klau, tie, kas zina mūziku, kas ir jauns un labs iekš emo-heavy-rock kategorijas ar drusku industrial/metal?
think "linkin park - SOAD - drusk limp bizkit - kkas no marylin manson, bet mēs viņu vairs nelietojam - (nin un agrīno einstuerzende neviens neaizstās) - greenday?" un pie muse apstājamies, jo es nupat pamēģināju muse un tas ir tikpat eugh kā bija tad, kad viņu pirmoreiz pamēģināju

vārdsakot, come on, nevar būt, ka viss no jaunā, kas kaut pietuvojas šim žanram, ir billie eilish un 21 pilots

sirsnībā, wannabe vecmāmiņa

bet tā es vakar pirmo reizi dzīvē piedzīvoju trauksmes evakuāciju no sabiedriskas ēkas. īsi pirms sākties otrajam cēlienam, atskanēja sirēnas, sāka mirgot signālspuldzes un balss paziņoja, ka ēkā ir ārkārtas situācija, visiem mierīgi, bet nekavējoties pamest ēku. pirmajā mirklī nevarēja saprast, vai tā nav daļa no izrādes, jo revolūcija, forma jauniešiem un tas viss, bet publika daudz nedomāja, cēlās kājās un bez panikas raiti pameta zāli. smieklīgi, ka tekstu atkārtoja latviski un igauniski, citās valodās ne. dažs publikā minēja, vai tik tā neesot reklāmas kampaņa cosmopolitēnam, jaunākajai igauņu invāzijai valmierā.
enīvei, izgājām visi ārā, foajē ar automātiskajām, ugunsdrošajām, viegli caurspīdīgām starpsienām jau bija sadalīts segmentos. par mēteļiem nebija ne runas. pat ja tiktu klāt, noteikti nedotu. stāvējām visi ārā, brāzmainajā vējā, ap nulli grādos savās teātra kleitās kādas krietnas minūtes desmit. ja ievilktos, netiktu pat mājās, jo mašīnas atslēgas mēteļa kabatā garderobē, dooh

kas tā par dziesmu? šķiet, iesaistīts ir šubrovskis. vārdos ir - jūras krastā. tāda ritmiska un smeldzīga.
dzirdēju vakar valmieras puikās, aranžētu un cita izpildītu, nemāku atrast oriģinālu

Vai Xiaomi smart band, ar kuru ielīsts ūdenī, paļaujoties, ka "ierīce ir ūdensizturīga", kaut kur Rīgā ir salabojams? Kur un par cik? Vai ir vērts, ja tam ir jau divi gadi?

ā, vēl es biju uz zeme, kas dzied. dontask. aaaaa, kad latviešu kino beigs piekopt to debīlo modi vilkt dialogus un likt 10 sekunžu pauzes starp katru pateikto teikumu. kas tas ir, vēlme uzsvērt dialoga nozīmību vai pārmērīgi sakāpināt filmas poētismu? nestrādā nevienā virzienā, mīlīši. palaistu raiti dialogus, filma būtu pusotru stundu, nevis divarpus un nevari acis noturēt vaļā. man nav iebildumu pret izciliem, gariem, lēniem tuvplāniem, bet ne jau dialogos.
ļoti jūtams bija budžeta mazums uz dekorācijām, lokācijām, bet to es nepārmetu. vēsturisku uztaisīt jau tā ir grūti un dārgi

beidzot tiku uz jauno jauno rīgas teātri

esmu sajūsmā par jaunajām, tiešām kvalitatīvajām telpām. 2. stāva tualete absolūti lieliska. mazliet samudžinājoša sajūta ar 3 pieejamām kāpnēm un savienojumiem, bet ja būtu nākusi 10 min pirms seansa un neklejotu apkārt, tad kustība uz un no jaunās zāles būtu skaidra, bez jautājumiem. decembrī būs lielā zāle, redzēs, kā ar to. bet tā bijām stundu pirms un uz kafejnīcām gājām 4 reizes (2+2). mīlīgi dzert savu glāzi un vērot, kā līmeni augstāk keišs čībās un halātā ar tējas krūzi pa tārpeju ((c) jrt būvinženieris, arī mans vīrs) šķērso pagalmu turpu šurpu

