smadzeņu darbības blakusprodukts
mana ģimene un citi zvēri 
18th-Mar-2024 10:32 pm - marts
M-me Z Pušak
1, rue de L Ecole
Polytehnique
Paris

Exped: A. Vilde
9 Bd Gambetta
Nice

Nice 9.3.27.
Mīļā, Zelmuāt, kamdēļ no Tevis tik ilgi nekādu ziņu? Kas ir ar Tevi.
Savā istabiņā būšu tikai līdz 12.3 - tad - dievs zin kur.
Raksti uz ateliej /?/ - cik ilgi būsi Parizē. Es ari gribu braukt. Varbūt tūliņ tikko saņemšu Tavu vēstuli. Man Z. gribas, but pie Tevis, daudz stāstīt un varbūt raudāt...
Mīļi, mīļi skūpstu
Aļa

pastkarte no Nicas uz Parīzi )

par Zelmu Pušak neko pagaidām neatradu. ir info par Zelmu Bērziņu (Bērziņa ir vīra uzvārds), kas studējusi tieslietas Parīzē, Sorbonā. bet nav ne jausmas vai tā ir šī vai kāda cita.
18th-Mar-2024 06:02 pm - ko es šodien uzzināju?
audzinātājai mājās ir zirneklis, viņam ir tikai divi gadiņi un dzelkšņi uz kājiņām, X ir bijis Kuldīgā kur tas pliko skrējiens un G.arī tur ir bijis jo viņam tur ir lauki
18th-Mar-2024 05:15 pm - vēl par arsa praksēm,
dzimumzīmi nolāzerējis, ārsts iedeva lapiņu ar to, kas jāsmērē virsū. Tā kā neatceros, ko iepriekš ziedu, līksmi paņēmu un devos uz aptieku lejā.

kaut kāda štrunta 5gramu tūbiņa pa 29 eur, karl, 29 eur!!!

un pēc nedēļas lietošanas varu, roku uz sirds liekot, apgalvot, ka ņefiga tur nav nekādas inovatīvas tehnoloģijas, nav tur nekā labāka kā tajā parastajā 4x lētakajā caurspīdīgajā gelā, kam nosaukuma neatminos, vnk kārtējais latviešu superfarma, kas samaksājis dakterim
18th-Mar-2024 04:32 pm
ceļš uz elli ir bruģēts labiem nodomiem, vai ne. kas mani pašu nereāli pārsteidz, es beidzot pirmo reizi mūžā arī emocionāli esmu ierakumos savā pusē, jo īpaši ja ir kkādi pārpratumi, neskaidrības u.tml. un citiem ir jūtiņas vai argumenti
un pašai arī reizēm parādās tie argumenti
18th-Mar-2024 12:27 pm - marts
12. II 1958. g.

