piezīmes no karantīnas

Posted on 2020.12.12 at 00:33
Tags: , , ,
ceturto vakaru pēc kārtas (sākās tai dienā, kad bija spkc zvans) vienā brīdī gar kauliem paložņā vēsums - izmēru temperatūru - ir ~37.2, bet apm divu stundu laikā pazūd. visādi citādi jūtos labi, kamēr bija saule - pat visai moži. ēdiens garšo, smaržas jūtu, iesnu nav, klepus nav, bezspēka nav. hvz - varbūt man ir kovids vieglā formā, varbūt hvz kas cits. katru dienu, kad esmu izkasījusies no gultas, ejam ~7 km pastaigā kaut kur uz mežu (to var visai drīz sasniegt ejot praktiski visos virzienos no mājām). šodien, piemēram, mežā aiz Klievja un Cērtenes pilskalna atradām tādu iespaidīgu kalnu ar izcirtumu. nu tādu, uz kura varētu krīvu krīvu templi sliet. dabūjām mašīnu no servisa. bez kontakta. bija pilnīgi izjucis ģenerators. taisu visko ēst - piemēram, vakar pirmo reizi mūžā uztaisīju debesmannā. pēc sastāvdaļām likās, ka būs ok daudzums, bet rezultātā sanāca milzīga māla bļoda pilna līdz malām ar debesmannu. vēl aģentūras salātus, gruzīnu lobio nigozit, dārzeņu podiņus cepeškrāsnī utt. K beidzot sagaidīja cīgas, ko grupasbiedrs sūtīja ar omnivu. vietējais topiņš piegādā pārtiku un alko, bet cīgas nē. ilgojos pēc zirdziņa. viņš šodien bija bez manis aizbraucis uz Valmiermuižu izkustēties. ar staļļa saimnieces vīru. esot gājis labi, tik zirdziņam gribējies ātrāk, augstāk un vairāk. šodien uzpeldēja brālis. ar saviem kovid neeksistē un antimaskistu murgiem un konspirāciju teorijām. ļoti, ļoti noguru no tās sarunas. ļoti centos turēties rāma un pēc iespējas neiesaistīties un kaut kā turēt savu robežu. neteiksim gan, ka viņš to tā līdz galam respektē. piesauca matriksu un tableti - skaidrs, ka esam apēduši dažādas tabletes un es esmu tajā muļķu pusē. bet varbūt tieši to viņam arī vajadzēja - sajūtu, ka viņš ir redzošs un es esmu aita. miglaini atceros, ka kaut kādā valodā inese nozīmē aita. ļoti labi. lai esmu aita, tikai lieciet mani mierā ar tiem murgiem. visādi citādi gribas kko radošu darīt, bet nevaru izdomāt ko. kko trinos, trinos līdz tā arī neizdomājusi apsēžos pie kompja un pazūdu internetā. rakstīt negribas un taisīt ziemassvētku kartītes arī nē. bija tā doma par Līgu ph3 zsv dziesmu, bet K mūzikas pričendāļi 1d palika mēģu telpā, jo bija plānots tur vēl šonedēļ būt. ļoti priecājos, ka Rikardo pie mums atnāca. ko mēs bez viņa tagad darītu? biju jau sākusi rakstīt šeit slavinošu postu par viņu, bet uzradās tas brālis un visa iedvesma novīta. kādu dienu uzrakstīšu. par Rikardo - lielu, lēni plūstošu, omulīgu un saulainu meduslāsi kaķa kažokā. joprojām ilgojos pēc īstas ziemas. aizvakar čaļi uz Klievja jau spēlēja hokeju. bet gribas sniegu, gaismu, baltumu.
jo vairāk par visu man patīk gaisma.
tas īsumā arī viss.

