aizmirst par sirdi. Bet tieši tajā ir mīlestība, karitāte un personība. Enciklikas ir grūti lasāmas - jo tās pretendē uz recenzēta raksta pamatīgumu, bet mētājas ar idejām un brīvām domām kā spredikos. Un tad vienmēr jādomā līdzi, ko pieņemt un ko rezervēt. Bet ieskats labs. Demos jaunā sesija "Kas ved Latviju uz bankrotu?" ir vēl viens solis tuvāk partijai (kas laikam nekad tomēr netaps). Patika, ka Ivars Zariņš (bijušais Saskaņietis) mudināja Latviju kļūt par MI lielvalsti, bet viņš skatījās arī uz migrantiem. Abas idejas ir svešas Demosam, bet uzaicināts viņš bija, apklusināt viņu nemēģināja un arī iebildes citi necēla. Topošās politiskās kustības mēdz teikt, ka esošā situācija ir ļoti slikta utt. Bet - reāli - lai cik slikta situācija būtu, tā visiem ir pieņemama. Pirkārt - uzņēmējiem (kādi nu te viņi ir) ļoti noder valsts lielie būvniecības kontrakti un iespēja likt augstas cenas jebkam un nodarboties primitīvās sfērās. Tālāk ir apkalpojošais ofisu planktons - gan valsts iestādēs, gan šo uzņēmumu birojos. Arī viņi ir labi iekārtojušies. Un tad ir drūmā masa. Dažiem klājas labāk, dažiem sliktāk, bet viņi ir inerti, jo sapņi ir beigušies. Bet politika ir par sapņiem - kopīgiem plāniem. Tātad - Demos (u.c.), visticamāk, neko neiekustinās. Un ja iekustinās, tad nonāks vien esošo lobiju ketnās un tad jau viss paliks kā bijis. | | Thursday, October 24th, 2024 | | 11:35 am |
Vajag ar likumu noteikt, ka darbinieku labturības noteikumos obligāti ir jāiekļauj arī snūzes procesa atbalsts.
Ja pa vakariem notiek zinātne un inovācijas, bet pa dienu darbiņš. Tad snūze rodas nepieciešama. | | Saturday, October 19th, 2024 | | 3:36 am |
Tā jau man likās: Psychiatry anchors a medical-prison-industrial complex in which interlocking health care and criminal-legal systems privilege corporate profit-making, and in which the only place Americans are guaranteed mental health services is in jails and prisons.5 An estimated ten times more people with serious psychiatric diagnoses are incarcerated in prisons than in the remaining state mental hospitals of the United States, making the carceral system the largest provider of public mental health care in the country.6 https://direct.mit.edu/daed/article/152/4/75/118235/Rethinking-Psychiatry-Solutions-for-a-SociogenicEsošā psy pieeja ir kalpot ekspluatējošiem biznesiem un primitīvo biznesu interesēm aicinot adaptēties un samierināties ar to prasībām. Vai rakstā ieteiktās pieejas "collective healing approaches, ranging from harm reduction centers to community gardens" ir risinājums - grūti pateikt. Varbūt, ka cilvēki negrib kašāties "kopienas dārziņā", bet grib taisīt raketes (visādas) utt. Un tieši tas viņus dziedina? Un psihiatri, kas nekad nav sapratuši radošā/inženierējošā prāta vajadzību darboties, radīt un risināt, nemaz nevar aptvert prasmīgā un saprātīgā cilvēka dabu? Varbūt kasīšanās dārziņā (un sociālā uzņēmējdarbība vispār) ir vēl viens industriāls mēģinājums pielāgot cilvēkus ekspluatējošiem mehānismiem? | | Thursday, October 17th, 2024 | | 8:03 pm |
| | Wednesday, October 16th, 2024 | | 5:23 pm |
Šo pēcpusdien sev un apkārtējiem izdarīju labu darbu - slaidi iemaucu būsteri un otrā plecā slaveno četru gripu vakcīnu (ceru, ka tā, aizmirsu pajautāt). Neliela svētku sajūta. Es atceros visas iepriekšējās reizes. Piem., kā nelielā žvingulī gāju gar Alberta baznīcu un pirmo reizi noprovēju Āgenskalna tirgus gardumus. Toreiz no Stradiņiem. Tā ir pilsētvalsts pat par sevi.