Kāda dīvaina diena šodien - vakar vakarā vēl bija sals un pa radio paziņoja, ka šodien būšot sals -19, bet - līst lietus, ielas un ietves ledu klātas. Pat autobusi un trolejbusi nevarēja braukt. Kad gāju no rīta uz darbu, ielas bija pustukšas no satiksmes līdzekļiem, ļaudis druzmējās pie auto un troljebusa piestātnēm un izmisīgi vēroja ledojošo ielu... Kā gan nokļūt darbā?
Gāju cauri Komunaru parkam - kā ledus jūra, pie ka ļoti grubuļaina - tik tikko varēja paiet uz priekšu.
Liels nemiers iesēdies sirdī. Jautājums - Kāpēc, moka mani visu dienu. Vai ir vērts maz vairs dzīvot? Varbūt vēl jādzīvo. Kā redzu tad varu vēl daudz palīdzēt cilvēkiem.
Šodien pat - nabaga nelaimigā Turovskaja. Neviens no advokatiem negribēja viņai palīdzēt - negribēja ņemt tās lietu, aizstāvēt tās intereses Augstākā tiesā, jo tas mums advokatiem ir jādara bez maksas. Konsultācijā esam 50 advokati un pēkšņi izrādījās, ka visi /nesalasāms/ "aizņemti". Nožēlojami.
Es paņēmu šo lietu, jo mana sirdsapziņa neatļautu to nedarīt.
Aizgājām abas uz Augstāko tiesu, kur es iepazinos ar lietu - rīt iešu to aizstāvēt Augstākā tiesā.
Turovskas vīrs, 31 g. vecs, godīgs un apzinīgs padomju strādnieks 5. X 1956. g. galīgi sakropļots pie darba Slokas papīra f-kā - 100% zaudējis /nesalasāms/ darba spējas /nesalasāms/.
Tautas tiesa noraidījusi Turovska prasību par attiecīgo atlīdzību no Slokas papīra f-kas.
Ceru, ka mēs un taisnība uzvarēs, jo padomju zemē nevar būt, ka pie darba sakropļots tiktu atstats savam liktenim.
Man sāp sirds, redzot to sirsnigo pateicību ar kādu Turovska runā ar mani. Gribēja ka vai, lai es ņemot 100 rubļus. Kategoriski atteicos un jautāju: "Vai tad jūs domājat ka man nav nemaz sirdsapziņas?". Tad atkal piedāvāja - gribēja adīt cimdus, teica, - par piemiņu no viņas. Atteicos, tad viņa mani pavadīja līdz trolejbusam un kad es jau biju uz trolejbusa kāpnēm, viņa man iebāza šos cimdus kabatā mēteļa. Rīt aiznesīšu cimdus uz Augstāko tiesu - atdošu. Ļoti neērti viss tas.
Bezgala žēl viņas. Viņai ir ari dēliņš slims bērnu triekas rezultātā.
/Pierakstīts, kā noprotams, vēlāk uz lappuses maliņas ar citas krāsas tinti/
Šaj lietā uzvarēju Augstākā tiesā. Turovskis, kas ir 1.gr. invalids saņems no Slokas papīrf-kas ik mēnesi 120 rubļus.

/Alīna Grīnberga. Rokraksts. Alīnas Grīnbergas arhīvs/


šis ir pirmais ieraksts kladē - Alīnas dienasgrāmatā. tā iesākta 1958. gadā, bet rakstīta reti un neregulāri. šķiet, viņa pārsvarā pievērsusies rakstīšanai sarežģītos un grūtos dzīves brīžos. pēdējais ieraksts - 1977. gadā, bet pierakstīta ir mazāk nekā puse no klades. atšķirībā no Otto patosa pilnajām un diezgan nedzīvajām piezīmēm, Alīna raksta vienkārši un cilvēcīgi.
meklēju kaut ko par gadījumu ar Turovski periodikā, bet neko neatradu. varbūt nepareizi lasu viņa uzvārdu. Alīnas rokraksts nav no tiem vieglākajiem, īpaši personiskos pierakstos.
18th-Mar-2024 10:17 am
pirms laika tviterī kāda dāma dikti slavēja veļasmašīnā krāsojamu auduma krāsu. Izdomāju pamēģināt, nokrāsoju dvieļus, kuri neviens sen vairs nebija vienkrāsaini, uz koši egļu zaļiem. Ļ.patika.
Nokrāsoju pāris apģērba gabalus, nepatika, no antracīta krāsas sanāca pārāk brūns antracīts. Kas vissliktākais - izrādās, arī dabīgo šķiedru audumus šuj ar sintētiskajiem diegiem tā nu mana bēšā COS kleita tagad ir brūns antracīts ar bēšiem diegiem. Stulbi. vimaz labi, ka šuvumi lielākoties slēptie.

bet, kulminācija (pun intended)

gribēju atsvaidzināt gaiši pelēku gultasveļu uz to pašu antracītu, jo citas pelēkās nebija. ņemu ārā no vešenes un - pizģec - smuki nokrāsojies, izņemot dafiga violeti pleķi (es neko no krāsu jaukšanas nesaprotu, bet nu, tur lillā pigments ir pamatā, sintētiskais sporta ļifons norkāsojās gaiši lillā)
vienīgais, ko es spēju izdomāt ir, ka visā savā dzīves laikā tā gultasveļa ir saglabājusi katru seksa reizi, jo tie pleķi pēc formu un intensitātes dažādības neko citu neatgādina.
17th-Mar-2024 09:56 pm
Kopš gada sākuma šī ir pēdējā diena tumsas valstībā. Gaišā laika ilgums - 11 stundas, 58 minūtes, 58 sekundes (https://www.timeanddate.com/sun/latvia/riga). Tas ir pat mazliet vairāk nekā pērnā gada 26. septembrī (11:56:57), taču mazāk nekā 25. septembrī (12:01:44).

