smadzeņu darbības blakusprodukts
mana ģimene un citi zvēri 
1st-Feb-2015 12:01 pm - Auss sāp
1) vai ir idejas,kur var tikt pie LORa svētdienā? ja nav, kur var tikt rīt no rīta?

2) ko darīt,ja sāp auss? jau pāris dienas šķita tāda pajocīga, bet šodien jau nevaru normāli izšņaukt degunu, pēc pēdējā šnauciena jau konstanti viegli sāp.
par iemesliem - nezinu, mož sapūsts, vēl arī šonedēļ tīrot ausi ar kociņu sāpīgi iebakstīju.

nav absolūti viedokļa par ausīm, nekad nav bijušas problēmas, nezinu,ko darīt. plīz help!
1st-Feb-2015 11:34 am - darbi,nedarbi
Sveiciens,cibiņi!
Jautājums. Kur Jūs zinošie, visur esošie ieteiktu Rīgā meklēt darbu angliski runājošam cilvēkam? Ir University College London diploms antropoloģijā un arheoloģijā. Nav jābūt saistītam ar iegūto izglītību. Sludinājumi tiek čekoti. Varbūt zināt uzņēmumus,kur darba valoda ir angļu utml. Milzonīgi pateicos!
1st-Feb-2015 11:18 am - apavi 45.5-46 izm.

30EUR (man tomēr par lielu, parasti pērku 44.5-45izm.) pāris reizes uzvilkti, diezgan ātri dilst zole, citiem tā paša laidiena zābakiem pieliku jaunu, jo es staigāju daudz ar kājām (t.i. + 10eur). ja nestaigā daudz - var nelikt. te links.

t.: 2 555 39 24 (vefs/teika/centrs)

1st-Feb-2015 10:15 am - Dzejnieces
Anna Foma & Aspazija )
1st-Feb-2015 10:08 am
Ārā ir brīnišķīgi spirdzinošs gaiss rīta skrējienam. Vienīgi slidens. Paldies tiem retajiem sētniekiem Rajonā, kas tīra ielas.
1st-Feb-2015 12:08 am

Šodien cēlāmies 6.50, braucām vispirms ar mašīnu, tad ar autobusu un pēc tam kādus 8 km ar kājām un galā mēģinājām ierakstīt neko jeb 10-30 dB skaņu vides. Nebiju pietiekami sagatavojusies, t. i. jau Rīgā aizsecinājusies, ka arī šis ieraksta komplekts pats dos dominējošo skaņu istabā, kur viena no dzirdamākajām skaņām ir elpa un atkušņa pilieni aiz loga. Jo tur nav elektrības un visu saistīto sīcoņu un spiedoņu, taču saslēdzos un sākas. Viens miķis istabu dara plakanu un birst smiltis. Otrs mazliet dzidrāku un smilšu skaņu smalkāku, bet es taču gribu rakstīt, kā skan tā telpa tad, kad tur nekas nenotiek, nevis kaut kādu smilšu pulksteni. Izejam ārā rakstīt atkusni un uzrodas kaut kāds cits troksnis, diezgan spalgs. Pāriet, kad nomainām baterijas, taču drīz uzrodas tāds, it kā tur iekšā būtu neredzama kasetīte, kas griežoties viegli strīķējas un virpuļo. Mitrums? Baterijas iet uz beigām? Ausis? Tā arī nesapratu. No jumta pil tekusnis, bet tikai uzliekot ausis sadzirdu, cik pērnās, slapjās lapas patiesībā ir cietas. Zeme ir noklāta ar cepampapīru un vispār vairs nevar saprast, kas fiziski notiek un kas asociatīvi. Nez, vai var ierakstīt istabas izmēru, mitruma līmeni, temperatūru, virsmu materiālu un vēl kaut ko citu, kas veido tās telpas "skaņu"?
31st-Jan-2015 10:06 pm - Mīts par Sīzifu
Ričmonda aste ir pietiekami gara, lai viņam ik pa laikam izdotos to noķert. Tādos brīžos viņa acīs parādās neviltots "WTF, ko lai es tagad ar to iesāku?", viņš apsēžas uz sava dibena, lai mazliet padomātu, aste sēžoties izšļūk no zobiem - un atkal jāsāk viss no gala.
31st-Jan-2015 06:50 pm
Brīžiem lasot komentārus pie kāda sava ieraksta, es jūtos tā, it kā man pretim būtu teksta ģeneratori, kuri izmanto teikumus un rindkopas no manis nelasītām grāmatām; kaut kas līdzīgs zīlēšanai, bakstot ar pirkstu nejauši uzšķirtā lappusē - izlasi un mēģini atrast kādu saistību ar pašas domāto...
31st-Jan-2015 06:44 pm
Cien. cibiņi, vai kāds no jums ir izmantojis paklāju ķīmiskās tīrīšanas pakalpojumu? Rezultāta un cenas attiecība bija apmierinoša? Varbūt varat ieteikt kādu konkrētu servisu?
31st-Jan-2015 04:13 pm
Cibiņ! Cibiņ!
Apstāsti lūgtum, kā darāms tas - noteiktu tekstu postā palikt zem saīsnes, lai uzkikšķinot atvērtos vēlamais teksts? Piemēram, palagu par Rupuču dzīvi- paslēpt zem teksta - Rupuči- un uzklikšķinot, atveras Cibas posts par Rupuču dzīvi?
Paldies jau iepriekš.
31st-Jan-2015 04:00 pm
Tas ka nesen mani ceļu policisti apturēja trīs dienas pēc kārtas, liekot pūst trubiņā, ir sīkums pret to, ka nu jau vairākas dienas pēc kārtas dažādos kontekstos pastiprināti dzirdu tādu vārdu svienojumu kā "dzīvi apliecinošs".
- dzīvi apliecinošs skats, dzīvi apliecinoša mūzika, personība utt.


