smadzenju darbības blakusprodukts
Virtuve 
8th-Nov-2013 10:32 pm - vsjo uže ukradjeno do nas
es ik pa brīdim esmu krājusi vārdiņus, kā dažādās valodās tiek attēlotas dzīvnieku izdotās skaņas.
Es neesmu viena šajā interesē
19th-Aug-2013 12:36 pm - ezīši vēl
Nu, jūs jau saprotat, ka mani mudināt domāt par ezīšiem ir bīstami.

Stāstiņš no krievu livejournala ārēm
daudz kirilicas burtu )

No šī burvīgā resursa
4th-Jun-2013 05:15 pm - nostalgie
paskat, paskat, kas pie mums atbraucis

http://www.youtube.com/watch?v=O5NKYY5SwVM

tik pazīstama balss
22nd-May-2013 10:04 pm - he is in fact a legume
biedrene kihelkonna aizveda mani klejojumā pa jūtūbes kanālu "true facts", tad nu es jūs visus aicinu noskatīties videō par ezīti.

UPD. filmiņa par pīlīti Brīdinājums, filmiņā par pīlīti daudz pīļu ģenitāliju
27th-Nov-2012 09:34 pm - resurss
Kā jau teicu - mācos eksāmenam - tātad aktīvi velku laiku (jebšu prokrastinēju, kā tagad ierasts teikt). Ja līdz šim aktīvi sekoju līdzi xkcd komiksiem, tad šodien uzspiedu uz citām saitītēm

Patīk man tas čalis!
Es arī, stāstot bērniem par DNS nozīmi, mēru to ievārijuma burciņās un vaļu populācijās.
Vai jūs zinājāt, ka viena cilvēka DNS atritinātu var aptīt apkārt zemeslodei piecus miljonu reižu?

Un protams, problemātika, kas nodarbina ik vienu pirmā kursa studentu biofaķī
16th-Feb-2011 03:17 pm - kukaiņi
Šodien ziņu lente mani iepriecināja ar diviem stāstiem par kukaiņiem

1) Kā drozofilu populācijai nepatīk, ja ir par daudz smuku vīrišķu
2) Kāpēc zirnekļiem patīk piesvīdušas zeķes

Nedaudz sīkāk par otro:

Ir zirnekļi (Evarcha culicivora), kas barojas ar asinīm, bet uzņem viņi asinis izsūcot tās no odiem, kas paši ir piesūkušies. Izrādās, ka zirneklis odus atrod pēc smaržas. Un lai būtu drošs, ka atrastais ods būs "uzpildīts", zirnekļi orientējas uz cilvēku smaržu, nevis odiem specifisku smaržu. Burvīgs ir veids kā tika veikts eksperiments. Lai iegūtu "cilvēku smaržu" brīvprātīgajiem tika lūgts valkāt zeķu pāri 12 stundas. Vēlāk šis zeķu pāris un nenēsāts zeķu pāris tika prezentēts zirneklim. Zirneklis izvēlējās netīrās zeķes.

Pats raksts te , bet parastajam mirstīgajam tas diemžēl nav pieejams.

Tā kā pirmais raksts ir pieejams plašai publikai, tad par to izvērsts stāsts sekos vēlāk, jo no sākuma man tas ir jāizlasa :)
14th-Feb-2011 04:32 pm - Valentīna dienai tiek veltīts
Šodien klaiņājot pa internetu, atradu lapu, kur ir visādas vecas (jeb kā tagad modīgi teikt vintāž bildītes ir uzkrāmētas)

 Atradu gan es šo lapu smieklīgi - meklējot vasaras kleitiņu, ko uzšūnīt (un viens no googles piedāvātajiem attēliem bija 2i ūdrīši pļaviņā (otters in summer dress) 

reku - mīlīgs tapīriņš un tikpat mīlīgs ciklopiņš no šīs lapas


Žēl. ka man nenāk spams ar valentīna dienas tematiku, varētu ciklopiņa bildi atpakaļ sūtīt
2nd-Feb-2011 02:22 pm - gut feeling
reku šeku darboņi publicējuši rakstu, kas stāsta kā mūsu zarnu iedzīvotāji ietekmē  mūsu smadzeņu attīstību un uzvedību.

Jau kādu laiku atpakaļ, cilvēki konstatēja, ka noteiktas bifidobaktērijas žurkām paaugstina triptofāna (aminoskābe) līmeni asiņu plazmā. Triptofāns ir serotonīna priekštecis. Serotonīns, savukārt, ir plaši pazīstams kā "laimes hormons". Baigi forši, vai ne. Tagad visi dzersim jogurtiņus un būsim laimīgi!

Tomēr, ir daži Bet. 
Pirmkārt serotonīnu visvairāk izstrādā un patērē gremošanas sistēma. 80% no kopējā serotonīna piedalās zarnu kustību regulācijā. Zemākajiem organismiem (tārpi piemēram) visa serotonīna sintēze ir saistīta ar ēdmaņu. Ja ir ko ēst, tad ir serotonīns un tārps ir "laimīgs", ja nav ko ēst - tad tārpam ieslēdzas barības meklēšanas režīms. Zīdītājiem, tajā skaitā arī cilvēkiem, serotonīns ir iesaistīts arī citās organisma aktivitātēs. Serotonīns piedalās noskaņojuma, apetītes, miega, atmiņas un arī muskuļu kontrakciju regulācijā. Lielākā daļa antidepresantu darbojas regulējot serotonīna daudzumu sinapsēs. Serotonīns, ko uztver smadzenes tiek izstrādāts atsevišķi no gremošanas sistēmas serotonīna.

Otrkārt, lai gan visi serotonīna prekusrori asinīs tika atrasti palielinātā daudzumā, netika novērota žurku uzvedības izmaiņas Porsolta testā* pēc kā pētnieki  sprieda, ka uzvedība nav mainījusies.

*Porsolta tests - uzvedības novērtēšanas modelis. Žurku uz piecpadsmit minūtēm ievieto ar ūdeni pildītā cilindrā. Pēc kāda laika žurku atkārtoti ieliek ūdenī. Tiek izmērīts laiks, kurā žurka nekustas pēc ielikšanas ūdenī (to pieņemot par nomāktības, bezcerības mērvienību)

Atgriežoties pie raksta ar ko es iesāku savu stāstu - šajā gadījumā pētnieki gribēja konstatēt kopējo zarnu mikrofloras ietekmi, tādēļ salīdzināja peles ar normālu mikrofloru un bez zarnu mikrofloras. Tās, kurām bija no mikrobiem tīras zarnas, bija bezbailīgākas (ilgāku laiku pavadīja gaišajās būra daļās) nekā "parastās peles", tāpat arī viņas bija daudz kustīgākas (parastās peles pēc stundas jaunā teritorijā bija pārstājušas skraidelēt apkārt, bet mikrobu tīrās nē) Tāpat bija vērojamas izmaiņas smadzenēs neirotransmiteru daudzumā un klātesamībā noteiktās smadzeņu daļās.

Lai pārbaudītu to kā baktērijas ietekmē smadzeņu un uzvedības attīstību, sapāroja bezmikrobu peles un viņu pēcnācējus inficēja atpakaļ ar normālo zarnu mikrofloru. Tiem netika novērotas nekādas iepriekš aprakstītās smadzeņu izmaiņas. Savukārt, ja jau pieaugušām pelēm piešķīra atpakaļ viņu zarnu mikrofloru, tad uzvedības izmaiņas saglabājās.

Pilns PNAS raksts te

Morāle: nav ko dzert antibiotikas :)
This page was loaded Apr 20th 2014, 6:19 am GMT.