*

* ir septembra otrā puse. joprojām ražo sviesta pupiņas. joprojām ražo āra gurķi. un pat viens āra tomāts. viss ir zaļš un ziedošs. nu, gandrīz viss. staigāju basām kājām un šortos un peldos vairāk nekā jūnijā. tikai tā tumsa. tā agrā un biezā tumsa.
* jumta cilvēki ir gandrīz, gandrīz, gandrīz pabeiguši. ja pareizi saprotu, tad palikusi ir vēl kkāda maliņa aizšķūnijā. šodien neatbrauca.
* vakar bija sēņu svētdiena. mans plāns bija aizvest mammu no rīta pasēņot, tad braukt uz stalli, tad rosīties dārzā. bet rezultāts bija 14 h ar sēnēm. 4h mežā, atlikušās 10 tīrīšana un daļēja pārstrāde, kas turpinājās vēl šodien (šodiena nav tajās 14h iekšā). un drusku turpināsies vēl rīt. paralēli vēl jātiek galā ar tomātu kvantumu, avenēm un vēl visko.
* no kaut kādām random sēnēm, kuras vairs nezināju, kur likt (visādas bekas un gailenes, kas neielīda kaltētājā) uztaisīju sēņu garšas pastiprinātāju - sacepu, iemetu blenderī, piemetu klāt svaigus zaļumus, šļuku olīveļļas. sablendēju, saliku mazās kastītēs. iztēlojos, ka būs forši mest klāt zupām un risoto utt.
* mežā atradu stirnas žokli. laikam atsākusies kaulu satikšanas tendence.
* kolēģei kovids.

*tā kā naktī solīja lietu un nezināju cikos K būs atpakaļ no Tallinas ar klabošo Fordu, es vakarnakt, pārbraucot no Rīgas, dekonstruēju nojumes atpūtas zonu, lai nojume varētu pildīt garāžas funkcijas mitrumneizturīgajam Volvo. K ar klabošo Fordu atbrauca visai laicīgi, bet kad taisījos braukt uz treniņu vēl (un vairs) nelija, tāpēc izbraucu jau Volvo ārā, bet tad sāka gāzt lietus un es izvēlējos tomēr doties savās gaitās ar klabošo Fordu. bet es to visu rakstu tāpēc, lai pastāstītu, ka vēlāk ieradās jumta cilvēki un paši iekārtoja nojumē atpakaļ atpūtas zonu. viņi jau zina, kā jābūt. kā ir pareizi. izlika galdiņu un krēslus un iekārtojās. un joprojām nav pabeiguši jumtu.
*runājot par braukšanu uz treniņu - tas dzīvnieks tiešām ir pārēdies attālu. šodien ielādējām treilerī Valensi un es uz mirkli palaidu vaļā striķi, kas mani savienoja ar manu zirgu, lai aizvērtu bomīti aiz Valenša dibena. un mans zirgs vienkārši ņēma un aizlaidās atpakaļ uz ganiem. zirgs, kuru Valmiermuižā varu atsoļot bez nekā uz galvas (t.i. viņš rātni staigā man pakaļ, bez apaušiem un striķa). skrēju pakaļ un saucu, bet šams dieba prom atpakaļ neskatoties. mums līdz šobrīdējiem ganiem gandrīz kilometrs pa grantinieku. noķēru jau gandrīz pie ganu vārtiem. nokavējām treniņu par pusstundu. bet Reinis priecājās cik Radis labi izskatās un cik azartiski kustas. es, protams, arī priecājos, kamēr vien viņš nesankcionēti nediebj prom pa ceļu.
*kaimiņi jau paspēja appludināt mūsu jauniegādāto dzīvokli, pie kura remonta nemaz vēl neesam paspējuši pieķerties.
*es jūtos ļoti nogurusi no visa. kaut kā jāsaņemas pabeigt un iesniegt kvfr kākāefs. nav jau vairs nekas daudz tur palicis, ko darīt. bet es laikam šovakar vairs nespēju. vēl ir laiks rīt. toties joka pēc atkal iesniedzu Līgu Introvertos Jāņus - tā kā tas neprasīja no manis neko vairāk kā copy paste un nomainīt laika plānu. to pašu projektu, kas jau 2x noraidīts. kā saka - trīs lietas labas lietas.

p.s. kaut kā jāpievalda vībotnes tējas dzeršana. tie sapņi tiešām ir fun, bet es reāli nejūtos izgulējusies - jo visu nakti esmu ganījusi alni vai klīdusi pa svešām pilsētām vai risinājusi kaut kādas kosmiskas problēmas. bet kā nāk vakars, es eju ārā tumsā, iešķinu sauju pāraugušas vībotnes, ieštaukāju krūzē, uzleju vārošu ūdeni un triecu iekšā. šovakar nē, šovakar esmu Saļikā un mammai neliekas fun dārzā audzēt vībotnes. bet es jau jūtu, ka gribas to tējiņu.