kā tas īsti ir?
31st-Jan-2015 03:12 pm - Neizmērojamās ciešanas
Šodiena diemžēl ir pierādījums, ka kombinācija "maz gulēts" + "liela slodze darbā" + "mēģinājums to visu piektdienā veldzēt ar grādīgiem dzērieniem" nav laba. Vispār nav laba.

Bļanna, par ko gan tu vakar domāji?
Vajadzēja apstāties pie trešās viskija glāzes. Un punkts. Ceturtā glāze un tas balzāms bija absolūti lieks. Es pat vairs neko neteikšu par to rumu, ko dzēri, kad bija beidzies balzāms. Bet tu prātīgi darīji, kad četros no rīta ļoti lepni atteici piedāvājumam iedzert vīnu. Citādi tu nebūtu tikusi cauri tik vien kā ar stipri smeldzošu, pulsējošu galvu.
Tagad vajag drusku saņemties un aiziet nopirkt ibumetin, jo savu dienišķo devu tu, protams, aizmirsi darbā uz galda. Muļķe! Iespējams, viens gaišais, vieglais suslveidīgais alus arī varētu līdzēt. Vai arī nē? Vai tomēr jā?
Kam tu tik gauži nodarīji sev pāri?! Stulbā stulbene.

Vienīgais labums tupajos 20 gados bija, ka tā varēja darīt un gandrīz nejust sekas.
31st-Jan-2015 12:38 pm
Viens no lielajiem psiholoģijas noslēpumiem man ir iemesli, kas liek visai daudzām sievietēm pieslieties uzskatu sistēmām, kuru ietvaros viņas pašas - tāpēc, ka sievietes - tiek dehumanizētas un padarītas par objektiem. Es varu nosacīti un daļēji saprast (kaut arī nejūtot emocionālu empātiju) infantilo vēlmi atteikties no atbildības par savu dzīvi, kas rezultējas sapņos par Stipro Vīrieti- kurš-noliek-pie-vietas-rūpējas-uzrauga-un soda. Taču pilnībā pieņemt atteikšanos no savas patības, no personības autonomijas, pieņemt savu it kā esenciālo pakļautā-padotā, "cilvēka palīga" statusu un tā reliģiskos vai ezotēriskos pamatojumus ir kaut kas tāds, kas nevien pilnībā iziet ārpus manas apziņas robežām, bet uzdzen arī fizisku nelabumu.
31st-Jan-2015 11:08 am - mz dz
sveiciens visiem, kam šodien bērniem dzimšanas dienas svinības
(mz rīt paliek 5).