oktobris

Posted on 2020.10.05 at 01:05
Tags:
visa šī nedēļa bija pilnīga elle, bet pagājšsvētdien bija skaista diena. ar mammu ārā paēdām pusdienas. neznokurienes parādījās Vilnītis un uzleca uz beņķa starp mums. es viņu lēni glaudīju, skatījos un domāju - cik gan trausls ir tāds mazs kaķītis. pirmdienas rītā es iestūķēju viņam rīklē attārpošanas tableti un aizbraucu uz Rīgu. pēcpusdienā viņu notrieca mašīna. viņš palika guļot ielas vidū, izstiepta lēciena pozā. esot bijis daudz asiņu. drīz pēc tam kāds vecāks kungs piestāja un nocēla viņu ielas malā. tur viņš gulēja līdz otrdienas rītam. mēs to nezinājām. mamma bija izlēmusi mums neteikt, ka viņš jau divas naktis nav bijis mājās. droši vien cerēja, ka atnāks un negribēja mūs uztraukt, zinādama, cik traki mums iet darbā. trešdien no rīta to izspļāva tētis. man uzreiz likās, ka viss ir ļoti slikti. sazvanījām kamiņieni, kura jau bija izstaigājusi visas apkārtnes mājas un pārbaudījusi, vai nav nejauši ieslēgts kādā šķūnī. nebija. ieliku postu Smiltenes FB grupā un praktiski uzreiz bija ziņa, ka pirmdien netālu no mūsu mājām redzēts notriekts ļoti līdzīgs kaķis. atrakstīja arī sieviete, kas pastāstīja, ka komunālais dienests kādu laiku uzglabā notriektos dzīvniekus saldētavā. viņa tur pavisam nesen bija atradusi savu Loti. sazvanījām komunālo dienestu, noskaidrojām, ka tāds kaķis ir savākts un sarunājām, ka kaimiņiene vakarā aizbrauks atpazīt. atpazina.
vakarrīt aizbraucām pakaļ. bez viņa tur bija vēl vairāki kaķīši. atvedām mājās, izķeksējām no melna miskastes maisa un apglabājām laukumiņā starp vecāsmammas pojenēm, ķirsi un lielo jasmīnu. turpat blakus beņķim, uz kura sēdējām pusdienojot. zem lampiņām.

manā dzīvē ir bijuši vairāki ļoti mīļi kaķi. arī jaunais kaķis ir mīļš un esmu paspējusi viņam pieķerties. un man nekad ne par vienu dzīvnieku nav licies, ka tas ir vienkārši/tikai kaķis vai vienkārši suns vai vienkārši zirgs. bet Vilnītim bija pavisam cits mērogs. viņš bija mazs kaķītis, ar bezgalīgi lielu auru. daudziem, kas bija viņu redzējuši tikai bildēs, likās, ka viņš ir ļoti lielizmēra kaķis. bet, nē, pavisam maziņš, viegliņš un nekad ar lieko svaru. ķēniņdēls no kšatriju varnas. ātrs, ass, precīzs, izveicīgs, ar milzīgu harizmu un gribasspēku, augstprātīgs, neiecietīgs, lepns, majestātiski labvēlīgs, ļoti, ļoti skaists un gudrs. drosmīgs un bezbailīgs. pārgalvīgs. ar caururbjošu skatienu un ļoti koncentrēts. apbrīnojams. un viņam bija tikai 7 gadi.

pasaulē nav nekā skaistāka par Vilnīti un maiju. Vilnīša vairs nav, bet līdz maijam - bezgalīgi tālu.
paldies visiem par līdzjūtībām un atbalstu.

Posted on 2020.10.02 at 01:55
Tags: ,
Viss, ko man gribas ir peldēt biezā, bezgalīgas mīlestības miglā. Pelēkā, mīkstā un siltā - kā Vilnīša kažoks.

Vai vismaz kripatiņu tās sajūtas, ka, ja es tiešām, tiešām visu palaistu vaļā un kristu - mani kāds noteikti noķertu.

