*

esmu pieņēmusi smagu un grūtu lēmumu. mēs ar Radi ejam prom no Dabas zirgiem. jau tā visu laiku knapi vilku galus kopā, bet no aprīļa ceļas ikmēneša staļļa maksa un es vairs nevaru to atļauties. pārcelsimies uz stalli Salaspils nomalē, kas ir 2,5 km no manām mājām (līdz DZ ir 28, no kuriem 10 km pa zemes ceļu) - būs milzīgs ietaupījums uz benzīnu un mašīna netiks lauzta pa Plakanciema bezceļiem. rudenī un ziemā zirgi tur pa naktīm iet iekšā, kas man nepatīk un neatbilst mūsu filozofijai. pati teritorija ir kādus 10 gadus demolēta un zirgi tur atkal ievācās tikai pagājšvasar, tāpēc pagaidām arī vizuāli un kārtības ziņā tur ir nu tā. tur nav bezgalīgu mežu (viens mežs ir, bet plāns un tam otrā pusē ir Rumbula, Getliņi un Salaspils memoriāls), nav jautras un ledainas upes, nav klusu un svešinieku acīm noslēptu pļavu. cilvēku un zirgu bari arī tiks izjaukti.
karoč skumji. bet es apsolu sev un zirgam, ka tiklīdz varēšu meklēšu citus variantus un risinājumus.