Ceru, ka šī informācija ļaus mums turpmāk labvēlīgāk pieņemt septembrus.

Jau rīt gaisma valdīs visas 12 stundas, 3 minūtes, 50 sekundes, un mēs varēsim sevi uzskatīt par pārziemojušiem.
Gaišais laiks būs ar mums līdz šī gada 24. septembrim (12:03:50), taču jau 25. septembrī atgriezīsimies apmēram šodienas situācijā (11:58:08).
(Tas, protams, pie nosacījuma, ka nebūs iestājusies kodolziema.)

Par pavasari! Priekā!
17th-Mar-2024 07:26 pm - PP
Puika, kas tēlo Vidvudu Eglīti ir tik sasodīti foršs!
16th-Mar-2024 07:06 pm
es šonedēļ esmu visādās jūtiņās, protams, bet jeibogu nesaprotu kā vispār ir pieļaujams, ka dzīvnieku tiesību aktīvisti drīkst uz protestu ierasties ar zārku, kas pilns ar dzīvnieku mirstīgajām atliekām? ķipa tas ir ētiskāk nekā tas, kas uz plakātiņiem?! wtf
katru reizi, kad man liekas, ka nu jau zemāk nav kur krist viņi sevi pārspēj
15th-Mar-2024 09:28 pm
galīgi nejūtos kā 'with every mistake we must surely be learning'. jā, intensīva intelektuāla pārslodze, esmu raudulīga, brīžiem uzkaras domāšana un nospolē, bet jāturpina spiest un dzemdināt un drukāt un man liekas, ka smadzeņu garoza piekususi, jo baigi grūti nāk tie kognitīvie procesi, bet sajūta tāda, ka dvēsele raud. nu, ziniet to sajūtu kad ir sirdssāpes un tu raudi un tev asaras gāžas, bet tāda sajūta ka kaut kur iekšā arī viss raud. nu, man ir tāda sajūta. nevar teikt, ka faktiski baigi raudātu. nu, nosacīti, jo putekšņi gaisā, bieži acis vienkārši tek pa visu seju un slaucīt bezjēdzīgi
stresoju par nākamo nedēļu (zinu jau tagad, ka būs grūta, jo visa kā daudz), nobrucis miega režīms (principā normas robežās), atkal sāp mugura (2reiz 3? reiz bija jābrauc ar visu kompi), apetītes atkal nav un izsists tas ritms, kurā ēd, pat ja negribas, jo tā vajag un ir labāk

