*

Sesijas/pārvākšanās/anksietija dēļ apmēram divas nedēļas nebiju apciemojusi zirgu. Šodien uz stundiņu aizkrēju, bet zirgs tāpat manis nedabūja un es gandrīz nokavēju darbu. Visu manu uzmanību nozaga kumelīte, kas tik šorīt no rīta atskrējusi. Sastāv no 4 ļoti garām kājām, kuras tiek ne visai labi pārvaldītas, maza rumpīša un izbrīna pilna purniņa ar zvaigznīti pierē. Tuvākajās dienās vajadzētu atskriet vēl diviem kumelītiņiem.

( zirgaprieks )

28. janvāris turpmāk būs ne tikai diena, kad aizgāja mana vecāmamma, viņas tēvs, bet arī Naudiņš - Dabaszirgu Valdnieks, viens no foršākajiem un harizmātiskākajiem zirgiem, kādus esmu satikusi.

34559. Ziemassvētkos nes uz zirgu stalli maizi ar krūzi alus. Rītā to samaisa ar auzām un dod zirgiem, lai tiem arī būtu svētki.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Ķevele./

mēs gan to darījām pēcpusdienā, nevis rītā, bet 4 zirgi dabūja uz visiem vienu gaišo Valmiermuižas ar auzām. cerams, ka viņi tagad jūtas ļoti svinīgi.

tā vispār man gribas braukt meklēt leduskritumus un lēkšot pa piesnigušu mežu tā, lai sniegs no zariem birst aiz krāgas. kādu mēnesi - pusotru. un, lai nav aukstāks par mīnus desmit. bet šovakar bija ļoti forša izjāde siltumsiltā un krēslojošā mežā. viss tāds glāsmaini pelēks un dūmakaini izplūdis. pārjājām mājās kopā ar tumsu.

šodien ponijs pielavījās pie mana zirdziņa, kad tas ēda no spaiņa auzas. sagaidīja, kad mans zirdziņš paceļ galvu, lai pakošļātu, sagrāba spaini zobos, aiznesa tālāk un ienira auzās.

( dzejolis par melno zirgu )

šī bija forša nedēļas nogale. vakar bija viese pie zirdziņa - pavizinājām un tad gājām pastaigāties pa Zilajiem kalniem un peldēties. zirdziņš pirmo reizi redzēja kā es peldu - biedrene viņu pieturēja, kamēr es ietesos ūdenī. šams bija šausmās. toties pats pēc tam līda ūdenī krietni entuziastiskāk nekā parasti (parasti ūdens viņu drusku tomēr biedē). tik entuziastiski, ka mājās man nācās iet ar slapjām biksēm, tikai dibens palikās sauss. tas, protams, ir burvīgi, ka 19. septembrī var tā izņemties pa ūdeni, saslapt un vispār nesalt.
šodien savukārt iesākām "draugu pusdienu" riņķi - bijām ciemos uz pusdienām, nelielā izmeklētā kompānijā. nākamreiz laikam jātaisa mums. man jau maļas pa galvu visādas idejas šajā sakarā.

visi šie jaukie notikumi protams notika Farjatjeva fantāziju ēnā, bet šodien beidzot mana divu nedēļu kopdzīve ar Farjatjevu beidzās, tagad kādu brīdi būs miers no darbiņa un varēšu pievērsties skoliņai, kurā līdz šim bijusi iespēja apmeklēt tikai veselas divas lekcijas. tā vispār baigais nogurums un besis sakrājies, bet samērā tālā pārredzamā nākotnē nav paredzēta neviena pilnīgi brīva diena.

( ilustrācijas )