savukārt melnais gulbis mani nokaitināja tā, ka negribējās applaudēt. kas tas ir. programmiņā hermanis atrunājas, ka iestudēt krievus šobrīd var tikai tad, ja parādot to ļauno dabu (ļoti vienkāršojot). tādēļ viņš ieliek miškinā dostojevska izredzētās lielvaras monologu. bet, imo, tas ir tik bezgaumīgi un vulgāri - ar šādu soli mēģināt attaisnot tomēr nepārvaramo vēlmi kā pašu pirmo, atklāšanas izrādi jrt jaunajā zālē iestudēt dostojevski, iestudēt to krievu kasiķi. iestudē, ja jau tev tik ļoti gribas, bet neatrunājies un neattaisnojies.
otra lieta, kas ir skumji, bet neuzvelk. jaunie aktieri ir švaki. melnais gulbis - neticu nevienā acī. gaņam vienīgajam piestiprināts mikrofons, jo nespēj aizrunāt līdz black box augšai (kurā sēdējām, visus pārējos dzirdējām). un, protams, ir grūti būt tik izciliem kā jrt 2000. gadu pamatsastāvam. bet, piemēram, valmieras jaunie, īpaši meitenes ir ļoti labas. tā nav tikai jaunības vai mūsdienu vaina

nedēļas hailaiti:

1diena bija dirsā, par spīti tam, ka no rīta paskrēju, ielīdu ezerā, grābu lapas. notika vairākkanālu dooms. ap 23iem neizturēju, iepisu upeņu balzamu, gāju pumpēt riepas un braucu iemēģināt jauno 4 miljonu celiņu. likās, ka ir 4 milj. vērts - tiešām labs;
2dien - vienkanāla dooms. naktī sāka snigt;
3dien - sniegs, slapjš sniegs, daudz slapja sniega. "Elpojot smaidus" leļļu teātrī. manliekas, ka nevajag diplomdarbu izrādēm pašiem rakstīt tekstu, pašiem režisēt un pašiem spēlēt. Pēc tam Čē un viss kārtībā;
4dien - izrādās Black Books ir 24 gadus vecs. pizģec;
5dien atkal sniegs. sasniedzām kākāefus;
6dien no rīta galvā skanēja The Smiths - There Is a Light That Never Goes Out. vakarā, Tartu muzeja ekspozīcijas "Who Claims the Night?" ietvaros bija instalācija, kurā aizpildot nelielu testu uzzināju, ka mana nocturnal persona ir secretly yearning un mana šī vakara dziesma ir... The Smiths - There Is a Light That Never Goes Out. tad es gāju uz jocīgu guļamistabu un dziedāju šo dziesmu karaokē. bet vispār bija tā, ka bij.vīrs veda mani uz Tartu skatīties Ikedu. un Ikeda bija ļoti kruti. tiešām, ļoti, ļoti kruti. vispār viss tas muzejs bija ļoti kruti. vēl 6dien bija sniegputenis;
7dien atkal pajāju ar savu zirdziņu un viņš atkal bija diezgan traks un gribēja auļot pa lucernas lauku. bet es priecājos, ka viņš ir priecīgs un enerģisks un kustās labi un itin nemaz nesūdzas par kāju. es vispār ļoti priecājos, ja neskaita to, ka ļoti nosalu. tad atbraucu mājās un gulēju ļoti, ļoti ilgu diendusu kopā ar kaķi.

svētā trīsvienība - depresija, alkoholisms, karpmana trīsstūris - mūžīgi mūžos āmen.