bet mūzika palīdz kā vienmēr
15th-Mar-2024 06:47 pm - Sadzīve
Uztaisīju sev dienu, pieteicos izstādei ikaunijas lauku muzejā. Dabūju atbildi, ka darbi ir "more than interesting".
15th-Mar-2024 02:34 pm - marts
TĀLOS ATSPULGOS RAUGOTIES
OĻĢERTS LIEPIŅŠ
MANA MŪŽA ATMIŅAS
(168. turpinājums)
Ap to laiku (1935. gadu) Oto, ko klasē saucām par „Grīnbergu Aš" (it kā otrais locījums viņa vārdam Atis, ko izrunā līdzīgi ūdeņraža ķīmiskajam simbolam H) beidza augstskolas juridisko fakultāti. Darbu tam Ulmaņa laikā bija grūti dabūt, bez tam nebija arī cerību ka kā maģistrs viņš varēs strādāt tiesu amatos vai advokatūrā. Gan sacerēja diplomdarbus saviem kollēgām, kam nebija pašiem laika vai prasmes, bet ko ar atsevišķiem pasūtinājumiem nopelnīsi? Par viņu apžēlojās rakstniece un politiskā darbiniece Austra Ozoliņa-Krauze, pieņemdama savā „Piena Eksportā" par prokūristu. Pēc Latvijas tirdzniecības tiesībām prokūrists bija īpašnieka „otrs ego", īsti piemērots darbinieks uzņēmumā, kur īpašniece pati nekad nevēlējās sēdēt. Tagad, kad Austrai tuvojās aizbraukšanas laiks, viņa vēlējās savas intereses veikalā likvidēt. Oto dzīvesbiedre Alīna, krietnā nervu ārsta Jāņa Vildes māsa, pazina avīzes korrektrisi Annu Saksi, reizēm nāca viņai vakaros izpalīdzēt. Arī Alīna bija mana studiju biedre. Komūnistu laikā Franču licejā, ko vadīja Jānis Kadilis, tā darbojās vecāku padomē. No tās uzzināju, ka Krauze atprasot no Grīnberga kādu naudas summu, kas pie viņa vēl glabājusies un pēc Oto ieskata pienākoties viņam. Tajā pašā laikā mūsu īrnieces līdzīgu informāciju bija sniegušas Paulai, tikai pretēja rakstura, proti, ka Grīnbergs ieturot naudu, kas esot veikala. Strīds turpinājās ilgāku laiku, un attieksmes starp Grīnbergiem un Krauzi un Leiko manāmi atvēsinājās. Tā kā es vairāk satiku Grīnbergus, tad to apgaismojums man likās pareizāks, kamēr Paula, mājās dzīvodama, bija paļāvusies īrnieču ietekmei. Austra to redzēja un aicināja Paulu par šķīrējtiesnesi, bet kad tā atteicās, sacīja, ka šķīrējtiesnesis būšot rakstnieks Andrejs Kurcijs, kas esot „Latvijas sirdsapziņa", bet Paulai vajadzēšot iet uz Padomju sūtniecību liecināt. To dzirdēdama, Paula noskaitās: „Kāpēc man jāiet uz krievu sūtniecību? Tieciet paši ir savām lietām galā!" Tas bija prātīgs vārds, mūsu kreiso paziņu attieksmes arī pamazām sāka uzlaboties un tie izlīga, bet pēc tam, kā tas bieži mēdz būt, bija aprunājuši Paulu un sākuši nepatiesi vainot tā kā savu nesaskaņu cēloni. Caur lielajām stikla durvīm noklausīdamās, sieva tad bija pamatīgi „sabrāzusi" marksistus, kas izrādījās naudas lietās viens pret otru diezgan nepiekāpīgi un neiecietīgi.
1980.10.04 Latvija Amerikā
14th-Mar-2024 07:39 pm - marts
Žurnals "Informators" un viņa nozīme