* 6dien dabūjām 4. vietu Valmiermuižas kausā, 80 cm maršrutā. Reinis teica, ka tas bija labākais, ko viņš no manis esot redzējis. aizraujoši, jo pusi vasaras nebiju jājusi + pēdējā laikā bija izkrituši vairāki treniņi. lēmumu piedalīties pieņēmu tikai 4d, kad pēc 2 ned pārtraukuma aizbraucām uz treniņu un izrādījās, ka zirgs ir ārkārtīgi līksms, azartisks un enerģisks. tāpēc likās, ka ir vērts pamēģināt.
* vakar biju uz O. un Gilla band koncertu. man laikam iesildītāji patika pat labāk. vispār bija ļoti foršs koncerts, bet es jutos nogurusi, melanholiska, bēdīga un mēnešreižaina un man bija grūti. un tas pallādiums likās ļoti nemīlīgs.
* sports trackeris par šodienas apvidus izjādi teica "fastest horseback riding this year". zirgs attālā noēdies galīgi traks. ne tikai grib, bet arī var. likās nenokausējams.
* deviņos jau ir pilnīga tumsa. man liekas, ka vēl tikko saule rietēja 21:18. bet nekā. šovakar 21:18 pliki peldējām Niedrājā pilnīgā tumsā. paldies, tev, septembri, ka esi tik silts, ka joprojām var neviebjoties gulēt uz muguras ūdenī un skatīties zvaigznēs. kad izlīdām no ūdens, turpinājām skatīties zvaigznēs ar Star Walk 2 appu. iesaku.
* cenšos peldēt katru dienu. Mūrmuižā ir viss - drausmīgi auksts ūdens. Sauriešu karjerā piektdien bija neticami silts un glāsmains, nu tāds, ka negribas līst ārā. Klievī un Niedrājā ir normāli.
* ēdienkartē "septembris", pēc nedēļas ar džankfūdu, cepeškrāsnī ceptu tomātu zupa. sacep tomātus tā, kā aprakstīts ne pārāk daudzus ierakstus atpakaļ, bet piemet klāt arī papriku un dažus nelielus sīpoliņus. kad gatavi pārmet katliņā, pielej paciņu auzu krēma, sablendē un uzvāra līdz uzmet burbuli. pārkaisa ar smalki rīvētu Granisteru, svaigu baziliku un piekož grauzdētas tomātmaizītes.
* skrienu pa dārzu. šodien novācu gandrīz visus ķirbjus. viņiem bija galīgi sabrūnējušas un neveselīgas lapas. nav baigi daudz šogad. sacepu kārtējo tomātu porciju saldēšanai. es šobrīd slīkstu tomātos. un laikam atkal sākas tomātu alerģija. novācu sviesta pupas. lillā atkal bija paspējušas pāraugt. sāku vākt arī lobāmās pupas. briseles kāpostus apsēduši kāpuri. es jau pēc savas iniciatīvas no kāpostaugiem audzēju tikai keilu, bet kaimiņiene pavasarī iegrūda stādus, nolēmu pamēģināt. baklažānam kaut kas tomēr ir izaudzis. nu vairāki mazi baklažāniņi. un viņš izskatās smuki. tas baklažānaugs. tā, ka varbūt izklaidējošos nolūkos tomēr audzēšu vēlkādreiz.
* jumta cilvēki turpina rosīties. viņiem atkal liekas, ka šī būs tā nedēļa, kad visu pabeigs. nu redzēsim. viņiem tā likās jau aizpagājšnedēļ.

