thel
16 March 2019 @ 05:41 pm
Kvadrifrons un Randa  
Beidzot aizdevos uz Kvadrifronu ("Himna"). Parasti man rodas dabiskas aizdomas pret saslavētām vietām, taču jāatzīst, ka redzētais mani patīkami pārsteidza.
 
 
thel
01 March 2019 @ 02:52 pm
Marksisms un vērtības  
Izrādās, ka "tradicionālās" vērtības var kritizēt tikai no (neo)marksistu pozīcijām. Runā arhibīskaps: «Ja dzirdat kādu braši saukājam citus par tumsoņām, tad ir diezgan droši, ka tur runā postmodernais neomarksists. Marksisms nav miris, tikai uzspodrināts ar postmodernu politūru. Latvijā to visredzamāk pārstāv Progresīvie. Redzot politkorektuma galējības, mēs ceram, ka tas pāries, paļaujamies uz veselo saprātu. Taču vai pēdējo 20–30 gadu pieredze ļauj cerēt, ka varam uz to paļauties?» retoriski vaicā Jānis Vanags."
(https://nra.lv/latvija/274204-arhibiskaps-janis-vanags-sabiedriba-notiek-mulsinosas-parvertibas.htm?fbclid=IwAR2IDXK2P08DwsezAmnOrWBPXwzX2CtUQvVdjzAyHH9Wr4JsG4aO0973GYY)

P.S. Vieglai lasīšanai. Tas ir tikai viens no daudzajiem piemēriem, ka marksisms un reliģija, tradicionālās vērtības u.tml. obligāti neizslēdz viena otru.
(https://tif.ssrc.org/2009/09/17/religion-for-radicals-an-interview-with-terry-eagleton/)
 
 
thel
24 February 2019 @ 02:58 pm
The Phenomenology of Fucking  
Kādā apzinātības brīdī vajadzētu pameditēt par šo shēmu:

Michael Kosok (1971), The Phenomenology of Fucking.
(Akadēmiskām atsaucēm: http://journal.telospress.com/content/1971/8/64.abstract; Palasīšanai brīvā brīdī: http://www.thenewdialectics.org/fuck.htm)
 
 
thel
17 February 2019 @ 06:44 pm
Markss un kaps  
Un atkal Marksa kapam nav noveicies. (https://www.bbc.com/news/amp/uk-england-london-47265467) Šoreiz vandāļi izrādīja savas padziļinātās zināšanas Marksa teorijās.

 
 
thel
15 February 2019 @ 04:49 pm
RL un Raudive  
Rīgas laikā pēdējos gados ieskatos arvien retāk. Iespējams tāpēc, ka tāpat ir ko lasīt. Tomēr nedaudz sekoju līdzi - ja piepeši ir kāds raksts par tēmām, kas reti ir lasāmas citās vietās, tad pamēģinu apskatīties. Protams, parasti tie būtu raksti, kas ir saistīti ar mūsu reģionu.
Lūk, tieši tāpēc es ļoooooti vīlos pēdējā RL rakstā par pikniku pie Raudives. Man likās ļoti vājš izpildījums gan saturiski, gan arī literāri. Nobrīnījos, ka redakcija ko tādu ir izlaidusi cauri.

Iespējams, tā ir autora neveiksme un citi darbi viņam ir/būs labāki. Taču tādā gadījumā izbraukumos vajadzētu labāku un interesantāku kompāniju. Tas ir tikai tāds ātrs vērtējums.
 
 
thel
06 February 2019 @ 08:07 pm
Markss un Kants  
Pēdējā laikā ir personas, kas savu pārliecību vērš pret filozofu kapiem. Pagājušā gada nogalē ar krāsu tika apliets Kanta kaps. Tur motivācija bija skaidra - protests pret Kēnigsbergas lidostas pārdēvēšanu Kanta vārdā. Tad dažiem radās izdevība izteikt pārliecinošus viedokļus par krievu barbarismu.

