sestdien biju īstā pirtī ar meitenēm un tā bija patiešām īpaša sajūta - ar pašas bērniem un pa īsto - plikām, ar karsēšanos, skrubi no vecām tējām (un cidonijām, kas palikušas pēc sukādēm un kokosa eļļu un sāli) un svaigi grieztām pirtsslotām un pēršanos un dzesēšanos dīķī un tēju un skuķiem arī patika un nebaidījās, jo draudzenīte arī gāja

un Staldzenes stāvkrasts šodien ļoti vējains un Ventspilī jau kā parasti - riktīgi forši, tik, ka līst

Pēc visa, ko viņš ir sacījis un darījis, klausīties Kasparu Dimiteru ir diezgan heavy metal, bet šis ir tik lielisks, ka es nevaru un lieku uz repeat. Gustava Frēdinga fantastiski spilgtā ainiņa ar tumšo slāni, Knuta Skujenieka atdzejojums (kaut vai tas moments, kur viņa tekstā dzejoļa varone ir nevis "trakā", bet "aplamā"), un lipīga melodija.

Un vēl man ir jādomā par to, ka dzejoļa varone droši vien ir saistīta ar kādu reālu personu, šīs personas jau sen vairs nav, bet ideja par šo personu ir nemirstīga.

gaidīju, kad pietumsīs, lai varētu braukt plika peldēt Niedrājā. pietumsa, braucu, peldēju un man pašā degungalā nokrita pirmā perseīda.
tūlīt aizlidos svīres.

vakar sajutos beidzot izaugusi liela un tas bija ļoti priecīgi! pirmo reizi mūžā biju uz tusiņu pēc darba (parasti bija otrādāk) un uz to aizbraucu ar mašīnu! pati! noparkojos kkur pie Triangula bastiona un pēc dejām st.Black - ļoti patika - var dejot arī otrajā stāvā pie galdiņiem, skaņa bija ļoti laba, grupai pūlī stāvēja džeks ar planšeti un regulēja skaņu. izdejojos, bet ar beibēm uz Sapņiem un kokteiļiem (pēdējo reizi tur biju kad tas bija vēl Vecrīgā) negāju, jo potītei būtu par daudz un tad caur maķīti (satiku draudzenes bērnu aukli.lol) uz mašīnu un pati pa tumsu braucu mājās un man ļoti patika šitas formāts. Pierre Zero Chardonnay bija ļoti garšīgs, man laikam baltvīnos negaršo.. alkohols :D
redzēju Galvanovski viņa krutajā vāģī un vienu brītiņu pat braucu viņam pa priekšu

Nahaļavu tiku pie septiņiiem kilogramiem plūmju. Un ko lai tagad ar to visu dara? Tā jau nav laika tekošajiem darbiem...

ods vīrs saka no otras istabas. man te arī es viņam saku, bet tad ods pazūd, es pasaucu vīru lai iznes garkājtētiņu vai trīsuļodu. un tad viņš ierauga ka man uz krūts ir ods.


UN TAS MAITA MAN IEKODA!!!11 PUPĀ! Pašā areolas maliņā!! Un tagad niez nevis kvadrātcentimetrs, bet jau pusplaukstas izmēra laukums. gulēšu ar gurķa šķēlīti sporta ļifonā. tieši sagriezu vienu kompresēm jo nr.2 pēdā zem pirkstiem dabūja lapseni

Ar vienu aci lasīt Skumjos tropus un ar otru pārlasīt Hiperionu ir kkāda absolūti dīvaina un saderīga pieredze

Jo īpaši šajā laikā

ir lietas, kas nemaz nav briesmīgi - ķirši Dennerā tāpat kā Lidiņā maksā, sieru arī var par saprātīgu cenu dabūt, maize gan dārga
vienu dienu neizturēju un aizgāju paēst no šķīvja - 25 eur par absolūti negaršīgiem makaroniem.
nu, un, protams, transports - lai arī tiešām smuks, tīrs, efektīvs plānošanas ziņā, tomēr afigenna dārgs.
uz ofisu man ir viena pietura un turp/atpakaļ izmaksā 9 eiras dienā, tā, protams, nav mana problēma, bet vakardienas izbrauciens uz kalniem savilka kopā uz 100 -> vilciens, vilciens, autobuss, funikulieris turp un funikulieris, autobuss, autobuss, vilciens, vilciens, vilciens atpakaļ.
tik daudz par komandējuma naudas ietaupīšanu

viņiem te pīpē uz katra stūra, vilcienu pieturās, uz ielas, kafejnīcās

jau aizmirsies, kā tas ir un deguns palicis tik jūtīgs, ka vakarā besī, kā smird pašas mati no tā vien, ka kaut kur pa gabalu esmu gājusi garām

nespēju iedomāties tagad, kā viss smirdēja tad, kad strādāju Pulkvedī un pīpēt varēja vēl iekšā