* staļļa bezdelīgas sola mums siltu un jauku rudeni. otrais perējums vēl svētdien sēdēja ligzdā. šodien bija izlidojušas
* zirgam toties strutains caurums kājā un tūska. es nesaprotu, kas viņam tā par problēmu svītru
* vakar Jancis pabeidza manu vībotni. man ļoti, ļoti patīk. tam par godu jau vairākus vakarus dzeru stipru vībotnes tēju un skatos vībotnes sapņus
* nezinu, kā lai paspēj visu dārzā. septembrī mums ir mega daudz izrāžu un K drīz brauks tūrē
* aizvakar Mūrmuižas dzirnavezerā jau likās, ka ūdenim klāt ziemīgs stingums. šodien Niedrājā tomēr vēl šķita pietiekami silts, lai gulētu uz muguras un skatītos debesīs
* kad šorīt braucu uz stalli, jumta cilvēki sēdēja nojumē. kad pēc vairākām stundām atbraucu no staļļa, jumta cilvēki sēdēja nojumē. rīt esot kaut kāds īpaši svarīgs basītis, tad gan jau arī sēdēs nojumē un skatīsies to. tā vēl ir palicis šķūņa jumtam vienā galā plēves apgriezt un apsist maliņu, mājai random vietās kores savienojumi un lūka skursteņa tīrīšanai. varbūt vēl kaut kādi sīkumi. kad viņi beidzot pabeigs un vairs te nebrauks, būs jātaisa kaut kādas mega svinības. divu nedēļu darbs 4 mēnešu garumā...
* vīramāte ļoti grib braukt ciemos. nezinu kā lai izdara tā, lai vilks paēdis un kaza dzīva

* liekas, ka nekam nav laika, neko nevar paspēt
* mani ir apsēduši ciemiņi
* nekad nav bijis vasaras beigās tik daudz ko ravēt (un tik maz vasaras sākumā)
* noraku kartupeļus. par spīti tam, ka kartupeļu dobe bija viena no tām, ko nelaistīju, ir tiešām smuki, lieli kartupeļi
* novācu arī burkānus, jo sāka plaisāt. tādi sulīgi un tvirti. lielāko daļu sarīvēju un saliku saldētavā. pagrabā labi nestāv
* lillā sviesta pupas ļoti pāraugušas
* jumta cilvēki, protams, nepabeidza šonedēļ. nāks vēl nākamnedēļ. piemēram, piektdien viņi sēdēja mūsu jaukajā nojumē un telefonā skatījās basīti (kamēr es ar ciemiņu sēdēju ārā, saulē)
* izskatās, ka būs jāproducē Kl izrāde. tas ir forši. man ļoti patīk strādāt ar Kl
* vajadzētu fiksi izremontēt un izīrēt jauno dzīvokli. FIKSI!!!!!
* vakar atklājām teātra sezonu ar Sapni Lēdurgā. ļoti forši hosti, kuri taisās atjaunot Lēdurgas baznīckrogu. šobrīd ir totāls grausts. lai veicas. vieta ļoti skaista
* bet tā baigi nemaz negribas vēl sākt strādāt
* ļoti niez tetovējums, ļoti gaidu, kad būs pabeigts. ļoti patīk
* volvo atkal čakarējas. vakar braucot uz Lēdurgu piestāju Straupē pēc našķīša un viņš atkal neslēdzās iekšā. vēzēja ščķotkas un vidžināja kļūdu lampiņas un rādīja draudīgus uzrakstus. izsaucu glābējus - kolēģus, kas brauca no Rīgas. pa tam ik pēc 5 min slēgāju un mērkaķis iedarbojās tieši, kad kolēģi piebrauca, izmetuši lieku līkumu. nezinu, ko lai ar to auto dara. jau 2 elektriķi ir pa vairākiem lāgiem mēģinājuši salabot. ir nomainīts centrālais kompis pa 300 eur. bet gļuks atgriežas atkal un atkal (mitrā laikā, bet bez vienmērīgas konsekvences). varētu pārdot, bet sirdsapziņa neļauj noklusēt gļuku. izstāstot problēmu viņa cena droši vien nav diezko diža, bet mums vajag citu auto vietā. fords izdveš aizvien ārprātīgākas skaņas (liekas ka aizmugurē kkas strīķējas un ir sajūta, ka var nokrist ritenis jebkurā brīdī), tāpēc tālāk par veikalu ar viņu negribas braukt. uz servisu arī negribas vest, jo negribas viņā vairs ieguldīt naudu. bet mammas brālis, kas pa lēto varētu pastīties nevar paņemt, jo viņam uz bedres stāv sapuvis busiņš, kura īpašnieks ir aiznesis prom bāku, nenes to atpakaļ un to busu nevar dabūt nost un prom no turienes. jebal
* kur lai iestāda tos divus milzu raspodiņu cerus, kurus vakar atvedu no Ivetas? lakaci jau kaut kādā kaktā iebāzu