Manavakcina.lv ir darba kārtība un katrs var pieteikties.
Pagājušā ziema un vasara izvērtās ļoti maigas un bez veselības likstām. Cerēsim, ka tā arī turpināsies. Uz Jāņiem gan biju satrakojies par sts, bet izrādījās, ka nervi bija nomocījuši iminitāti. Vakcīnas dod plusiņus grindr profilā, nav nekas izšķirīgs, bet tomēr. | | Sunday, October 6th, 2024 | | 4:05 pm |
p.s. pret sāpošu muguru un krustiem palīdz Diclac (vai cita smēre, kurā ir diclofenaks). Dažreiz ir zāles, kas dara brīnumus (antibiotikas, ketanov) un Diclac tāds ir. Pašam man ir jāsmērē regulāri, jo ikdienas taisu 75presītes un tad pēc laiciņa tomēr ir jāpasmērē. Es tā saprotu, ka tur kaut kur ap kauliem un muskuļiem var veidoties arī iekaisumi un tad Diclac tos likvidē. Ja nelikvidē, nu tad nav labi. | | 3:20 pm |
Krikumiņi
Interesants skats What's Next Geitsa seriālā - sērijā par Geitsa VC fondu, kas investē zaļajā transformācijā. Pirmkārt teiciens - ja problēma ir tik liela kā "Mother Nature", tad risinājumam jābūt tikpat lielā mērogā un vienīgais tāds ir "Father Greed". Stāsta vienā līnijā Geitss bija sapulcinājis klimata aktīvistus jauniešus un ar viņiem sarunājās. Pēc tam Geitss atzinās, ka jaunieši ir pārāk lieli pesimisti un netic risinājumiem. Skaļi viņš to neteica, bet laikam doma ir: ja tu jelkādi gribi palīdzēt klimatam, tad kļūsti bagāts un investē zaļā transformācijā. Dari kaut ko. Protams, ka varbūt publiskās attiecības ir vajadzīgas. Un varbūt no klimata influencēšanas ir kāds labums. Bet tad zini - ja esi investors, tad vari izvēlēties investēt tur, kur ir vislielākā jēga. Ja esi apmaksāts klimata influenceris, tad droši vien tevi pirks tieši tas, kas jēgu demonstrēt un sasniegt nevar. Un tad nu tas ir jautājums par tavas dzīves jēgu. Un vai varēsi acis pacelt mīļotā cilvēka un bērnu priekšā.
---
Bros ir laba filma, bet atkal tā ticība, ka cieša patikšana un mīlestība var būt. Bet labi, ka kopiena par to sāk domāt.
---
Garūtas ērģēļmeditācijā ir treļļi un ērģelniekam ir liels risks, kas tie var skanēt kā iejaucies mobilā zvans. Bet tas var būt arī avots interpretācijām. Piem., var taču būt zvans no debesīm?
---
Lasu grāmatu par vienu dāmu, kas apraksta savas grupas veidošanu, dzīvi utt. Un tad viņa stāsta, ka rakstījusi reklāmas tekstus. Beigās jau neesot sanācis. Nu kas par to. Bet attieksme pret ideāliem (vai to trūkumu) ir apliecināta.