mēzu, mēzu māju, sākumā ar priecīgu prātu, vēlāk jau birsti vicinādama un nešķīsti lamādamās dzenot sīčus nost no tām vietām, kur akurāt spodrinu, un pēc grafika atpaliku par 1 stundu. man bija sarēķināts, ka no 8 līdz 14 ir 4 stundas, no tām 2 tīrīšanai, 2 ēdieniem, un tad būs klāt viesi. kad tīrīšanā bija jau stunda iekavēta, tad attapu, ka 1 stunda atradusies pati no sevis, turklāt sīči ar lauleni uz veikalu - priekā! diemžēl nav nekādu sarkano dzērienu mājās. cerams, ka laulenis atvedīs, nelīdīšu taču uz bāriņu skapjaugšā. skapjaukšā.
31st-Jan-2015 03:29 am - tiesības aizliegt tiesības nav nekādas tiesības
es, starp citu, zinu to ārsti stradiņos, kuru džims pieminēja savā lieliskajā un tik ļoti vērtīgajā rakstā. zinu arī, kā ir justies kā tādai ķekavas vistai uz kušetes, es tā jutos 2008.gadā. mans stāsts gan ir pilnīgi savādāks. es par savu grūtniecību uzzināju no sava vīrieša, manas pirmās mīlestības. viņš ir ārsts un nolasīja simptōmus no mana ķermeņa vēl pirms es biju paspējusi attapties [manā dzīvē viss ir otrādāk]. es nebiju pārliecināma un viņš man nopirka 2 grūtniecības testus. diena, kad es ieraudzīju tās 2 fokin' svītras uz testa, bija viena no drausmīgākajām dienām manā mūžā - tā bija apokalipse, kas paredzēja pilnīgu manas, un tikai manas, dzīves sagraušanu. aborta iespēja pat netika izskatīta, vīrietis bija priecīgs - laimīgais jaunais tēvs. viņš gribēja, lai mans ķermenis viņam iznēsā vēl kādus 4 bērnus. es biju tikko no videnes un iestājusies universitātē, un mana dzīve bija beigusies. es gan visu laiku dzīvoju tādā vieglā nolieguma miglā, pa kluso turpināju pīpēt un stiklainām actiņām vērties tālēs zilajās, cerībā, ka no realitātes var kaut kā pamosties.

ginekolōģe apstiprināja, ka esmu stāvoklī un es pierakstījos uz saglabāšanu. jo man taču bija visi pareizie apstākļi. nu, izņemot to vienu - ka es nebiju gatava un negribēju kļūt par māti. par manu grūtniecību zināja un priecīgi spiedza tikai pāris draudzenes, kurām es pieklājīgi smaidīju un iekšā klusiņām smilkstēju un miru. jo mana pirmā mīlestība būs mana vienīgā, mana jaunība ir beigusies, es būšu ieslēgta kaut kādā drošā suburbian cietoksnī, kur es drīkstēšu piederēt tikai viņam un es vairs nekad nevarēšu būt viena.

man rīgā bija ģim.ārste, kas bija mana ārste jau no agras pamatskolas, nāca vizītēs pie manis mājās un bija radījusi man kaut kādu draudzības un mātišķuma ilūziju. pierakstījos pie viņas, lai pajautātu, vai varu iet pie viņas uz novērošanu. viņa dusmīgi mētāja pa galdu papīrus, teica man, ka esmu par jaunu bērnu taisīšanai un, sašutumā par manu naivo ierosinājumu, paziņoja, ka viņa "jau nu gan nelīdīs, kur viņai nevajag". hujārīju ar ričuku caur āgenskalnu, lai gan milzīgo asaru dēļ neredzēju vispār, kur braucu. bet man bija pohuj, man šajā pasaulē tik un tā vairs nebija vietas - es vairs neesmu es, man vairs nav tiesību, bet ir tikai pienākumi, esmu noreducēta līdz savai dzemdei un tās saturam, es būšu māte un nekas cits.