es iepriekš vislaik sūdzējos par to, ka nesārtojas tomāti. tagad viņi ir sadevušies rokās un ir gatavi praktiski visi vienlaicīgi. pagājšgad atklāju savai patikšanai vislieliskāko tomātu ieziemošanas veidu. pērn gan man bija drausmīgi daudz mazo tomātiņu. šogad ar tiem švakāk, bet ir daudz tādi, kas nekvalificējas kā mazie, bet nav arī lielie.
karoč, ņem tos tomātus - mazos veselus, lielākos sagrieztus daivās. met cepampannā daudz maz vienā kārtā. pārlej ar olīveļļu, šļuku balzamiko etiķa, pieber karoti brūnā cukura, sāli, piparus. daudz kapātus zaļumus - rozmarīnu, timiānu, baziliku un raudeni. ar standziņām piespiež pāris ķiplokdaivas. liek cepeškrāsnī uz ~pusstundiņu. daļu norij tāpat, cik atliek - liek saldētavā. mazos atstāju veselus, tās daivas reizēm sablendēju. un tā iegūstu principā gatavu tomātu zupu, kādai steidzīgai dienai (es droši vien viņu vēl papildinātu ar katliņā apceptiem sīpoliem un burkāniem, kam piegāztu atlaidinātus tomātus, uzsildītu un sablendētu). bet vispār viņi ir garšīgi tāpat, uz maizītes, ar pastu - gan silto, gan pastas salātos. vai klāt zupai/sautējumam.

*vakar vakara svētlaime - tikko cepta K fokača, šitentie cepeškrāsnī ceptie tomātiņi, Smiltenes pienotavas Granisters un vēl svaigs, gaļīgs tomāts pa virsu.

* šodien pārmaiņas pēc pārtieku gandrīz tikai no vienkāršajiem ogļhidrātiem
* bija piesūkusies ērce. man tas ir tāds diezgan ārkārtējs notikums, jo man visas dzīves laikā ir bijušas kādas četras, par spīti tam, ka es pretinsektu pūšamos lietoju ļoti reti, bet visādos mežos, pļavās, brikšņos un dārzā esmu ļoti bieži
* Roziņš šobrīd guļ gultas kājgalī. tas arī ir diezgan ārkārtēji
* piekritu avantūrai nepilnu nedēļu gatavot (garlaicīgu) ēdienu nometnei Savvaļā
* braucu tehniskajā vizītē uz Savvaļu un ļāvos waze piedāvājumam braukt no otras puses - pa Gulbenes ceļu un tad iekšā mežā pie Ķeņģiem. normālos apstākļos jau nebūtu ne vainas, bet Kapusila un Krievu purva (mežu masīvs starp Gulbenes ceļu un Launkalni) ir platās joslās vnk nonests tajā nesenajā vētrā. tā ka koki ir ne tikai lauzti, bet veselām rindām kopā ar zemsedzi izgāzti. tā ļoti iespaidīgi. tas ir tikai ~10 km no Smilčas, ļoti priecājos, ka līdz mums nekas tik traks neatnāca. sākumposmā ceļš bija attīrīts, bet, jo tālāk braucu, jo sūdīgāk, līdz pavisam nedaudzus km no Savvaļas, pirms Glāznieku dīķiem, atdūros vnk pret kritušu koku mudžekli uz ceļa. pēc tam ilgi ar 1. un 2. ātrumu ceļoju pa kaut kādu manai nenopietnajai automašīnai ļoti nepiemērotu taciņu līdz izkūlos uz Rēveļu grantinieka un apbraucu lielu un lieku līkumu
* atpakaļceļā visur bija pilns ar zaķiem. ļoti daudz zaķu. pusvienpadsmit vakarā ir zaķu laiks
* ir pagājis vairāk nekā gads, kopš pēdējo reizi piedzēros un pīpēju jebkādas substances. tā pēdējā reize bija pagājšgada VVTF atklāšanas pasākums. paldies Mielava čuru siltuma rumkolām
* Decibels vairs nav rādījies kopš dienas pagājšnedēļ, kad visu dienu nogulēja lievenī, aizdurvē, uz skapīša
* vakar pēc kāda pusotra mēneša pārtraukuma uzkāpu uz sava zirga. apsoļojām pāris km aplīti. kronītī iznācis arī otras priekškājas naga abscess
* apbrīnoju jumta cilvēku spēju strādāt tik lēni. ir sajūta, ka viņiem pašiem nemaz negribas ātrāk tikt no šejienes prom. turklāt viņi ir neticami jutīgi pret mitrumu. tiklīdz nokrīt kaut dažas lāsītes viņi sēž nojumē un skrollē telefonus. skaidrs, ka uz jumta varbūt slapjos (un slidenos) apstākļos kāpt nevajag, bet ir jau citi darbi arī - likt notekas, piegriezt seguma plāksnes vai pastaigāt ar magnētiņu un pievākt naglas no dobēm (ko viņi solījās darīt) utt.
* svīres ir prom. un klāt perseīdas