Bet labi, tur vispār laikam ir taisnība par to kreiso un labējo politiku un dažādo attieksmi pret formu un vēlmēm
Pa lielam, kreisie domā, ka, ja cilvēkam nebūtu politiķu, tad cilvēku kopienas pašorganizētos veidos, kas ir ļoti piemēroti ne vien izdzīvošanai, bet arī plaukšanai un labklājībai, un politika ir tikai rīks, kā to darīt organizēti un lielās masās
Kamēr labie pieņem, ka cilvēks ir tāds nezvērs, ka, atstāts savā vaļā, toč visiem rīkli pārgrauzīs, novedīs sevi kapā ar nekontrolētu sekošanu zemākajiem instinktiem "pisties un dolbīties" un nekad neko jēdzīgu neizdarīs
Skaidrs, ka nevienam no šiem galējiem variantiem nav taisnība, jo īpaši ne pie mūsdienu civilizācijas un pavisam jo īpaši ne tad, ja runa ir par 4 gadu griezumu
Toties lielisks iemesls visiem iesaistītajiem skatīties uz otru pusi kā cilvēkiem, kuriem toč kaut kas ar iekārēm nav kārtībā, ja jau "to vien grib kā atļauju darīt visu, ko grib" / "jeziņ, kas tev kaiš, kādas preteklības tu darītu, ja tas nebūtu aizliegts?"

/ Atvainojos par kkādu 1. kursa vielu morāles filozofijā or smth, tur noteikti ir gudrāki veidi, kā par to domāt
/ Nesaistītu iemeslu pēc diskusiju komentēt/moderēt nav laika, so fuckoff, šeit praktiski viss būs skrīnots

nedēļas hailaiti:
1d - gaismas instalācijas atklāšana. tā jau bija jauki, par spīti tam, ka biju drausmīgi nogurusi no space holdošanas Krišj. un tam, ka drausmīgi nosalu;
2d vakarā biju ļoti, ļoti priecīga;
3d vakarā vairs ne tik ļoti priecīga;
4d biju diezgan drūma. vakarā iebraucu pie mātes, bija visai ok. likās sabijusies. no manis. lai. atbraucu mājās un līdz 4iem naktī klausījos mūziku;
5d pagulējusi 3h, cēlos 7os un braucu jāt pa Niedrāja mežiem. Marta piegādāja savus zirgus. Valensis bija ļoti godīgs. netiku pie slimības lapas. bija mazliet saules. vakarā darbā bija filmu vakars, uz kuru bija nopirktas 4 biļetes. rādījām Astru. man nelikās labi uztaisīta filma;
6d galvenokārt nodarbojos ar mājsaimniecību un dārzkopību. tad izbesījos, samulsu, noskumu un sadusmojos. no pilnīga mājbūšanas stāvokļa Smilčā apmēram acumirklī teleportējos uz Tesas konci Mežaparkā. nenožēloju. pēc tam bija jāveic nogurdinošs manevrs ar automašīnām, kā rezultātā atkal uz brīdi nokļuvu pie mātes. viņa bija bijusi uz 6. jūdzes konci un drusku ierāvusi. bet man pēc Tesas džinkstēja ausis un es vienkārši nedzirdēju lielu daļu no tā, ko viņa teica. kamēr gaidīju, kad atbrauks K un varēsim braukt mājās, iegāju karstā dušā. vienā brīdī pamanīju, ka jau labu laiku stāvu turēdama kreiso roku apmēram uz sirds un ar labo roku tēmēju dušas klausuli uz to reģionu. interesanti. pēc tam cietu no kofeīna un thc klaša savā ķermenī.
7d atkal mazliet saules. aizbraucu uz stalli, apsegloju savu zirdziņu. gribēju mierīgi pasoļot pa pļavu, bet kungs iegrieza tārpejā uz lucernas lauku. nodomāju - nu labi, paskatīsimies, kas tur tagad ir. tur bija nokults un ar nezālēm aizaudzis lauks. tiklīdz iznācām no tārpejas un zirgs uzlika priekškājas uz lauka, tā katapultējās auļos. tas it kā nebija audzinoši un arī neietilpa pēctraumas rehaba plānos, bet es ļāvu. mūsu abu mentālajai veselībai vajadzēja. tas bija amazing. viņam arī nebija aizgājis ciet, viņš pilnībā bija ar mani. viņš zināja, ko mums abiem vajag. nenormāli skaista sajūta. mīlestības mākonis.

