*

Zirgs būtībā izmanto Tavu mīlestību pret viņu, pielabinās un sadarbojas. Bet tas viss notiek ar vienu mērķi - zirgs beigās vai nu iesper, vai nu iekož. Man zināms gadījums, ka vienai sievietei zirgs izkoda trapeces muskuli. Es saprotu, ka zirgi ir mīļi, jūtīgi radījumi, tā visi zirgmīļi apgalvo, ka viņiem mīkstas lūpas, ka viņu psihe ir smalkāka kā cilvēkam un tā tālāk, bet tici man, zirgi ir nevaldāmi monstri, kurus vajadzētu aizliegt. Dīvainā kārtā zirgi ir legāli, bet alkohols pēc 22:00 - ne.

zirdziņš mani šodien ļoti, ļoti iepriecināja. bez segliem aizjājām uz karjeru plunčāties. stipri šaubījos, ka pierunāšu zirgu tur kāpt iekšā. jo a) zinu stāstu, par to, ka zirga iepriekšējais jātnieks reiz gribējis viņu pierunāt kāpt kaukādā ūdenstilpnē ar viņu mugurā. abi sakāvušies un Radis tā arī nav nekur iekāpis un atteicies kāpt vispār; b) Dabas zirgos zirgiem pagājšvasar tika izrakts neliels dīķītis, citi zirgi tur mēdz šļurkāties, bet Radi nekad, nekad neredzēju to darām; c) mēģināju viņu arī ievilināt Misā, lai pabradātu, bet dabūju skaidru un nepārprotamu "Nē, nekāpšu un viss!". man pat sākumā bija problēma ar viņu cauri palielākai peļķei izjāt. ar peļķēm gan bijām kaut cik iedraudzējušies jau Dabas zirgos, bet šopavasar Salaspilī zirgs mani tomēr ir paspējis jau vairākkārt pārsteigt. sāka ar to, ka citās meža pastaigās pie rokas, labprāt kāpa iekšā un šļakstinājās lielizmēra lāmās pie karjeriem. un šodien, kad kompānijā ar dažiem citiem zirgiem aizjājām peldināties, zirgs bezkādām pārrunām, aci nepamirkšķinājis iekāpa ūdenī un gāja dziļāk. es sēdēju augšā ar brīvām pavadām un ļāvu viņam izpausties. viņš vareni vicināja pārmaiņus te vienu, te otru priekškāju un baisi šļakstījās. brīžam spēra pa ūdeni arī ar pakaļkājām. vienbrīd pacēlās pat tādā kā mini stoiciņā. žēl, ka karjers nav tik dziļš, lai zirgs varētu kaut brīdi laisties peldus. dziļākajā vietā Radim bija līdz pussānam. nošļakstīja mani no galvas līdz kājām. es esmu ļoti priecīga par visu šito.
katrā ziņā zirgs ir iedzīvojies labi, jūtas labi, ir uzēdies smuki apaļš, uzvedas daudz dzīvespriecīgāk un atbrīvotāk nekā agrāk. 13. jūlijā būs talka, lai iekārtotu viņam un diviem viņa draugiem naktsaploku ziemai, lai var dzīvot ārā 24/7 (šis ir tāds kā uzaicinājums palīgā).

+ čupiņa bildes iekrājušās no pavasarīgām pastaigām. no šodienas pastaigas uz karjeru gan nav.
( pastaigas )

vienbrīd viss gāja diezgan kūl, bet nu ir atkal dūms klātu.
šodien atvēru slimības lapu - mana pašdiagnoze izrādījās precīza. man ir labās rokas karpālā kanāla sindroms, kas īsi izsakoties ir diezgan normāls pizģec rokas nervam. ārste neieteica pat maizi griezt ar to roku. šodien nodevu analīzes arī uz aknu rādītājiem, lai paskatītos kas notiek, it kā jau jūtos labāk nekā rudenī. toties zirgam baigi traki ar klepu un elpošanu, izskatās ka ir ticis līdz emfizēmai un neatgriezeniskām izmaiņām alveolās. nezinu ko par to domāt, jo pusotra gada laikā, kopš klepus sākās viņu ir apskatījuši trīs krutākie LV vetārsti, kruta krievu osteopāte un viņš ir mēģināts ārstēt gan tradicionāli ar ķīmiju, gan homeopātiju, gan fitoterapiju, gan ezotēriku (pat ļoti modīgā Ragaciema Agnese nepalīdzēja). turklāt klepus sākās apstākļos, kādos parasti zirgus ar elpošanas problēmām ārstē - t.i. dzīvojot ārā. visam piedevām ar naudu atkal sūdīgi, jo nopirku zirgam cita veida ķīmiju pamēģināt un remonts rij baisi daudz naudas. remontu laikam nekad nepabeigsim, bet ir doma vākties tādā puspabeigtā virtuvē iekšā, citādi es sajukšu prātā. nu grīda gan jāpabeidz, nekas iegrābšos atkal overdraftā. rokas dēļ stallī ar neko nevaru atstrādāt.
karoč ir mans mīļākais mēnesis gadā un viss ir tādā normālā pakaļā.

