*

šausmīgi garšīga. tāda mutē kūstoša (mīksta, pufīga un mikla). iepazinos ar to savā dzēdē ballītē. dabūju recepti, mazliet to modificēju un nu jau 3x esu cepuse.

3/4 glāzes demerara cukurs
3 ēdamkarotes kokoseļļas
3 karotes augu piena
2-3 banāni (ja lieli tad divi, ja mazi - trīs)
vaniļa

šito visu sablendē jaukā pļurā (ja nav blenderis, gan jau gatavus banānus var kārtīgi saspaidīt un visu vnk samaisīt)
citā traukā ieber -

1 + 1/4 glāze brūno rīsu milti (oriģinālreceptē ir parastie kviešinieki, bet ar rīsu miltiem ir ļoti labi. es cepu arī kombinācijā glāze rīsu un 1/4 glāze griķu)
2 tējkarotes cepampulveris
1 glāze ar kaudzi ogu - zemenes, mellenes, avenes, ķirši - kas patīk un kas pieejams

iemaisa cepampulveri miltos, ieber ogas un maigi pamaisa (viņas apviļāsies ar miltiem un pateicoties tam visas nenogrims kūkas dibenā)
tad vēl maigāk (nu, lai ogas nesapļockājas) sajauc kopā ar pļuru un iekļeckā iepriekš ieeļļotā veidnē.
izdekorē ar vēl ogām un kādu lazdu riekstiņu, var vēl kokosskaidiņu uzbērt virsū vai šokolādes krikumiņus. cep ~40 min 220 grādos

( ilustrācija )

1 glāze indijas riekstu (var pirms tam drusku pamērcēt);
sula no puscitrona;
saldinātājs - manā gadījumā medus;
vaniļa;
šļuka ūdens;
pāris tējkarotes kokosriekstu piena biezās daļas (optional)

pāris sauju svaigas ogas.

visu, izņemot ogas, sablendē krēmīgā masā. daļu ogu iejauc masā, daļu uzber kā dekoru. var vēl uzkaisīt drupinātas kakao pupiņas. ēd.

( ilustrācija )

p.s. šitais krēms dievīgi garšo ar pankūkām. un, ja tam pieliek kokosriekstu eļļu, to labi var izmantot kūku garnēšanai (ja pieliek vēl arī kakao, sanāk šokokrēms).

nāc nākdamis mīļais karstum, es jau sen, sen Tevi (nepacietīgi) gaidu.

un gatavojos ( vegan pīnatbatera salčuks )

ar mani notiek savādas lietas - šķiet, man sāk garšot kindza. sākās viss ar kolēģes dzimšansdienu, kur bija brīnešķīgas marinētas olīvas ar kindzu (es kaut ko tamlīdzīgu sabrūvēšu uz savu ballīti), turpinājās ar lečo burciņu, kuru tā pati kolēģe iedeva līdzi uz mājām un, kurā arī bija kindza. nu jau ir tik tālu, ka šon nopirku kindzas buntīti Centrāltirgū un uzliku dažus sīkus kindzas krikumiņus uz savas cūkupupu pastētmaizītes. līdz šim es biju tajā frontē, kam kindza neizbēgami garšo pēc blaktīm. koriandra bumbulīši gan man jau sen ir ļoti mīļi.

ja jau tā, tad varbūt šīs dzīves laikā paspēšu sadraudzēties arī ar bietēm.

es ikdienā no sojas produktiem izvairos, bet reizēm uznāk džankfūda lēkme (piemēram, uz pilnmēnesi) un tad nekas cits neatliek, kā iet savu vēlmju pavadā uz veikalu pēc sojas paciņas.

( tako ar čili con soja )

Es kādreiz taisīju falafelu no vārītiem vai bundžu turku zirņiem, bet nu jau labu laiku taisu tikai no mērcētiem. sanāk ļoti labi. un, ja viss uzreiz neapēdas, var uztaisīt falafela kariju. tas ir debešķīgs.

