*

* noņēmu ķiplokus un sīpolus. ķiploki ir pat ļoti normāli. es tos stādīju 18. novembrī, ļoti intensīvas snigšanas laikā. sīpoli arī ciešami, bet es viņus laistīju. es parasti nekad nelaistu sīpolus
* izmetu ārā četrgadīgās zemenes
* iesēju redīsus, spinātus, rukolu, kressalātus, cukurzirņus, daikonu un pak čoi
* izraustīju izgāzušās gurķenes, magones, kliņģerītes un kinzu
* uztaisīju mazliet kinzas pesto (kinza, drusku dilles, grauzdētas mandeles, olīveļļa, ķiploks, sāls, pipari)
* uzsāku ziedos aizgājušā bazilika glābšanas akciju
* tomāti negrib sārtoties
* ja jūs meklējat izcilu siltumnīcas gurķu šķirni, tad Pony H būs īstā
* uzradās brālis
* manā ģimenē nav neviena pieauguša cilvēka
* vakardiena bija ļoti jocīga diena
* pagājšnakt nolija vēl viens pavisam īsts lietus
* man ļoti patīk būt mājās
* man ļoti patīk ēdiens
* šodien mana ciba paliek pilngadīga. es te rakstu jau 18 gadus, bļe
* PĒKŠŅI ATGRIEZĀS DECIBELS! vakarnakt, īsi pēc pusnakts iekāpa pa guļamistabas logu. es jau biju aizmigusi, bet K pamanīja. viņš izskatās ļoti labi. tīrs un balts, normālās miesās (baigi resns gan nav). vaigs neticami labi aizaudzis un apspalvojies. praktiski vispār nevar pateikt, ka viņam pirms pusgada vaigā bija milzīgs, pūstošs caurums. brīdi uzkavējies viņš atkal aizgāja. un pirms kādas stundiņas bija atnācis atkal. ēdiens neinteresē, bet grib mīļš.

* aizvakar šeit pirmo reizi kopš aprīļa bija tāds pavisam, pavisam īsts lietus. tāds, ka vairākas stundas blīvi līst.
* jumta cilvēki drusku saņēmušies. izskatās, ka dienas beigās būs saimniecības ēkai segums uzlikts. mājai kaut kad jau pasen uzlika ceturto daļu un pameta.
* zirgs beidzot beidza klibot. laikam. bet nav kustināts. biju šon Vmuižā ar Jolantas Vegu - Radīša māsasmeitu. ļoti interesanti - man pirmā pieredze ar zirgu, kuram pirmā pieredze lekšanā turklāt vispār pirmo reizi ar viņu jāju. forši iejāta, uzticas jātniekam, neģorgājas. nu pāris reizes dibenu uzmeta un vienu reizi no biedējoša laukuma stūra (tur ir topiņš!) panesa. bet nebija bailīgi. es vienīgi nemāku celt viņu lēkšos. cēlu kā ceļu savu zirgu, bet Vega teica - es saprotu, ko tu gribi, bet tu prasi NEPAREIZI. celties jau cēlās un lēkšoja, bet viebdamies. tā ir ar tām ķēvēm.
* staļļa kaimiņš nopļāva siena pļavas. sanāca nulle ruļļu, jo zāle tik īsa, ka nav ko vālot un tīt. normāli viņam no tām pļavām ir apm 150 ruļļu. par pieklājīgas kvalitātes sienu daži jau prasa pat 42 eur rullī (līdz šim normāla cena bija 10 - 20 eur). arī par nepieklājīgas kvalitātes sienu prasa kosmiskas cenas. citos reģionos laikam ir drusku labāk, bet Vidzemē tiešām ir ļoti pizģec.
* vakar bija krustmāte ciemos.
* vakar arī atvedām no staļļa piekabi ar sūdiem.
* joprojām neesmu atradusi vietu lidla hortenzijai. tagad jāmeklē vēl arī vieta krustmātes dāvinātajai rozei.
* sakrāmējām lielo malkas kaudzi. pašā apakšā, protams, bija krupis ar savu dēlu. atkal palika bez pilīm. bēdīgi. tēvs pats iebēga jasmīnkrūmā, dēlu aiznesu plaukstā, jo viņš apmulsis sēdēja pagalma vidū ērti pieejams kaķim un vārnai.
* maximā joprojām izcilas Vidusāzijas melones.
* šovasar vispār nekas nenotiek pēc plāna