* pēdējā laikā uz daudz ko atbilde ir 10 of swords;
* es viskko ļoti, ļoti nesaprotu.

izdzert trīs stipras kafijas īsā laika posmā, atbraukt no Tesas konča, uzkurīt Līgu gandžu, sajust kā šīs divas vielas manī triecas viena pret otru kā divi ātrvilcieni un pusčetros naktī monotoni un melanholiski lēkāt savā virtuvē šīs dziesmas pavadījumā - ček

pa desmit gadiem tik daudzkas var mainīties! nu jau ir vieglāk un vēl joprojām ir nereāli interesanti, bieži vien arī izklaidējoši un tas ir tik kruti, ka tev patīk savs bērns. un arī tāds wow! ka vari aizsūtīt pustrako tanti pavadīt uz trolejbusu lai pa ceļam paskatās Staro Rīga lai arī ir satumsis. mans mazais bērniņš paaudzies. piektdien instrumentu spēlēja kopā ar koncertmeistari pie klavierēm. šodien ciemiņiem bija vispirms klavieru, pēc tam īstais koncerts

un man šī diena ir lielāki svētki par pašas dzimšanas dienu. ir tik kruti, ka ir bērni!

Tagad LR 1 būs saruna ar Ilzi Vazdiku. Pieteikums izklausījās daudzsološi

mammu, ko nozīmē ģindenis?

sīkas šodien bija skolas bibliotēkā. katra klase var iet noteiktā dienā. a
A - 1dienās, B - 2dienās, C - 3dienās, D - 4dienās. lasu priekšā Loti no Izgudrotāju ciema. - vai, bet tu nepaspēsi visu izlasīt līdz nākamajai nedēļai.
- nekas, tu taču pati arī vari lasīt.
- es jau lasu.
- cik tālu esi tikusi?
- līdz astotajai.
- lappusei?
- nodaļai.
/priekškars, lustra

ir man kkāds stresis uz papīra darbiem, kas Jāsaskaņo un Jāparaksta. šodien kā akmens no sirds novēlās, kad dabūju divus no trim (trešo parakstīs pie pieņemšanas). pat ja zinu, ka vēl ir ko darīt un rakstīt un tāpat vēl jāprecizē un jāsaskaņo un nekas nav beidzies.
interesantākais, ka šis ir visās jomās, visur, kur kkas jāparaksta. pirkšanas, pārdošanas, iesniegums precēties, darba līgumi, studiju līgumi. nav laikam tikai kaut kādos pilnīgos sūdukos. nu tur RS paraksts par e-talonu vai cits līdzīgs sviests