---
Dažreiz liekas, ka matemātikā vai teorētiskā fizikā ir grūtas nodaļas un tad varētu būt iemesls justies kā varonim vai kā upurim. Tā var likties, ja paskaties provinces "akadēmijas" personības, kas ir skaidri novilkušas robežas, arpus kurām nekādus izaicinājumus nepieņems. Tas varētu norādīt gan to, ka šie jautājumu var būt ekstrā grūti un ka tos tomēr risinot tev ir tiesības justies kā upurim. Bet laikam jau tā nav. Lasot pareizās lietas pareizā laikā viss slīd uz priekšu un tad tas ir jautājums nevis par grūtībām, bet par laika pārvaladību un to, vai vēlies ieguldīt prasmēs, lai būtu spēcīgākie kognitīvie instrumenti, ar kuriem var risināt smagākās problēmas tajā līmenī, ko tās paģēr. Jāsaprot, ka šīs personības tomēr ir īpaši izlasītas. Piem., šis nedēļas The Economist rakstā par MI ietekmi uz programmēšanu, citēta ASV statistika, ka izstrādātājs saņemot vairāk kā kodolinžeieris. Varbūt jā, varbūt nē. Bet provincē šie resursu jautājumi ir ļoti, ļoti saškobījuši to, kādi cilvēki ir nonākusi "akadēmijā". Tātad - ja strādā pie toposu teorijas, tad nečinksti, tie talanti, kas strādā biznesā to atrisinātu viens un divi.
---
Šonedēļ bija Demosa sesija. Jāgaida video, lai paskatītos, ko tur runāja. Prelūdijas un atsauksmes soctīklos liecina par lielu gaušanos. Un viņi lamā kariņus un siliņas ārā no lupatām. Bet tas, ko Demos nekad nav gribējis saprast ir - Latvija ir tāda, kāda tā ir ne jau tāpēc, ka šeit premjerē kariņi un siliņas. Nē. Tā ir tāda tāpēc, ka šeit ir būvnieku un primitīvo biznesu lobijs. Tajā pašā Demosā Rungainis jau ļoti labi pateica - privatizācija, 90. gadi radīja kapitālistu slāni, kuriem ir svarīga stabila, paredzama naudas plūsma un viņi nevar iedomāties risku uzņemšanos un inovācijas. Lietas mainās, bet lēni. Vieglāk jaunam cilvēkam ir izsisties ārzemēs, iet stabilu profesionāļa ceļu jau gatavās kompānijās, nekā cīnīties, lai kaut ko tādu uzbūvētu šeit no nulles (vai pat handikapa). Un tieši šis būvnieku un primītīvo biznesu lobijs (un planktons ap to - tur diezgan daudziem atrodas vieta) nosaka politikas, mediju dienaskārtību, arī izglītības virzību tā, lai apkalpotu šos biznesus.
Varētu likties, ka Demosam vajadzētu priecāties par šādiem lobijiem - jo tas ir laissez faire, individuālisma (šaurais ego un sava ģimene) triumfs. Bet konservatīvie ir apmulsuši. Gan emocionāli viņiem nepatīk tas, ko viņi redz kā spogulī (seviški, ja paši nav zirgā). Gan arī viņiem jau ticība it kā māca par "kopīgo labumu". Un kad tam piekeras klāt, tad ir visa lāde ar solidaritāti, karitāti, integrālu cilvēka izaugsmi. Un to nu konservatīvie ciest nevar.
Daži no Demosa gaužas, ka 500 cilvēku prasība partijai, ka kandidētu Saeimas vēlēšanās ir augsts slieksnis. Tapat referendumiem. Viņi iedomājas savu (topošo?) partiju, kā varas klubiņu, kas ir ar ļoti striktu ideoloģisko tīrību un varas mehānismiem. Viņiem ir ļoti svarīgi to saglabāt kā ekskluzīvu, mobilu un ļoti aktīvu komandu, kuru nekādi nedrīkst izškīdināt ar tautas balsīm. Tauta drīkst tikai balsto par šādu partiju, bet ne veidot, modificēt. Tā arī nesaprotu, kādēļ viņiem ir 500 cilvēku problēma? Vai tāpēc, ka idejas ir tik nepopulāras un atrautas no tautas interesēm, ka nevar savākt pat 500 cilvēku? Vai arī cilvēki raujas uz viņu topošo partiju, bet viņi grib atlasīt tikai tos kadrus, kad ir patiešām "vērtīgi"? Un tad uztraukums ir nevis par tautas atbalstu, bet par kvalitatīvu kadru trūkumu, lai aizpildītu visas 500 vietas. T.i. kadri ir un ir izcili, bet ne visi 500.