bet kam nepatīk lasīt manas žēlabas, varbūt patiks palasīt manu rakstiņu par LV 90.to gadu andergraundu http://www.alternative.lv/zinas/latvijas-underground-90ie-405/

bet tā vispār šodien es auļoju pa Salaspils memoriālu.
tā nebija mana ideja (man jau nu likās, ka tur vajadzētu mierīgi soļot, ja vispār gadījies ieklīst ar zirgu), bet tā nu tas sanāca un nebija manos spēkos tobrīd tur kaut ko mainīt.

ā, ja kas - ja kāds nedabūja iztalkoties lielajā talkā, tad 1. maijā var braukt talkot uz stalli. t.i. Jātnieku sporta klubu Strigi, Salaspils pilsētas lauku teritorijā. tā vieta tiešām prasa daudzu roku cītīga darba.

( zirga pirmais mēnesis jaunajā dzīvesvietā )

abi ar zirgu esam vairāk vai mazāk iejutušies. kopumā jūtos jaunajā vietā labāk, nekā gaidīju. tie atvērtie plašumi un gandrīz nepārtrauktā rosība stallī iedvesmo darboties un ņemties vairāk. nav laika caurumu, kādi bija Plakanciemā (tipa atbrauc, taisies kaut ko darīt, vēl neesi sācis, kad diena jau galā un jābrauc mājās). tāpat arī tuvums - uz stalli var pavisam īsā laikā aizmīties ar riteni. benzīns ietaupās nenormāli un mašīna laimīga. šopavasar Plakanciema ceļi esot bijuši īpaši lielā pakaļā. zirgs izskatās tāds pozitīvs. ieiešana barā bija negaidīti mierīga - divu pirmo nedēļu laikā tikai divi kodumi. bet nu te tas bars ar tāds liels un ne visai hierarhiski noformējies. ir diezgan dzīva zirgu kustība - kāds aizbrauc, kāds ievācas vietā, kas nav īpaši labi no veselības viedokļa - visādi vīrusi un parazīti var pārnēsāties. šobrīd ar - pusstallis klepo. Radis arī klepo, bet tas izskatās pēc tāda pat klepus, kā bija pāgājšgad. nezinu, ko vairs darīt ar to. toties ir uzbarojies un paliek tāds smuki apaļš. nepatika, kad vēl pa nakti bija jāstāv iekšā. no kādiem septiņiem vakarā līdz astoņiem no rīta. kaukā ļoti skumji likās aizbultēt boksa durvis un atstāt zirgu tādā mazā kambarītī (un boksi tur ir pieklājīga lieluma - daudzos staļļos ir krietni mazāki). ne visai patīk civilizācijas tuvums - ceļi, mašīnas, nejauši garāmgājēji (no kuriem var sagaidīt visādas muļķības, diemžēl)... apvidus maziņš - nav kur izvērsties. un bija tik ļoti pierasts pie meža tuvuma. saimniece pozitīva un atsaucīga. pārējais staļļa kontingents dažāds. ir arī daļa no tās šnites, kas atbrauc, paņem zirgu, stundu pajāj un atkal noliek, kas man liekas ļoti skumji. un vēl brīnās, ka var ar zirgu pie rokas iet pastaigāties, jo kāda gan jēga...
bet vispār - lai arī tas, kas te sarakstīts izklausās mazliet žēlīgi - es esmu vairāk apmierināta, nekā neapmierināta un noteikti vairāk apmierināta nekā biju domājusi, ka būšu. man liekas ka šīs pārmaiņas, vismaz man, ļoti nākušas un nāk par labu. par zirgu neesmu droša, bet nu baigi depresīvs ar neizskatās. reizēm mazliet nervozojas, bet zirgiem jau vispār izmaiņas ierastajā kārtībā ne visai patīk un vajag ilgāku laiku lai piemērotos.