* skaista bija vakardienas tveice
* bijām uz "Visi skaitās" un "Es arī te, kas man jādara". "Visi skaitās" bija ļoti forša, tikai bija šausmīgi karsti un drusku klamzīgas beigas. "Es arī te..." gan ne visai. likās tāds sūdīgs "Pavasaris" un man jau Pavasarī likās ka dramaturģija pieklibo. te bija daudz sliktāk. bet beidzās ar smieklīgu minikonci. tas bija foršs.
* vakarnakt ap 22 aizbraucām uz mežu un tveicē svīstot izgājām kādas 2/3 Ieejas taku. jo vēlāks kļuva, jo vairāk jāņtārpiņu gaismiņu iemirdzējās visapkārt. nebija tik daudz kā pagājšgad vēlākā augustā, bet tāpat brīnumaini. tāds silent disco. pēc tam gulēju Niedrājā uz muguras un skatījos zvaigznēs. tādi paši jāņtārpiņi vien ir. vēl pēc tam uzkārām hamoku un mēģinājām viens otram pabungot. man galīgi netripojās, domas griezās orkānos un taifūnos. K gan bija labi gājis. maģiska nakts.
* dārzā nezāļu sprādziens. aug viss, kam sausuma dēļ nebija spēka izaugt līdz Jāņiem un arī tas, kas tāpat būtu audzis tagad
* tomāti joprojām ļoti slinki sārtojas. ienesu siltumnīcā groziņu ar āboliem. it kā to izdalītais etilēns stimulējot tomātus. izskatās, ka strādā. vismaz ābolu reģionā ir sākuši sārtot
* mušas neļauj gulēt
* kaķis ļoti daudz dzīvo pa mājām (un ir nemainīgi brīnišķīgs, tikai šorīt pārnāca bez foresto siksniņas)
* man šogad nesanāk mazsālītie gurķi. iepriekšējos gadus sanāca izcili. tagad visu laiku kaut kas nav
* šodien ar bažām gaidīju negaisu. skatījos ziņas no Dobeles un atcerējos to šausmu negaisu Saļikā pirms padsmit gadiem (dārzs un neiborhuds). ļoti negribējās tā savā dārzā + mums joprojām pusei mājas un šķūņa piebūvei nav uzlikts jumta segums. kad nu atnāca, tad sākumā bija ļoti traks vējš. blakus īpašumā priedes krakšķēja, bet trakās brāzmas nebija ilgas un pēc tam vienkārši ilgi gāza lietus. paldies
* kaut kad pēc astoņiem atminējos apņemšanos šomēnes peldēt katru dienu, vismaz kad to neliedz kaut kādi nepārvarami apstākļi. ārā mierīgi lija, iedvesmojoši nebija, bet arī nepārvarami ne. aizbraucām uz Niedrāju, domājam, ka tur viss būs tukšs un kluss, kā vētrainam un lietainam pirmdienas vakaram pieklājas. a tur kādi 5 auto, cilvēki ar maziem bērniem plunčājas pa ūdeni, pretējā krastā arī bariņš. sajūta it kā joprojām būtu +31 kā bija pa dienu
* bažos par piektdienu. nav jēgas, bet bažos
* sāka ziedēt baklažāns. un tikai tas, kurš siltumnīcā. pirku sēklas, kas it kā piemērotas audzēšanai uz lauka mūsu apstākļos. šaubos, ka pat tas siltumnīcas augs kaut ko jēdzīgu izspiedīs. karoč, nav jēgas ar baklažāniem čakarēties
* joprojām neesmu iestādījusi Lidla hortenziju
* Maximā joprojām brīnišķīgas Vidusāzijas melones. es nekad neesmu ēdusi tik daudz meloņu kā šovasar
* joprojām nekas nenotiek pēc plāna. šajā vasarā taisnu līniju nav

* daikons sadīga 2 dienu laikā
* episko negaisa mākoņu diena, saulriets vispār bija episki episks
* zirgs turpina būt klibs. tagad ar otru priekškāju. biju atkal uz treniņu ar Vegu
* augusts sākās un beigsies ar pilnmēnesi
* pa retam parādās Decibels
* bijām uz "Briesmīgi priecīgas lietas". Silvija Hektore ir Meitenes, kas zina visu shadow self
* rodas sajūta, ka jumta cilvēki te rosīsies mūžīgi
* ļoti negribas, lai aizlido svīres. tūlīt jau lidos

