smadzeņu darbības blakusprodukts
Virtuve 
17th-Aug-2020 11:37 am - Random trivia
Kolēģi apgalvo, ka par šo es jau esmu reiz sajūsminājusies, tādēļ fiksēju blociņā.

Gailenes izdala enzīmu, kas sašķeļ hitīnu - molekulu, kas veido kukaiņu un sēņu šūnu sieniņu. Tāpēc gailenes gandrīz nekad nav kāpurainas, jo kāpuri izšķīst.

Izskatās, ka gailenes tā dara, jo nemāk labi uzņemt slāpekli, tādēļ pašķīdinot kukaiņus un citas sēnes, viņas dod ēdienu baktērijām, kas pārveidos slāpekli viņām pieejamā veidā. Saku izskatās, jo Upsalas uni disertāciju, kas pētījusi tieši šo jautājumu, man nedeva palasīt.

+ Baktērija, kas dzīvo sadarbībā ar gailenēm, ir Pseudomona fluorescens. Man kolēģim bija domiņa, ka jāuztaisa gailenes ar zaļo fluorescento proteīnu lai sēņot būtu vieglāk, iespējams, ka nekas nav jāmodificē... Jāpaspīdina UV uz gailenēm.
25th-May-2020 06:13 pm - Cikādes
Brīdī, kad Eiropa atļauj no mājām nākt ārā pilsoņiem, pāri okeānam ārā nāk citi dzīvnieki.

Šobrīd Ziemeļkarolīnas štata apkārtnē no zemes lien cikādes, kas tur nepieaugušā (nimfas) formā pavadījušas 17 gadus. Linnejs kukaini nokristīja par Magicicada septendecim, jo cilvēki jau izsenis bija novērojuši kā ik pa 17 gadiem no zemes parādās melnu kukaiņu pulki, kas nelabi kliedz. Tā kā cikādes veido pūļus, tās sauc arī par Pharaoh cicada vai 17 year locust.

Daudzām cikādēm ir ilgs attīstības cikls, bet tikai dažas sugas ir sinhronizējušas savu parādīšanos. Pašlaik izšķir trīs sugas, kuras parādās ik pēc 17 gadiem un četras - ik pēc 13.
Viena no teorijām ir, ka šāda sinhronizēta izlīšana ir izdzīvošanas stratēģija, jo tie ks ēd cikādes pierijās un nespēj apēst visas cikādes. Cikādes izlien no zemes, kur tās pavadījušas 17 vai 13 gadus nimfas stadijā, sūcot suliņas no koku saknēm. Kad tās ir pēdējo reiz nomainījušas apvalciņu un ieguvušas spārnus, cikādes dodas uz kokiem kur tēviņi korī dzied Mātīšu Pievilināšanas Dziesmu. Šādi kori var sasniegt 100dB. Pēc mēneša, diviem visas mātītes ir sadējušas olas un cikādes izbeidzas.

Pētnieki ir teoretizējuši, ka, ja katru gadu izlien viens no sinhronizētajiem cikāžu pulkiem, tad kopumā šadiem pulkiem būtu jābūt 30 - 17 pulki 17 gadu cikādēm un 13 pulki 13 gadu cikādēm. Ne visi no teorētiskajiem pulkiem ir novēroti un daži no pulkiem ir izmiruši. Bet šeit ir karte, kurā var redzēt pašlaik esošo pulku paredzēto parādīšanos. Katram pulkam ir sava teritorija un parādīšanās gadi. Pašlaik no zemes spraucās IX pulks.

Latvijā šo cikāžu nav, un no radiniekiem visinteresantākās ir dzeloņcikādes Membracidae, kas arī, lai gan nav tik brīnišķīgi dīvainas kā tropu radinieki, ir pietiekoši citplanētīgas.
mūsu citplanētieši )
5th-Apr-2020 02:50 pm - Profesionālais kretīnisms
Manā burbulī visi sākuši cept maizi. Šodien jaucot rauga mīklu, sapratu, ka mājās ir tikai viena paciņa sausā rauga.
Ja šitas viss ievilksies, būs jāmēģina teorētiskās zināšanas pārlikt praksē.