Tagad līdzīgs gadījums ir noticis civilizētajos rietumos. Kāds ar āmuru ir dauzījis Marksa kapu. (https://www.theguardian.com/books/2019/feb/05/karl-marx-london-grave-vandalised-suspected-hammer-attack-highgate-cemetery). Brīdis gan ir izvēlēts dīvains, jo drīzāk jau to varēja darīt pagājušajā gadā, kad pasaule svinēja viņa apaļo jubileju.

Skumjākais ir tas, ka no Kanta pieminekļa, kā ziņoja paziņas, krāsa tika nomazgāta jau tajā pašā dienā. Marksa kapu tik ātri nesanāks salabot.
 
 
thel
31 January 2019 @ 02:05 pm
Lacis un izstade  
Šodien LNB atklāj izstādi par Asju Lāci. Preses relīzēs tiek rakstīts, ka viņa ir "starptautiski atzīta, bet Latvijā līdz šim neatklāta" (apbrīnojams izteikums, jo par viņu latvieši tomēr ir sarakstījuši vairākas grāmatas). Visiem ir tāpat skaidrs, ka interese par Lāci un viņas pedagoģisko teātri būtu daaaaaaaudz mazāka, ja viņa nebūtu bijusi "asistente" Brehtam un Benjamiņa mīļākā. Tas pat īsti netiek slēpts, jo izstāde ir saskaņota par Benjamiņa grāmatas publicēšanu (kas ir veltīta Lācei, bet veltīta, jo...). Te, manuprāt, feministiskai kritikai ir pateicīgs spēles lauks.

Bet par Lāci, ko šeit dēvē ar "avangarda inženieri", ne visi ir bijuši sajūsmā.

Iz Rūdolfa Franka atmiņām: It’s true that Brecht would later sniff out a lot of talent and would properly use this talent, but at that time, in 1923, he got it into his head that the role of the young prince (Edward III) had to be played by a non-actress, Asja Lacis, who was an impossibility: overweight, totally without talent and unable to speak proper German. I advised him against this. To no avail. I asked Mrs Lacis herself to give up the role but she was just as stubborn as he was. I barged in on Falckenberg and asked that he as director [of the Theatre] use his power. He remained silent. Adolf Kaufmann, regrettably, was out of town. I tried the most extreme measures and so insulted the lady that anyone else would have thrown the tiny role at our feet. But on her elephant hide all insults were shrugged off as I called her “cow,” “catastrophe,” and “the ruin of the Chamber Theatre.” Finally I said to Brecht, “Dear Brecht, this ugly woman is going to cost you more that the loveliest woman would cost.

/Fuegi John, (1994) Bertold Brecht: Chaos, According to Plan. - Cambridge, p.22-23./
 
 
thel
08 January 2019 @ 10:19 am
Zinātne un pseidozinātne  
Vakardien palasīju rakstiņu par indiešu zinātnisko konferenci (bbc). Tur, cita starpā, ar seno tekstu palīdzību tiek apgāztas Einšteina teorijas. Tas, protams, ir jautri un kalpo par labu ilustrāciju pseidozinātnei.
Tomēr lielākā problēma pat nav hinduistu apgalvojumi par fizikas teorijām. Manuprāt, problemātiski ir tad, ja šīs teorijas parādās akadēmiskā vidē. Kaut kādā mērā tas ir līdzīgi ar mūsu pašu tēvzemi. Iepriekšējā nedēļā sēdēju ar popkornu un baudīju Rubeņa un apzinātības skandālu. Tomēr ņemšanās ar apzinātību nedaudz pazaudēja fokusu. Nav jau problēma, ka mūsu vanabī Koelju-Rubenis vēlas nopelnīt naudiņu. Nedz arī tas, ka zinātnes popularizētājs Kaščejevs aizstāvot apzinātības prakses sāk piepeši līdzināties Buiķim.