Tesas slepenais koncis vakar Aptiekā bija ļoti kruts. beeeeidzot jauna programma. tāda stounerīgāka un mazāk liriska kā vecās dziesmas. vakars bija jauks, tāpēc iedevu hepatītam brīvdienas un izdzēru veselus trīsarpus alus. mājās braucot izmantoju priekšrocības, ko sniedz tas, ka zirgs mitinās 2,5km no mājām - ap 4iem no rīta piebraucām pie staļļa paglaudīt balto deguntiņu.
šodien kā izkāpām no gultas tā atgriezāmies Aptiekā uz Hot as Shit pēcpusdienu, kurā baudīju asāko ēdienu savā dzīvē. hmm, baudīju laikam nebūs īstais vārds, jo savā negausībā uzkrāmēju pārāk lielu porciju un to visu izbaudīt es tiešām nespēju. tik vien kā lēnītēm iecilāt sevī iekšā. ēdiens gan bija tiešām ļoti garšīgs. bet ass vairāk nekā garšīgs.

vakar nokurinājām apvienoto pavasara un atvadu ugunskuriņu Misas malā. turpat, kur mēs ar Kārli ziemas saulgriežos kūrām. apkārtējā peizāža tāda pati kā viņreiz - sniegs un aizsalusi upe.
šodien pārvākšanās. atvadījos no zirgiem. par tiem un mežu visbēdīgāk. cilvēkus jau satieku tāpat pa vakariem skaipā, bet zirgus un mežu vairs diezko bieži nesatikšu. visvairāk laikam pietrūks Naudiņa, bet citu arī.
Radis pateica ka treilī nekāps. nomocījāmies krietnu stundu. vedām pa labam, pa ne tik labam, ar viltu, ar paiku... nē, nekāps un viss. mani jau lēnām sāka pārņemt izmisums un bezcerība, bet beigās kaukā ierunājām iekšā. atbraucām labi, pa ceļam vērojot kamerā ko zirgi treilerī dara. ārā kāpjot Radim vajadzēja lekt kā trakam un apdauzīt kāju. bet nu ceru, ka nekas nopietns nav. to rīt redzēšu. vietējie zirgi un cilvēki tādi vienkārši un jauki, bet nu tādi, ar kuriem par Aristoteli un Kantu neparunāsi. ar zirgiem vēl varbūt, bet ar cilvēkiem toč nē. zirgs likās tāds sapīcis un stresains. toties ir tagad 2.5 km attālumā no manas mājas. iespundēts stallī, boksā. un ārā ir auksts, kas nozīmē ka ganību sezona un diennakts tusēšana pa āru vēl tik drīz nesāksies. vismaz nolūkojām vietu, kur nākamgad varētu ārā aploku saviem zirgiem ierīkot, lai nav pa nakti iekšā jānīkst. protams, jāgaida kad sniegs nokusīs, lai redzētu kas tai vietā apkašā darās.
nu redzēs kā būs. runā jau ka pārmaiņas uz labu esot.

( pārvākšanās )

kad nenāk miegs, vai, kad gluži otrādi - nāk miegs, bet nevar saņemties iet gulēt, mani mēdz ievilkt Latvijas šķirnes zirgu katalogs. t.i. es varu pavadīt daudz bezjēdzīga laika, klīstot pa kataloga plašumiem un brīnoties par to, kādus tik vārdus cilvēki neliek saviem zirgiem. Piemēram - Ostas Valnis, Deformācija, Gepatit, Ledy Gaga, Alkmena Harmena, Igo Drosmīgais, Ipohondrija, Avārija, Calendula Vulgaris, Anturija Vernale, Aceton, Licenzija un tā tālāk un tā joprojām.

manam zirdziņam vakar palika 11 gadi. tā kā vakar bija jāstrādā, braucu apsveikt šodien. ar zilu banti un banānu ķekaru. viņam redziet banāni ļoti garšo, bet ikdienā neviens nezkāpēc nedod.
aizgājām arī pa mežu pajādelēt. iespējams pēdējo reizi Dabas zirgos. bet netiku uzmest actiņu auļu ceļam, kā biju gribējusi. vienā brīdī sākās tāds ledus ceļa posms, ka arī pa mežu apiet īsti nevarēja - īsa mums tā pastaiga sanāca un maz meža tika. atnācām atpakaļ. nosegloju zirdziņu un atklāju pasaulē ērtāko veidu kā gulēt uz zirga un sauļoties. vajag pagriezties otrādi un gulēt ar galvu uz pūkaina dibenvaiga - neeeenormāli ērti tā - nu apmēram šitā. laiks vispār pazūd tā gulšņājot.