Posted on 2020.09.30 at 14:32
Tags:
Vilnīti nobrauca

septembris

Posted on 2020.09.17 at 00:51
Tags: , ,
deviņos no rīta Cēsīs dabūju deviņus divniekus tehniskās apskates cedelē.
pārbraucu mājās, nolasīju avenes, cik nu bija gatavas, novācu vēl šo to, kam varētu skādēt rīt solītā apokalipse, pagulēju 25 min, nopeldējos Klievī (ūdens virskārta pat likās silta) un braucu uz pirmo sapulci jaunajā kabinetā. tur ir diezgan jauki. pēc sapulces pāris stundas melanholiski klīdu pa Akropoli, domājot par kostīmiem, kurus vajag topošajai izrādei, bet īsti nav skaidrs kādus un budžeta arī īsti nav, bet līdz pirmizdrāzei atlikušas 2 nedēļas. nopirku sev jaunu mugursomu un braucu atkal atpakaļ uz provinci. drausmīga tumsa visapkārt un ir vēl tikai septembris. kaķi jau gaidīja pie durvīm. jaunais kaķis laikam spēj (un vēlas) apēst neierobežotu daudzumu slapjās barības (un viņš pāris stundu laikā pēc uzlikšanas padirsa savu fancy atstarojošo kaklasiksniņu).

tik daudz kam vajag piķi.

es pis to pieaugušo cilvēku dzīvi.

septembris

Posted on 2020.09.10 at 17:58
skan: podkāsts par šamanismu
Tags: ,
šodien pirmo reizi šosezon iekurināju krāsni.
un uzliku abiem kaķiem atstarojošas kaklasiksniņas.
trīs dienas nav sanācis peldēt.

septembris

Posted on 2020.09.03 at 23:37
man:: rīt agri jāceļas un jābrauc
Tags:
citās ziņās. es jau kādu laiku taisījos rakstīt gaudulīgu postu par to, kā man lūzt sirds, ka Vilnītis jāved atpakaļ uz Saļiku pie vecākiem. viņam BEIDZOT sāka ataugt kažoks un ir tik forši, ka viņš te ir un viņam te patīk. bet mums sākās darbs, trakā braukāšana un vairākdienu prombūtne un nevar jau viņu tā vienu atstāt.
bet tad, lai visu padarītu vēl sarežģītāku, mums uzradās otrs kaķis. tāds klasiski ruds, mazliet kautrīgs, bet ļoti saulains un itālisks. tāpēc nosaucu viņu par Rikardo. atnāca un vienkārši ievācās. ir kārtīgs un pieklājīgs, izskatās jauns, bet nav vairs kaķēns. naktīs nāk gulēt iekšā uz dīvāna, pa dienu arī ir tepat apkārtnē, palīdz man dārzā, visu pēta un brīnās un iesaistās. par brīnumu Vilnītim viņš neriebjas. viņi vienkārši saostās un pārējā laikā pārsvarā viens otru ignorē. es daudzmaz zinu visus apkārtnes regulāros kaķus, bet šāds nebija iepriekš manīts.
cik izdevās ievākt info, esot parādījies rajonā mazliet vairāk nekā pirms mēneša un dzīvojis krūmos. drusku piebarojis kaimiņienes kaimiņš, bet viņam pašam 2 ne visai draudzīgi kaķi. kaimiņiene bija ielikusi Smilčas FB grupā - tur tika izteikti minējumi par viņa dzīvesvietas adresi, kas neatbilda īstenībai.
tagad man ir divi kaķi un vēl lielāka nesaprašana, ko darīt ziemā, kad vairākas dienas nebūsim mājās.
kamēr bijām Padurē, bijām atstājuši logu šķirbā un kaimiņiene nāca viņus uz lieveņa barot un pārbaudīt kā viņiem iet. rītdien mana mamma uz pāris dienām atbrauks. aukstā laikā atstāt logu vaļā īsti nav variants (garš stāsts, bet īsumā - mājas atslēgas negribas kaimiņienei dot) un mammai ar ir sava dzīve un viņa droši vien labprātāk auklētu mazbērnus nevis kaķus.