pagalmā pāris dienas nostāvēja divas nelielas kaudzītes ar malku. vakar krāmējām un uz beigām apakšā satikām divus krupjus. vienu lielu, vienu mazu. smējām, ka krupji ievākušies kaudzēs kā pilīs. viena vecajam krupim, otra dēlam. kad vecā krupja pili bijām iekrāmējuši šķūnī, krupis aizbēga pie dēla, bet tad debesīs uzrāva arī dēla pili un abi krupji atkal palika pliki un nabagi.
nu, lūk, ja krupji gadījumā vakar lūdza dievu vai žēlojās tam, tad tagad viņu ticība noteikti ir ļoti stiprināta. mums šodien pēkšņi atveda nenormāli daudz malkas un sētsvidū tagad ir milzīga kaudze. krupis ir dabūjis daudz lielāku un plašāku pili vakar zaudēto vietā. tādu kā krupju Rundāles pili, kas nokritusi no debesīm. varēs ar dēlu kopīgi apdzīvot - vecais krupis krāsns malkas spārnā, dēls - plītsmalkas pusē. lai nu viņiem labas balles un dinejas līdz brīdim, kad mēs saņemsimies šito lērumu sakrāmēt.

p.s. pirms pāris gadiem pagrabā satiku jocīgu krupi, kurš īsti neizskatījās pēc nevienas no 3 LV esošajām krupju sugām. aizsūtīju bildes draudzenei, kas strādā Dabas muzejā un saņēmu atbildi, ka tas ir parastais krupis, vienkārši ļoti vecs. tā kā krupji var nodzīvot līdz 40 gadiem, viņš iespējams bija vecāks par mani un tikpat iespējams bijām tikušies jau manā bērnībā.

* šorīt siltumnīcā gulēja zalktis
* sautējums pacieš visu
* no briseles kāpostu sēklām ("Kurzemes sēklas") liela daļa izauga puķkāposti
* kabaču sezona on
* sāk ziedēt flokši
* kur lai iestāda lidla hortenziju?
* iespējams ir izdevies izaudzēt mārsmilgu. bet joprojām pastāv iespēja, ka tā ir parasta kamolzāle
* ja nocenoto produktu plauktā mētājas lielā maskarpones bundža par grašiem, neatliek nekas cits, kā cept sierakūku
* maximā izcilas vidusāzijas melones. katru dienu apēdam pa vienai

pagājšgad ap šo laiku sūdzējos kādai personai - ka gaidu, kad putni atlidos un fiksi noēdīs (parastos aka skābos) ķiršus un man nebūs jājūtas vainīgai un slinkai, ka es ar tiem pati neko nedaru. persona, ar kuru runāju atbildēja - aaa, man ļoti garšo skābie ķirši, nākamreiz pasauc mani, es nolasīšu! nu, lūk - tā nākamā reize ir pienākusi, bet es neatceros, kas bija šī persona, ar kuru runāju un attiecīgi nevaru viņu pasaukt. varbūt kāds no jums?

nav tā, ka es pati vispār ar ķiršiem neko nedaru, es noteikti kādu spainīti salasīšu, ielikšu saldētavā, uzvārīšu zaptīti un uzliešu kādu liķierīti. bet man te viņu daudz par daudz. es arī nesaprotu, kā tas iespējams, jo man likās, ka ķiršu ziedi nosala maija sākuma salnās.

es pēdējā laikā gandrīz katrā postā atsaucos uz kādu iepriekšējo postu, tad nu šajā gadījumā atsaukšos uz to, kurā sūdzējos par sausumu un to, ka nepatīk uzturēties ārā, jo ir sajūta, ka es dzirdu kā viss kliedz. nu, lūk - šodien vispārīgi ir ļoti nemierīga diena - visu laiku pūš traks un brāzmains vējš un pāris reižu stundā ir ~60 sekunžu lietuslāšu flashmobi un spoža saule mijas ar naktsmelniem mākoņiem, BET - ir sajūta, ka ir iestājies mierpilns klusums. viss ir padzēries un nomierinājies un gaisā vairs nav tā nervozā un izmisīgā fona. tikai vējš.