arī ar e-parakstiem

gribas klausīties visas dziesmas vienlaicīgi

tumsa, tumsa, tumsa, tālās gaismas, tālās gaismas, tumsa, tālās gaismas, tumsa, tumsa, tumsa, tālās gaismas, tālās gaismas, tālās gaismas. tuvo gaismu nav. tikai tumšpelēka dūmaka. pie kājas pieķēdēts heizeris - visu laiku velkas līdzi. dūmaka, tālo gaismu mākonis, tumsa. tuvo gaismu nav. tuvumā gaismas nav. zemu virs šosejas sagūlušās lietus tūces. izsmērē visas taisnās līnijas. kā reibumā. īsākais ceļš no punkta A uz punktu B joprojām ir taisna līnija, bet taisnās līnijas apdzīvo krokodili un pa kādai dzeloņcūkai. vai tad spāres nelaižas tam visam pāri? punkts B, punkts Z. tālāk nav kur. bet tuvāk nesanāk. zemu virs šosejas sagūlušās lietus tūces, bet augšā asas, drēgnas novembra nakts, zvaigznes un pilnmēness pārgaismoti - balti un izspūruši gubu mākoņi. tāla tā gaisma. visi brauc uz 80, man gribas braukt ātri. pārāk ātri. es steidzos mājās. tu baidies just, es baidos just, bet just ir taisnākā līnija, lai nokļūtu mājās. tumsa, tumsa, tālās gaismas. apsildāmie sēdekļi silda vairāk, nekā. nekā kas? nekānekānekā. nekā nav. es negribu nejust. tālās gaismas, vistālākās gaismas, mājas šķiet tik neaptverami tālu, bet spāres lidojuma līnijā tomēr tik ļoti tepat. tuvās gaismas, tuvuma gaisma. un siltums. mājas un drošības sajūta. Alūksnē snieg. heizera dūmu šķidrums, kas bezgalīgā straumē plūst no pirmatnējā bezdibeņa, no tumsas, no tumsas, no tumsas krokodila mutes, kurā neatstarojas gaisma. un apreibina. varbūt arī bezdibenis ir taisna līnija. elektrības vadi, līkumā pirms orku raktuvēm, tālajās gaismās izgaismojas kā zeltains ceļš. kaut kas daudz vilinošāks par dzeltenajiem ķieģeļiem. bet tālās gaismas vēsi un vienaldzīgi aiztrauc garām un nozūd tumsā un paliek tumsa un tumsa netop par gaismu. gaismas nav, ceļa nav. neviena nav mājās, nevienanavmājās, nevienanavnavnav. uz forda kapota blāvi mirdz leduspuķes. ir auksts. es gribu just.

tāds dzīves posms, kad intensīvi ir bijis jārunā un jāsocializējas un jākontaktējas un es esmu nereāli daudz ieguvusi, bet arī ahujenna nogurusi un vienkārši gribu gultā ietusēt amēbā un pāris dienas ne ar vienu nerunāt :D

Varbūt kāds no jums ir gājis cauri līdzīgai problēmai un tāpēc spēs dot padomu. Rakstu bakalaura darbu tiesību filozofijā par diezgan retu tēmu - tiesību estētika: vizuālās komunikācijas perspektīvas un ietekme. Internetā aiz maksas sienas atrodu labas grāmatas par šo tēmu, taču nevaru ziedot simtiem eiro grāmtas dēļ. Vienīgais, ko var atrast, ir pilni grāmatu ievadi. Šo to normālu esmu atradis https://libgen.is/. Taču cenšos tikt pie aizliegtā augļa - grāmatas Aesthetics of Law (2020., K.Zeidler). Neviens šo problēmu nav apskatījis man tik izdevīgi kā Zeidlera k-gs.

Esmu gatavs iepazīt interneta tumšo pusi, ja kāds ir gatavs palīdzēt zināšanas alkstošam biedram ar informāciju. Citiem vārdiem, varbūt interneta tumšajā pusē mīt vide, kur brālīgi dalās ar akadēmisko literatūru? Zinu, esmu romantiķis.

Lai vai kā, varbūt kādam ir kādi ieteikumi, neordināri risinājumi? Pateicos par iespēju uzrunāt jūs, Dārgā Ciba.

spotify šorīt nolēma, ka es esmu gatava lietuviešu repam. divreiz

bet man! bet man! bet man būs dārziņš! tik jāsagaida kad otrā galā parakstīs papīrus. un jā - tāds it kā sīkums uz lielā baisā un drūmā fona, bet vajag arī par kaut ko priecāties, citādi tiešām palagā jātinas rāpot uz kapsētu
vī!

rīt braucu komandējumā un pirmdien atvaļinājumā

sāk sāpēt zobs