smadzeņu darbības blakusprodukts
mana ģimene un citi zvēri 
21st-Oct-2014 12:21 pm - #where the fuck are we now
spēlīte.
21st-Oct-2014 12:09 pm - Elektriķu izcenojums
Dzīvoklī vajadzīgais setups ir iegremdētās 15 griestu lampiņas (koridors, virtuve, vannas istaba) un ~80 pārējie punkti (slēdži, rozetes, lustras). Rozetes lielākoties ir čupiņās pa 3 un 2.

Cik Tu, cibas elektriķi vai būvniek, man par šādu pakalpojumu prasīsi un kā šī summa veidosies?


Upd. Doma ir visu elektroinstalāciju pārvilkt no nulles. Visur reģipsis. Kapitālā remonta ietvaros, līdz ar to vadi tiek izvilkti pirms reģipša skrūvēšanas.


P.S. vai tas tikai man tā liekas, vai ir kaut kāds birku skaits pie kāda tās sāk šinī komūnā nestrādāt? "elektrība" nestrādā.
21st-Oct-2014 11:24 am - derdzīgajiem kosmopolītiem (jo patrioti par ko šādu neinteresējas - tāpat visu zina)
Prof. Andrejs Vasks: Jaunākās atziņas par akmens laikmetu Latvijā
21st-Oct-2014 11:21 am - par to ministru cepienu
Ja atmiņa neviļ*, tajā pašā Antīkajā Grieķijā nevis "ministriem" maksāja algas, bet šie maksāja, lai viņiem tiktu tas gods paministrēt, jo tas bija makten liels pačots (aber ja slikti ministrēja - ὀστρακισμός). Tb vo par provi, Einārs grib par ministru tikt? Labi - lai iemaksā kopējā pensiju fondā pāris miljonus (miljonu viņš saņēma, tātad, būdams prasmīgs saimniekotājs, summu nu jau divkāršojis) un paministrē. Aber ja slikti ministrēs, tad ar kāju pa d un pāri Zilupei. :)

-------
* Atmiņa šai gadījumā ir nevis no tā, ko pats esmu piedzīvojis - tik sens vēl neesmu, kaut mana meitiņa svēti tic, ka "tētis, kad bija maziņš, dzīvoja alā kā kurmis", - bet no tā, ko reiz lasījis par tēmu.
21st-Oct-2014 11:06 am - iPoda īpašnieks
Kāds ir veiksmīgākais un efektīvākais veids kā atrast iPoda īpašnieku?
Vakar uz ielas atradās iPods. Cik nu saprotu no šīm lietām, iekšā nekādus vārdus, kontaktus vai citus specifiskus datus neatrodu. Kā arī nav foto vai video, kas ātri paceļotu pa socportāliem un atrastu neuzmanīgo īpašnieku.
Info par to, ka iPods meklē savu īpašnieku jau ieliku pie sevis FB (ar lūgumu dalīties ar ziņu) un vēl FB kaut kādā atradumu lapā.
Kādas vēl ir iespējas, lai neuzmanīgais īpašnieks mani sadzirdētu?
21st-Oct-2014 10:45 am - More bang for your buck
Vispār, kopš es uzzināju, cik naudiņas Krievija samaksāja par Soču olimpiādi, man ir iemaitāta visa izpratne par to, kas ir dārgs un kas ir lēts.

Labi, varbūt tur nav gluži 51 miljards dolāru, un varbūt tā infrastruktūra, ko Sočos sabūvēja, tiešām atmaksāsies. Kā zināms, šļūkšana pa bobsleja trasi jau kopš padomju laikiem ir neatņemama Soču atvaļinājuma sastāvdaļa, gluži kā balzāma dzeršana Pribalķikā, tādēļ šāda infrastruktūra lieti noder. Ņemsim pašu mazāko ciparu, 6,5 miljardus — tik, kā man stāsta Vikipēdija, izmaksājušas pašas spēles.

