| Ir samērā agrs rīts un es stāvu pagaidu tramvaja pieturā. Visapkārt migla, pelēkas debesis un pelēkas šķembas, jo remontē sliežu ceļu. Trīs jaunieši ienes negaidītu jautrību kopējā noskaņā, pārskrienot pāri ielai un drudžaini pielasot vairākus iepirkuma maisus ar šīm šķembām. Tikpat jautri čalojot, guvums tiek nests prom (katrā rokā pa maisam). Pēc ielas šķērsošanas un kādu divdesmit soļu speršanas, no viena jaunieša lūpām izlaužas frāze - "Eu, a moš nafig tos akmeņus?" |