līdz šim manas vienīgās personīgās atmiņas saistībā ar Skyforger bija no kkāda 2000. gada, kad Kabatā notika viņu albuma prezentācija un mēs (es neatceros, kas tie "mēs" bijām) sēdējām uz Peldu ielas apmales un dzērām. koncerts mums nekādā ziņā neinteresēja, bet tur bija tusiņš un pilns ar cilvēkiem - tikpat piedzērušiem kā mums.
kopš vakardienas manām, ar Skyforger saistītajām atmiņām ir piepulcējies tas, ka ar Līgām pH3 iesildījām viņu soldoutu Kokaru zālē.
gāja labi. tā kā K Grab-ēja Berlīnē, viņa vietā spēlēja Dāvis - mums bija veseli 4 mēģi, no kuriem 2 bez situminstrumentālista. bija interesanti, jo, lai gan Dāvis kopumā spēlēja to pašu, ko K, viņš ir liriskāks, citur liek uzsvarus un galu galā arī pedāļi pavisam citi.
kad spēlēja Skyforger, ārā pie ieejas kurzemnieks "ar plašu sirdi" (to viņš pats teica), kurš esot gaismojis Skyforger Zvērā, iedeva man 10 EUR, jo gribot atbalstīt vietējos māksliniekus - Līgu uzstāšanos gan viņš bija nokavējis. vēl viņš gribēja mani iepazīstināt ar Kapli, jo Līgām esot jāspēlē Zvērā.
+joprojām nebeidzu būt amazed kāds tīrradnis ir Guntis.

AKDIEVS KĀ MAN IR APRIEBIES LIETUS!!!!!

Pa reizei, kad mūsu tēta nav mājās, mēs ar bērniem ar rokām ēdam spageti ar sarkano maltās gaļas mērci pa taisno no galda. Tas, jāatzīst, nav tik šmucīgi kā varētu šķist - galdu no sākuma notinam ar pārtikas plēvi, tad ar foliju un visbeidzot katram šķīvja vietā ir viens cepampapīra gabals.
Man ir pilns instagrams (un feisbuks, un pinterests) ar ļoti daudziem vērtīgiem un mazāk vērtīgiem bērnu audzināšanas (un sevis audzināšanas) tipiem un trikiem, sākot no neordinārām plastilīna idejām līdz padomiem, kā izaudzināt pusaudzi, kas uzticas vecākiem. Un, nē, es nedomāju, ka tas viss ir lieliski un pareizi, bet tā nu es daru - visu ko pieseivoju, lai nekad vairs neatcerētos. Bet šito es neaizmirsu un relatīvi drīz pēc tam, kad es šo ideju - šļakstīgu makaronu ēšanu ar rokām no galda, jo tas, redz, ir kaut kas aušīgs un neparasts, ko darīt kopā ar vecākiem un kas radīs paliekošas atmiņas un jautrību, un vispār nebūs rāmjos, jā, ieraudzīju un tātad neaizmirsu, un piedāvāju bērniem itin drīz. Tētīti mēs no šī izslēdzām jau pirmsākumos (neparko nemūžam, viņš tāds ļoti tīrīgi klīrīgs), bet es, kam ir divu bērnu baby-led weaning rūdījums, nebijos nenieka un TJ, tolaik četri gadi, šo uzņēma sākumā ar neizpratni, bet vēlāk ar sajūsmu.
Arī šo reizi iniciēja TJ (pieci gadi), bet KT (divi gadi), īsi pirms vakariņām uzzinot, kas plānā, sāka jo gauži raudāt un kliedza: "Dakšiņu! Dakšiņu! Ēdīšu ar dakšiņu!!" Tā nu mēs ar TJ gardu muti sūcām iekšā mutē makaronus pa vienam, visādi smulējāmies un smējāmies tik ļoti, ka viņš, protams, beigās pievienojās un dakšiņu kaut kur nozūmēja un ēda vien ar rokām.
Nākamreiz grasāmies sarūpēt tos 70 cm garos spageti no Lidla, lai var šo pasākumu pacelt augstākā garākā līmenī.

biju uz uni, izdarīju papīrus (nu, vienu rīt līdz galam un tad jāiesniedz) un ir atvieglojums. braucu mājās nereāli priecīga - šurpu-turpu, tikšanās trīs punktos, saņemšanās jo nu Svarīgi un iekļāvos trīs ar pusi stundās!! priecīga, jo braucu ar auto. lai ir dārgi, lai arī tas bija čakars, tas ir tik nereāli forši ietaupīt laiku un besi (ja busiņš) vai iešanu (ja vilciens). tur gan vienā mirklī atkal deguns asiņoja ar joni, bet nenosmērēju papīrus un tagad atlaida drusku fona stresis lai gan ķipa migrēna ir vienā deguna blakusdobumā (augšžoklī) un tirina vidusausi. jāsagaida apstiprinājuma e-pasts, jāsamaksā pāris (daudzi) simti un tad var močīt. būtu tik skaisti sev uz dz.d. uzdāvināt izdarītu diplomdarbu, bet nu redzēsim
Vī!

vai ir kādam ieteikumi sirsnīgai auklītei Juglā? darba dienas, darba laiki. komentāri skrīnoti

Vēl nieka 11 gadi un 2 mēneši un varēs beidzot nesacerēt sev prioritātes un nespraust mērķus. MPlanēta liks mani mierā un atdos 40+ gados atņemto piķi, vai tas nebūs neprātīgi skaisti, ko?

Heh, cibu laikam pēdējos gados izmantoju tikai tam, lai pabrīnītos, ka tā vēl eksistē. Bet nu jauki, protams.

Kaut kad braukšu uz pašiem Helsinkiem, tādi man jaunumi.

kamēr draudzene dabūja darbu (vī!!) pieskatīju viņas bērnu. nosvinējām Mārtiņa Beķerejā. vistas groziņi ļoti garšīgi! pirmo reizi pamēģināju īstu Pavlovu, sapratu kur prikols un cannoli arī ļoti garšoja, tad atbraucām pie manis pakratīt skapi. es izšķiroju pilnīgi visu tajā pusē, kur pakaramie, neuzlaikotas palika kādas 10 vienības no visa, pa pusei sakārtoju plauktu daļu, šo to no čupas guļamistabā ap rakstāmgaldu saliku jaunatrastajās vietiņās, izcepu pankūkas, aizvedu bērnus uz mūzikas skolu, nomazgāju traukus, pavadīju ciemiņus uz autobusu un tagad esmu beigta un pagalam, bet ļoti priecīgs zaķītis. kādu dienu viņai jāieved divi maišeļi ar štātēm. viss būtu labi, bet jāatkrāmē gulta no lupatām un jāsavāc bērnistaba, kur ciemiņš piespēlējies ar mantām

Pa ilgiem laikiem būšu Latvijā Oktobrī un gribētu pie laba matu krāsošnas meistara Rīgā aiziet.
Bet pie tāda, kas tiešām štelli zina un nesataisīs dzeltenus vai sūdzaļus (ir gadījies).

Ārzemēs diez ko neiet man ar tiem frizieriem.

starp citu, Zviedrijā rīt ir vispārējās vēlēšanas.

Carrying the loyalty to suffering

runājām te par albumiem un es vēl neesmu izdarījusi visu, bet cik jau dzirdēju no Dollijas Pārtones Rockstar, tas arī ir Tāds


man ir pļekš, bet nu kā vienmēr drusku jāpaciešas un tad saies