6,5 miljardi. Šitādu te naudiņu ļaudis izgāza tikai par to, lai divas nedēļas bariņš jauniešu varētu paslēpot, pašļūkt pa trasi, paslidot un paspēlēt hoķi. Saprotiet pareizi, es visnotaļ atbalstu sportošanu, un šļūkšana pa trasi vispār ir viena no lieliskākajām lietām, ko cilvēki dara ar biksēm kājās (lai gan laikam arī tās lietas, ko dara bez biksēm, reti kad sniedz tādas izjūtas). Es pat atbalstu visādus skatāmos sportus, ir jau gana interesanti, lai gan, protams, droši vien būtu naivi apgalvot, ka sportisti ar savu piemēru iedvesmo sportot arī plašas tautas masas. Sportisti iedvesmo plašas tautas masas grauzt čipšus un dzert alu.

Bet ko tur, cilvēkiem ir interesanti, lai būtu. Bet! Šiem cilvēkiem ir interesanti divas nedēļas, turklāt viņi tur neredz kaut ko tādu, ko viņi vispār nevarētu iedomāties. Nav tā, ka tramplīnlēcēji piepeši ielec stratosfairā vai daiļslidotāji izgriež divdesmitkāršu pirueti — tur tomēr ir puslīdz skaidrs, kas viņus sagaida.

Salīdzinājumam: jau vairāk nekā divus gadus pa Marsu dzīvojas NASAs robots Curiosity. Viņš tur braukā savā nodabā un sūta bildītes no Marsa. No Marsa!!! Tā nav ielekšana stratosfairā, tas ir Marss, kosmoss, tādas lietas, kas visu vecumu meitenēm un zēniem sirdīm liek sisties straujāk. Mazi bērni par kosmonautiem grib būt daudz biežāk nekā par ātrslidotājiem — ne tāpēc, ka ātrslidošana nebūtu aizraujoša, bet tāpēc, ka ātrslidošana tomēr nav pilnīgs kosmoss.

Un zināt, cik Curiosity maksāja? 2,5 miljardus dolāru. Nevis pati palaišana, bet visa programma. Salīdziniet to ar Soču izmaksām, kaut vai ar pašu mazāko ciparu. Divas nedēļas ātrslidošanas un biatlona — USD 6,5 miljardi. Divi gadi pilnīga kosmosa — USD 2,5 miljardi. Ir zināma atšķirība cenas un veiktspējas attiecībā, vai ne?

Vārdu sakot, man tagad ir baisa cemme uz Grieķiju. Vajadzēja viņiem to olimpisko spēļu tradīciju atjaunot, ja, miera nebija. Dabūjām reizi divos gados pompozu izrādīšanos "skat, kāds man liels stadions", burvīgi. Ja nu kaut kā šajā pasaulē pietrūkst, tad, protams, tā ir pompoza izrādīšanās. Paldies par neko, Grieķija. UPD: Un Francija.
21st-Oct-2014 10:11 am - Zābaki, somas, mētelis un citi apģērbi
Labrīt!


Pārdodu attēlos redzamās lietas: http://foto.inbox.lv/_betuciic/Lietas
APRAKSTI ZEM BILDĒM.

Priekšroka tiem, kuri ņem uzreiz.
Viss atrodas Rīgā, darba dienās Klusajā centrā, vakaros, pārējās dienas Pārdaugavā.

Jautājumiem: _betuciic@inbox.lv

/Atvainojos, ka bildēm nav labākā kvalitāte/


Jauku dienu!
21st-Oct-2014 09:47 am
tā gan vēl nebija gadījies - nopirkt maiciņu, vienreiz uzvilkt, iemest vašmašīnē mazgāties un izvilkt visu vienos milzu caurumos
21st-Oct-2014 09:38 am
izkaitinājos. visur sākušas skriet virsū reklāmas ar to, kā resnīte neticami īsā laikā kļūst verī seksī. jūs to nopietni vai vnk esat pilnīgi saspiedušies, man gribas viņiem prasīt. jo es jei bogu neredzu tur nekādu resnīti. resnus cilvēkus viņi redzējuši nav, nāpšļi stulbie
eh, sacepos
21st-Oct-2014 09:28 am
dīvaini, ka es cenšos rakstīt par kaut kādām noteiktām sajūtām, ja vispār es dzīvoju mākonī
21st-Oct-2014 09:19 am - #in the ghetto
ja man vajadzētu ar vienu atslēgvārdu aprakstīt manu geto rajonu, es teiktu - policija. policija pie nočnika ķer velosipēdu zagļus, policija uz stūra savāc bišķ-par-daudz iemetējus, šorīt - valsts policijas sedans ar ieslēgtām ugunīm un skaņu nesas kautkur, nez, varbūt uz bankas laupīšanu.
21st-Oct-2014 12:23 am
Man ir brīnišķīgs 19.gs. beigu, 20.gs. mijas keramiska materiāla pods, tipa, "kašpo". ~ 30 cm augstumā, ~ 12 cm augšējo atvērumu. Viena vaina - ir plaisa. Plaisa neiet lielumā un kāds restaurators to noteikti var nostiprināt, ja kādam no jums ir vēlme podu savākt un glīši turēt tajā kādu šaura-gara poda augu vai tml. Muzejā šitās vāzes/podi tiek atributēti kā "izgatavotājs nezināms", lai gan aizdomas ir, ka tepat, Latvju teritorijā rūpniecības uzplaukuma agrīnajās fāzēs darināts..