Brīvība ir, kad tu tāds, kā nu tajā brīdī esi, krokšiem kājās un nojaucies ar putekļiem, aizbrauc uz K Senukai pēc detaļām, un iejūc tur starp raibajiem pārējiem pircējiem.

vakar no rīta ejot uz mašīnu nokāpu no asfalta zālītē un sačakarēju kāju. naktī gulēju ar slapju lupatu ap potīti un peldamo piepūšamo bruņurupuci starp kājām :D patīkams pārsteigums - Benu aptiekā ortozi varēja uzmērīt pirms pirkšanas, derēja kā uzlieta. vakarā braucām ciemos un es līdz mašīnai gāju ar vecamammas stumjamo rāmi.lol

Izdzirdēju burvīgu apzīmējumu, "vice signalling" kā pretstatu "virtue signalling"

Un tas ir tieši tas, ko dara visi tie, kuri skraida apkārt, dramatizējot par citu "virtue signalling", ne? "OMG es esmu tik badass, tik ļauns un nepatīkams un fujfujfuj, cilvēkam toč būtu jābūt pilnīgam nejēgam, lai ar mani ielaistos jebkādās darīšanās, bet es tik un tā esmu labāks par tiem, kas cenšas uzvesties jēdzīgāk", jē, zinko, tu signalizē tieši tādā pašā veidā, tikai slikti, un ja tas tev ir kkāds jaunums, tad tikai tāpēc, ka cilvēki baigi neraujas ar tevi atklāti runāt

Aaaaaaaa!!11

Es tikko braucu pa TO. Lai ātrāk ārā no meža un zem lieliem kokiem tesu uz caur ciematiņu. Tur bija sajūtās drošāk.. kad jau vairs nebiju zem lielajiem augstsprieguma stabiem. Mašīnīte ir diezgan skaļa, ierubīju pūtēju un radio un tad jau bija gandrīz vienalga, ka ārā fotogrāfē

Fui, kā man nepatīk negais!. Ļoti baidos. Pa šādu gāzienu nebiju braukusi viena. Bez instruktora. Bet es par viņu bieži iedomājos un sūtu gaišas domas un mučas bučas

man ir dzelzs pupi, tā es secināju kad otrdien darbā man ļifona stīpa pārlūza uz pusēm un izgriezās no vīles. labi, ka jau uz dienas beigām, bet lekoplasts nelīdzēja - grieza pušu arī to un tad es iegāju Pepco un nopirku jaunu ļifonu par 6€ :D redzēs kā šim ies. par beigto gan žēl - mantoju no krustmātes, ražotājs no birkas bija izdzisis tāpēc nezinu kur tādu dabūt, bet moš saņemšos aiziet uz vienu mazpilsētas veikaliņu vecpilsētā, kur varot arī uzlaikot. mamma saka, ka tur esot tādi, kas man patīk - gludi un krāsaini un par 4€

Kur var dabūt precīzus datus par radinieka pirmo sievu, kuras vārdu vairs neviens neatceras, nerunājot pat par dzimšanas un miršanas gadu. Zināma tikai dzīvesvieta, kur dzīvoja pēc apprecēšanās. Ielūrēju attiecīgās draudzes baznīcas grāmatā, tur nekā tāda nav.
20. gs. divdesmitie gadi.

Upd: ja kādu interesē - 100 g veci dokumenti ir dzimtsarakstu nodaļās un laukos viņi uzdoto jautājumu pēta ļoti entuziastiski, cena 4 līdz 6 eiro.

man viesnīcai ir iekļautas arī brokastis
es esmu tāds ļoti brokastu neēdājs, man vajag pāris stundas pēc piecelšanās, lai sāktu gribēties ēst
bet es esmu arī liels gulētājs, tāpēc nevaru piecelties agrāk kā vien pēdējā brīdī
tā nu es tagad mokos no rītiem apēst jebkautko, jo tās trakās šveiciešu brokastis maksā 30 eiras un es taču nevaru vispār neiet.