*

es tik te rakstu melanholisku Grīnbergu spamu, bet īstajā dzīvē viskautkas notiek un tas ir tik intense, ka negribas tajā intensitātē kavēties un vēl par to rakstīt. nav, tā, ka akurāt slikti, vienkārši tāds ļoti blīvs periods.

šajā sakarībā likās interesants pagājšnakts sapnis. detaļās neiedziļināšos, jo kuram gan tās interesē, bet bija jābēg no slepkavas. tāda kankaraina, urlīga vīrieša, kas likās truli ļauns un vispār bez apziņas. pirmajā reizē izbēgām, bet tad viņš mūs atkal atrada un lauzās iekšā telpā un nebija vairs iespējams noturēt durvis un viņš jau nāca iekšā. likās, nu viss cauri ir, bet tad es sāku domāt - hmm, bet šis taču ir mans sapnis. es pieskāros viņam ar roku un sirsnīgā, līdzjūtīgā balsī sacīju - kas Tev noticis? vai var Tev kaut kā palīdzēt? vīrietis atkāpās pāris soļus atpakaļ un vienkārši izgaisa.
varbūt tā bija persona, kas pirms pāris mēnešiem noslepkavoja rūķi. t.i. man pirms pāris mēnešiem bija sapnis, kurā tumsā skrēju pa tramvaja sliedēm un aiz kaut kā aizķēros - pacēlu to, aiz kā aizķēros un izrādījās, ka tā ir nocirsta rūķa galva.

aizvakar no rīta braucu uz treniņu. ja neskaita pāris klusus, bet neierastus trokšņus bedrēs netālu no pagrieziena uz grantinieku, neko neparastu nejutu. 20 min pēc ierašanās stallī tika pamanīts, ka volvo ir pilnīgi, pilnīgi mīksta pakaļējā riepa. ar staļļa saimnieces tēta palīdzību uzliku zapasku bet viņa neizskatījās tāda ļoti pārliecinoša garākam ceļam (es saprotu, ka viņa tam arī nav domāta, bet ar forda zapasku, esmu nobraukusi diezgan garus gabalus). sarunāju, ka kamēr esam treniņā K atbrauks un samainīs mašīnas, jo man pēc treniņa bija jābrauc uz Rīgu un naktī mājās. atbraucām no treniņa, iekāpu fordā (kariete bija pārvērtusies par ķirbi) un braucu uz darbu. turpat netālu no Valmieras, apdzenot fūri, dzirdēju ne visai skaļu paukš. pirmais, kas ienāca prātā - sprāgst riepa, tūlīt būs dirsā, bet nekas nenotika. tikai mašīnai pazuda jauda. karoč, atkal nokrita kaut kāda tā gaisa padeves šļauka. fordam šī problēma ik pa laikam ir bijusi jau kopš mūsu attiecību pirmsākumiem, vismaz tas nav nekas traģisks un servisā to uzsprauž atpakaļ pa ~dešuku. bet nu, jā esot ceļā tas nav nekas patīkams. pa līdzenu ceļu nekāda vaina, bet tiklīdz sākas kalns, tā atliek vien rezignēti vērot kā visai strauji krītas ātrums (un ignorēt to kā visi aizmugurē braucošie mani džadžo) un īsti nepalīdz nekāda mešana zemākos pārnesumos. nu drusciņ, drusciņ palīdz. mājupbraucot, Amatas kalnā uzkūlos ar trešo ātrumu un kādiem 60 km/h, lai gan lejā krietni ieskrējos. volvo riepā tika atrastas divas naglas. diez kaut kur uz ceļa vai dāvana no jumta cilvēkiem - viņi tā arī ne ar kādu magnētiņu ap māju nenostaigāja, esmu salasījusi saujām naglu, bet kurš tad var grubuļainā un daļēji zāļotā placītī, kur stāv mašīna, visas atrast un ieraudzīt.

pagājšnakt sapnī redzēju, ka braucu invalīdu ratiņos uz autobusa pieturu - pa šosejas malu piķa melnā tumsā. pēkšņi man blakus apstājas milzu fūre bez gaismām. tā ir mani pamanījusi un apstājusies, ja nu es gadījumā vēlos šķērsot šoseju. es nevēlējos, vien vicinājos ar rokām, cerībā, ka fūres vadītājs sapratīs, ka brauc bez gaismām un ieslēgs tās. neieslēdza. tā fūre bija vēl tumšāka par nakti. citā nesenā sapnī četras reizes noķēru un atvedu atpakaļ izbēgušu jaunzirgu. un rīkoju ballīti sterili izbetonētā pagrabā bez izejas un bez logiem.

man liekas manī vienlaicīgi ir milzīga vēlme sastingt un nekustēties un kaut kāda akumulējusies apspiesta un apslāpēta enerģija, kas pamazām kļūst aizvien sprādzienbīstamāka. ļoti negribas kaut kādā brīdī attapties kā fūrei kas bez gaismām traucas pa šoseju naktī. negribas būt invalīdu ratiņos un negribas arī būt jaunzirgam, ko atkal un atkal iespundē stallī vai dzīvot/līksmot pagrabā bez izejas un logiem.

kārtis teica, ka atbilde ir traukā un apokalipsē.