 photo 20140921_092901_zpsca530911.jpg
20th-Oct-2014 11:26 pm
Ko labu latviešu tautai ir izdarījusi Nacionālā apvienība?
20th-Oct-2014 11:05 pm - oktobris
šodien izkristalizējās atziņa, ka Vilnītis (kuru, mēs mēdzam saukt par "ķēniņa jaunāko dēlu" vai "jauno/daiļo princi") man nepārprotami asociējas ar kungu Krišnu.
kad no rīta ap māju dažādās vietās mētājas beigti žurkulēni, es iztēlojos, ka naktī ir notikusi Kurukšetras kauja un tie ir Krišnas un Ardžunas sakautie ienaidnieki.
20th-Oct-2014 09:27 pm
Pēc garas, garas, garas dienas paralēli augstpapēžu kurpju novilkšanai nav labākas sajūtas par šo ) .
20th-Oct-2014 08:06 pm
Rudens ir noķēris arī mani, tas ir melns, slapjš un drusku žņaudzošs kā samērcēts vilnas maiss ap kaklu. Vienīgie labsajūtas mirkļi ir pieejami kaut kādos perversos viegli mazohistiskos ceļos, piemēram, piespiežot sevi noskriet pirmdienas piecīti - un šodien man nebija nekādā līksmā kucēnprieka, es smilkstēju no tā, cik ļoti negribējās vilkt treniņtērpu un līst laukā no migas. Tomēr es biju pati sev bargā kundze un aurojošā trenere, un pati biju iebaidītā, kūkumiņu uzmetusī resnule un tizlene, kas, elsodama kā desmit vācu pornofilmas, nomuļļāja savus piecus kilometrus. Un zeme mani pievilka stiprāk nekā jebkad, un gaiss bija blīvāks nekā jebkad, un katrs solis bija maza, nikna pūķīša nokaušana, un sirds leca kaklā un krita atpakaļ papēžos, un tad es atcerējos kādu nesenu Cibas diskusiju, kurā tika apsmaidīti lēnie skrējēji, kas piecus kilometrus skrien 27-28 minūtes, ha-ha, es neiekļaujos šajā laikā, un arī 30 minūtēs nē, un ko man dod tas, ka varu ar līdzenu pulsu noskriet 15 kilometrus, ja centieni pabīdīt piecus zem tām nolāpītajām 30 man liek rauties krampjos, un tas nozīmē, ka es visu mūžu būšu tizla un neskriešu 10 kilometrus stundā, un tā kalsnā, vingrā trenere manā galvā turpinās aurot un plīkšķināt pātadziņu. Un tomēr īsu brīdi pēc skrējiena bija ļoti labi, dušā pat vairs neraudāju, jā, mēs jau zinām, endorfīnu porcija kompensācijai. Un tad vēl daži sīki darbiņi ar domām par to, ka dzīve ir īsa un naudas ir maz, rakstām papīrus, plānojam maršrutus, un tad es biju uz savu deju nodarbību, un atkal mēģināju trāpīt ritmā un tempā, un kādu brīdi dzīve likās gandrīz paciešama, visnotaļ dzīvojama pat tizliem un neveiksmīgiem cilvēkiem, taču pēc tam jau laukā bija satumsis un endorfīni izkusa vienā mirklī, un es sapratu, ka man kaut kā trūkst - varbūt dzelzs, varbūt kalcija, varbūt B6, B12, A vai D vitamīna, varbūt mazliet heroīna vēnā, varbūt tāluma, kur ziemas nepazīst, kur rozes mūžam zied un nenovīst, un tagad atkal atskan pātadziņas plīkšķi un es bikli piekrītu uzkliedzienam, ka pinkšķes un muļļas nevienam nepatīk, tāpēc es tūdaļ atkal saņemšos un mazliet pastrādāšu, un varbūt nodzīvošu līdz kādam priecīgākam brīdim - vismaz, lai ierakstītu par to Cibā.
20th-Oct-2014 06:45 pm - labā (vai kāda cita) vēsts
pirmo reizi mūžā dzīvoju vietā, kur piestaigā Jehovas liecinieki. nu tādi īstie. /centrā dzīvojot pie manis kaimiņiene no blakus dzīvokļa sludināt atsūtīja divus apmācāmus jauniešus. diemžēl man bija jāsteidzās uz darbu, tā nu netiku infromēta. tā bijusi vienīgā reize, kad pie manis kāds atnāk/ šodien pusmiegā atkal dzirdēju čivināšanu, kamēr izvēlos no gultas, uzvilku čības, sameklēju atslēgas, dāmas bija aizgājušas pie otras puses dzīvokļiem. ne īsti pamodusies galīgi nesapratu, ko viņa man krieviski stāsta, atzinos, ka vāji saprotu /tādas grūtības man pēc pamošanās rada arī dzimtā valoda/, viņa iedeva man bukletiņu un atvieglota pasūtīja uz internetu. nez vai citreiz tik lēti tikšu cauri