https://www.sciencealert.com/plants-really-do-scream-out-loud-we-just-never-heard-it-until-now

BEIDZOT NORMĀLI LĪST!

mana ciba pārvēršas par (ne)lietus ziņām. mums joprojām nav bijis. pēdējās katru dienu kādā brīdī taisās - satumst, saceļas vējš, pamalē ducina pērkons... un atkal nekā. šobrīd arī nomācās un vējo un ducina, bet sajūta, ka nebūs.

citās ziņās, kaut kā šomēnes jūtos diezgan deprīgi un apātiski. neko baigi negribas. īstenībā pat gribas, tikai nekam nevaru saņemties. liekas, ka nav nekāda outputa un enerģijas. tas, protams, rada dažādas problēmas ikdienas dzīvē. šodien sūdzējos terapeitei par to, ka mans tagadnes es visu laiku rada problēmas manam nākotnes es, turklāt tādas, no kurām ir visas iespējas izvairīties (nu visas, izņemot enerģiju). viņa lūdza, lai izdomāju kaut kādus tēlus, kas man asociējas ar tagadnes es un nākotnes es un man zibenīgi ienāca prātā tas ļoti netīrais un smirdīgais briesmonis no Spirited Away, kurš beigās izrādījās skaists upes gars. nu ko, sūtiet pie manis Chihiro. es ļoti gaidu. tāpat kā lietu.

Valmierā šodien labi nolija. pirmā tūre beidza līt tieši, kā man bija jāiet uz ganiem pēc zirga. bija superīgs treniņš, jo bija ideāls mitrums laukuma pamatam, nebija karsts, treniņā lecām maršrutu un mums viss labi sanāca, abi ar zirgu bijām priecīgi. atbraucām atpakaļ uz stalli, aizvedu zirgu uz ganiem atnācu atpakaļ, iekāpu mašīnā un sāka normāli līt atkal. jo tuvāk biju Smiltenei, jo mazāk lija un... Smiltenē atkal īsti nekā. drusciņ parasināja, puteklīšus paskalināja, bet zemes mitrums ir daži milimetri. drusku pieskaries un uzplīvo sausi putekļi, ne zeme. protams, labāk kaut kas, nekā vispār nekas, bet visi laikaziņu appi un saiti solīja normālus nokrišņu milimetrus un es domās jau tiem biju mīļi pieķērusies.

jau kādu laiku ne visai patīk uzturēties dārzā. man reāli liekas, ka es dzirdu kā viss kliedz.
vakaros stundām staigāju ar lejkannu, laistu cik nu vien varu, vienlaikus bažīgi domājot par to, kad akā beigsies ūdens. katru reizi, kad nolieku lejkannu, pēc mirkļa ieraugu vēl miljons augu, kuri bāli un ļengani ļimst gar zemi. iepriekš rakstīju, ka ūdeni prasa sausummīles lavandas. nupat pat saulrieteņi sačokurojas un grasās atvadīties no dzīves.
lietus joprojām nav bijis. necik un nekāds. drīz būs divi mēneši bez normāla lietus. maijā bija divi mikro lieti. viens tāds, ka lietus ūdens mucās ietecēja apm 3 cm ūdens, otrs tāds, ka lietus ūdens mucās ietecēja tikai maza čuriņa ar ziedputekšņiem no jumta. un viss.
zirgiem ganības arī dzeltenas un čaukstošas. izskatās, ka drīz būs jāsāk piebarot ar pērno sienu. kādas rudenī būs siena cenas (un kvalitāte) vispār negribas domāt.

citās ziņās - šodien ierubīju lielo vīramātes saldētavu. saliku K no nakts tirgus atvestās poļu zemenes, daudz maisiņus ar dillēm un kinzu, ķiploku ziedu pesto (ķiploku ziedi, dilles, grauzdētas ķirbju sēklas, olīveļļa, sāls, pipari - ļoti labs tāds), sparģeļu (kātu) buljonu. jādomā ko vēl lai tuvākajā laikā iebāž.