* noņēmu ķiplokus un sīpolus. ķiploki ir pat ļoti normāli. es tos stādīju 18. novembrī, ļoti intensīvas snigšanas laikā. sīpoli arī ciešami, bet es viņus laistīju. es parasti nekad nelaistu sīpolus
* izmetu ārā četrgadīgās zemenes
* iesēju redīsus, spinātus, rukolu, kressalātus, cukurzirņus, daikonu un pak čoi
* izraustīju izgāzušās gurķenes, magones, kliņģerītes un kinzu
* uztaisīju mazliet kinzas pesto (kinza, drusku dilles, grauzdētas mandeles, olīveļļa, ķiploks, sāls, pipari)
* uzsāku ziedos aizgājušā bazilika glābšanas akciju
* tomāti negrib sārtoties
* ja jūs meklējat izcilu siltumnīcas gurķu šķirni, tad Pony H būs īstā
* uzradās brālis
* manā ģimenē nav neviena pieauguša cilvēka
* vakardiena bija ļoti jocīga diena
* pagājšnakt nolija vēl viens pavisam īsts lietus
* man ļoti patīk būt mājās
* man ļoti patīk ēdiens
* šodien mana ciba paliek pilngadīga. es te rakstu jau 18 gadus, bļe
* PĒKŠŅI ATGRIEZĀS DECIBELS! vakarnakt, īsi pēc pusnakts iekāpa pa guļamistabas logu. es jau biju aizmigusi, bet K pamanīja. viņš izskatās ļoti labi. tīrs un balts, normālās miesās (baigi resns gan nav). vaigs neticami labi aizaudzis un apspalvojies. praktiski vispār nevar pateikt, ka viņam pirms pusgada vaigā bija milzīgs, pūstošs caurums. brīdi uzkavējies viņš atkal aizgāja. un pirms kādas stundiņas bija atnācis atkal. ēdiens neinteresē, bet grib mīļš.

* aizvakar šeit pirmo reizi kopš aprīļa bija tāds pavisam, pavisam īsts lietus. tāds, ka vairākas stundas blīvi līst.
* jumta cilvēki drusku saņēmušies. izskatās, ka dienas beigās būs saimniecības ēkai segums uzlikts. mājai kaut kad jau pasen uzlika ceturto daļu un pameta.
* zirgs beidzot beidza klibot. laikam. bet nav kustināts. biju šon Vmuižā ar Jolantas Vegu - Radīša māsasmeitu. ļoti interesanti - man pirmā pieredze ar zirgu, kuram pirmā pieredze lekšanā turklāt vispār pirmo reizi ar viņu jāju. forši iejāta, uzticas jātniekam, neģorgājas. nu pāris reizes dibenu uzmeta un vienu reizi no biedējoša laukuma stūra (tur ir topiņš!) panesa. bet nebija bailīgi. es vienīgi nemāku celt viņu lēkšos. cēlu kā ceļu savu zirgu, bet Vega teica - es saprotu, ko tu gribi, bet tu prasi NEPAREIZI. celties jau cēlās un lēkšoja, bet viebdamies. tā ir ar tām ķēvēm.
* staļļa kaimiņš nopļāva siena pļavas. sanāca nulle ruļļu, jo zāle tik īsa, ka nav ko vālot un tīt. normāli viņam no tām pļavām ir apm 150 ruļļu. par pieklājīgas kvalitātes sienu daži jau prasa pat 42 eur rullī (līdz šim normāla cena bija 10 - 20 eur). arī par nepieklājīgas kvalitātes sienu prasa kosmiskas cenas. citos reģionos laikam ir drusku labāk, bet Vidzemē tiešām ir ļoti pizģec.
* vakar bija krustmāte ciemos.
* vakar arī atvedām no staļļa piekabi ar sūdiem.
* joprojām neesmu atradusi vietu lidla hortenzijai. tagad jāmeklē vēl arī vieta krustmātes dāvinātajai rozei.
* sakrāmējām lielo malkas kaudzi. pašā apakšā, protams, bija krupis ar savu dēlu. atkal palika bez pilīm. bēdīgi. tēvs pats iebēga jasmīnkrūmā, dēlu aiznesu plaukstā, jo viņš apmulsis sēdēja pagalma vidū ērti pieejams kaķim un vārnai.
* maximā joprojām izcilas Vidusāzijas melones.
* šovasar vispār nekas nenotiek pēc plāna