( falafels )

( falafela karijs )

p.s. cepeškrāsnī viegli apceptu falafelu var sakrāmēt saldētavā un izmantot kā veselīgu pusfabrikātu steidzīgiem izsalkumiem.

ko darīt, ja jums mājās ir paka ar ŠIEM un 1/3 bundžas pārpalicis kokopiens?
ņemiet 2 saujas indijas riekstu, piegāziet kokopienu, citronu sulu, sālīti, kariju, paprikas un ķiploku pulveri, varbū drusku rauga pārslas, kā arī īkšķa galu svaiga ingverīša un iespējams šļuku ūdens. sablendējiet.
atveriet paku un ēdiet, mērcējot šai jaukajā mērcītē. pa manam tā mērcīte ar makaroniem arī burvīgi ietu kopā.

m) mamma palūdza, lai es viņai māmiņdienā atvedu 3 spaiņus zirgu mēslu;
t) ļoti, ļoti garšīga tēja ir no kombinācijas - lavanda + piparmētra + islandes ķērpis + kumelītes + kanēļstandziņa;
p) bijām šodien foršā pastaigā pa Zilajiem kalniem - ( tur )

man ļoti patīk kā kopā iet alus garša ar šokolādes garšu. vienmēr ir paticis

1. Kūka. Ļoti laba kūka. Vairāki cilvēki teica, ka viena no manām labākajām kūkām, kādas līdz šim tapušas.

( kūka )

2. Vegānisks rasols ar paštaisītu aizdaru. Ziniet, man vienmēr ir riebies rasols un vispār tamlīdzīga tipa salāti - kur visādas smagas, vārītas, marinētas sastāvdaļas sapļockātas ar krējumiem un manjonēzēm. Bet, ja esi uzdevis kādam jautājumu, ko tas vēlas savas dzimšanas dienas galdā un esi saņēmis atbildē ka rasolu, tad nekas cits neatliek kā taisīt.

( mans pirmais rasols )

3. Puķkāposta cepetis. Biju noskatījusi jau pirms kāda laika, bet nu izmantoju izdevību to pagatavot.

( cauliflower power )

puskastīte ar atkaulotām glaunajām datelēm (RIMI aukstumskapī sudrabkrāsaskārbā ar uzrakstu "Juicy dates) vai x daudzums mērcētas lētās dateles;
sauja indijas riekstu;
2 karotes virgin kokoseļļas;
sula no apmēram puscitrona (paliela);
kādas 4 nestrīķētas karotes kakao (atkarīgs no kakao kvalitātes un individuālās gaumes);
šļuka stipra alkoholiska dzēriena, piemēram, konjaka, balzama vai kā man te tagad gadījās - jēgermeistara;
sauja kokosskaidiņu apviļāšanai.

visu sablendē viendabīgā masā. tā kā masa blendējot būs uzsilusi, tad ieliek ledusskapī uz brīdi atvēst, lai vieglāk velt. kad atvēsusi saveļ bumbiņas, apviļā kokosskaidiņās, kakao, karobā vai varbūt vēl kamī, kas ienāk prātā. ēd. to, ko neapēd, glabā ledusskapī, kamēr apēd (tas nebūs ilgi).

vispār jau šokotrifeles var uztaisīt tikai no datelēm ar kakao vien, pārējās sastāvdaļas jau ir tādas izvirtības. un, ja negribas "viltīgas", tad var alkohola vietā likt, piemēram, vaniļu vai nelikt neko.

( attēls )

šodien atklāju konservēšanas sezonu ar nosalušo mango karsto čatniju - kolēģis iedeva piecus milzīgus akmenscietus, bet salušus mango, pirktus pa 20 centiem gabalā. man slinkums rakstīt recepti, bet čatnijs sastāv no mango, sīpola, ķiplokdaivām, sinepju graudiem, ingvera, čili pipariņiem, rozīnēm, kumina, kurkumas, kalindžī, karija, ābolu etiķa un demerara cukura.

vēl es šodien atklāju mājas diļļu ēšanas sezonu.

Labvakar, mīļie draugi. Šovakar es jums pastāstīšu, ko darīt, ja esat kļuvuši par liela puķu kāposta īpašniekiem.

( ķupkāposta ķupkoki )

( makaroni ar ķupkāpostu siera mērci )

( ķupkāposti ar kartupeļiem spinātu mērcē )

mani jau kādu laiku vajāja doma par sāļo kūku- līdzīgā stilā, ka es taisu savas semisvaigēdāju tortes. nevarēju saprast ko dateļu vietā izmantot pamatnei, bet man mazliet internets palīdzēja. pārējo izdomāju pati. sanāca baigi garšīgi. es pat teiktu - garšīgāk, nekā biju domājusi. uztaisiet saviem vegānu vai glutēnfrī draugiem. vai jebkuriem draugiem. var arī vienkārši sev.