turpinot rubriku "latvieši un bizness" - izrādās Vidzemes jumti lasa sviesta cibu. šodien FB saņēmu šādu ziņu: "Labdien! Ja rakstījāt par Vidzemes jumts, tad lieta ir sekojoša, ka Jūsu jumtu licēji uzdodas par mūsu firmu un krāpa cilvēkus, nevis mēs esam monopolosti, mums nav iebildumu, ka ir konkurence, bet nevajag zagt mūsu firmas vārdu. Neviens nav vēlējies Jūsu strādniekiem traucēt darbu. Lai labi kalpo jumts!"

p.s. tie mūsu džeki ilgi taisa līgumiņus. tā arī nav atgriezušies kopš tā gadījuma. kā visu tai dienā nometa, tā arī viss stāv.

Rubrikā “latvieši un bizness” - mums te maina tos jumtus. kantoris, no Valmieras, ko vnk atradām internetā. mums ar viņiem līguma nav, tik regulāri apmaksājam visādus oficiālus rēķinus. kopumā normāls kantoris. vakar tieši brīdī, kad bijām aizbraukuši nopeldēties, bija piebraucis būdīgs džeks no Vidzemes jumtiem*, ievoļījis mums sētā un sācis mūsu jumta licējiem piesieties - zvanīšot vidam, saukšot policiju utt.
mūsu licēji visu nometa, sagaidīja mūs atpakaļ no ezera un teica, ka aizbraukšot sataisīt līgumiņus un būšot atpakaļ rīt.
mēs paraustījām plecus un aizbraucām uz kvfr retrītu.

*Vidzemes jumtiem esot kkāds nerakstīts monopols mūsu reģionā.

tas, kas man galīgi nepatīk ir šis drausmīgais sausums. ja kaimiņiene nebūtu mūsu probmbūtnes laikā laistījusi, viss te būtu apmiris. mauriņš ir sauss, dzeltens un izdedzis kā parasti augusta beigās. ar basām kājām staigāt nav ļoti patīkami. nekad neesmu tik daudz laistījusi. laistu pat augus, kuri parasti paši tiek galā - pupas, mārtiņrozes, dievkociņi un daudzi citi. šodien pat prasījās sausummīles lavandas aplaistīt. sāku raizēties vai akā nebeigsies ūdens. zeme sausa kā putekļi. nevar apraut tulpju lakstus, jo pieskaroties vien krīt ārā no zemes ar visiem sīpoliem. cik varu mulčēju ar nopļauto zāli, bet nav jau ko pļaut. tikai josla ēnainajā puramalā. daudziem augiem nepatīk aukstās naktis. āra gurķi ir tieši tikpat maziņi kā tad, kad iestādīju. stāv uz vietas un uz augšu nekust. visur nenormāli daudz kaitēkļkukaiņu. lielā roze pilna ar zaļajām utīm. pirms prombraukšanas 2x nopūtu ar NeemAzal. atbraucu, paskatījos un to radību ir vēl 5x vairāk. ķiršos un plūmēs kaut kādi tinēju tīmekļi. plūškoks melnās utīs. vienīgā jāņoga vēl kaut kāda citu utu paveida apsēsta. un siltumnīcā čum un mudž skudras. kāds nograuzis smuki sadīgušās sviesta pupas. tādi stumbenīši vien palikuši. vismaz odi, kuri sākumā bija ļoti daudz, tagad palikuši krietni mazāk. nav kur šajā tuksnesī audzēt jauno paaudzi. gliemežu ar īsti nav.
šodien apēdu pirmo gurķi (no siltumnīcas) un pirmo mazo zemenīti.

abām ēkām maina jumtus. saimniecības ēkai veco šīferi noņēma izcili - tīri un kārtīgi. vispār nebija kur piesieties. mājai ņēma nost kamēr bijām Helsinkos. pilnas dobes ar sarūsējušām naglām un šīfera gabaliņiem. tie paši cilvēki. šobrīd abas ēkas zem plēves un salatotas. mājai vēl drusku pietrūka kokmateriālu. jumts laikam būšot tikai pēc Jāņiem. nespējot saražot.

jā, nu man liekas, ka var baigi necerēt, ka šogad ziedēs pojenes un lilijas. par spīti maniem vidēji kuslajiem mēģinājumiem viņas kaut kā sasegt.
par ķiršiem, plūmēm un iespējams arī āboliem nemaz nerunāsim.
mīnusi visas nakts garumā, jau no kādiem 23 - tas jums nav nekāds parastais ievziedu aukstumiņš.

nu, kad es pēdējo reizi te iepostēju kādu receptīti?