Pseidozinātne kļūst bīstamāka tad, kad valsts un zinātnes institūcijas sāk piešķirt leģimitāti šādām teorijām. Diemžēl ar apzinātību tā tas ir noticis pēdējos gados. LU zīmols ir lekcijām par apzinātību (šo 3dien atkal sāksies), RSU un, šķiet, arī LU tiek tas pasniegts. LNB notiek R. Rora lekcija (starp citu, vājprātīgas muļķības. Tikai ilustrācijai Ričarda Rora publiskā lekcija LNB - no 15:38 tiek apgalvots, ka materiālisms ir tikai kādus simts gadus vecs.), LNB ir nez kāpēc kaut kāda meditāciju izstaba, kur Auziņš māca šīs prakses + vēl tur notiek dažādi ņūeidža pasākumi. Līdz ar to ierēdņu apmācīšana diemžēl ir tikai sekas daudz ilgstošākam procesam.
 
 
thel
31 October 2018 @ 11:27 am
d27 un kultūra  
Skatos, ka šodien laikam jau ciet vērs D27 - apdzīvotu it kā radošo māju uz Dzirnavu ielas. Man pret šo iestādījumu ir nenoteiktas jūtas. Nevaru saprast, vai tā bija veiksmīga neveiksme vai neveiksmīga veiksme? Es drīzāk tiecos uz otro variantu. Proti, ir labi, ja Rīgā parādās neformālas vietas. Vēl labāk, ja norisinās arī trešīgi pasākumi. Tas tikai krāšņo ikdienu. Tāpēc Free Riga iniciatīva kopumā likās jauka - lai tak tukšajās mājās ievācas radoši cilvēki un mēģina uzturēt vidi.

Taču no malas skatoties uz D27 man likās, ka kāds ir tikko izlasījis bukletu par to, kādai ir jābūt komūnai. Garlaicīgas akcijas, nemākulīgi mēģinājumi audzēt augus, rezidences, kaut kādas diskotēkas un koncerti, tad pamēģināja būt a la kaņepes centrs ar kafejnīcu utt. (Šeit īpaši gribētu izcelt cringy uzrakstu virs skatuves - make love not war. Šī uzraksta banalitāte vislabāk ilustrē tur virmojošo noskaņu). Man nebija sajūta, ka kādam no turienes vadoņiem būtu interesantas un oriģinālas idejas. Notiekošis atgādināja pašdarbību ne tajā labākajā nozīmē. Tas arī ir iemesls, kāpēc to sauktu par neveiksmīgu veiksmi. Reizē, protams, nebija slikti vasarā šad un tad aiziet pasēdēt pagalmā, ja negribējās doties uz centra kafejnīcām. Lūk, tieši šis aspekts laikam jau pietrūks vasarā. Bet citādāk? - meh, jo vieta varēja būt un varēja nebūt. Cerams, ka līdzīgs projekts parādīsies citā vietā, bet ar citiem cilvēkiem, kuriem tomēr būs kas interesants sakāms un parādāms.
 
 
thel
15 October 2018 @ 11:44 pm
Zanders un kreisie  
Zanders tautai izskaidro, kas mūsdienās nav kreisie: "Kreisie mūsdienās nav krekliņi ar "biedru Če", ASV lamāšana vai snobiski un dogmātiski strīdi par Lukaču, Agambēnu vai agrīno Marksu. Kreisie manā izpratnē vairāk orientējas uz nevalstiskajām organizācijām kā fenomenu – vai tās darbotos ekoloģijas, sociālās uzņēmējdarbības vai radošo industriju jomā, neuzsverot partijas kā formas nozīmīgumu."
http://www.satori.lv/article/kreiso-restarts
 
 
thel
24 September 2018 @ 04:14 pm
Filozofu namiņš un filozofi namiņā  
Pats biju iztēlojies, ka t.s., "Filosofu namiņš" Ķīpsalā varētu būt saistīts ar vēsturisku kontekstu. Piemēram, uz turieni devies Herders vai Hāmanis, varbūt tur žāvējies Didro pēc peldes Daugavā. Izrādās, ka tas ir tā nosaukts, jo tur ir bijusi diskusija ar Pjatigorska piedalīšanos. (http://www.zgb.lv/lv/arhitektura/6/10/Filosofu-namins/#)

Tagad man radās jautājums, kas ir līdzīgs vistas un olas problēmai: vai īpašnieki nolēma nosaukt ēku par "filosofu namiņu" pēc diskusijas vai arī - uz pasākumu atsauca dabonamos filozofus, lai būtu pamats to tā nosaukt? Pēdējais gadījums gan man izklausītos pēc provinciālas buržuāzijas izpratnes par smalkumu un intelektuālismu.
 
 
thel
12 August 2018 @ 09:17 pm
RIP  
VS Naipaul (1932-2018).