( jubilārs pats personīgi )

mēģinam baudīt pēdējo nedēļu mežā. aukstums, sērsna un ledus gan ļoti traucē. zirgs ļoti nadzīgi ēd egļu zarus un dvašo virsū elpu, kas smaržo pēc Ziemassvētkiem.

( mežā )

6dien biju nobraukusi Jelgavā, LLU, uz lekciju par Zirgu un jātnieku sagatavošanu. saklausījos visādus vingrinājumus, kurus šodien mazliet pamēģināju praksē.

( vingrošanas zirgs )

vakar pavadīju burvīgu ~ pusstundu ar zirgu. ievedu laukumā, uzlīdu plikam mugurā (t.i. bez segliem un iemauktiem un apaušiem) un gulēju saulītē. zirgs zem manis arī gulēja. pilnīgs miers un siltums un kluss kopābūšanas laimīgums. pēc tam godīgi izstāstīju zirgam visu par nākotnes plāniem. liekas, ka saprata un pieņēma. kad braucu prom stāvēja pie vārtiem un žēlīgi skatījās. dabūju skriet atpakaļ un vēlreiz samīļot.

no Dabas zirgiem braucam prom Lieldienās. kas nu grib paciemoties pie mums Plakanciema mežos - ir palicis vēl mēnesis, lai to izdarītu.

un ir izveidojies domubiedru blogs, kurā mēģināšu ik pa laikam pierakstīt savas refleksijas par komunikāciju ar zirgiem. pagaidām, gan esmu ierakstījusies tikai vizītkaršu sadaļā, bet domāju drīz saņemties arī pirmajam ierakstam. tikmēr var palasīt pārējo meiteņu stāstus un pārdomas.
http://www.zirgacels.blogspot.com/

mīļais fulmūns


un kopš šodienas es zinu kā jārīkojas gadījumā, ja zirgs aizrijas. tas nemaz nav vienkārši, tas ir pasākums ar vetu un sedatīvu uz divām stundām + vēl ~2h kamēr atiet no sedatīva. manējais gan tas nebija, bet manējā labākais draugs gan. manējais tik dabūja pusporcijas paikas vairāk - to, ko draugs neapēda pirms aizrīšanās.

esmu pieņēmusi smagu un grūtu lēmumu. mēs ar Radi ejam prom no Dabas zirgiem. jau tā visu laiku knapi vilku galus kopā, bet no aprīļa ceļas ikmēneša staļļa maksa un es vairs nevaru to atļauties. pārcelsimies uz stalli Salaspils nomalē, kas ir 2,5 km no manām mājām (līdz DZ ir 28, no kuriem 10 km pa zemes ceļu) - būs milzīgs ietaupījums uz benzīnu un mašīna netiks lauzta pa Plakanciema bezceļiem. rudenī un ziemā zirgi tur pa naktīm iet iekšā, kas man nepatīk un neatbilst mūsu filozofijai. pati teritorija ir kādus 10 gadus demolēta un zirgi tur atkal ievācās tikai pagājšvasar, tāpēc pagaidām arī vizuāli un kārtības ziņā tur ir nu tā. tur nav bezgalīgu mežu (viens mežs ir, bet plāns un tam otrā pusē ir Rumbula, Getliņi un Salaspils memoriāls), nav jautras un ledainas upes, nav klusu un svešinieku acīm noslēptu pļavu. cilvēku un zirgu bari arī tiks izjaukti.
karoč skumji. bet es apsolu sev un zirgam, ka tiklīdz varēšu meklēšu citus variantus un risinājumus.

zirgi met spalvu un izliekas par nevaldāmiem. pavasaris būs. nosvinējām divu gadu kopābūšanas jubileju ar fantastiskiem auļiem pa sniegotu Valsts mežu ceļu. laikapstākļi bija ideāli, mazliet svaiga sniega un neslidens pamats. es dievinu, dievinu, dievinu to sajūtu, kad zirgs pāriet no lēkšiem uz auļiem. gaaaarš un taisns meža ceļš priekšā un, ne ar ko citu nesalīdzināma, brīvības un kopības sajūta. mans Zirgs ir ātrs zirgs. un ir tik silti iekšā, ka var apturēt auļojošu zirgu klusi čukstot tam ausī.
nav vienmēr bijis viegli. ļoti ilgi bija sajūta, ka mēs kopīgi darbojoties esam pilnīgi atsevišķi. ka it kā daram vienu, bet neesam vienoti. es nevēros vaļā viņam, viņš man. un tā mēs tur tādi sveši un vientuļi ņēmāmies. vieglāk palika kad viņš oficiāli kļuva par manu Zirgu. bet tāpat ejot vieniem apvidū un ceļot lēkšos es vienmēr rēķināju vai starp mums un mājām būs kāda vieta, kuru varēs izmantot zirga apturēšanai. piemēram, akmeņains ceļa posms, pa kuru zirgam ir sāpīgi ātri pārvietoties. vai pļava, kurā ieraut un mest riņķus, kamēr zirgs piekūst un nomierinās. bet iepriekšpavasar kaut kas noklikšķēja un atvērās. ledus salūza un mēs sākām arvien dziļāk saaugt kopā. protams, mūsu attiecības vēl nav ne tuvu tik dziļas, kādas tās varētu būt. bet mēs viens par otru kaut ko zinām. es zinu un zinu arī, ka viņš zina un zina, ka zinu es.

