smadzeņu darbības blakusprodukts
Virtuve 
18th-Sep-2014 12:25 pm - Lieciet nost Kosmo, mums ir bioloģijas grāmatas!
Pasaulē izplatītākais parazīts ir baktērija no Wolbachia ģints. Šī baktērija dzīvo posmkāju (kukaiņu, zirnekļu, vēžu) un dažu tārpu dzimumorgānos. Lai baktēriju civilizācija nebeigtos ar skudras nāvi, šīs baktērijas var ieperināties skudru ražoto dzimumšūnu citoplazmā un dzīvoties arī bērnos, kas rodas no šīm dzimumšūnām. Ir tikai viena nelaime, spermatozoīdiem ir pārlieku maz citoplazmas, lai baktērija tajā spētu izdzīvot, tātad, tēviņi baktērijai nav interesanti. Ar šo problēmu saskaras daudzi reproduktīvo orgānu parazīti un ir atrasti vairāki risinājumi.

a) "Diversificējam riskus" Vienšūnis, kas dzīvo odu dzimumorgānos. Odu tēviņos dzīvojošie vienšūņi veido nelielas sporas, kuras pēc tēviņa nāves, cerams, nonāk ūdenstilpē, kur tās apēd mazi vēzīši. Mazajos vēzīšos vienšūnis turpina vairoties un no vēzīšiem nākošās vienšūnu sporas apēd odu kāpuri. Odu kāpuri ir tie "komati", kas mēdz iemesties stāvošos ūdeņos. Odu kāpuri barojas filtrējot ūdeni, tādā veidā norijot vienšūņu sporas. Tad, kad vienšūnis ir nonācis odā, ja tā ir mātīte, viņš var ievākties olnīcās un inficēt visas olas, tādā veidā izplatoties, vai, ja tas ir tēviņš, atkal gatavoties kļūt par vēžu barību.

b)"Šovinistiskā" pieeja. Ja tēviņi nav derīgi, nobeidzam tos uzreiz. Daudzi parazīti nogalina tēviņus jau to embriju stadijā, lai nemaisās pa kājām. Lai gan pašam parazītam šāda stratēģija nav izdevīga, jo tas mirst kopā ar tēviņu, atbrīvojot pasauli no parazītu sugai nederīgajiem tēviņiem, tiek atbrīvoti resursi mātītēm, kas izplata parazītus ar savām olšūnām. Ir "humānāki" parazīti, kas tēviņus pārprogrammē, un tie sāk ražot sievišķās dzimumšūnas, jeb kļūst par mātītēm.

Te uzmanīgs lasītājs teiks, bet kā, bez tēviņiem nebūs arī nākamo mātīšu. Šeit parazītiem ir vairākas stratēģijas - inficēt tikai daļu no dzimumšūnām. Vai arī paziņot, piekāšam tēviņus!
Kukaiņiem samērā bieži ir sastopama partenoģenēze - spēja dēt neapaugļotas olas, no kurām izšķiļas mātītes. Izrādās, ja šādiem kukaiņiem iebaro antibiotikas, tad partenoģenēze pazūd un no olām šķiļas arī tēviņi. Ir zinātnieki, kas domā, ka visa kukaiņu pasaulē vērojamā partenoģenēze radusies pateicoties šādiem parazītiem. Tomēr, ne vienmēr jaunizceptie tēviņi zina ko darīt vai arī kukaiņu reproduktīvā sistēma nespēj strādāt bez parazīta, tādā veidā parazīts ir kļuvis par obligātu nosacījumu sugas pastāvēšanai.

Bieži vien ilgā dzīve kopā ar parazītu ir ļoti mainījusi ne tikai sugas anatomiju un fizioloģiju, bet arī uzvedību. Kādi Āfrikas tauriņu suga ir tik ļoti lielā mērā inficēti ar tēviņus iznīcinošiem parazītiem, ka tēviņu skaits populācijā ir ļoti sarucis. Tauriņu kāpuri bieži vien barojas ar kādu noteiktu augu, nātru raibeņu kāpuri ēd nātres, ozolu mūķenes kāpuri - ozolus. Lai nodrošinātu to, ka kāpuram būs ko ēst, mātītes dēj olas tieši uz šiem augiem. Bieži vien tēviņi pulcējas ap šiem barības augiem un gaida, kad atlidos mātīte, lai būtu iespēja ar to sapāroties. Tauriņu sugai, kurai ir ļoti maz tēviņu, ir mainījusies uzvedība, un barus, kas sēž un gaida, veido mātītes.