Patiesi viens no maniem mīļākajiem rakstniekiem. Cik nojaušams, daudziem likās atgrūdoša viņa personība un nīgrums. Taču tieši tas man viņā likās saistošs.
 
 
thel
11 August 2018 @ 04:45 am
Politika un māksla  
Šogad nolēmu veikt informētu izvēli saeimas vēlēšanās. Jāatzīst, ka iepriekšējās reizēs lielākoties paļāvos un intuīciju un inerci. Atvēru https://sv2018.cvk.lv/pub/ un lasīju īsās partiju programmas. Šoreiz pamēģināju būt egoistisks un izvēlējos jomu, kas mani vistiešāk varētu ietekmēt nākotnē - kultūra un māksla plašā nozīmē.
No 16. partijām 7. neko par to neizsakās. Ja uz krieviem orientētās partijas mani nepārsteidz, tad tas bija ar, piem., Jaunā Vienotība un KPV (jo Kaimiņš tak bijušais kultūras darbonis). VKKF tiek pieminēts tikai 2x: Attīstībai/Par un ZZS (kas bija pārsteigums). Laikmetīgā māksla - tikai 1x! (Attīstībai/Par). Pieļauju, ka Attīstībai/Par lielu lomu spēlēja A. Bikšes un I. Drulles piesaistīšana.
Tālāk seko partiju saraksts ar visiem izteikumiem par mākslu un kultūru īsajās programmās.
Saraksts )
 
 
thel
30 June 2018 @ 10:10 am
2 izstádes  
Vizuālā māksla nav mana lielākā dzīves aizraušanās. Taču šad un tad sanāk apmeklēt izstādes. Lielākoties man patīk alternatīvas un mazas izstāžu zāles, jo tās pārsvarā ir radītas eksperimentiem un izaicinājumiem.

Aizgāju uz room9 L. Pujātes un I. Saulītes kopizstādi. Nespēju saprast, kāpēc izstāde vispār ir bijusi vajadzīga. Arī kopējais cilvēku, kas profesionāli nodarbojas ar mākslām, noskaņojums bija izsakāms vienā vārdā - meh.

Iegriezos citā mazā izstāžu zālē - 427, kur ir vairāku mākslinieku kopizstāde Oчевидное невероятное (Vitaly Bezpalov, Jakub Choma, Gints Gabrāns, Albin Looström). Priekšstatu par mākslas robežām tā, protams, neizaicināja. Taču biju pārsteigts, cik, manuprāt, gaumīgi tā ir iekārtota. Pat šķita labā nozīmē komerciāla izstāde.

Diemžēl galerijā Low sanāk iegriezties reti, jo viņu darbalaiki un mans dzīves ritējums gandrīz nekad nesaskan.
 
 
thel
13 June 2018 @ 09:09 pm
Riboca  
Aizgāju uz biofaku baudīt mākslu. Daži darbi ir ļoti labi, daži gan ne pārāk vai didaktiski. Taču kopumā likās vērtīgi pavadīta 1.5h. 8/10
 
 
thel
08 June 2018 @ 01:43 pm
Dzimte un praids nr.2  
Es uzskatu, ka sarežģītākie žanri mākslās ir laba komēdija un labs detektīvs. Dzimtenē labi izpildījumi šajos žanros ir reti sastopami. Labi, ka LZA ir pārņēmusi vismaz lokālo komēdiju, jo izskatās, ka reizi gadā viņi publicē kādu objektīvi jautru tekstu. Pirms gada viņi mums prezentēja uzsaukumu ceturtajai atmodai, kas ir nepieciešama vispārējā negatīvisma un pagrimuma apstākļos. (Vai ceturtā atmoda ir iespējama?) Visa cita starpā tur var uzzināt, ka jābūtība ir, kā negaidīti izrādās, M. Kūles ieviests jaunvārds. (3.lpp.)