pāris nedēļas vēlāk man sākās asiņošana. es piezvanīju ginekolōģei un viņa man asi atcirta kaut ko no sērijas, vai es galīgi stulba esot, viņai tagad zvanot, un ka jāzvana pa taisno ātrajiem taču. bet es neticēju, ka ir noticis kas nopietns, jo nebija tā kā filmās. man nekas nesāpēja un asiņošana bija minimāla. es sakrāmēju somu un gaidīju ātros. vīrietis bija aizņemts un varēja mani satikt tikai nākamajā dienā. to visu dienu un nakti es slimnīcā biju viena. pie tās pašas miesnieces kundzes stradiņos. par laimi manu SA konstatēja cita ārste. viņai bija patīkama, mierinoša balss, lai arī viņa nerunāja lieku un neizteica līdzjūtību. otru ārsti, to raupjo sievu, es necitēšu. pēc brīža es jau biju zem narkōzes un pavadīju nakti slimnīcā, guļot milzīgā asins peļķē - uz jautājumiem par to, kas ar mani notiek, daktere miesniece man asi atgrūda, ka viss ir pareizi un ko tad es sagaidu, viņi taču mani "tikko ir iztīrījuši". sorry i asked.

atgriešanās dzīvē nebija viegla, jo kāds mani kaut kur bija redzējis un kāds kaut ko kaut kur bija dzirdējis un cilvēki sāka uzdot neadekvātus jautājumus. ģim.ārste piedevām izpļāpājās par manu grūtniecību manai mātei. netīšām, but the damage was done. vairākus mēnešus pēc visa tā murga mani vēl konfrontēja māte un man bija jātiek galā arī ar to - ar no pārpilnības raga birstošiem pārmetumiem par manu noslēgto dzīvesveidu un mātes krišanu histērijā par to, ka viss par mani jāuzzin no svešiem. viss, ko es varēju teikt, bija, ka viņai par to vispār nebija jāuzzin un tā vispār nav neviena darīšana, tikai mana un mana ķermeņa. un par to uzzināja tieši mana māte, protams - cilvēks, kurš nekad neko neļaus tev aizmirst un mierīgi dzīvot tālāk.

labi, detaļas un visi tie blakusapstākļi nav svarīgi. galvenais ir tas, ka es tam visam gāju cauri viena pati, nobijies naivs skuķis, un man tā arī neizdevās to savam vīrietim piedot. nepagāja ne gads un es jau biju citā kontinentā laimīgi iemīlējusies citā vīrietī un man bija pilnīgi cita dzīve. es nekad nedomāju par savu nevēlamo grūtniecību kā par bērnu, kā par reālu cilvēku. ar to mana pieredze krasi atšķiras no daudzu citu sieviešu pieredzes. mana grūtniecība sevi pārtrauca pati, es noteikti neesmu nekāda ezotēriķe, bet tobrīd domāju, ka tā bija diezgan lōģiska mana ķermeņa reakcija uz tam atņemtu brīvību. vēl tikai bija jāiemācās sadzīvot ar kaunu par to atvieglojuma sajūtu, ka caur kaut kā nāvi es esmu atguvusi savu dzīvi.

mans sakāmais ir tāds, ka es jūtos vainīga tikai sevis priekšā - par to, ka es biju jauna, dumja un ļāvu sev to nodarīt. man toreiz vajadzēja paņemt manu dārgo aiz pautiem un pieprasīt abortu, bļaut un pretoties, pieprasīt viņa klātbūtni slimnīcā, aizstāvēt savu brīvību. vislabāk par izsargāšanos vispār noteikti būtu palīdzējusi iemīlēšanās pilnīgi citā cilvēkā [ironizēju, ja nu gadienā nav skaidrs]. man tajā tumšajā bezmiega naktī stradiņos bija gana daudz laika pārdomāt dzīvi, gana daudz laika maisīt šo ūdeni ar eļļu - vainas un atvieglojuma sajūtas.