Man pēdējos gados regulāri ir jocīgi sapņi. Tie ir spilgti un gari un es it kā pat viņus atceros, bet manas smadzenes nespēj to ielikt kaut kādā naratīvā un es nespēju viņus pierakstīt, pat kā apziņas plūsmu ne. Viņi notiek kaut kur ļoti, ļoti tālu vietās, kur nomoda dzīvē nekad neesmu bijusi, bet sapņos viņas liekas pazīstamas un normālas. Kaut kādā mērā tās vietas asociējas ar Vidējiem austrumiem - tur ir smilšains, tuksnešains, klinšains un ļoti gaišs. Tikpat labi Izraēla vai Irāna vai jebkas tamlīdzīgs - dzīvē nekad neesmu tajā reģionā bijusi un neesmu arī par to galu baigi interesējusies. Tur ir arī cilvēki, ar kuriem komunicēju un, kuri sapnī ir pazīstami, bet kuriem nav pat līdzīgu parastajā pasaulē. Sapņi ir gari, ar daudz darbībām, kuras sapņojot, protams, liekas pilnīgi loģiskas. Pēc šiem sapņiem mostos nogurusi, kā atgriezusies no tāla ceļa.

Ja parastos sapņus nav problēmu pierakstīt un mēģināt paanalizēt wannabe jungiāniski vai ar dream tending pieeju, tad ar šiem no way. Kad mēģinu, tad sajūta, ka priekšā tāda kā caurspīdīga siena un smadzenes vienkārši griežas tukšgaitā.

gads atkal sākas ar nāvi. pagājšnakt redzēju dīvainu sapni, kurā piedalījās gan vecāmamma, gan tetamamma - abas manas nu jau sen mirušās vecmāmiņas. un šodien Nikolajs atkal satika Radžu. Nepaspēju atvadīties.

Sapnī redzēju baltu krokodilu, kas dejoja pa apli un to sauca "baltā krokodila deja"

pagājšnakt sapnī redzēju Mensonu (viņš uzstājās kaut kādā pagalmā uz no dēļiem sanaglotas skatuves un viņu klausījās vien daži cilvēki) un tagad ziņās rakstīts, ka viņam koncertā uzkritusi skatuves dekorācija

draugi, lai gan es pagājšnakt sapnī nozagu zelta ķēdīti, par kuru man pēc tam bija jāatmaksā 850 eur, es šodien esmu paveikusi arī ko derīgu. es beidzot iztaisījos izmēģināt savā galvā tapušo vegānisko "biezpiena" sieriņu recepti un jūtos ar to apmierināta.

( visai aptuvena sieriņu recepte ar ilustrācijām )

pagājšnakt sapnī dziedāju. sajūta bija tik reāla, ka moka ziņkāre vai es nedziedāju pa īstam. bet Kārlis gulēja savā ierasti ciešajā miegā un neko nav dzirdējis. nogulēju kaukādas 13h pēc praktiski negulētās nakts Saldū.

+ dīvaini, bet es pēc svētkiem sveru par kg mazāk nekā pirms.

diezko nozīmē, ja saulgriežu nakts sapnī saņem divas mīlestības vēstules, no divām dažādām personām, no kurām neviena nav laulātais draugs.

pirms 2-3 naktīm redzēju vienā naktī divus sapņus par avārijām. nebija gan nekas gaļains un asiņains, bet ar nepārprotamu manu iesaistīšanos. vakar pirmo reizi piecu gadu laikā noskrāpēju sānu teātra vārtrūmē un pašķaidīju spoguli. tad skaitās, ka man tagad jāgaida tā otra avārija arī?