vispār baigi interesanti kā darbojas veci paterni un cik tie var būt spēcīgi. nu, kad man te bija tās laulības krīzes apogeja, es protamska nenodevos jogai un meditācijai. es darīju, ko mācēju - dzēru, pīpēju un vazājos apkārt. par pīpēšanu vispār kreizī - kad es pirms nezcikgadiem pārstāju smēķēt, tas bija tāpēc, ka konstatēju, ka man tas fiziski riebjas. un riebjas joprojām, bet tagad likās, ka tas ir jādara, līdzīgi kā pacieš zāļu rūgtumu idejas par anastezēšanos vārdā. stulbākais tas, ka man tas patiešām tā arī iedarbojas. nu vai vismaz man liekas, ka iedarbojas un principā jau ar to arī pietiek. ok, man ir neliels attaisnojošs apstāklis, kāpēc es nenodevos visādām apgarotām praksēm - līdz pat šim rītam, man bija pilna māja ar augstajiem viesiem no Londondas un viņi galīgi nebija tie, ar kuriem man gribētos dalīties savos pārdzīvojumos (vai pat likt par tiem noprast). daudzi zirdzinieki stāsta, ka iet izraudāties pie saviem zirgiem, bet mans zirgs, piemēram, nevar ciest kolapsējušu mani - viņš pavisam konkrēti laižas lapās, ja tādā nestāvoklī eju pie viņa (un tas saskumdina vēl vairāk) - tā ka arī tas nebija variants, kā pārlaist krīzi veselīgākā veidā. bet, ja neskaita neizbēgamās sāpes un ciešanas, tas viss kaut kādā ziņā bija ļoti pamācoši un mazliet pat izklaidējoši. es atkal atradu, to kaut kur paklīdušo sajūtu, ka aiz manis stāv vesels mūris/armija ar labvēlīgām būtnēm, ka es esmu forša un, ka es kādam kaut ko nozīmēju. kas attiecas uz krīzi - šķiet, tā ir beigusies. atliek vienīgi sakoncentrēt enerģiju un likvidēt tās radītās sekas, kas protams nebūs nekāda medusmaize, bet vismaz ir gūta sajūta/apstiprinājums tam, ka tas ir vairāk vērts, nekā mums (varbūt) likās pirms tam.

ilustrācijas iepriekšējam postam:

( Laba daba, Sansusī )

( kaķīši )

( zirdziņi )

( Smiltene, Gaujiena )

( Bumbu kalniņš Kleistos )

( mazliet no vasaras tautas tērpā )

( random )

nu re, mana dzīve atkal ir sastrukturizēta. jādzīvo tagad mierīgi tālāk.

*) man te bija tāda laulības dzīves krīze, bet gan jau to tāpat varēja saprast no maniem savādajiem pēdējā laika tekstiem;
*) ar zirgu piedalījāmies Ikšķiles pilsētas svētku uzvedumā "Ulubeles pasakas". nekas īpašs mums tur nebija jādara, bet es ļoti priecājos, ka zirgs uzvedās daudz labāk nekā es biju cerējusi - īpaši nestresoja ne par cilvēku pūļiem, ne gaismām, ne trokšņiem. vienīgais, kas viņam likās aizdomīgi bija kāpšana pāri tam plastmasas sūdam, ko uzliek virs vadiem, kas iet pa zemi. zirdziņam likās, ka tur apakšā slēpjas kaut kas baiss un zirgēdošs, bet nu enīvei pārkāpām kad nu tas bija jādara;
*) biju kamermūzikas festivālā "Sansusī", kas notika ellē dirsā pasaules malā Aknīstē un bija pilnīgi medžik. es nesaprotu kā viņi uz meža skatuves nogādāja koncertflīģeli un marimbu, bet klausīties Džonu Keidžu dzīvajā tur bija komoss. viena no manām mīļākajām JRT izrādēm - "Dzeja" arī tur ierakstījās visnotaļ pārpasaulīgi. man laikam ir jauns mīļākais festivāls;
*) biju Smiltenē un uz saviem mīļajiem Gaujienas kapusvētkiem. no turienes jums atvedu stāstu par kungu kapsētas vārtiem.
karoč kādā jaukā un gaišā dienas laikā pie kapsētas vārtiem piebrauca mašīna, iekrāva vārtus un aizbrauca. neviens nelikās ne zinis - nosprieda, ka vārtus ved restaurēt. pēc kāda mēneša sāka taujāt priekšsēdētājai - kad ta būs atpakaļ? a priekšsēdētāja pilnīgā nesaprašanā - kādi vārti, kāda restaurācija? vienvārdsakot vārti bija vienkārši nozagti. pagāja 11 gadi un šoreiz tumšā nakts laikā vārti atgriezās iepriekšējā vietā. tādi pat - nerestaurēti un šķībi. pie tiem bija nolikts balts, otrādi apgāzts šķīvis. kopš tās dienas Gaujienas kungu kapsētai atkal ir vārti;
*) biju uz Efterklang konci. sākumā patika, tad viņi visai ilgi spēlēja vienu un to pašu dziesmu, kas bija visai garlaicīgi, bet beigās atkal palika interesanti;
*) savukārt šodien, pēc vienas nepatīkamas procedūras no rīta, es iepirku jaunu apakšveļu, nogaršoju Delīsnaka veģetāro pupiņu burgeri (labs), apmeklēju Steihena fotoizstādi Arsenālā (laba), uzkāpu Kleistu Bumbu kalniņa skatu tornī un vēl izjāju līkumu pa Zilajiem kalniem;
*) nedaudz ilustrāciju būs kaut kad vēlāk, man vēl šovakar jāskatās Hav tu trein dragon II

