*

Man pēdējos gados regulāri ir jocīgi sapņi. Tie ir spilgti un gari un es it kā pat viņus atceros, bet manas smadzenes nespēj to ielikt kaut kādā naratīvā un es nespēju viņus pierakstīt, pat kā apziņas plūsmu ne. Viņi notiek kaut kur ļoti, ļoti tālu vietās, kur nomoda dzīvē nekad neesmu bijusi, bet sapņos viņas liekas pazīstamas un normālas. Kaut kādā mērā tās vietas asociējas ar Vidējiem austrumiem - tur ir smilšains, tuksnešains, klinšains un ļoti gaišs. Tikpat labi Izraēla vai Irāna vai jebkas tamlīdzīgs - dzīvē nekad neesmu tajā reģionā bijusi un neesmu arī par to galu baigi interesējusies. Tur ir arī cilvēki, ar kuriem komunicēju un, kuri sapnī ir pazīstami, bet kuriem nav pat līdzīgu parastajā pasaulē. Sapņi ir gari, ar daudz darbībām, kuras sapņojot, protams, liekas pilnīgi loģiskas. Pēc šiem sapņiem mostos nogurusi, kā atgriezusies no tāla ceļa.

Ja parastos sapņus nav problēmu pierakstīt un mēģināt paanalizēt wannabe jungiāniski vai ar dream tending pieeju, tad ar šiem no way. Kad mēģinu, tad sajūta, ka priekšā tāda kā caurspīdīga siena un smadzenes vienkārši griežas tukšgaitā.