Šī gada teksts ir pat labāks. (Par Stambulas konvenciju). Pirmā daļa ir veltīta diskusijām un lasītājs ir ievests mistērijā, vai klātesošie ir muļķi vai arī par tādiem izliekas? Neviens pat nevar ielūkoties wiki, lai noskaidrotu pamatjautājumus un jēdzienus - dzimte, konstrukcija u.tml. Nosacīti apogeja ir Šuvajeva atziņa: "I. Šuvajevs ar Konvenciju saistītās norises nosauca par dīvainas un ačgārnas loģikas apliecinošām norisēm. Diskusija ir vērtīga tad, ja diskutē lietpratēji." (11.lpp.) Tālāk seko kontekstā visnotaļ komisks kritiskās domāšanas pamatu izklāsts. Ja būtu jāizceļ vēl pāris labākās vietas, tad es balsotu par noslēgumā atrodamajām. Piemēram, latvju gudrākie prāti secinājumos jautā: Vai tiešām konvencija ir radikālā feminisma produkts? (18-19.lpp.). Kā arī norāda, ka tagad konvencijas parakstīšana nozīmētu, ka tā tiks izmantota kā ideoloģisks instruments sabiedrības pārveidošanai. Protams, nenorādot, ka ironiskā kārtā arī pats LZA lēmums tiks izmantots kā ideoloģisks instruments.

Vēlāk, protams, 33 zinātnieki izteica pretenzijas pret LZA. Tomēr kaut kā dziļi iekšēji es nevēlētos, lai viņi protestētu pārāk skaļi, jo daļa no manis vēlas, lai arī nākamajā gadā mēs varētu lasīt kaut ko patiesi komisku.

+ Principā LZA tekstiem redzu divus pielietojumus. Viens no tiem - lasīt kopā ar draugiem praidā vai jāņos. Otrs - iedot DDT, kuriem patīk taisīt izrādes ar politisku ievirzi. Šis ir materiāls, kur pat nebūtu jāpieaicina dramaturgs.
 
 
thel
07 June 2018 @ 08:52 pm
latvju ģimene un praids  
Ņemot vērā, ka tuvojas praids, tad arvien aktuālākas kļūst diskusijas par ģimeni, laulību, seksuālām identitātēm un tamlīdzīgi. Šīs diskusijas man jau sen ir kļuvušas garlaicīgas, jo argumenti un iebildumi nemainās. Lūk, šajā ziņā man omu nedaudz uzlaboja raksts, kur no pieputējušiem grāmatu plauktiem tiek vilktas ārā latvju autoritāšu - P. Jurēviča un Z. Mauriņas - atziņas. (Raivis Zeltīts: 'Praids', Kremlis un cilvēka cieņa)

Taču tādā gadījumā, manuprāt, nacionālistiem ir jāiet nedaudz tālāk. Kas tas par universālu jēdzienu - ģimene? Vai tiešām tā ir jāsaprot tikai kristiešu nozīmē, bet ignorējot citas tradīcijas? Lūk, tieši tādēļ es arī vakarā piegāju pie plaukta, kuram nebiju tuvojies ilgākus gadus. Izvilku latvju domātāja Paula Dāles grāmatu "Vērojumi un pārdomas" (1944). Tajā jautājums par ģimeni tika pārformulēts kā jautājums par latviešu ģimeni: "Dažāds un daudzkrāsains ir ģimenes gars, tāpat kā īpatņi un to kopības, kas šo garu rada. Bet domājot tieši par latviešu ģimeni, par latviešu sētu un māju, mēs varam jautāt, kāds lai ir latviešu ģimenes gara ideāls, kādas būtiskas īpašības, nerunājot par citām, būtu atzīstamas par visvēlamākām un tādām, kas atbilst mūsu tautas tikumiem un dvēselei? Es domāju, reti kāds apstrīdēs, ka par tādām īpašībām un latviskiem tikumiem uzskatāms godaprāts, sirsnība, čaklums, viesmīlība, optimistiska ticība dzīvei, dzīvotprieks, centība pēc izglītības un dzimtenes mīlestība. Ja latviešu ģimene, kas grib veidoties un apzināties sevi par noteiktu bioloģisku un garīgu kopību un veselumu, kas apzinās arī savu atbildību pret tautas nākotni, veidos savu garu uz nupat minēto īpašību pamata, tad tā pareizi būs attaisnojusi savu eksistenci un kļuvusi par tautas organisma veselīgu sastāvdaļu." (74-75.lpp.)

