*

sarkanrīklīte istabā, uz lielā grāmatplaukta. šosejas vidū caur sapluinītu miglu lapsa dzenas pakaļ zaķim. pirmā perseīda. vai varbūt otrā.
konteksta kamoli ripo. lejā. Smilča ir riteņbraukšanas paradīze un elle. vienā mirklī tu minies augšā ar mēli pār plecu un vēl pāris reizes apmestu ap kaklu kā šalli - lai neierauj spieķos. otrā - ripo lejā ar gaismas ātrumu, cerot neiepist kādā bedrē un nenosisties.
man pietrūkst adrenalīna. pietrūkst auļot ar zirgu pa nokultiem labibas laukiem. pa tīrumiem, pļavām un Valmiermuižas jāšanas laukumu. atsāku nēsāties ar riteni. V3V ir tikpat soothing kā Mimī Pārkere. viņvakar satiku stirnāzi, rudu kaķi un pasaulē mazāko gliemezīti. un biškrēsliņus. man tik ļoti patīk kā smaržo biškrēsliņi. es gribētu tādas smaržas. biškrēsliņu smaržas. sapūsties un smaržot pēc biškrēsliņiem un saplūst ar grāvmalu vai Gaujmalu vai vienu mazu kaktiņu savā dārzā.
sarkanrīklīte man teica, lai parunāju ar priekšnieci. par darba grafiku. pirmdien kritīs perseīdas. trīspadsmitā, septiņpadsmitā un četrdesmitrešā. slepenas zīmītes tik cik melns aiz naga. tik cik matu uz galvas.
vai šīs miglas atnesīs tomātiem puvi? esmu izdalījusi visus kabačus. un kabači ir franču režisora smalkajā filmā.
katram savu kabaci. katram savu perseīdu. katram savu resno kaķi. tik rudu un resnu un mīkstu kā baltmaize. siltu kā krūtis.