Saistīta lasāmviela ēģiptiešu alus - ātrs un bez žēlastības
2nd-Apr-2020 11:03 am - napalma smarža no rīta
Skaņa, ko nakts murgos es uztvēru kā helikopterus, kas laižas uz tuvējām slimnīcām strīpām vien, izrādās, ir apakštāva beķerejas ventilācija.
29th-Mar-2020 02:46 pm - atgādinājums
ir pēdējais brīdis sākt uzkrāt sīpolu mizas
19th-Nov-2019 09:32 pm - 1000 sauļu mirdzums
Visiem fizikas pasniedzējiem veltīts skudras nobāl
23rd-Oct-2019 05:31 pm - NSFW trivia
Mating Act )
23rd-Oct-2019 04:29 pm - Random trivia
Tās mazās uzlīmītes uz kafijas pupiņu paciņām nav tādēļ, lai paostītu kā smaržo kafija, bet, lai izlaistu ārā CO2, kas izdalās no svaigi grauzdētas kafijas.

Neostomazāns - blusu inde - ir viela, kas ir ļoti līdzīga vielai pyrethrum, kuru iegūst no margrietiņu ziedlapiņām (diemžēl ne mūsējām, Chrysanthemum cinerarifolium). Viela darbojas uz kukaiņu nervu sistēmu, lielās devās radot paralīzi, mazās "sensory overload". Blusa uzlec uz apstrādāta kaķa un pēkšņi viss tik gaišs, skaļš un kustīgs! Vēl blusām ķermeņa aizmugurē ir speciāls jušanas orgāns - sensilum - zona ar matiņiem un receptoriem, bet pagaidām vēl nav skaidrs, ko tieši blusas "sajūt" ar šo orgānu.
12th-Aug-2019 11:30 am - Spīžo
Vakar skatījos filmu par visādām dzīvām būtnēm, kas spīd. Ļoti, ļoti aizraujoši.

Tajā skaitā uzzināju, ka ir sliekas, kas spīd. Francijā šīs sliekas esot pamanītas, kad kāda dāma esot pa nakti gājusi saukt iekšā suni. Suns pa tam pagalmā izracis bedri, kurā iekšā kūņojušās šīs spīdīgās sliekas. Ja es esmu visu pareizi sapratusi vēlākajā interneta smēlienā, tad šīs sliekas ir Microscolex phosphoreus un ir parasti sastopamas Jaunzēlandē un Austrālijā, bet Francijā un Apvienotajā karalistē ievazātas ar krāšņumaugiem. Šīs sliekas spīd pašas, ja kāds tās satrauc, piemēram suns, kurš ar truliem nagiem kasa virs galvas.

Savukārt Amerikā ir sliekas Diplocardia longa, kuras satrauktas apgļotojas, un gļotas spīd ar zilu gaismiņu. Pašlaik pieņem, ka sliekas tā dara, lai apžilbinātu plēsējus, kuri mēģina viņas apēst, jo sliekas dzīvo augsnē un augsnē, kā zināms, ir tumšs.

Cita starpā uzzināju, ka jāņtārpiņu kāpuri ir plēsīgi un ēd gliemežus. Ja gribat jāņtārpiņus savā dārzā, atstājiet pāris gliemežus un pagaru zāli uz kura sēdēt jāņtārpiņu dāmai un spīžot. :) Nu lab, ja jums dāzs ir mitrā vietā, tad.
Lietuvieši un igauņi ir bijuši saprātīgāki par latviešiem apsaukājot jāņtārpiņus, viņi ir pamanījuši, ka tā ir vabole, nevis tārps. Latviešu aizstāvībai gan jāsaka, ka abi spīdvaboļu pārstāvji, kas ir Latvijā, ir vai nu ar reducētiem spārniem abiem dzimumiem (mazais jāņtārpiņš), vai mātītēm, kuras spīd, nav spārnu vispār (parastais jāņtārpiņš).
11th-Jul-2019 05:15 pm - kārtība, tīrība
Kādu laiku pa dzīvokli lidinās kodes. Meklēju avotu, izrādās sākušas grauzt kaķa vēlīgi pagultē atstātos matus. Nē, nu viss pēc grāmatas, bet aaaa.
This page was loaded Sep 24th 2020, 7:58 pm GMT.