*

1. decembris. ļoti, ļoti daudz sniega. snieg jau otro diennakti, gandrīz bez apstājas. man ļoti, ļoti patīk šāda ziema mazpilsētā. iesnigt baltā, mīkstā, pufīgā klusumā. patīk pamosties padzisušā mājā un kamēr K kurina plīti un vāra kafiju mokas kanniņā, izšķūrēt celiņu līdz putnu barotavai, iebērt sēkliņas un tad sēdēt pie virtuves loga, bieži vien kopā ar kaķi, skatīties kā snieg un, kā putniņi ņemas pa barotavu. pierakstīt naktī redzētos sapņus, izvilkt dienas kārti, dzert kafiju un just kā lēnām un maigi izplešas siltums no plīts. pēc tam iet tīrīt sniegu, iet pastaigāties uz Pilskalnu vai Parku vai doties uz stalli, lēkšot pa sniega laukiem, vai braukt uz kalnu slēpot. atgriezties mājās, kurināt krāsni, gatavot pusdienas. paēst, uztaisīt otro kafiju. atkal sēdēt pie virtuves loga, bieži vien kopā ar kaķi, skatīties kā snieg, kā putniņi ņemas pa barotavu un, kā pamazām satumst. manliekas, es mierīgi tā varētu vismaz mēnesi no vietas.
bet nevar. jāstreso un jāstrādā. man jau sen nepatīk Rīga vasarā, bet man laikam nepatīk Rīga arī (īstā) ziemā.