runājot par tuvākās nākotnes plāniem:
5dien ar zirgu piedalīšos kaukādā izrādē Ikšķiles pilsētas svētkos. nekādas kaskadieru būšanas nebūs, mēs tur vnk mēģināsim kādu brīdi labi izskatīties;
6dien man ir komandējums uz festivālu Sansusī Aknīstē ar izrādi Dzeja. man kaukā liekas ka būs forši. vienīgi es tāpēc netieku uz Benu Frostu;
7dien 16:00 mani varēs dzirdēt LR2 raidījumā "Atveriet te dziesma".

* 2 nedēļas nogales pēc kārtas biju kāzās. tās, aizvakarējās, bija foršākās kādās esu bijusi, turklāt vegan un ar Malduguni. būtu labi, ja es tagad kādu nedēļu neēstu;
* neliels izaicinājums bija taisīt 3 vegan kūkas tām foršajām kāzām;
* izmēģināju kā ir braukt ar tandēmriteni. forši;
* bijām ar zirgiem ekspedīcijā uz Daugavu. cerams atgriezīsies vasara, jo gribētos aiziet vēl, tikai ar mazāku ekipējumu un knapākā apģērbā, lai varētu ielīst ūdenī līdz ausīm (zirga);
* vācu tējas cik nu varu un cik nav slapjš. šogad baigais lavandu gads, ļoti daudz viņu man;
* mana klasesbiedrene, ar kuru 11 gadus sēdējām vienā solā un ārpus sola kopā dzērām, vēmām, vārtījāmies pa zemi un stopējām apkārt pa LV, uztaisījusi video manis iedziedātajai Saviešu dziesmai;
* šonedēļ folkloras festivāls Baltica. tā ietvaros jābrauc uz Talsiem, Rēzekni un Rīgā jāprezentē Zirga pase;
* nākamnedēļ braucu uz - http://joikasundainas.lv/ - esmu pieteikusies uz joikošanu un sāmu kultūru un šamanismu;
* šonedēļ no Londonas atbrauc brālis, nākamnedēļ viņam pievienojas viņa dzīvesbiedre ar abiem bērniem, tā kā miera un klusuma mājās nebūs ~ mēnesi;
* diezgan traka un piesātināta šī vasara. bišķi gaidu, kad tas viss beigsies un varēs paluņot pa māju + veltīt laiku zirgam.

( šādas un tādas ilustrācijas )

vispābā zirgu krāsu projekts man ir bijis visai ienesīgs - pērn dabūju KKF radošo stipendiju, jūnija sākumā mani uzaicināja par nelielu, bet taisnīgu samaksu stāstīt par zirgu krāsām bērnu nometnē, bet lielākais, ko es laikam būšu dabūjuse ir tautas tērps - jauns, tādu kādu es gribēju un speciāli man šūts. Saviešu vadītāja iesniedza projektu, dabūja finansējumu un es kā šī gada Saviešu "seja" biju pirmā rindā uz tērpu. es beidzot varēšu vairs nevilkt tos, tepat klabā pa trīēsmitpieci lati pirktos, Zemgales brunčus, ar kuriem man nav ne mazākā sakara. nevarētu gan teikt, ka es būtu baigā etnogrāfiskā tautas tērpa cienītāja, bet, ja nu ikurāt tāds jāvelk, tad es labāk velku tādu, kurš ar mani kaut kādā ziņā rezonē.

visādi citādi, ja vien tipogrāfija nenolažos un paspēs, tad 17. jūlijā tiks atvērts mans, Saviešu un Lauskas kopražojums - "Zirga pase", tajā būs mans pētījums par zirgu krāsām latviešu folklorā ar ilustratīvām fotogrāfijām un cd ar 16 tautas dziesmām, kurās minētas zirgu krāsas un ezss taisītā zirgu krāsu tabuliņa. man vispār joprojām līdz galam neticās, ka tas ir pa īstam un es visādā ziņā jūtos ļoti priecīga un pateicīga par šo iespēju izpausties mani interesējošā tēmā.

