| Šodien klaiņājot pa internetu, atradu lapu, kur ir visādas vecas (jeb kā tagad modīgi teikt vintāž bildītes ir uzkrāmētas)
Atradu gan es šo lapu smieklīgi - meklējot vasaras kleitiņu, ko uzšūnīt (un viens no googles piedāvātajiem attēliem bija 2i ūdrīši pļaviņā (otters in summer dress)
reku - mīlīgs tapīriņš un tikpat mīlīgs ciklopiņš no šīs lapas
Žēl. ka man nenāk spams ar valentīna dienas tematiku, varētu ciklopiņa bildi atpakaļ sūtīt | |
|
| reku šeku darboņi publicējuši rakstu, kas stāsta kā mūsu zarnu iedzīvotāji ietekmē mūsu smadzeņu attīstību un uzvedību.
Jau kādu laiku atpakaļ, cilvēki konstatēja, ka noteiktas bifidobaktērijas žurkām paaugstina triptofāna (aminoskābe) līmeni asiņu plazmā. Triptofāns ir serotonīna priekštecis. Serotonīns, savukārt, ir plaši pazīstams kā "laimes hormons". Baigi forši, vai ne. Tagad visi dzersim jogurtiņus un būsim laimīgi!
Tomēr, ir daži Bet. Pirmkārt serotonīnu visvairāk izstrādā un patērē gremošanas sistēma. 80% no kopējā serotonīna piedalās zarnu kustību regulācijā. Zemākajiem organismiem (tārpi piemēram) visa serotonīna sintēze ir saistīta ar ēdmaņu. Ja ir ko ēst, tad ir serotonīns un tārps ir "laimīgs", ja nav ko ēst - tad tārpam ieslēdzas barības meklēšanas režīms. Zīdītājiem, tajā skaitā arī cilvēkiem, serotonīns ir iesaistīts arī citās organisma aktivitātēs. Serotonīns piedalās noskaņojuma, apetītes, miega, atmiņas un arī muskuļu kontrakciju regulācijā. Lielākā daļa antidepresantu darbojas regulējot serotonīna daudzumu sinapsēs. Serotonīns, ko uztver smadzenes tiek izstrādāts atsevišķi no gremošanas sistēmas serotonīna.
Otrkārt, lai gan visi serotonīna prekusrori asinīs tika atrasti palielinātā daudzumā, netika novērota žurku uzvedības izmaiņas Porsolta testā* pēc kā pētnieki sprieda, ka uzvedība nav mainījusies.
* Porsolta tests - uzvedības novērtēšanas modelis. Žurku uz piecpadsmit minūtēm ievieto ar ūdeni pildītā cilindrā. Pēc kāda laika žurku atkārtoti ieliek ūdenī. Tiek izmērīts laiks, kurā žurka nekustas pēc ielikšanas ūdenī (to pieņemot par nomāktības, bezcerības mērvienību)
Atgriežoties pie raksta ar ko es iesāku savu stāstu - šajā gadījumā pētnieki gribēja konstatēt kopējo zarnu mikrofloras ietekmi, tādēļ salīdzināja peles ar normālu mikrofloru un bez zarnu mikrofloras. Tās, kurām bija no mikrobiem tīras zarnas, bija bezbailīgākas (ilgāku laiku pavadīja gaišajās būra daļās) nekā "parastās peles", tāpat arī viņas bija daudz kustīgākas (parastās peles pēc stundas jaunā teritorijā bija pārstājušas skraidelēt apkārt, bet mikrobu tīrās nē) Tāpat bija vērojamas izmaiņas smadzenēs neirotransmiteru daudzumā un klātesamībā noteiktās smadzeņu daļās.
Lai pārbaudītu to kā baktērijas ietekmē smadzeņu un uzvedības attīstību, sapāroja bezmikrobu peles un viņu pēcnācējus inficēja atpakaļ ar normālo zarnu mikrofloru. Tiem netika novērotas nekādas iepriekš aprakstītās smadzeņu izmaiņas. Savukārt, ja jau pieaugušām pelēm piešķīra atpakaļ viņu zarnu mikrofloru, tad uzvedības izmaiņas saglabājās.
Morāle: nav ko dzert antibiotikas :) | |
|
|  junonas ieraksts mani iepazīstināja ar grieķu citātu "Multa novit vulpes, verum echinus unum magnum" - Lapsa zin daudz mazu lietu, bet ezis vienu lielu.