pagalmā pāris dienas nostāvēja divas nelielas kaudzītes ar malku. vakar krāmējām un uz beigām apakšā satikām divus krupjus. vienu lielu, vienu mazu. smējām, ka krupji ievākušies kaudzēs kā pilīs. viena vecajam krupim, otra dēlam. kad vecā krupja pili bijām iekrāmējuši šķūnī, krupis aizbēga pie dēla, bet tad debesīs uzrāva arī dēla pili un abi krupji atkal palika pliki un nabagi.
nu, lūk, ja krupji gadījumā vakar lūdza dievu vai žēlojās tam, tad tagad viņu ticība noteikti ir ļoti stiprināta. mums šodien pēkšņi atveda nenormāli daudz malkas un sētsvidū tagad ir milzīga kaudze. krupis ir dabūjis daudz lielāku un plašāku pili vakar zaudēto vietā. tādu kā krupju Rundāles pili, kas nokritusi no debesīm. varēs ar dēlu kopīgi apdzīvot - vecais krupis krāsns malkas spārnā, dēls - plītsmalkas pusē. lai nu viņiem labas balles un dinejas līdz brīdim, kad mēs saņemsimies šito lērumu sakrāmēt.

p.s. pirms pāris gadiem pagrabā satiku jocīgu krupi, kurš īsti neizskatījās pēc nevienas no 3 LV esošajām krupju sugām. aizsūtīju bildes draudzenei, kas strādā Dabas muzejā un saņēmu atbildi, ka tas ir parastais krupis, vienkārši ļoti vecs. tā kā krupji var nodzīvot līdz 40 gadiem, viņš iespējams bija vecāks par mani un tikpat iespējams bijām tikušies jau manā bērnībā.

* šorīt siltumnīcā gulēja zalktis
* sautējums pacieš visu
* no briseles kāpostu sēklām ("Kurzemes sēklas") liela daļa izauga puķkāposti
* kabaču sezona on
* sāk ziedēt flokši
* kur lai iestāda lidla hortenziju?
* iespējams ir izdevies izaudzēt mārsmilgu. bet joprojām pastāv iespēja, ka tā ir parasta kamolzāle
* ja nocenoto produktu plauktā mētājas lielā maskarpones bundža par grašiem, neatliek nekas cits, kā cept sierakūku
* maximā izcilas vidusāzijas melones. katru dienu apēdam pa vienai

pagājšgad ap šo laiku sūdzējos kādai personai - ka gaidu, kad putni atlidos un fiksi noēdīs (parastos aka skābos) ķiršus un man nebūs jājūtas vainīgai un slinkai, ka es ar tiem pati neko nedaru. persona, ar kuru runāju atbildēja - aaa, man ļoti garšo skābie ķirši, nākamreiz pasauc mani, es nolasīšu! nu, lūk - tā nākamā reize ir pienākusi, bet es neatceros, kas bija šī persona, ar kuru runāju un attiecīgi nevaru viņu pasaukt. varbūt kāds no jums?

nav tā, ka es pati vispār ar ķiršiem neko nedaru, es noteikti kādu spainīti salasīšu, ielikšu saldētavā, uzvārīšu zaptīti un uzliešu kādu liķierīti. bet man te viņu daudz par daudz. es arī nesaprotu, kā tas iespējams, jo man likās, ka ķiršu ziedi nosala maija sākuma salnās.

es pēdējā laikā gandrīz katrā postā atsaucos uz kādu iepriekšējo postu, tad nu šajā gadījumā atsaukšos uz to, kurā sūdzējos par sausumu un to, ka nepatīk uzturēties ārā, jo ir sajūta, ka es dzirdu kā viss kliedz. nu, lūk - šodien vispārīgi ir ļoti nemierīga diena - visu laiku pūš traks un brāzmains vējš un pāris reižu stundā ir ~60 sekunžu lietuslāšu flashmobi un spoža saule mijas ar naktsmelniem mākoņiem, BET - ir sajūta, ka ir iestājies mierpilns klusums. viss ir padzēries un nomierinājies un gaisā vairs nav tā nervozā un izmisīgā fona. tikai vējš.

https://www.sciencealert.com/plants-really-do-scream-out-loud-we-just-never-heard-it-until-now

BEIDZOT NORMĀLI LĪST!