( receptīte )

samaļ kafijdzirnavās kokosskaidiņas (es samalu 3 dzirnaviņas)
ieber blenderī kopā ar krietnu sauju lazdu riekstu (mandeles arī būs labi), vaniļu (mazāk par puspāksti), karoti medus un čut čut citronsulas
blendē kamēr sāk tā kā velties bumbā. tad ņem ārā un uztaisa iecerētās formas cepumiņus (noteikti var pabiezā kārtā izrullēt un izspiest ar nesarežģītām formiņām - piemēram, sirsniņu). ieliek ledusskapī atvēst un uztaisa šokoglazūru no karotes kokoseļļas, karotes medus un karotes kakao - pasilda silta ūdens peldē vai uzliek uz radiatora. nu tiek galā, kā māk/grib.
smērē glazūru uz cepumiņiem, izrotā kā vēlas (piemēram, zemeņu sezonā ar zemeņpusīti) un iemet uz pāris minūtēm saldētavā, lai glazūra sastingst. ēd.
ar minētajiem daudzumiem sanāk 9 palieli/pabiezi cepumi.

ja jums uznāk kanēļa trakums, bet gribas ieturēt veselīguma līniju un/vai negribas iet uz veikalu, tad no mājās sagrābstītām lietām sanāk lieliski svaigie kanēļrullīši.

"mīkla"
pusglāze linsēklu (samaļ kafijdzirnavās)
pusglāze pilngraudu auzu miltu (nav obligāti, var aizstāt ar riekstiem)
pusglāze valriekstu (vai mandeļu, piemēram)
~ 2 karotes bez kaudzes medus (vai agaves, vai kāda cita salda un lipīga viela)
smalki sablendē sausās sastāvdaļas, pieblendē medu, samīca bumbulī un izrullē uz cepampapīra. sagriež aptuveni 3x13cm lielās sloksnītēs

"pildījums"
sauja dateļu (lētās jāpamērcē)
sauja rozīņu
sauja indijas riekstu
1-2 tējk. kanēļa
drusku citronsulas
karote virgin kokoseļļas (nekas nenotiks arī, ja tās nebūs)
ūdens pēc vajadzības
visu sablendē vijīgā krēmveida masā. smērē uz "mīklas" strēmelītēm un sarullē rullīšos.
ēd.
ilustrācijas nebūs. man slinkums.

man pēdējā laikā ir populāri aizdarīt cepeškrāsnī ceptus/sautētus dārzeņus ar indijas riekstu "krejumu". man gan īsti negribas saukt to par "krejumu", jo krējums ir viens no piena produktiem, kas mani nekad nav īpaši uzrunājis un dārzeņu sautējumus utt. es allaž esmu labprātāk ēdusi bez tā, nekā ar to. bet ar šitento indijnieku ķēpu man patīk, garšo un gribas vēl.

sāk ar to, ka vienkāršākajā un ērtākajā veidā pasaulē pagatavo dārzeņus. t.i. viegli ieeļļotā pannā (man ir tāda paliela, sanāk 2 cilvēkiem vai nu kārtīgi pierīties vai paliek ko uzsildīt vēlāk) saber sagrieztus dārzeņus - kādi nu ira. ja ņem krājumus no saldētavas, tad tas vispār ir nenormāli ātri. liek cepeškrāsnī uz ~30 min. ja grib sausākus, tad neliek vāku, ja zostainākus tad liek vāku (vai foliju, gadījumā, ja vāka nav). ja gribas izvirst, pievieno arī iepriekš iemarinētu un apceptu tofu.
uz laiku, kamēr dārzeņi gatavojas, iemērc nelielu sauju ar indijas riekstiem. kad dārzeņi nāk gatavi, sablendē iemērktos riekstus ar ūdeni, sāli, ķiplokdaivu, citronsulu (~1/2 citrona) un garšvielām (piemēram, sabdžī masalu). rezultātam jābūt šķidra krējuma konsistencē. tad lej uz dārzeņiem, samaisa un atstāj pāris minūtes sadraudzēties. liek uz šķīvja, pārkaisa (vai nepārkaisa) ar rauga pārslām. ēd. liek papildporciju.

tā, vispār, šis ir mans mīļākais dārzeņu gatavošanas veids, arī neliekot to riekstu pļuru (bet eksperimentēt ar visādām garšvielām, piemēram, rozmarīnu). ļoti ērti, nedarbietilpīgi un neko nevar salaist grīstē. izmantoju to, kad ir slinkums vai nav iedvesmas gatavot. sanāk aromātiskāk un ar bagātīgāku garšu nekā cepot/sautējot uz plīts