maijs

Posted on 2020.05.02 at 16:19
Tags: ,
maijs ir mans mīļākais mēnesis, tāpēc es nolēmu, ka pohui, lai vai kas, es jutīšos labi. t.i. turēšos pie tādām izvēlēm, kas veicina jušanos labi ilgtermiņā, nevis, piemēram, vienas čipsu pakas garumā. galu galā uz darbu nav jāiet un man ir visas iespējas izbaudīt maiju kā vien vēlos (nu, ja neskaita sēdēšanu pilnās bāru terasēs glāsmaini siltos un smaržīgos maija mijkrēšļos). aprīlis nebija pārāk labs, bieži jutos inerta, apātiska, drūma un anksīga.
vakar sāku rakstīt tādu garāku pandēmijas dienasgrāmatas postu, kā man ir gājis un iet dažādās dzīves frontēs, bet pašai palika garlaicīgi un pārtraucu.

pagājusī nakts gan bija īsts izaicinājums labai jušanai - vīrs bija pārkurinājis krāsni, es nevarēju pagulēt, nebija, ko elpot, bet Vilnītis pārvērtās par Rakšasu un neganti lēkāja mums pa galvām. es viņu vienreiz, samiegojusies, ar aizvērtām acīm un vienu, asu, precīzu rokas kustību (un visai neapzināti) atsitu kā tenisa bumbiņu. viņš aizlidoja, uz brīdi apvainojās, es sāku laisties miegā un tad viņš atkal atsāka. arī loga atvēršana un svaigs gaiss nelīdzēja iemigšanai. tāpēc piecēlos saullēktā un nogāju 8,6 km apli pa savu pasaulē skaistāko mazpilsētu. atnācu mājās, pagulēju un tagad jūtos kā no mēness nolaidusies. liekas, ka tikko tikai diena sākusies, bet ir jau gandrīz pieci.

aprīlis

Posted on 2020.04.20 at 22:50
Tags: ,
es, tātad izskatījos šo un tā, ka mums mājās tagad arī ir kaķis, nolēmu, ka jāpasūta internetā puzle, lai varētu gūt līdzīgu pieredzi.
izdevās!

p.s. neesmu likusi puzli 20+ gadus un kopā ar kaķi - nekad.

aprīlis

Posted on 2020.04.16 at 17:48
Tags:
Vilnītim ir alerģija. visdrīzāk no blusu siekalām. viņš ir praktiski puspliks - visa aizmgures daļa, izņemot asti. vēl viņam nav labi nieru rādītāji. un pirms pusotra mēneša bija arī plaušu karsonis. sāksim tagad ar alerģiju, uzlikām Foresto siksniņu, iešpricēja kortikosteroīdus, lai nomierinātu niezi un ādu, pēc 2 nedēļām mēģināsim dabūt čuras analīzēm un varbūt uztaisīt nierēm sonogrāfiju. Vilnītim ļoti gribas iet ārā, bet ārā ir auksts un slapjš un vējš un viņš ir tik puspliks, ka mums bail no vēl viena plaušu karsoņa. būtu labi, ja viņš būtu ar mieru ēst vitamīnus un normālu barību.
tā jau kaķītis šajā namiņā liekas īstā un dabiskā lietu kārtība, bet, kad būs jāatsāk braukāt uz darbu, gan jau Vilnītim būs jāpārceļas atpakaļ uz Salaspili.

aprīlis

Posted on 2020.04.13 at 20:44
Tags:
vakar aizbraucām pakaļ Vilnītim. kamēr nav jāiet uz darbu, dzīvos pie mums. diemžēl viens no galvenajiem iemesliem ir viņa veselības stāvoklis. ceru, ka šajā mazpilsētā būs foršs vets. ja nebūs, brauksim uz Valmieru.