Zirgs man dod spēku. māca uzticēšanos, māca uzdrīkstēšanos un māca noticēt sev. un tādu milzīgu, milzīgu sazemējuma sajūtu. manliekas, ka viņš ir tāds kā liels kabelis, kas mani savieno ar Zemi, ar Dabu un tādu esošu apriori pasaules kārtību, kuru ir iespējams tikai sajust, bet kas nekādā veidā nav ietērpjama vārdos.

un vispār - paskatoties bildes, es tomēr sajutos, ka ne tikai man ir paveicies ar Zirgu, bet arī Zirgam ar mani - ( manuprāt ļoti uzskatāms piemērs )

mans zirgs man šodien pirmo reizi uzzviedza. kad gāju prom no viņa. un es to sākumā pat nepiefiksēju, jo zināju, ka mans introvertais un klusais zirgs tā nedara. domāju, tur kāds cits, kādai citai zviedz. bet par laimi, kāda cita to ievēroja un pateica, ka tiek zviegts pēc manis un es varēju mesties riņķī un iet viņu mīļot. mums rīt tieši divi gadi kopā.
vienīgā bilde no pirmās tikšanās, turklāt tai bildē priekšplānā ir mana zirga labākais draugs.


vēl es šodien uzzināju, ka mana zirga vārds pirms tapšanas par Raritet ir bijis Varis. izklausās gan pēc vezumieka, bet kaukas ir tajā Varis Radis saskaņā.

nākamreiz, kad būšu Anglijā, jāaizbrauc nolikt ziedus uz mana zirga senča 23ajā paaudzē kapa. tas atrodas netālu no Kembridžas.

zirgs (un viss, kas ar to saistīts) man 2012. gadā ir izmaksājis 2192.59 Ls + ceļā nobrauktais benzīns (vidēji rēķinot viena reize turp-atpakaļ ir 3 Ls). tas nozīmē, ka tas prasa apmēram 2/3 manas mēnešalgas.
(salīdzinājumam 2011. gadā es zirgam iztērēju 1750.21 Ls + benzīns. jāpiebilst, ka es 2012. gada oktobrī samaksāju pēdējo maksājuma daļu par viņa pirkšanu un šie maksājumi ir iekļauti iepriekšminētajās summās un sastāda apmēram 1/4 daļu no to kopsummas).

jocīga, bet interesanta un aizraujoša grāmata - Sievietes, kuras skrien ar vilkiem. kaut kā ļoti, ļoti sasaucas ar pirms tam lasīto Riding into your mythic life (un vēl iepriekš lasīto Kohanovu, arī, protams)
karoč, folklora, mitoloģija un arhetipi mani ir sagrābuši un velk arvien dziļāk. man gan tas viss ir interesējis jau kopš neatminamiem laikiem, bet šobrīd pa galvu jaucas, pagaidām vēl ļoti neskaidras un aptuvenas, domas, kā to visu varētu izmantot un pielietot darbā ar zirgu. un ar laiku no tā varbūt uzradīt kaut ko tādu, ar ko varētu palīdzēt citiem. vienlaicīgi, protams, palīdzot arī sev.

p.s. vispār kaut kas tāds ir uzradīts un tiek darīts, bet man diemžēl nav iespēju braukt uz ārzemēm to mācīties. vismaz šobrīd.

uz manu vakardienas piedāvājumu ir atsaukušās 5 potenciālās mācekles. no sarakstes par divām ir radies labs iespaids, par vienu ne visai, pārējās divas pagaidām nesaprotamas, bet gan jau tests ar zirgu palīdzēs izlemt, ar kuru mēģināt mijiedarboties.
un šodien tiku pie elina bildētajām bildēm. varat uzmest aci, kam labpatīkas - ( mežvidus ļaudis )