bukletiņš gan tāds pagalam švaks padevies, kādreiz bija kārtīgs žurnālītis ar bildītēm un biedinošiem tekstiem. toties internetā var novilkt Sargtorni un Atmostieties! biedram [info]kautskis  patiks:
http://www.jw.org/lv/literat%C5%ABra/
20th-Oct-2014 05:37 pm
Kā jums šķiet, metodes, ar ko diagnozticē dažādas uroloģiskas kaites, teiksim, STS, visās klīnikās ir vienādas? Teiksim, ARS'ā agrāk, lai diagnozticētu noteiktas STS uretrā bāza žiletes, ar ko noņēma iekšējos paraugus analīzēm. Bet tad šī barbariskā metode tika aizvietota ar vienkāršu urīna analīzi. Un tā kā paraugs pēc tam tāpat visur (pieņemu, arī citās Rīgas klīnikās) tiek sūtīts uz Gulbja labarotoriju, tad iedomājos, ka varbūt arī citās klīnikās vairs netiek izmantota šī barbariskā metode.

Jūsu domas, dāmas un kungi?
20th-Oct-2014 04:48 pm
šodien darbā runāju ar pievilcīgu vīrieti un sarunas beigās pamanīju, ka visu šo laiku esmu lēnām pogājusi vaļā savu jaku. Diez gan krīpī. Es ceru, ka parasti patīkamu vīriešu sabiedrībā tā nedaru, nevis vienkārši nepamanu, ka to daru.
20th-Oct-2014 03:11 pm
kkaut kāda verbālā caureja piemetusies. tikai tādēļ, ka a) šausmīgi nāk miegs b) ļoti negribas darīt mazo intelektuālo darbiņu, kurš man ļoti patiks. un pabeigt ņemtni ar tiem kāpostiem ne tik. šodienas lietderības koeficients patiesībā ir gana smuks, varētu ļauties miegam, bet tad uz spilvena jāliek dvielis, lai puņķi netraucēti var izlīt paši
20th-Oct-2014 02:57 pm - #daily fashion tip
if you like your days a bit on the drunken side, jcrew is the brand for you.
20th-Oct-2014 02:44 pm - Sveķi
Ar ko vislabāk dabūt sveķus ārā no apģērba?
Kādā temperatūrā mazgāt un ar ko?
20th-Oct-2014 02:02 pm - Purva rāva un citas izklaides
Ak, cik burvīgi pavadīt nedēļas nogales tā, ka pēc viņām gribas atpūsties! Tā arī vajag, jo darbs, kā zināms, ir labākā atpūta.