mana ciba pārvēršas par (ne)lietus ziņām. mums joprojām nav bijis. pēdējās katru dienu kādā brīdī taisās - satumst, saceļas vējš, pamalē ducina pērkons... un atkal nekā. šobrīd arī nomācās un vējo un ducina, bet sajūta, ka nebūs.

citās ziņās, kaut kā šomēnes jūtos diezgan deprīgi un apātiski. neko baigi negribas. īstenībā pat gribas, tikai nekam nevaru saņemties. liekas, ka nav nekāda outputa un enerģijas. tas, protams, rada dažādas problēmas ikdienas dzīvē. šodien sūdzējos terapeitei par to, ka mans tagadnes es visu laiku rada problēmas manam nākotnes es, turklāt tādas, no kurām ir visas iespējas izvairīties (nu visas, izņemot enerģiju). viņa lūdza, lai izdomāju kaut kādus tēlus, kas man asociējas ar tagadnes es un nākotnes es un man zibenīgi ienāca prātā tas ļoti netīrais un smirdīgais briesmonis no Spirited Away, kurš beigās izrādījās skaists upes gars. nu ko, sūtiet pie manis Chihiro. es ļoti gaidu. tāpat kā lietu.

Valmierā šodien labi nolija. pirmā tūre beidza līt tieši, kā man bija jāiet uz ganiem pēc zirga. bija superīgs treniņš, jo bija ideāls mitrums laukuma pamatam, nebija karsts, treniņā lecām maršrutu un mums viss labi sanāca, abi ar zirgu bijām priecīgi. atbraucām atpakaļ uz stalli, aizvedu zirgu uz ganiem atnācu atpakaļ, iekāpu mašīnā un sāka normāli līt atkal. jo tuvāk biju Smiltenei, jo mazāk lija un... Smiltenē atkal īsti nekā. drusciņ parasināja, puteklīšus paskalināja, bet zemes mitrums ir daži milimetri. drusku pieskaries un uzplīvo sausi putekļi, ne zeme. protams, labāk kaut kas, nekā vispār nekas, bet visi laikaziņu appi un saiti solīja normālus nokrišņu milimetrus un es domās jau tiem biju mīļi pieķērusies.

jau kādu laiku ne visai patīk uzturēties dārzā. man reāli liekas, ka es dzirdu kā viss kliedz.
vakaros stundām staigāju ar lejkannu, laistu cik nu vien varu, vienlaikus bažīgi domājot par to, kad akā beigsies ūdens. katru reizi, kad nolieku lejkannu, pēc mirkļa ieraugu vēl miljons augu, kuri bāli un ļengani ļimst gar zemi. iepriekš rakstīju, ka ūdeni prasa sausummīles lavandas. nupat pat saulrieteņi sačokurojas un grasās atvadīties no dzīves.
lietus joprojām nav bijis. necik un nekāds. drīz būs divi mēneši bez normāla lietus. maijā bija divi mikro lieti. viens tāds, ka lietus ūdens mucās ietecēja apm 3 cm ūdens, otrs tāds, ka lietus ūdens mucās ietecēja tikai maza čuriņa ar ziedputekšņiem no jumta. un viss.
zirgiem ganības arī dzeltenas un čaukstošas. izskatās, ka drīz būs jāsāk piebarot ar pērno sienu. kādas rudenī būs siena cenas (un kvalitāte) vispār negribas domāt.

citās ziņās - šodien ierubīju lielo vīramātes saldētavu. saliku K no nakts tirgus atvestās poļu zemenes, daudz maisiņus ar dillēm un kinzu, ķiploku ziedu pesto (ķiploku ziedi, dilles, grauzdētas ķirbju sēklas, olīveļļa, sāls, pipari - ļoti labs tāds), sparģeļu (kātu) buljonu. jādomā ko vēl lai tuvākajā laikā iebāž.

turpinot rubriku "latvieši un bizness" - izrādās Vidzemes jumti lasa sviesta cibu. šodien FB saņēmu šādu ziņu: "Labdien! Ja rakstījāt par Vidzemes jumts, tad lieta ir sekojoša, ka Jūsu jumtu licēji uzdodas par mūsu firmu un krāpa cilvēkus, nevis mēs esam monopolosti, mums nav iebildumu, ka ir konkurence, bet nevajag zagt mūsu firmas vārdu. Neviens nav vēlējies Jūsu strādniekiem traucēt darbu. Lai labi kalpo jumts!"

p.s. tie mūsu džeki ilgi taisa līgumiņus. tā arī nav atgriezušies kopš tā gadījuma. kā visu tai dienā nometa, tā arī viss stāv.