Noslēdzot - kritēriji ir skaidri.
 
 
thel
05 June 2018 @ 01:06 pm
Marksam 200  
Latvijā kaut kā neiet Marksam. Atminos, kad pirms vairākiem gadiem P. Raudseps nopublicēju ļoti dīvainu recenziju par Marksa "Kapitāls" pārizdošanu, kas neradīja iespaidu, ka viņš būtu lasījis tālāk par priekšvārdu un vikipēdiju. (Rēgs klīst pa grāmatnīcām). Taču ļaunums bija fiksēts - lasīt Marksu ārpus akadēmiskām sienām ir bīstami, jo... jo kaut kas, kaut kas ir bīstami.

Tagad līdzīgi ir ar Ījāba veikumu RL. (Krava Nr.200) Šeit arī vienā putrā ir sajaukts marksisms un ļeņinisms. Marks ir atbildīgs par turpmāko vēstures gaitu, bet Nīče - tas gan ne. Historicisms arī, kā izrādās, ir sācies ar Marksu. utt&utt. Skaisti rakstā tiek ignorēts, ka marksisms arī 20.gs. bija ļoti dažāds un ne vienmēr pilnīgi nejēdzīgs, piem., tā pati atsvešināšanās problēma. Šā īsā teksta nekonsekvences ir grūti uzskaitīt, jo galvenais ir nodot vēstījumu, ka Marksa jubileju nevajag atzīmēt, jo... jo viņš ir atbildīgs par to, kas šeit notika 20.gs. sākumā.

Pieļauju, ka līdzīgi mums vajadzētu protestēt arī pret, piem., Platona totalitārismu u.c. domātājiem vēstures gaitā, kuriem mēs īsti nepiekrītam.
 
 
thel
23 May 2018 @ 05:16 pm
RIP  
RIP Filips Rots (1933-2018).

Pilnīgi nejauša sakritība, ka pirms pāris dienām ar ptiku izlasīju viņa darbu "Our Gang". Lai arī darbs ir satīra par Niksonu, bet nemaz nešķita novecojis: politretorika īpaši nav mainījusies, tieši tāpat kā moralizēšana (darbs tieši sākas ar absurdu embriju tiesību aizstāvības runu, tādu, kādu bieži vien var dzirdēt arī mūsdienās) vai arī agresija, piem., ir jauki aprakstīts uzbrukums Dānijai un Hamleta pilij. Īsāk sakot, var nomainīt vārdus uz mūsdienu varoņiem un neviens neievēros, ka darbs sarakstīts diezgan ilgu laiku atpakaļ.
 
 
thel
01 March 2018 @ 10:23 am
VKKF un Uni  
Man šķiet, ka VKKF vajadzētu izstrādāt striktākus kritērijus projektu finansējuma došanai. Manuprāt, VKKF nav jādod nauda akadēmiskiem projektiem (t.sk. konferences vai pētījumi). Akadēmiskiem projektiem ir sava finansēšanas un vērtēšanas shēma. Turklāt kultūras joma nav vainīga, ka universitātes vai institūti ir slikti vadīti.

Bonusam. Saskaņā ar VKKF R. Kūlis tulkos jaunu Kanta darbu. Mazais Kūlis rakstīs kaut kādu žurnālistikas darbu (spriežot pēc viņa pēdējā devuma par terorismu). Tad jau tikpat labi naudu varētu iedot Lato Lapsam.