mācību grāmatas nodaļa, kur es šo sauli sasmēlos
27th-Aug-2014 10:46 pm - Tāpiņi
Sprīžmešu Geometridae jeb zemes mērnieku kāpuri ir labi atpazīstami pēc to pārvietošanās stila. Paši tauriņi figurē skolas mācību grāmatās kā vides izlases piemērs, kur piesārņotajā pilsētvidē labāk izdzīvo pelēkāki tauriņi, kā laukos. Kopumā, sprīžmešu kāpuri uzvedas kā kārtīgiem tauriņu kāpuriem pienākas - ēd zaļumus, aug un iekūņojas.

Havaju salās bez zāļu bruncīšiem un Lilo, ir sastopami arī plēsīgi sprīžmešu kāpuri. Zinātnieki to skaidro ar Havaju salu nošķirtību no pārējās pasaules un iespēju katram jaunieceļojušam dzīvniekam meklēt savu, unikālu, ekoloģisko nišu.

Resursi:
video

raksts, kuru es aicinu izlasīt, jo tas ir uzrakstīts ļoti burvīgā valodā, tādēļ raksta pārstāsts būtu tikai kvalitātes zaudējums. Lai pārliecinātu, demonstrēju fragmentu.

"The first evidence of this ambush predation was my discovery of a green caterpillar perched on a leaf and chewing on an 8 mm blow fly in native forest on the slopes of Huala-lai Volcano, Island of Hawaii. I was puzzled by that unusual food and how the caterpillar could obtain a robust and active fly, so I took the caterpillar and the leaf to the laboratory. After two days, the caterpillar had not even begun to feed on the leaf, but simply remained perched closely along its edge. I placed some live Hawaiian Drosophila into the vial with the caterpillar. The moment one of the flies wandered into contact with the hind end, the caterpillar raised the front part of its body slightly and clenched its true legs.
Then, holding fast with its abdominal legs, it whipped around and snatched up the fly. I watched in amazement for several minutes as the caterpillar tightly clutched the buzzing, struggling fly, then chewed it until it was entirely eaten except for a few wing fragments."
15th-Aug-2014 11:01 am - piektdienas video
Atgriežoties pie man mīļās parazītu tēmas - sers Atteborou stāsta par lapseni, kas veic smadzeņu operācijas.
video1
Ievērojiet, tas nabaga tarakāns visu to nedēļu vēl kustās.

Tā pati lapsene laboratorijā
video2

Priecē, ka ne tikai mūsu laboratorija izskatās pēc noliktavas.
12th-Aug-2014 09:01 am - Marginālijas
Nesen manā sejas grāmatā parādījās stāsts par nabaga amerikāņiem, kas tiekot sakosti no ērcēm un tiem parādās alerģija uz gaļu.

Lai gan uzreiz zīmējas apokaliptiska sazvērestības teorija, kā ērces nolēmušas iznīcināt konkurenci uz asinīm padarot cilvēci par veģetāriešiem, zivis un putnus ēst vēl varot. Alerģija pati par sevi ir samērā dīvaina, jo alerģiju izraisošais aģents ir galaktozes dimērs - cukurs. Pārsvarā visas alerģijas rodas no proteīniem. Zinātniskajā literatūrā par šo galaktozes dimēru runā jau kādu laiku. Katrai šūnai apkārt ir membrāna, kurā peld visādi proteīni, kas ļauj šūnām sazināties ar apkārtējo vidi un uzņemt visādas vielas. Šos proteīnus šūnas pārsvarā "izgrezno" ar dažādiem cukuriem, tādā veidā jau no ārpuses iespējams pateikt, kas tā par šūnu. Cilvēkiem un pārējiem primātiem ir salūzis gēns, kas atbild par proteīnu izgreznošanu ar galaktozes dimēriem, un cilvēka šūnām šādu cukuru nav. Tas ir viens no faktoriem, kas neļauj lietot cūku orgānus transplantācjā - mūsu imūnsistēma pamana galaktozes dimērus un paziņo - "tas nav mūsu". Onkuļi un tantes baltos ķitelīšos strādā, lai izslēgtu visus svešos pribambasus uz šūnām, un vismaz ziņo, ka palēnām tas izdodās.