Žurnals "Informators" iznāca buržuaziskā Latvijā laikā no 10. oktobra līdz 12. decembrim 1932. gadā. Tā bija savdabīga, līdz tam neparasta mūsu legalās preses forma, ko pielietojām toreizējos buržuaziskās Latvijas politiskos apstākļos - ekonomiskās krīzes posmā. /seko izklāsts par tā laika ekonomiskajiem apstākļiem un cik zemnieku saimniecību izūtrupētas 1931. gada laikā un apstākļiem kādos rīkotas 1931. gada saeimas vēlēšanas un kā 1932. gadā tika vardarbīgi likvidēta strādnieku un zemnieku frakcija, kuru man slinkums pārrakstīt/ (..)
Kādā dienā pie manis ieradās Strādnieku un zemnieku frakcijas saeimas deputats Emils Sudmalis (..), kurš man pastāstīja, ka esot noorganizēts jauns preses izdevums, jautājums esot saskaņots ar Latvijas komunistiskās partijas Centralās komitejas pārstāvi - Frici Deglavu. Man esot partijas uzdevums darboties līdzi šai jaunorganizētā preses izdevumā. Biedrs Sudmalis bija gādājis arī par to, lai ap jauno žurnalu sagrupētu personas, kas politpārvaldei nedotu nekādas aizdomas par žurnala sakariem ar Strādnieku un zemnieku frakciju vai Latvijas komunistisko partiju.
Lai nebūtu žurnala uzturēšanā un noorganizēšanā jāiesaista daudz personu, tad tika izraudzīta komanditsabiedrība, kā juridiska organizacija - žurnala izdevējs. (..) Augusts Kalniņš un Voldemars Rubenis bija noslēguši līgumu par komanditsabiedrības dibināšanu, ko nosaukuši skaistā itaļu vārdā "Avanti" - "Uz priekšu". Itaļu vārdi fašizētai Skujenieka iekšlietu ministrijai patika un komanditsabiedrība "Avanti" pieteiktā žurnala izdošanai saņēma iekšlietu ministrijas atļauju, ko toreiz sauca par koncesiju. (..)
Par "Informatora" atbildīgo redaktoru kļuva rakstniece Austra Ozoliņa-Krauze, kura jau pirms tam izdeva žurnalu "Nord-Ost" krievu valodā. Rakstniece Ozoliņa-Krauze buržuaziskās republikas sabiedrībā bija diezgan pazīstama preses darbiniece ar neapšaubāmiem ienākuma avotiem un mantas stāvokli, kas krita svarā "Informatora" legalizēšanai. Ozoliņa-Krauze bija piedalijusies arī Vispasaules pretkara kongresā Amsterdamā. (..)
"Informatora" redakcijas izcils darbinieks bija Aleksandrs Sakss, tagad populārās padomju rakstnieces Annas Sakses brālis. Sakss bija augstākā mērā idejisks cilvēks. Materialu sagatavošanai "Informatoram", tā rediģēšanai un prasmīgam satura iekārtojumam žurnalā viņš veltīja daudz ikdienas pūļu. (..)
Žurnāla redakcijas darbā dalību ņēma arī pazīstamā aktrise Marija Leiko. Savu slavu viņa bija guvusi darbodamās Vācijas teatros un filmās. Tagad tā bija ieradusies Latvijā vairīdamās no hitleriskā fašisma, ko tā nīda līdz sirds dziļumiem. (..) Marija Leiko kopā ar Ozoliņu-Krauzi sarakstīja lugu "Marija Vaļevska", ko veltīja Aleksandram Kažokam, kura nama dažādos dzīvokļos risinājās visa žurnala rediģēšana, sastādīšana, ekspedēšana.
Lielu ieguldijumu redakcijas darbā deva arī Voldemars Rubens un daži mākslinieki, kas sāka pulcēties ap "Informatoru". Starp pēdējiem ir jāmin mākslinieks Haskins, kas bija žurnala mākslinieciskais vadītājs. (..) Zīmējumus grieza linolejumā tāpēc ka cinkografijas klišejas bija dārgas. Tos savus zīmējumus, kas bija vērsti pret sociāldemokrātiem, biedrs Haskins parakstīja ne ar savu vārdu, bet ar - I. Tenders. (..) Ar savām grafikām žurnalam daudz palīdzēja arī mākslienieki Augusts Pupa, Alfreds Žurgins, K. Bušs. Visu šo mākslinieku zīmējumus, daļa no kuriem bija iespiesta "Informatorā", 1933. gadā komanditsabiedrība "Avanti" izdeva atsevišķā krājumā ar nosaukumu "Laikmeta sejas". "Avanti" izdeva arī mākslinienka Z. Haskina 48 linogriebumus zem nosaukuma "Izvēlētā tauta". Šo krājumu buržuaziskā vara konfiscēja. Izdevās paglābt vien dažus eksemplarus. (..)
Arī Otto Grīnbergs žurnalā "Informators" ievietoja dažus rakstus. (..)
Tomēr oriģinaldarbi neizveidoja žurnala galveno saturu. To izveidoja tulkojumi no pasaules preses dažādiem izdevumiem. Tāds arī bija žurnala redakcijas darba princips, t.i. balstīties galvenokārt uz tulkoto materialu. Šo principu uzspieda politiskie apstākļi kādos vajadzēja pastāvēt žurnalam. Aizskarot jautājumu par buržuaziskās Latvijas politisko režimu, varēja sagaidīt žurnala nekavējošu konfiskaciju. (..)
"Informators" savās slejās sniedza ari romanu. Savā pastāvēšanas laikā tas iespieda visu diezgan garo, Teodora Plivjē romanu "Ķeizars aizgāja ģeneraļi palika". Šo romanu "Informatoram" tulkoja tagad popularā padomju dzejniece Mirdza Ķempe (..). Kad pārtrauca savas gaitas žurnals "Informators", tad izdevēji vēl iespieda kā vienreizēju izdevumu ši romana beigas. Vēl jāatzīmē, ka dzejnieks Eriks Adamsons tulkoja žurnalam indiešu dzejnieka Tagores dzejas (..).
Ilustrētais nedēļas žurnāls "Informators" pastāvēja tikai dažas dienas ilgāk par diviem mēnešiem. Pavisam iznāca 11 numuri un pēc tam atsevišķs izdevums minētā romana nobeigumam. (..) Pēc sava ārējā izskata žurnals bija īpatnējs, krietni līdzīgs franču preses izdevumiem un pēc sava apmēra (16 kvarta formata lappuses) tas spēja ietilpināt diezgan daudz materiala. (..)
/Alīna Vilde-Grīnberga. Mašīnraksts. Alīnas Grīnbergas arhīvs/