Ap šo teicienu Jesaja Berlins esot apaudzējis eseju, dalot rakstniekus un filozofus pēc tā kā viņi redz pasauli - vai ir viena vienojoša pamattēze vai arī pasaule ir vairāku patiesību kopums. Esejas galvenā problemātika bija, kas tad ir Tolstojs, bet beigās tika nolemts, ka viņš ir lapsa, kas iedomājas, ka ir ezis.
Arī zinātniekus varot dalīt ežos un lapsās. Tā teorētiskās zinātnes (piem., kvantu fizika) esot eži, bet vēsture, bioloģija ir lapsas. Angļu valodā izveidojas jauks vārdu savienojums - foxy science ;)
| |
|
| jeb ar ko peles atšķiras no cilvēkiem.
Samērā nesen populārzinātniskajos rakstos parādījās vēsts par to, ka peļu tēviņi var izdalīt asaras, kurās ir proteīns, kas palielina peļu mātīšu gatavību dzimumaktam. Iespējams, ka šo vēsti izlasīja izraēļu zinātnieks Gelstein, iespējams, ka viņam vienkārši nepatika raudošas sievietes, bet viņš nolēma ķerties šai lietai klāt no cilvēku perspektīvas.
Lielākas asaru laidējas Homo sapiens gadījumā ir sievietes. Tomēr kaut kas lika zinātniekam domāt, ka raudošas sievietes diez vai uzbudina otru dzimumu.
Mums visu laiku izdalās neliels daudzums asaru, jo ir jāmitrina acis, bet emocionāla kairinājuma gadījumā asaru dziedzeri sāk ražot šo šķidrumu pastiprināti.
Izrādījās, ka abu veidu asaru ķīmiskais sastāvs ir atšķirīgs. Divām brīvprātīgajām lūdza skatīties skumju filmu un asariņas savākt plastmasas trauciņā.Šajās asarās samērcēja vates pikucīšus un novietoja tos zem deguniem 24 vīriešiem. Tāpat bija kontroles grupa, kur zem deguna pasēja vates gabaliņu, kas bija samērcēts sāļā ūdenī. Vīrieši apgalvoja, ka nevar atšķirt kurš vates gabaliņš samērcēts asarās, kurš ūdenī. Pēc tam vīriešiem demonstrēja attēlu grupu, kuros bija attēlotas sieviešu sejas, kas ar datora palīdzību bija izveidotas "sakausējot" skumjas un priecīgas sejas, un lūdza novērtēt vai redzamā dāma ir priecīga vai bēdīga. Gan asaru grupai, gan kontroles grupai emociju novērtējums neatšķīrās. Tomēr asaru grupa redzamās sievietes bija novērtējuši kā mazāk pievilcīgas. Tas zinātniekiem likās ļoti interesanti un viņi ielika vīriešus magnētiskās rezonanses aparātā un rādīja viņiem erotiskus attēlus. Kontroles variantā varēja novērot smadzeņu aktivitātes palielināšanos smadzeņu daļās, kas atbildīgas par uzbudinājumu, bet vīriešiem, kas bija saelpojušies asaras, šāda reakcija pie erotiskiem attēliem netika novērota.
Burvīga ir atkāpe, kur tiek spriests kāpēc tā. Redz, dāmas visvairāk raud ap mēnešreizēm, un tad iespējas apaugļoties ir niecīgas. Tāds kā organisma signāls -netērējiet velti spēkus un enerģiju!
Populārzinātniskā versija te, Science raksts te | |
|
| Kādu laiku atpakaļ kāds no cibiņiem prezentēja krievu lapu, kurā varēja iepazīties ar japāņu dievībām un dēmoniem. Šodien, sēžot darbā, apcerēju to,ka mūsu kaķis jau ir pārsniedzis bīstamo viena kan (3,75 kg) robežšķirtni, pēc kuras viņš var kļūt par bakeneko - spoku kaķi. Lai izpelnītos šo godu, kaķim ir jābūt smagākam par vienu kan vai arī jābūt barotam vienā vietā vairāk kā 13 (citos avotos 3) gadus. Tad kaķis varot izaugt tik liels, ka neietilpst mājiņā un snaikstās ar ķepām pa logiem, lai izķeksētu ārā cilvēkus. Tāpat spoku kaķa statusā tas var pārtapt par cilvēku vai arī pieņemt kādu citu formu.