---
Dzīvot provincē ir jāmāk. Lai nesabojātu nākotnes iespējas un ceļus. Viens no likumiem ir būt kritiskam un pastāvīgi pārbaudīt. Vietējo zvaigžņu teātra izrāde par copywriter izmeklēšanu provincē - jā, ievelk, uzrunā, velk pagātne iemācīto augšo. Bet vai tiešām šādi provinces pekstiņi man vajadzīgi? Vanags "Lielajās patiesībās" runā par numinozo un ignāciskām rekolekcijām? OK, bet viņš tiešam ir tāds ignācietis? Un vai viņam ir misticisma un monasticisma mantojuma pieeja?
---
Šeit bija raksts, ka Dievs iznīcina visu skumjo un gurkstošo radību. Patika. Bet, padomājot - kā gan radība var priecāties, ja ir grēks un nepieciešama grēku vaidēšana?
---
Latvijā veidojas MILA - Mākslīga Intelekta Latvijas Asociācija. Viņiem tagad ir sava lapa un arī Riga Comm bija runātāji. Tas ir interesanti. Nav vis IEEE, AAAI, ACM Latvijas grupas (IEEE Latvijas grupa laikam ir mazāk par MI). Arī no zinātnes puses laikam iesaiste maza. Bet ir biznesa. No vienas puses labi, ka lietas notiek. No otras puses viņu lobiju plānā un vispār plānos gandrīz nav nekā no e/acc. Nav arī ideju par atbalstu tiem uzņēmumiem, kas ir skeptiski par scaling hipotēzes visspēcību un piedāvā alternatīvas pieejas. Individuālā biedra maksa ir 50eur mēnesī, protams, ir arī visādi labumi. Viens not tiem varētu būt ikmēneša tikšanās, kas ir iecenota uz 30eur nebiedriem.
---
The Economist šonedēļ arī rakstīja it kā piktantu stāstu, ka Ķīnas iekārtas 75 gadu jubileja esot iezmīga arī ar to, ka tā pārspēj p-režīma pastāvēšanas laiku un ka partijā notiekot filmu skatīšanās un pārdomu sesijas par to, kāpēc p. sabruka. Nesaprotu, kas tur pikants, ja partija domā par to, kā palikt relevanta un lietderīga? Cik esmu Latvijas partijas redzējis, tad neviena nedomā par to, kā būt relevantai un noderīgai. | | Thursday, October 3rd, 2024 | | 11:09 am |
Kapitālisms at its best. OpenAI tika pie 6B un tas ir liels notikums, kas var radīt MVU/SI un mainīt sociāli ekonomiski iekārtu pasaulē. Tajā pašā laikā OpenAI ne tikai nesadarbojas ar SSI, Anthropic utt, bet, kā ziņo Reuters, cenšas bloķēt viņiem finansējumu. Cīnās, karo! Nevis sadala knapi pieejamis resursus, visi visu dara daudzas reizes - dati, compute, rlhf, utt.
Salīdzinoši, Latvijas RailBaltic vien izmaksās 8B un tas nemainīs neko pat Latvijā. Ukrainas karš Rietumiem izmaksājis 200+B un tas nav padarījis pasauli labāju. Un klimata cīņu finansē ar 1000+ tēriņiem gadā un arī tam galu neredz.
Te mēs redzam, kā centrālās plānošanas trūkums ir neefektīvs kopumā.
Un pasaule jau šogad saražos 175 ZB datus, ar kuriem tiek galā OK. Bet konektomei resursi jādiedelē un nez vai izdosies. | | Sunday, September 29th, 2024 | | 3:05 pm |
Miers ir Kungā nevis dīkdienībā. |
[ << Previous 20 ]
|