* ja vēlaties iegādāties žurnalu "Informators" - lūdzu, te būs https://biblio.ie/book/informators-objektvs-pasaules-preses-un-notikumu/d/1374341835
* palasīties var arī periodika.lv - http://periodika.lv/#searchResults:%23informators
* ļoti interesanta persona šķiet žurnala redaktore Austra Ozoliņa-Krauze
https://jauns.lv/raksts/sievietem/384874-starp-makslu-azartspelem-un-bohemu-aleksandras-belcovas-tuvas-draudzenes-un-mecenates-noslepumi
http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:166547|article:DIVL822|query:Aleksandram%20Ka%C5%BEokam%20
* ir kaut kādas piezīmes, ka Otto un Alīnai bijušas siltas attiecības ar Mariju Leiko un viņas ģimeni, bet tad kaut kādu praktiskas (naudiskas vai mantiskas) dabas apsvērumu dēļ atsalušas skat. nākamo ierakstu
* būvuzņēmējs Aleksandrs Kažoks - Otto kādu laiku strādāja viņa birojā. šķiet bijis diezgan atvērts revolucionārajām idejām (piemēram, ļaujot savā dzīvokļu namā, kur vēlāk dzīvoja Otto un uzaugu es, organizēt visādus šitādus žurnālus un perināties revolucionāriem). Tas gan viņu neglāba no izsūtīšanas 1941. gadā. Nomira viņš 1942. gadā izsūtījumā. Bet manā Grīnbergu foto kastē ir viņa portrets ar uzrakstu - par atmiņu no Aleksandra Kažoka
* Samuils Haskins - ebreju grafiķis, mācījies pie Romana Sutas.
* nezinu vai šis teksts ir kaut kur publicēts. tās ir 12 ar rakstāmmašīnu rakstītas lapas. iespējams ir publicētas kādā revolucionāro cīnītāju atmiņu krājumā, kurus visi jau sen nodevuši makulatūrā. varbūt arī nav publicētas.. Ir publicēts krājumā "Cīņas balsis" (1959) https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:695933|article:DIVL11
14th-Mar-2024 06:38 pm
Rīkojos kā pieaugušai sievietei klājas un piezvanīju citai pieaugušai sievietei lai sudzētos par septiņgadīgu meiteni
14th-Mar-2024 11:42 am
Iedomājies, ja nu viss, kas tev šķiet "morāli pelēkajā zonā", patiesībā ir nevis kaut kādā nosakāmā vietā starp "melns" un "balts", bet kaut kur varavīksnes spektrā un miljons veidos atšķirīgs no melnā vai baltā, un nekādi ne pelēks,
vienkārši vai nu gaisma tāda, vai tev acis tādas, vai arī filtriņš kaut kāds uzlikts, bet tieši tagad tu neredzi krāsas
13th-Mar-2024 07:57 pm
Kā liecina https://www.timeanddate.com/sun/latvia/riga , šodien gaismas laiks mums bijis 11 stundas un 39 ar pusi minūtes.
Lai gan ekvinokcija būs tikai 20. martā (pēc nedēļas!), jau 18. martā (pēc 5 dienām!!!!) piedzīvosim diennakti, kuras gaišā daļa būs vairāk nekā 50%, resp., mazliet vairāk nekā 12 stundas.
(Kāpēc ekvinokcijas datums tādā gadījumā nav 18. marts? - jautāsiet. Tāpēc, ka par atskaites punktu tiek pieņemta nosacītā meridiāna šķērsošana. Man pašai tas pielēca ar analoģiju par saullēktu, kas astronomiski skaitās noticis nevis tad, kad saskatāms diska pirmais punkts, bet tad, kad pie horizonta redzama diska puse.)