( te būs!!! )

svētdien melanholiski un lēni darbojos pa dārzu. ap pussešiem vakarā izdomāju, ka vajag iet. Vecais parks iztapsēts ar pavasara puķītēm. pārsvarā baltās anemones, bet ir arī dzelteni vizbuļi, zilsniedzītes, zeltstarītes un māllēpes. mežs jau sauss kā vasarā, bet šur tur vēl zied vizbulītes. aizgāju gar Tepera stūri un Abula galu līdz Spicierim. nopeldējos. veicu šortkatu pa bebru tiltu pie Kamaldiņas ietekas (iztekas?) no ezera, gāju tālāk pa Ieejas takām, tad pagriezos uz Silenieku ceļa, bet uzreiz atkal pāri izcirtumam devos dziļlejā un caur mežu līdz Silvai. kad Silvā izlīdu no meža, bija tikko norietējusi saule un aizvien spožāk no debesīm iznira mēnessirpītis ar Venēru blakus. varēju līst atkal mežā un iet mājās gar Klievi, bet kādā 10 kilometrā bija sācis berzt labās kājas mazais pirkstiņš. gāju pa taisno caur pilsētu. saudzējot pirkstiņu liku kāju kaut kā savādi, kā rezultātā pirkstiņu nenoberzu, bet uzberzu tulznu papēža malā. virs Abula, pirms Smiltenes robežas, levitēja miglas čūska. kādus 10 metrus virs upes. zaļajā zonā, starp Circle K un NKUP, ielas malā ganījās buks. tikai paskatījās uz mani un viss. atnācu mājās, uztaisīju katliņu ar popkornu, paņēmu bezalko alu, iegāzos gultā un sāku lasīt ziemeļblāzmas čatu par episko ziemeļblāzmu, kas notiek tagad un tūlīt. bet man vairs nebija spēka. būtu mašīna mājās - izbrauktu. bet ar kājām vairs nekur nevarēju paiet.

vakar paskatījos zombiju mēģi. tas būs kaut kas ļoti jocīgs. bet lielāko dienas daļu pavadīju kārtojot noliktavu un elpojot cirka neiznīcināmos remontputekļus. vakarā nolija debešķīgs, silts pavasara lietus. ļoti cerēju, ka būs arī mājās nolijis. bet nav.

šorīt pirmais, ko ieraudzīju izkāpjot no gultas - agrā plūme pilnos ziedos. ļoti negribas, ka atnāk tā solītā ziema un drūmums.

vakar bija visādu pirmo reižu diena - pirmo dienu nodzīvoju ar basām kājām, ēdām pirmās šogad dārzā izaugušās pusdienas (sparģeļi, protams) un pirmo reizi ārā, pirmo reizi atvēru Kimas K. alķīmijas un arhetipu dekus. kaut kas vēl bija pirmo reizi šogad.
abi timiāni izskatās beigti. nu citrontimiānam viens mazs stūrīts liekas drusku dzīvs. bet nopirku jau depo jaunus. baigi dārgi likās. no lavandām daļa izskatās lieliski, ir dažas, kas izskatās nepārprotami mirušas un dažas tādas 50/50. visas bija piesegtas ar egļu zariem. K uztaisīja Flamentanzam jaunu mājiņu. ļoti smuku. pārstādījām jāņogu. cerams ieaugsies. vienīgā jāņoga, kas man kaut cik garšo.
sācies tas laiks, kad šķiet, ka visa visīstākā dzīve ir te mājās, dārzā, mežā, dabā un viss pārējais tikai tādi apgrūtinoši un nenozīmīgi nieki.