( pasākuma afiša un sīkāks info )

( zirdziņi guļ diendusu u.c. )

mīļie cilvēki, ja palaižamu zirgu mēģina glābt kāds, kurš saka šādus tekstus "Paskatieties paraolimpiskās spēles, kur piedalās zirgi ar visdažādākajām protēzēm!" tad man nākas tikai aizrīties ar karstu tēju un lūgt tūkstoš līdzjūtīgajiem budām palīdzēt man satīt ciešā kamoliņā un noturēt visas esošās emocijas.

zirdzinieku un veselā saprāta viedoklis (komentāros) http://zirgam.lv/2015/06/11/rugajos-notriektajai-kevitei-izgatavos-protezi/
slima suņa murgi http://www.delfi.lv/mansdraugs/zveru-dzive/46145555_kevites-mairas-nave-noslepumaina-biderem-aizdomas-par-launpratibu

es ļoti, ļoti priecājos, ka tā nabaga ķēve beidzot ir tikusi pāri varavīksnes tiltam un joņo pa zaļām debesu pļavām.

m) mamma palūdza, lai es viņai māmiņdienā atvedu 3 spaiņus zirgu mēslu;
t) ļoti, ļoti garšīga tēja ir no kombinācijas - lavanda + piparmētra + islandes ķērpis + kumelītes + kanēļstandziņa;
p) bijām šodien foršā pastaigā pa Zilajiem kalniem - ( tur )

tāks. šodien es (pēc ~4h miega):
biju skolā un dažos veikalos;
darbā uz galda atradu kaut kādas jocīgas šokolādes olas (veselu čupu);
ēdu baklavu;
staigāju basām kājām un metu kūleņus zālienā;
sakārtoju mašīnu;
konstatēju, ka Nikolajs varētu gulēt vitrīnā un tēlot medus kūku (jo Nikolaja un kūkas izskats īpaši neatšķiras);
sapinu zirgam bizi (vakar arī. lai nav tik karsti viņam);
redzēju daudz odus, taureņus un dzirdēju daudz putnus;
eksplorēju jaunu un brīnumdaiļu taku Zilajos kalnos. tādu mežonīgu - pa kalniem un lejām, cauri biezokņiem un pa vizbulīšu paklājiem. nācās gan secināt, ka tā laikam pieder MTB, bet mēs bijām pieklājīgi - nevienu zirgābolu uz tās neatstājām un gājām soļos - neko neizdangājām arī;
atradu aizsargājamo augu - meža silpureni (katru reizi, kad es šodien rakstu šo vārdu, es sākumā uzrakstu "silpurne");
paspēju, pirms noriet saule, atklāt peldsezonu vienā no Sauriešu karjeriem;
atradu bebra galvaskausu un uzdāvināju to biedrei;
uztaisīju ēst, paēdu, nomazgāju traukus un tagad man nav spēka iet gulēt.

( vienā solī ar sauli )

5dien biju aukstā un slapjā mežā ar zirgu - sāka līt, ka seglojāmies un beidza līt, kad atjājām mājās.
6dien svinējām Kārļa dzimšanas dienu - bijām slidot - neatceros, kad iepriekšreiz slidoju. bija forši, bet stundu izturēt nevarējām. es vismaz ne vienu reizi nenokritu.
7dien paliku viena mājās ar zvēriem, jo visi aizbrauca. biju pie zirdziņa, pajāju pa mežu, šoreiz bez slapjuma.
1dien Tesa ar dāmām bija uzaicināta pie Aptiekas Kristapa uz picu un 90to andergraunda video vakaru. viņš bija sataisījies izcept 12 picas. līdzi neskaitīju, bet pierijos gan drausmīgi. redzēju Oliveru šortos un baltā t-kreklā.

( mazliet ilustrāciju )

( apmēram četrdesmit pavasara mirkļi )