janvāris

Posted on 2020.01.06 at 23:57
Tags: ,
gads atkal sākas ar nāvi. pagājšnakt redzēju dīvainu sapni, kurā piedalījās gan vecāmamma, gan tetamamma - abas manas nu jau sen mirušās vecmāmiņas. un šodien Nikolajs atkal satika Radžu. Nepaspēju atvadīties.


janvāris

Posted on 2017.02.06 at 00:24
skan: Underworld - Two Months Off
Tags: , ,
random janvāris )

janvāris

Posted on 2017.01.15 at 10:58
Tags:
man sāk likties, ka Ramzess (viens no diviem komunālajiem kaķiem) ir pārcēlies uz dzīvi pie mums. čemodānus gan nekur neredzu, bet viņš jau 2 naktis ir nogulējis pie mums, pa dienām uz brīžiem iziet un tad atkal atgriežas. es vispār pieturos pie tā, ka mēs viņus nekādā gadījumā nebarojam, bet vakar viņš likās tik izbadējies, ka es salūzu un izvilku vienu (un vienīgo) Vilnīša neapēsto glauno konservu, kas bija mājās. nu vismaz Ramzess nešmurgājās, norija visu pa tīro un kārtīgi izlaizīja bļodu. tā vispār viņš ir mīlīgāks, nekā bija iepriekš dzirdēts par britu zilajiem. skatiens gan tāds drusku krīpī.

Oktobris

Posted on 2016.10.28 at 12:16
Tags:
Trīne ir prom.

Es pirmdien paspēju no viņas atvadīties, bet ir kaut kā diezgan bēdīgi. Viņa bija jocīgs kaķis. Likās, ka vienmēr ir pa pusei šajā, pa pusei tajā (lai ko tas arī nenozīmētu) pasaulē. Jo vecāka kļuva, jo arvien vairāk likās tajā pasaulē. Bailīga, mežonīga, bet vienlaikus pārpasaulīgas mīlestības un gaišuma pilna. Budistiski piedodoša, pieņemoša un līdzcietīga. Izcila māte un izcila medniece. Savvaļas kaķenes metiena mazākais, bailīgākais un nedrošākais bērns. Un, kaut kādā ziņā pēdējā dzīvā saite ar manu vecomammu.

oktobris

Posted on 2016.10.25 at 16:46
Tags: , ,
aizvedām Vilnīti atpakaļ uz Salaspili. viņš nav piemērots dzīvoklim, viņam te bija drausmīgi garlaicīgi. spēlēties ar mantiņām viņš atteicās ar skatienu - "es neesmu nekāds zīdainis, tu ko" un, tā jau ir jā, kāpēc gan lai kaķis, kurš ķer žurkas un pa naktīm dzīvojas ārā, pēkšņi gribētu tupēt dzīvoklī un spēlēties ar mantiņām.
pagājšsestdien viņš (manuprāt, no stresa) saslima. visu dienu notupēja zem gultas, bet, kad izlīda, izrādījās noraudājies un nopuņķojies, ar burbuļojošu elpu. svētdien no rīta vedām pie veta.
pa dienām jau viņš uzvedās pavisam jauki - gulēja, staigāja apkārt, draudzējās, kārtīgi nokārtojās kastītē, cimperlējās ar ēdienu utt. - viss, kas kaķim pieklājas. bet naktīs brēca pie ārdurvīm, karājās atslēgu saišķī, plūkāja kājslauķi vai drūmi skatījās pa logu.
baigi tukšs tagad dzīvoklis liekas.

vēl, izskatās, ka Trīne kaut kad ļoti drīz jāeitanizē. viņai ir audzējs vēderā, visa tāda uzpūtusies, milzīga, grūti staigāt. atvadījos no viņas. jācer, ka vecāki drīz saņemsies to nokārtot.

Nikolajs gan pilnīgi parasts un normāls. mīļš, ar īgnu seju, resns, smags un slinks. nelikās pārāk priecīgs par Vilnīša atgriešanos.