vēl es divus vakarus pēc kārtas apmeklēju izrādes ne darbā. ļoti sen nekas tāds nebija gadījies. ceturdien biju uz franču cirku. tas bija ļoti savādi un dīvaini, bet es jutos labi pavadījusi laiku. nenožēloju, ka uzkavējos galvaspilsētā pāris stundu ilgāk. vakar biju uz "Mēs, roks, sekss un PSRS". biju dzirdējusi daudz labu atsauksmju, bet man bija visnotaļ garlaicīgi. likās forša scenogrāfija, ideja un Johansons. bet pārējie aktieri likās, ka vnk atnākuši izdarīt darbiņu. un galvenajai varonei drausmīga dikcija. viņa visu laiku teica "sapušie rietumi" un vispār bija grūti saprast, ko viņa saka. dažas ainas vilkās bezgalīgi, bezgalīgi gari. jā, kaut kā nebija labi.

puramalā joprojām stāv ūdens, tajā iemitinājies mežapīļu pāris. cerams neuzsāks ligzdot, jo tam ūdenim tur nav jābūt. tā tur parasti nav. tas kaut kad pazudīs. tikmēr dobēs kļūst jau par sausu un no nesen greiderētās ielas nāk drausmīgi putekļi. strazds aranžējis lakstīgalas dziesmiņu. brīžiem skan pavisam reāli, bet tad strazdīgas starpspēles nodod, ka nē, nav vis. iesēju zirņus, burkānus un pūķgalves. izstādīju no visādām nevietām kumelītes. siltumnīcā uzziedējusi pirmā tulpe un sadīguši redīsi. biju stallī. jau kādu miljono reizi ilgi un rūpīgi mēģināju izģērbt zirgu. joprojām vēl palika kārta ar ziemas kažoku. man patīk, ka staļļa apkārtnē mājo kraukļi. viņi ir skaisti. kaķis ar turpina mest spalvu. met un met un met un tā ir visur. vakariņās uzvārīju miso-dārzeņu buljonu, airfrajeroju kūpinātu tofu + avokado, wakame salāti, grauzdēts sezams, lociņi un udon nūdelītes. visu laiku nebeidzas alerģijas sajūta. knieš ap acīm. nesaprotu no kā. joprojām iet zosis. lucernas lauks šodien bija pilns ar viņu kakām.

Mamma teica, ka kaimiņiene teikusi, ka viņas draudzene teikusi, ka kaķu kolonijas vecis teicis, lai pasaka paldies meitenei, kas ārstējusi kaķi.

viena no lietām, kas man ļoti, ļoti patīk dzīvojot mazpilsētā ir, es nezinu kā to labāk pateikt - varbūt "pauzes laikā"?
visbiežāk tas notiek svētdienās vai svētku dienās, bet gadās arī parastās darbdienās. ir spoža diena, labi laikapstākļi, nav ne ļoti agrs, ne ļoti vēls. visai bieži tas ir dienvidū. it kā pats labākais brīdis, lai rosītos. bet ir pilnīgs un absolūts miers un klusums. neviens nekur nekustās, nestaigā, nekas neskan. varbūt melanholiski čiepst zvirbuļi, vai kādu retu trelli palaiž žubīte - bet pat putni ir klusāki, nekā parasti. varbūt, varbūt, varbūt kādā brīdī kaut kur tālu norūc kāda automašīna vai īsi ierejas suns. bet visādi citādi ir sajūta, ka laiks ir apstājies un viss ir apstājies un es esmu vienīgā visā pasaulē, kas staigā apkārt, kaut ko ņemas un rosās. visi pārējie ir uz brīdi izgaisuši vai aizmiguši. jā, vispār tas ir līdzīgi kā mēdz būt naktī, bet ir gaišs un diena un visam būtu jānotiek. bet pilnīgi vispār nekas nenotiek. tas reizēm ir īsāku brīdi, reizēm pat diezgan ilgi. un tad pēkšņi ir moments, kad viss atkal vienlaicīgi atsākas - kaut kur tālumā ierūcas motorzāģis un/vai zāles pļāvējs, pagalmā iznāk kaimiņi, pa ielu sāk staigāt cilvēki, klaigā un smejas bērni. nē, nu varbūt tas ir kaut kāds gličs un es regulāri iegličoju kaut kādā paralēlā universā. kas to lai zina. vakardien uz kādu vismaz stundu pēcpusdienā bija tāds brīdis. ļoti izbaudīju. tais mirkļos ir tāda medžik sajūta, kas man vienmēr drusku asociējas ar Reju Bredberiju.