ņemiet vīru un brauciet meklēt ZSV dāvanas. pilnīgā apmātībā nopērciet sev silikona keksa formu ar lielu atlaidi un nevienu dāvanu. apmātībā tāpēc, ka mums ir drausmīga cepeškrāsns, kurā nav iespējams normāli izcept nekādus keksus, mafinus un biskvītus. tādā pat apmātībā nolemiet izcept vegānu šokokeksu. sajauciet mīklā visādas labas sastāvdaļas - pilngraudu auzu un rudzu miltus, brūno cukuru, kokoseļļu, kakao utt. sāciet keksu cept. kad pēc receptē norādītajām 40 minūtēm kekss joprojām ir pilnīgi jēls, atgūstieties no apmātības un atcerietes par cepeškrāsns patieso dabu. cepiet keksu vismaz pusotru stundu, iegūstot masu, kas ārpusē ir pārvērtusies biezam hitīnam līdzīgā čaumalā, bet iekšpusē ir pajēls receklis. kratot ārā no jaunās silkona keksa formas, tas viss sadalīsies gabalos un pārvērtīsies melnā kaudzē. apvainojietes uz to un ejiet gulēt, nozvēroties nekad mūžā vairs necept keksu.
no rīta ņemiet mērcētas lētās dateles, sablendējiet ar mazliet ūdens, indijas riekstiem, kokoseļļu un kakao. no melnās kaudzes izvelciet to daļu, kas turas kopā, sagrieziet gabaliņos, apsmērējiet ar dateļu šokokrēmu un apberiet ar mellenēm no saldētavas. lūk, jums viltotie brūnīši, kā no glaunākās kafejnīcas. ēdiet un slavējiet. no sīkāk sadrupušās masas veidojiet kārtaino desertu. trauciņā kārtās lieciet drupačas, dateļu šokokrēmu un mellenes. apkaisiet vēl ar drupinātām kakao pupiņām, būs pavisam smalki. ēdiet un slavējiet atkal.

Krāslavā par sevišķu gardumu uzskatīja svaigu gurķi ar medu. Tikko šķītu gurķi nomizoja, sagrieza šķēlītēs un aplēja ar svaigu medu. Ēda un apgalvoja, ka tā sagatavots gurķis ir labākais gardums, svaigs gurķis ar medu veicinot kuņģa darbību un radot arī omulības sajūtu. Gurķi ar medu dēvēja par krāslaviešu nacionālo ēdienu, bet Krāslavu - par gurķu galvaspilsētu. Gurķi tur ļoti labi padevās, izauga neparasti lielas ražas. Katra krāslavieša dārziņā bija dažas gurķu vagas, un saskaņā ar vietējām paražām katrs garāmgājējs, pazīstams vai svešs, bez atļaujas prasīšanas drīkstēja pieiet gurķu dobei un nošķīt vienai reizei gurķus. Uz ielas bieži gadījās redzēt - iet krāslavietis, rokā trauks ar medu, bet kabatā gurķis.
Jēgers, dz. 1930, Krāslavā, 1963, E 6, 172.
/Linda Dumpe, "Latviešu tautas ēdieni. Latvijas vēstures institūta etnogrāfisko ekspedīciju materiāli", 2009)

man ik pa laikam kārojas Napoleonu. reizēm es to arī nopērku un apēdu, bet to allaž pavada viegls šķērmums un ne visai laba fiziskā pēcsajūta. galu galā Napoleonus, kā zināms, taisa no tieši tā, ko es ikdienā neēdu - hidrogenizētiem augu taukiem, piena subproduktiem, baltajiem miltiem un baltā cukura. beidzot bija nobriedusi ideja, kā vismaz daļēji veselīgot un veganizēt šo kūku. kompromiss, protams, ir mīkla. es neesmu mīklu cilvēks (es pat pankūkas nemāku normālas izcept) un nemaz neapsvēru domu mīklu taisīt pati. tāpēc no hidrogenizētiem augu taukiem, baltajiem miltiem un ē nesanāca aizbēgt. toties vismaz no piena subproduktiem un cukura izdevās izvairīties. un rezultāts mani ļoti apmierināja. pierakstu, lai neaizmirstas. gandrīz vegan un gandrīz veselīgais - ( zemeņu Napoleons )