Auns uz ragiem atnesīs sauli, atdos Mēdejai zelta aunādu, upura jērs, Lieldienu krustā sistais, kagorā pārvērstām asinīm, pusgadu krātās tumsas spožā un sāpīgā transformācija, cerība, ka dzīvība tomēr var uzvarēt.
13th-Mar-2024 06:53 pm
Katru vakaru īsi pēc saulrieta man aiz loga sāk dziedāt strazds (?). To viņš (dzied taču parasti tēviņi, vai ne?) dara jau kopš februāra vidus. Man ir aizdomas, ka tas ir tas pats īpatnis, kuru sāku novērot savā iekšpagalmā ziemās apmēram pirms pieciem gadiem. Izskatās diezgan līdzīgs šim: https://aluksniesiem.lv/wp-content/uploads/2023/03/strazds_ar_kraasu_gredzeniem_Ivo_Dinsberga_fotografija1-1024x574.jpg Droši vien viņš vai viņi te ir arī vasarās, bet tad ir daudz putnu, daudz lapu, daudz visa kā cita ...

(Un rītausmās var mosties līdz ar putnu kori.)
13th-Mar-2024 06:40 pm
"meitenes, a jūs iesiet uz to bitenieku izstādi sestdien? tur būs baigi forši, jāiet, būs lekcijas un visādus bukletus bez maksas varēs dabūt. un ja jums nedod jo beigušies, sameklējiet mani, es sadabūšu" <3
gaismas stariņš citādi sūdīgā dienā
13th-Mar-2024 06:27 pm - Kas man šodien mugurā?
24 eiro
13th-Mar-2024 05:57 pm
Kas varētu būt MIF? kaut kāds fonds, kas darbojās 2005. gadā vismaz Latvijā. kultūras jomā, iespējams.
13th-Mar-2024 10:38 am - marts
lomu, kas man bija paredzēta Ērcēs, dabūja Anta A.
12th-Mar-2024 09:07 pm - marts
(..) Gribu piezīmēt, ka ar tēlnieku K. Zāli iepazinos un sadraudzējos viesībās pie dzejnieka Andreja Kurcija (Andreju vakaros), kur ari es tiku vienmēr ielūgts. Vienā gadījumā man ar Zāli izraisījās saruna par mātes tēlu. Es teicu: "Man māte nomira, kad biju sasniedzis tikko 6 gadu vecumu..." Zāle satvēra mani savā klēpī (viņš bija fiziski stiprs, plecīgs, plats, bet es toreiz svēru tikai 72 kg), pašūpoja mani un teica: "Mate Latvija tevi vēl ilgi auklēs..." Tā arī ir noticis, nu jau viņa mani šūpo un auklē 87. dzīves gadu!
Rīgā, 24.8.88. velu vakarā
Oto Grīnbergs Latvijas PSR nopelniem bagatais jurists
/Vēstules melnraksts Latvijas PSR Arhitektu Savienības Kārļa Zāles jubilejas organizācijas komitejai. Rokraksts. Otto Grīnberga arhīvs/
12th-Mar-2024 06:21 pm
Klau, ciba piebiksti ja iet piketēt. Izlasīju to rakstu LSM un man reāli viss iekšā vārās
12th-Mar-2024 03:48 pm - marts
oh my. man šitāds ir un vēl pāris numuri arī šķiet, ka ir pilns visu iznākušo žurnālu komplekts
https://biblio.ie/book/informators-objektvs-pasaules-preses-un-notikumu/d/1374341835
izrādās esmu bagāta
12th-Mar-2024 03:29 pm
Klau, es visu laiku izgāžos vienā punktā, un ciba mēdz būt mīlīgāka nekā feisītis
vai jūs zināt, kuras mentālās lietas skaitās neirodiversitāte un kuras ne?
Nu, tā kā autisma spektrs skaitās neirodiversitāte, bet, teiksim, borderline personality laikam nav, what gives? T.i., vai tur ir kāda cieta līnija, vai arī tas ir espatnezkas?
Zinu, zinu, pati varu uzgūglēt, bet still
This page was loaded Mar 19th 2024, 9:22 am GMT.