Tāpat klejo raksts, kurā cilvēki ir izpētījuši, ka, iespējams, zarnu mikroflora var piekarināt galaktozes dimērus eritrocītiem, kas kalpo kā signāls, ka šis eritrocīts jau ir gana vecs un var tikt transpotēts uz eritrocītu pansionātu.

Bet pēdējos gados (sākot ar kādu 2009. gadu) mediķi tiešām sāk ziņot par alerģiskām reakcijām no gaļas. Pie tam šī uz cukuriem balstītā alerģija iestājas pēc kāda laika, atšķirībā no proteīnu alerģijas. Līdzīga alerģija pāris gadus iepriekš tika novērota pret Cetuximab - pretvēža zālēm. Ar laiku tika atklāts, ka pretvēža zālēs alergēns ir galaktozes dimērs. Gan gaļas alerģija, gan zāļu alerģija pārsvarā bija sastopama ASV dienvidu daļā. Pašlaik valdošā hipotēze ir, ka šajā Amerikas daļā dzīvojošās ērces Amblyomma americanum kodumi varētu izraisīt galaktozes dimēra hipersensivitāti. Tomēr mehānisms, kādā veidā ērces to panāk, ka arī kādēļ tas ir uzplaucis tikai tagad, nav skaidrs. Citas hipotēzes runā par to, ka šīs Amerikas daļas iedzīvotāji pārsvarā ēd daudz taukaināku pārtiku. Tauki uzsūcas limfā, nevis asinīs, un iespējams spēj transpotrēt sev līdzi galaktozes dimērus no cūkas un citām gaļām. Eiropā šīs ērces nedzīvo, bet Dānijā un Spānijā ir konstatēti pāris cilvēki ar galaktozes-galaktozes alerģiju. Populācijas pētijums parāda, ka pastāv pozitīva korelācija starp cilvēkiem ar paaugstinātām galaktozes-galaktozes antivielām, un to vai viņus ir sakodušas ērces, kā arī vai viņiem mājās ir kaķi.

Man gan likās dīvaini, ka ir daudz rakstu no alergologiem par šo dīvaino alerģiju, bet nekā no ērču pētniekiem, kas stāstītu kāpēc tad tā ērce mums tā nodara gauži.
5th-Aug-2014 10:15 pm - Klik, klik, klik
Man jau likās, ka man vairs nav, ko cibai teikt, bet šodien jauki saklikšķēja lietas.

Brīvdienā bijām piepurva ezerā peldēties. Sākumā bija prieciņi par brišanu pa sfagniem, kas augšā silti, apakšā vēsi un jauki žļurkstīgi, tad prieciņi par brūno ūdeni. Iznākot ārā gan, pārlaid rokas pār ķermeni un samulsti, jo pēkšņi esi iemiesojies gliemī. Viss sildens un gļotains. Tāds normāls khtulu.

Kolēģi jau protams sāk spriedelēt par to, kas tad tur tāds savairojies un nākamā pelde tiek pavadīta ar tekstiem - jāiet papildināt ādas komensāļu slānis.
Bet tālāk par - būtu jāpaņem līdzi, jāpaskatās, varbūt jāpaaudzē - netikām.

Šodien vēstam savus piedzīvojumus cīnubiedram, kas saka, "bet es taču par to ekoloģijā referātu rakstīju" Tad nu iepazītaties - Gonyostomum semen )
2nd-Jun-2014 08:58 pm - krāsiņas, tātad
Internetos klejo bilde par vīriešu un sieviešu atšķirībām krāsu nosaukšanā

Tomēr vai eksistē kāds bioloģisks pamatojums šīm atšķirībām?
teksts, bildes, saite uz testiņu )
26th-May-2014 10:54 pm - IGOR!!!
Skolās visi mācās par plakantārpiem, no kuriem planārija parasti stādīta priekšā kā tipisks neparazītisks plakantārps. Filmiņa ar melnu planāriju .Planārijas ir nelieli (līdz 2 cm gari) tārpiņi, kas dzīvojas dīķu apakšā, un ir samērā vienkāršas uzbūvē.