Viens no populārākajiem stāstiem par bakeneko ir šāds: kādai ģimenei pazuda kaķis un pēc kāda laika ģimenē mītošā pavecākā dāma sāka jocīgi uzvesties. Tā vairs negribēja runāties ar pārējiem ģimenes locekļiem un pieprasīja, lai ēdienu nes viņai uz istabu, kur tā ēdīs vienatnē. Kādu dienu dēls iegāja mātes istabā un ierastās vecenītes vietā ieraudzīja lielu briesmoni mātes drānās, kas rijis jēlas gaļas gabalus. Riebuma pārņemts viņš nogalinājis nezvēru un tā līķis lēnām pārvērties par sen pazudušo kaķi. Mātes kauli apgrauzti tīri atradušies zem tatami.
Tāpat nelāgi ir, ja kaķiem aste sazarojas divās, jo tad viņš var pārvērsies citā mošķī - nekomata (zarotais kaķis), paši japāņi vēl gan nav izlēmuši par precīzu pārvērtību virzienu - vai nekomata ir bakeneko pirmā stadija, vai arī otrādi, bet noteikti ir zināms, ka šāds košaks varot manipulēt ar mirušu cilvēku dvēselēm. Iespējams, ka tieši tādēļ Japānā izkopta kaķu šķirne, kurai ir īsa aste (ja nav astes, nav kam zaroties) Japāņu bobteils
Lai vai kā, mans mīļaikais dzīvnieciņš no visiem lopiņiem transformeriem, kas tajā mitoloģijā mitinās ir Tanuki - jenotsuns. Tas ir jautrs radījums, kuram ļoti garšo sake un tādēļ viņš ik pa brīdim dodas uz vietējo ciemu to nobaudīt. Tanuki ir ne tikai liels šķelmis un sake garšotājs, bet arī slinks maita. Tā kā viņš spēj mainīt gan savu izskatu, gan citiem iedvest lietas, tad par sake viņš maksā ar koka lapām, ko lētticīgie zemnieki uztver kā naudas zīmes, vai arī raksta parādzīmi, kuru, protams, nekad nenomaksā. Tomēr tā nav pati amizantākā lieta Tanuki- visur viņš ir attēlots ar stipri lielām olām. Japāņu mitoloģijas pētnieki apgalvo, ka tam neesot nekāda seksuāla zemteksta, tikai savdabīgais japāņu humors, kuram šīs vietas un lietas nav tabu. (viņiem ir arī Širime " monster of Katabira crossroads in the capital. It has no facial features, and one eye, which is in its anus, and its shining is like lightning.")
Tad lūk, olas Tanuki var transformēt pēc sirds patikas - parasti stāv rakstīts, ka viņš tās spēj izplest tās astoņu tatami izmēros (istabas lielums), tomēr ir stāsti, kuros Tanuki no olām uztaisījis mājiņu, kurā no lietus paslēpjas grupa cilvēku un pats Tanuki. Tikai no cigaretes uz grīdas nobirusi oglīte liek Tanuki iebrēkties sāpēs un aizskriet prom, atklājot sevi. Pa naktīm, kad nav jāiet pēc sake vai jātaisa mājiņas no olām, viņš uz tām bungo jautru melodiju - pon poko pon - tā tā skan. Vairāk var lasīt te, te un te | |
|
| Tā kā lielāko Latvijas iedzīvotāju daļu gaida četras brīvdienas, tad vēlējos padalīties ar saitīti http://www.eyezmaze.com/ , kas var palīdzēt bezrūpīgi vadīt dienas. Vīriņš zīmē mazas flaš spēlītes, kurās lietas jānospiež noteiktā secībā, lai kaut kas notiktu. Piemīlīgs dizains un samērā labi izstrādāta kombinatorika - pie katra varianta notiek kaut kas cits. | |
|
| Šodien biju sajūsmināta par šo rakstu. Izrādās jau vairākus gadus zinātnieki tiek aicināti izdejot savu pētījumu tēmu, tādā veidā tuvinot zinātni tautai. Raksta videoversija tiem, kuriem par daudz burtu ir te Izrādās saknes šai lietai meklējamas jau septiņdesmitajos gados, kad universitātes vadība centās kliedēt studentu drūmo noskaņojumu ar kolektīvu deju par proteīnu sintēzi. Man jau ļoti patika un sasmaidināja. P.S. Es zinu, ko bērni skatīsies Jauno biologu skolā molekulārās bioloģijas nodarbībā :) | |
|
| |