tā vispār es vairs nevaru pabraukt ar golfu. mašīnu, kas braucot slāpst nost (nu kaut vai, kad noņem kāju no gāzes, vnk samazina ātrumu vai bremzē. slidenā laikā pagriezienos tas vispār ir ļoti "jautri", jo noslāpstot atslēdzas stūres pastiprinātājs), ķurai reizēm ir gandrīz neiespējami ielikt pirmajā ātrumā (otrajā arī mēdz būt grūti), no kuras regulāri izgaist eļļa, kam nav salona spoguļa, nestrādā aizmugurējā ščķotka un, kam krīt nost ātrumkloķa gala bumbulis (apakšā ir tāds abrazīvs izbīdījumus, kuru vairākas reizes esmu līdz asinīm iecirtusi rokā, cenšoties ielikt pirmajā. un tas bumbulis ir vairākkārt līmēts klāt ar divkomponentu līmi). karoč, kad mēs tiksim līdz golfa pārdošanai - nepērciet viņu. nu, ja es līdz tam nepaspēšu viņu samīcīt otrajā, sapnī solītajā, avārijā.

sapnī redzēju, ka sāku strādāt par ģērbēju Dailes teātrī

es saožu tavu vientulību. tā viegli ož pēc dzimumorgāniem un ceriņiem un nēsā plastmasas masku, zem kuras tās seja ir mūždien sasvīdusi. sveloša, kā sirseņa dzēliens, kā vīrieša sēklas garša. kā vienmēr, neaicināta, tu iemaldies manā bērnības zemē, krīti histērijā, graizi savas rokas, sagriez arī manējās. asinis, visur asinis, visi mani brūni svārki, ar tām joda asinīm un, tad nāk mana vecāmamma un saka - bērniņ, man liekas ir atkal jāsauc ātrā palīdzība. bet no visiem pakšiem mierīgi un rimti smaida nāve.

vienā no laivu brauciena naktīm es sapnī redzēju, ka KKF iedeva man 200 EUR par maniem bērnības zīmējumiem.

r) vakarnakt pirmo reizi mūžā piededzināju rīsus;
ē) Kārlis mūsistabā uz grīdas atrada milzonīgu, asinis sarijušos ērci;
i) bijām ĢIT uz izrādi "Heavy metal". man nepatika. bija kaut kādas foršas vietas, bet kopumā nepatika;
r) Radžai vakar palika 6 gadi;
s) nosapņoju šausmīgi garu, sarežģītu un detalizētu sapni par labo burvi (veca indiāniete) un ļauno burvi (kaut kas tumšs un nekonkrēts). bija ļoti spraigi un bailīgi.

ir sasniegts next level nevarēšanā no rīta pamosties/piecelties - jau otro rītu pēc modinātāja aizmiegu un sapņoju, ka esmu viegli, bez problēmām piecēlusies un esmu par to pilnīgā sajūsmā.
kāda būs nākamā stadija? ka es nemodīšos vispār un visu atlikušo dzīvi pavadīšu sapnī?

veļu laiks ta kā vēl nebūtu sācies, tāpēc nesaprotu aiz kam man pēdējā laikā tik bieži sapņos rādās mirušie vecvecāki. šitonakt pie tam redzēju visus trīs vienlaicīgi. sižets ar nebija no pozitīvākajiem.

sapnī redzēju, ka Rīga dega. milzīgiem uguns vāliem. viss centrs toč nodega.

( gārnis )

jocīgi. šodien apritēja gads, kopš es ar Radi esmu pazīstama. un kopā. pavadīju brīnišķīgu dienu ar viņu un citiem Dabas zirgu iemītniekiem, atbraucu mājās un uzzināju, ka pirms divām dienām kritusi Upene. sirmais sapņu zirgs, kurš atgrieza manī ticību bērnības ilgām pēc zirgiem.
pāris dienas atpakaļ redzēju viņu sapnī. neatceros ko, tik pamodos no rīta un zināju, ka naktī bija Upenīte atnākusi. vecā, mīļā, mīļā, gudrā ķēve.



vai es neteicu, ka februāris ir viens pretīgs mēnesis?

nepietiek jau ar to, ka ir elles spelgonis, trešā progonoze jau vismaz nedēļu (izskatās, ka barometrs labprāt uzrādītu vēl augstāku atmosfēras spiedienu, nekā rāda šobrīd, bet nav vairs iedaļu), vēl arī pilnmēness nāk. notresījos visu nakti pa gultu kā lietuvēna apsēsta un skatījos visādas bezjēdzības. murgus nē, nekas baigi briesmīgs nebija, tikai un vienīgi nebeidzama, nogurdinoša bezjēdzība. jāatzīst gan, ka aizpagājšnakt sapņoju ko ļoti skaistu - metu ārā visādus krāmus un pēc tam piesnigušā dārza viena pēc otras uzplauka visādas krāsainas un liegas puķītes.



un kad Kārlis gāja uz darbu, Golfiņš nepieleca. kad man būs jāiet, mēģināšu vēlreiz. ļoti ceru, ka izdosies.