Radžiņa tāda tīri neko, bet ar tām pakaļkājām nav baigi labi. ātri piekūst un gaita nav tīra.

oktobris

Posted on 2016.10.05 at 11:02
Tags:
+ atkal dzīvot kopā ar zvēru ir tik brīnišķīga sajūta;
+ Vilnītis bez liekiem jautājumiem vai nesaprašanas uzreiz saprata, ka kaste ar kokskaidu granulām ir tualete. āra kaķim, kurš līdz šim darīšanas kārtojis smiltīs vulgaris - nav slikts rezultāts;
+ pagaidām neizrāda nekādu interesi par dzīvokļa vai puķupodu demolēšanu;
- sāk manāmi garlaikoties. parastās dzīvokļa kaķu izklaides tādam āra piedzīvojumu meklētajam liekas muļķīgas un bērnišķīgas - "savai bumbiņai pati vari skriet pakaļ";
- vecāki viņu sabojājuši ar lētajām paciņām (kitkat, viskas). negrib ēst labos, glaunos konservus. pagaidām neatliek nekas cits, kā pirkt tos sūdus, jaukt ar labajiem konserviem un lūgties, lai ēd;
- vakar, kad nācu mājās no skolas, šams neticamā ātrumā katapultējās no dzīvokļa. ārā, kā ārā, viņš nebūtu ticis, bet ļoti negribējās viņu ganīt pa pagrabu (vairākas plašas, tumšas un aizkrautas telpas), tāpēc priecājos, ka sagrābu viņu jau apmēram 1. stāvā.

man ir divi plāni B, gadījumam, ja Vilnītis ļoti nespēs iedzīvoties -
B.1. ieviest otru kaķi no patversmes, lai viņi var garlaikoties divatā;
B.2. nopūsties un atgriezt Vilnīti Salaspilī, paņemt no patversmes jau pieaugušu kaķi, par kuru zināms, ka iepriekš dzīvojis dzīvoklī.

oktobris

Posted on 2016.10.03 at 20:26
skan: Hildur Guðnadóttir
Tags: ,
sestdien zirdziņš ievācās jaunajā barā. līdz šim viņš, ierobežoto ganību dēļ, dzīvoja blakus pļavā kopā ar diviem kaimiņa zirgiem. sākumā viss likās neticami mierīgi, bet tiklīdz es aizbraucu mājās, sākās razborkas - viņa vecie draugi nosprieda, ka ķēves tomēr svarīgākas par vecu draudzību un sāka manu zirdziņu dzīt prom no bara. šodien atvedu Vilnīti uz Rīgu. redzēs, kas no tā sanāks, jo viņš tomēr ir baigais āra kaķis. pa ceļam būrī brēca, bet kā ienesu iekšā un izlaidu no būra, tā bez liekām ceremonijām un iedziļināšanās apstaigāja dzīvokli, nīgri apošņāja glauno konservu bļodiņā un aizgāja uz guļamistabu mazgāties un gulēt.

augusts

Posted on 2016.08.03 at 12:53
Tags:
kaķu epopeja turpinās. tikko neizturēju, ka kāpņutelpā ļoti ilgi bļauj kaķis. atveru durvis - pie tām sēž otrs kamiņu kaķis (nu tas, kurš vakar nebija ciemos) un pieprasa tikt ielaists. tagad nenormālā sajūsmā tinas un vijas ap mani.

augusts

Posted on 2016.08.02 at 22:28
Tags:
viens no pagājušās nakts viesiem sēdēja pie mūsu dzīvokļa durvīm vēkšēdams, kad Kārlis nāca mājās. tagad viņš jau kādu laiku veic skrupulozu dzīvokļa inspekciju un atkal negrib iet prom. raida arī zīmīgus skatienus ledusskapja virzienā, bet tur nav pilnīgi nekā, kas varētu noderēt par ēdienu kaķim.

Atpakaļ 20