toties tagad es zinu, ka nekad vairs nebūšu tik gļēva; tagad es zinu, cik dārga ir brīvība. es mīlu savu dzīvi un mīlu pati sevi, un neviens vairs nekad manā vietā neizlems, ko man vajag vai nē un kā būtu pareizi. kad ar savu tagadējo draudziņu diezgan svaigi bijām sākuši draudzēties, bija reize, kad mans cikls bija nogājis no sliedēm un es biju stāvās šausmās, ka kaut kas varētu būt nogājis greizi un es varētu būt palikusi stāvoklī. draudziņš man zvanīja nakts vidū, jo savā internetvēsturē bija ieraudzījis manis gūglētas vietējās abortklīnikas un, protams, gribēja zināt, vai man gadienā nav viņam kas sakāms. alsō, vai es viņu uzskatot par pilnīgu sūdu, mēģinot visu šo atbildības nastu uzkraut sev vienai pašai. tas bija vairākus gadus atpakaļ, bet es joprojām atceros to mīksto drošības sajūtu, kas mani pārņēma klausoties viņa balsī un dzirdot viņa sacīto. jā, man nav tam jāiet cauri vienai pašai un jā, jebkurš mans lēmums ir labs, jo tas ir mans. tas, ka man ir attiecīgie orgāni, nekādā veidā neuzliek man automātisku pienākumu kļūt par māti. man ir arī cita vērtība, piemēram, intelektuālā nevis tikai kaut kāda miesiskā, bērnus iznēsājamā. caur mani nevar dzemdēt nedz vīrieši, nedz valsts - tās ir eksluzīvi tikai un vienīgi manas tiesības un ir neapstrīdamas, punkts un basta.
30th-Jan-2015 11:49 pm - Biļete uz Piafu Liepājas teātrī
Varbūt kādam no šejieniešiem interesē 1 biļete uz Piafu svētdien, 1. februārī - 7. rindā 6. vieta. 20 EUR.
Ir no Rīgas arī transports, kurā var paķert, pēc tam atpakaļ.
zvont 25259213
30th-Jan-2015 10:19 pm - purngrāmatas tikeris II
otrā sērija sīkumu sānjoslas epopejā.
izmēģināju miljonu padomu, kā to štrunta tikeri dabūt atpakaļ. beigu beigās atlika viens neizmēģināts ieteikums: nospļauties, nomierināties un gaidīt, reizēm viņš atgriežoties pats (citu pieredze liecināja, ka tas var prasīt no 2 dienām līdz 3 mēnešiem).
nu nospļāvos. un tikeris ir atpakaļ. bet. atgriezies viņš ir kā mazs kroplītis, citā vietā un citā skatā. fuj pē.
tak tagad man ir zināma galvenā gudrība: nospļauties un gaidīt.
varbūt kādu dienu viņš atkal daiļi izstiepsies pa visiem labajiem sāniem. mņa.
30th-Jan-2015 09:07 pm - misisng person Stephan Engelbrecht meklējam lielo lāci Stefanu- palīdziet!
vai kādam ir kontakti āgenkalnā un ķīpsalā?