Tām ir gaismjūtīgas acis un nervu sistēma, kas ļauj sarauties un izstiepties. Tāpat tām ir gremošanas sistēma, kas sastāv no rīkles, kuru tā uzstumj virsū apēdamajam objektam, un kanālu sistēmas, kas caurauž ķermeni, lai iznēsātu barības vielas.
Planārijas spēj vairoties dzimumceļā un pārsvarā planārijas ir hermafrodīti. Tomēr vismīļākās planārijas ir zinātniekiem, kas pēta reģenerāciju, jo tās spēj vairoties ar fragmentāciju - no ķermeņa daļas spēj izaugt vesels organisms. Vairošanās ar fragmentāciju ir samērā reti sastopama dzīvnieku pasaulē un sarežģītāki dzīvnieki spēj pārsvarā ataudzēt zudušos locekļus vai aizdziedēt kādu caurumu. Starp citu, arī slieku pārcērtot uz pusēm, atjaunosies tikai tā daļa, kur sliekai ir galva.

tālāk par planāriju reģenerāciju ar bildēm, nedaudz nežēlīgi )

Kāpēc es to visu stāstu
a) no tāda maza gabaliņa izaug vesels tārps, kruta!
b) interesanti pavērot un paštukot kā tāds tārpa gabaliņš zin, kur galva, kur pakaļa
c) vēl interesantāk vērot, kādā veidā citi pētījuši, kā tārpa klucītis zin, kurā galā galva jāaudzē
d) nu, un reģenerācija vispār ir aizraujoša
e) arī mazi, neizskatīgi tārpiņi ir būtiski un "īpašas sniegpārsliņas"
20th-May-2014 09:59 pm - zinātnē balstīta uzņēmējdarbība
Es gribēju rakstīt stāstu par zinātnisko rakstu, kurā noskaidrots (vai labāk teiksim, matemātiski aprēķināts) kādēļ zebrām ir svītras, bet citiem zirgiem un zirgu radiniekiem nav, bet rakstot un vācot atsauces un ilustratīvos materiālus man piedzima cita ideja. Ungāru kolēģi pētījuši kā dunduriem patīk sēsties uz dažāda svītrojuma un pleķojuma virsmām. Vēlāk tika izmantoti arī lipīgi zirgu manekeni. Tika konstatēts, ka uz virsmām, vai zirgu manekeniem ar zebras svītrojumu nosēžas vismazāk dunduru. Tad nu man ir piedāvājums līdzīgus pētījumus veikt arī Latvijā, tikai koncentrējoties uz audumu apdruku. Ražojot apģērbu sēriju Siena druvā ar zinātniski pierādītām dundurus atbaidošām īpašībām. Ja kāds šito arī īstenos, man lūdzu, vienu krekliņu par ideju.

bilde un maziņš raksta galiņš par pašām zebrām )
18th-Mar-2014 11:29 am - Kuda?!?
Kādēļ ir vērts staigāt kopā ar speciālistiem.

Izrādās, ka tās baismās skaņas, kuras var dzirdēt pie UK(?) vēstniecības Alunāna ielā, nav nekādi putnu baiļu saucieni, kurus atskaņo, lai atbaidītu putnus. Bet gan ierakstīti zvirbuļu ķildu un teritoriālisma čirpstieni.
Lai gan, varbūt neviens sevis cienīgs putns nelīdīs zvirbuļu ķildai pa vidu.
27th-Feb-2014 10:08 pm - cilvēks cilvēkam kurkulis
Taisot uzdevumus, atcerējos par video, kas mani dziļi iespaidoja bērnībā. Maza peļķe, kas lēnām žūst ārā. Peļķē peld kurkuļi, bet vietas kļūst aizvien mazāk un izredzes izdiedzēt kājas arī sarūk. Daļa no kurkuļiem beidz grauzt aļģītes, bet ātri uzaudzē lielu žokli, asu knābi un pārorientē diētu uz blakus esošajiem kurkuļiem. Svaigos kurkuļus saēdušies, tie ātri aug lieli un veikli pārvēršas par mīlīgiem varžkrupjiem. Kurkulis veģetārietis un gaļēdājs salīdzinājumam.

Video, lai parādītu jums, neatradu. Bet jūzeris snauts atrada
This page was loaded Sep 22nd 2014, 9:13 am GMT.