Še piebildīsim, ka mums, kā rādās, ir tāda neliela mežu/purvu atkarība. Ja mēs kādu mēnesi neesam bijuši kaut kur nekurienes vidū, mums ir nelielas lomkas. Mēs īsti nezinām, kā to aprakstīt tā, lai neizklausītos pēc kaut kādiem kaktu pagāniem, kas pliki skraida ap kokiem (mēs tādi neesam), bet aizdomājieties. Kad jūs stāvat meža vidū, jūs elpojat ar viņu vienu elpu — ko izelpo viņš, ieelpo tu, un otrādi. Un ij nemaz nesāksim aprakstīt to, ka jums virs galvas nieka 100 kilometrus augstāk sākas pilnīgs kosmoss, un katrs atoms jūsu miesā savulaik nācis no turienes. Ja ir iespējamas kādas transcendentālākas sajūtas, mēs nespējam iedomāties, kas tās būtu.

Tā nu šosestdien transcendentālās izjūtas smelt devāmies uz Ķemeŗiem un, aizsteidzoties notikumiem priekšā, sasmēlāmies tās veseliem spaiņiem. Ķemeŗi gan savā ziņā ir Seda Light, bez nolemtības sūruma, kūdras kalniem un izmisušiem krievu pensionāriem, taču tur ir gan ruin porn, gan slīkšņas, gan brīnumdaiļi purva ezeri ar putniem viņos un visvisādas tamlīdzīgas izpriecas, pēc kuŗām Rīga izskatās dzīvei vēl nepiemērotāka, nekā parasti.

Savukārt svētdien brīnumjaukā sabiedrībā apmeklējām Rundāles pili, kas ir bezgala bezgaumīga vieta. Taču, pateicoties dižajai filmai Berijs Lindons, mēs tagad apzināmies, ka arī šajā bezgaumībā dzīvoja īsti, dzīvi ļaudis, nevis tikai kaut kādi manekeni ar skruļļotām parūkām un uzzīmētām dzimumzīmēm (ar nožēlu esam spiesti atzīt, ka tikai tagad mums atausa, ka taču arī mums ir skruļļota parūka, ak, kamdēļ mēs to nepaņēmām līdzi). Un, cik var spriest no gana skopām biogrāfijas detaļām, šīs pils sākotnējais īpašnieks savā vēlmē pakāpties pa sabiedrības kāpnītēm bij ne mazāk apņēmīgs un izveicīgs par Redmondu Beriju. Padomājiet paši: viņš pamanījās uzcelt pili par savas mīļākās un vienlaikus arī Krievijas ķeizarienes naudu, pēc viņas nāves pārdzīvot nelielu ekskursiju pa Sibīriju un pēc tam atkārpīties atpakaļ līdz savai pilij un negodīgā darbā saraustajiem labumiem.

Un ir jau, ir jautri paskatīties, kā dzīvo viena procenta ļaudis, lai arī šajā gadījumā to var redzēt ar kādu divsimt piecdesmit gadu nobīdi. Kamīniņi, mākslīgais marmoriņš, spogulīši, ģērbtuvītes un mazgātuvītes, mīlīgi, mīlīgi. Mēs apzināmies, ka esam naivi, bet mums ir cerība, ka kaut kad pensijas vecumā mēs dabūsim apskatīties arī Pūķina rezidences, kas būs atvērtas kā mūzeji. Tiešām būs interesanti redzēt botoksa kabinetu, paštīksmes istabu ar spoguļiem un avīžu izgriezumiem un tamlīdzīgas izpriecas.
20th-Oct-2014 01:36 pm - naksnosana Daugavpils vai Kraslavas apkartnee
Vai zinat kadu vietu, kur varetu naksnot 5 cilveki Kraslavas vai Daugavpils apkartnee?
Sovakar vai ritvakar?
Paldies visiem?
20th-Oct-2014 12:20 pm
Tā, nu re, pamazām sāk ieskicēties nākamā gada kultūras programma, un jau atkal iemesls gaidīt pavasari.

Mar 18: Archive @ Lucerna Music Hall Prague.
This page was loaded Oct 21st 2014, 1:20 pm GMT.