šobrīd meklējam cilvēkus pazudušā stefana meklēšanai,
kuri būtu ar mieru rīt pastaigāt pa rajoniem, pārķemmēt krūmus, kaktus un pagaldes
vai vismaz savos skatlogos, logos un mašīnu spoguļos salīmēt skrejlapas.
omītes aptaujāt, iedzīvotājus saurdīt uz meklēšanu.
30th-Jan-2015 08:51 pm - janvāris
jo tālāk es prokrastinēju (t.i. jo vairāk tuvojas dedlains, bet es turpinu neko nedarīt), jo vairāk es ēdu. man gribas visu laiku kustināt žokļus. grauzt.
30th-Jan-2015 08:42 pm - pārdot drēbes
kur var pārdot drēbes - nu, ir viens vienreiz vilkts (kāzu) uzvalks un viens mazlietots uzvalks, tādi, ko šeit pa lēto cibieši izbrāķēs (jo nebūs pa lēto), un par velti galīgi atdot negribas. Jo ir labi!
nu komisijas veikali kādi vai otrā elpa varbūt pērk? vai varbūt lombardā kādā var atdot?
ss.lv un citur jau mētājas, bez maz ebayā jāliek, vai?
30th-Jan-2015 06:15 pm - matracis
atdodu matraci 180 x 200 cm, nav pārāk labā stāvoklī ne vizuāli, ne gulēšanas ziņā, bet nav arī pavisam drausmīgs. nu - varbūt kādam noder, varbūt nē.
atrodas sarkandaugavā, jāsavāc pašiem.
30th-Jan-2015 06:09 pm
Jāpiezīmē, ka man ļoti nepatīk un šķiet visai aprobežotas anti-kristietiskās vētras, kuras pēdējā laikā plosās Cibā. Kaut gan esmu gatava diezgan radikāli iestāties pret baznīcas ietekmi likumdošanā, "kristīgiem" argumentiem diskusijās par reproduktīvajām tiesībām vai partnerattiecībām, pret ticības mācību skolā un vispār atbalstu ļoti striktu valsts un baznīcas nošķīrumu, kā arī indivīda svētās tiesības uz apziņas brīvību, tomēr kristietības vai reliģijas vispār apņirgšana tikai tāpēc, ka pašam pietrūkst iztēles veiklības paskatīties uz pasauli citādas metafiziskas sistēmas griezumā, kurā darbojas sava iekšējā loģika, man šķiet visai trula. Piedodiet, brāļi un māsas iekš ateisma/agnosticisma.
30th-Jan-2015 05:24 pm
man ir draudzene, praktizējoša kristiete, katoliete. Pirms 18 gadiem, kad mēs abas bijām ļoti jaunas un diezgan neprātīgas, viņai gadījās neplānota grūtniecība. Bērna tēvs ar viņu attiecības pārtrauca jau pirms bija par šo grūtniecību uzzinājis. (Vēlāk, jau pēc bēŗna piedzimšanas viņa nolēma būt godīga un informēt viņu par šo faktu. Viņš piekrita tikties kafejnīcā, uzklausīja ziņu, ka ir tēvs, samaksāja par viņas konjaku un aizgāja. Pēc tam par šo vīrieti viņa nav dzirdējusi.) Naudas nebija, darba nebija, studijas bija iesāktas un nepabeigtas, vecāki un ārsti viņu mudināja grūtniecību pārtraukt, tomēr viņa izvēlējās to saglabāt. Tāpēc, ka dzīvības svētums. Tāpēc, ka Dieva griba.
Viņa joprojām ir kristiete, katoliete, arī sieviešu tiesību aizstāve. Vairākas reizes piedalījusies diskusijās ar bēdīgi slaveno Saeimas parādnieku-oļiniešu komisiju un ļoti pārliecinoši aizstāvējusi sievietes tiesības uz izvēli. Turklāt uz izvēli, kuru neietekmētu reliģiozu organizāciju un citu prolaifistu spiediens un manipulācijas.
Kad es jautāju, vai šīs pozīcijas aizstāvība viņai nerada konfliktu ar pašas kristīgo pārliecību, viņa atbildēja, ka drīzāk otrādi. Kristietība un pašas pieredze ir tās, kas viņai atņem paštaisno vēlmi spriest citas sievietes vietā, kā arī manipulēt ar vainas apziņu un kaunu.
30th-Jan-2015 04:45 pm - Īsi par kristīgajiem abortiem.
Kristietība ir kas viennozīmīgi labs? Nē. Apkarojot kristietību, visiem paliks labāk? Nē.
Aborti ir kas viennozīmīgi labs? Nē. Apkarojot abortus, visiem paliks labāk? Nē.

Apkarojot apkarotājus gan varētu visiem palikt labāk.

Labi, tik īsi man nesanāks, bet, manuprāt, abortu apkarotāji vispār ir sabiedrībai bīstami cilvēki ar neapturamu vēlmi regulēt citu cilvēku privātās dzīves, pat vēl vairāk - dzemdes, uz ko itin nevienam nedrīkstētu būt nekādas tiesības. Ja šie cilvēki uzskata, ka šādas tiesības viņiem ir, viņi uzskata, ka citi cilvēki ir kaut kāds viņu īpašums. Nezinu, kur šāda pārliecība varētu būt balstīta, bet garīgajā veselībā nav pilnīgi noteikti. Katrs aborts, sasodīts, jau ir maza pašnāvība, neveic šos tālab, ka viss ir ļoti labi, ja to kāds nesaprot, tad lai iet ārstēt savu garīgo tizlumu tā vietā, lai ar šo uzplītos citiem.
This page was loaded Feb 1st 2015, 12:11 pm GMT.