thel
31 October 2018 @ 11:27 am
d27 un kultūra  
Skatos, ka šodien laikam jau ciet vērs D27 - apdzīvotu it kā radošo māju uz Dzirnavu ielas. Man pret šo iestādījumu ir nenoteiktas jūtas. Nevaru saprast, vai tā bija veiksmīga neveiksme vai neveiksmīga veiksme? Es drīzāk tiecos uz otro variantu. Proti, ir labi, ja Rīgā parādās neformālas vietas. Vēl labāk, ja norisinās arī trešīgi pasākumi. Tas tikai krāšņo ikdienu. Tāpēc Free Riga iniciatīva kopumā likās jauka - lai tak tukšajās mājās ievācas radoši cilvēki un mēģina uzturēt vidi.

Taču no malas skatoties uz D27 man likās, ka kāds ir tikko izlasījis bukletu par to, kādai ir jābūt komūnai. Garlaicīgas akcijas, nemākulīgi mēģinājumi audzēt augus, rezidences, kaut kādas diskotēkas un koncerti, tad pamēģināja būt a la kaņepes centrs ar kafejnīcu utt. (Šeit īpaši gribētu izcelt cringy uzrakstu virs skatuves - make love not war. Šī uzraksta banalitāte vislabāk ilustrē tur virmojošo noskaņu). Man nebija sajūta, ka kādam no turienes vadoņiem būtu interesantas un oriģinālas idejas. Notiekošis atgādināja pašdarbību ne tajā labākajā nozīmē. Tas arī ir iemesls, kāpēc to sauktu par neveiksmīgu veiksmi. Reizē, protams, nebija slikti vasarā šad un tad aiziet pasēdēt pagalmā, ja negribējās doties uz centra kafejnīcām. Lūk, tieši šis aspekts laikam jau pietrūks vasarā. Bet citādāk? - meh, jo vieta varēja būt un varēja nebūt. Cerams, ka līdzīgs projekts parādīsies citā vietā, bet ar citiem cilvēkiem, kuriem tomēr būs kas interesants sakāms un parādāms.
 
 
thel
15 October 2018 @ 11:44 pm
Zanders un kreisie  
Zanders tautai izskaidro, kas mūsdienās nav kreisie: "Kreisie mūsdienās nav krekliņi ar "biedru Če", ASV lamāšana vai snobiski un dogmātiski strīdi par Lukaču, Agambēnu vai agrīno Marksu. Kreisie manā izpratnē vairāk orientējas uz nevalstiskajām organizācijām kā fenomenu – vai tās darbotos ekoloģijas, sociālās uzņēmējdarbības vai radošo industriju jomā, neuzsverot partijas kā formas nozīmīgumu."
http://www.satori.lv/article/kreiso-restarts
 
 
thel
24 September 2018 @ 04:14 pm
Filozofu namiņš un filozofi namiņā  
Pats biju iztēlojies, ka t.s., "Filosofu namiņš" Ķīpsalā varētu būt saistīts ar vēsturisku kontekstu. Piemēram, uz turieni devies Herders vai Hāmanis, varbūt tur žāvējies Didro pēc peldes Daugavā. Izrādās, ka tas ir tā nosaukts, jo tur ir bijusi diskusija ar Pjatigorska piedalīšanos. (http://www.zgb.lv/lv/arhitektura/6/10/Filosofu-namins/#)

Tagad man radās jautājums, kas ir līdzīgs vistas un olas problēmai: vai īpašnieki nolēma nosaukt ēku par "filosofu namiņu" pēc diskusijas vai arī - uz pasākumu atsauca dabonamos filozofus, lai būtu pamats to tā nosaukt? Pēdējais gadījums gan man izklausītos pēc provinciālas buržuāzijas izpratnes par smalkumu un intelektuālismu.
 
 
thel
12 August 2018 @ 09:17 pm
RIP  
VS Naipaul (1932-2018).

Patiesi viens no maniem mīļākajiem rakstniekiem. Cik nojaušams, daudziem likās atgrūdoša viņa personība un nīgrums. Taču tieši tas man viņā likās saistošs.
 
 
thel
11 August 2018 @ 04:45 am
Politika un māksla  
Šogad nolēmu veikt informētu izvēli saeimas vēlēšanās. Jāatzīst, ka iepriekšējās reizēs lielākoties paļāvos un intuīciju un inerci. Atvēru https://sv2018.cvk.lv/pub/ un lasīju īsās partiju programmas. Šoreiz pamēģināju būt egoistisks un izvēlējos jomu, kas mani vistiešāk varētu ietekmēt nākotnē - kultūra un māksla plašā nozīmē.
No 16. partijām 7. neko par to neizsakās. Ja uz krieviem orientētās partijas mani nepārsteidz, tad tas bija ar, piem., Jaunā Vienotība un KPV (jo Kaimiņš tak bijušais kultūras darbonis). VKKF tiek pieminēts tikai 2x: Attīstībai/Par un ZZS (kas bija pārsteigums). Laikmetīgā māksla - tikai 1x! (Attīstībai/Par). Pieļauju, ka Attīstībai/Par lielu lomu spēlēja A. Bikšes un I. Drulles piesaistīšana.
Tālāk seko partiju saraksts ar visiem izteikumiem par mākslu un kultūru īsajās programmās.
Saraksts )
 
 
thel
30 June 2018 @ 10:10 am
2 izstádes  
Vizuālā māksla nav mana lielākā dzīves aizraušanās. Taču šad un tad sanāk apmeklēt izstādes. Lielākoties man patīk alternatīvas un mazas izstāžu zāles, jo tās pārsvarā ir radītas eksperimentiem un izaicinājumiem.

Aizgāju uz room9 L. Pujātes un I. Saulītes kopizstādi. Nespēju saprast, kāpēc izstāde vispār ir bijusi vajadzīga. Arī kopējais cilvēku, kas profesionāli nodarbojas ar mākslām, noskaņojums bija izsakāms vienā vārdā - meh.

Iegriezos citā mazā izstāžu zālē - 427, kur ir vairāku mākslinieku kopizstāde Oчевидное невероятное (Vitaly Bezpalov, Jakub Choma, Gints Gabrāns, Albin Looström). Priekšstatu par mākslas robežām tā, protams, neizaicināja. Taču biju pārsteigts, cik, manuprāt, gaumīgi tā ir iekārtota. Pat šķita labā nozīmē komerciāla izstāde.

Diemžēl galerijā Low sanāk iegriezties reti, jo viņu darbalaiki un mans dzīves ritējums gandrīz nekad nesaskan.
 
 
thel
13 June 2018 @ 09:09 pm
Riboca  
Aizgāju uz biofaku baudīt mākslu. Daži darbi ir ļoti labi, daži gan ne pārāk vai didaktiski. Taču kopumā likās vērtīgi pavadīta 1.5h. 8/10
 
 
thel
08 June 2018 @ 01:43 pm
Dzimte un praids nr.2  
Es uzskatu, ka sarežģītākie žanri mākslās ir laba komēdija un labs detektīvs. Dzimtenē labi izpildījumi šajos žanros ir reti sastopami. Labi, ka LZA ir pārņēmusi vismaz lokālo komēdiju, jo izskatās, ka reizi gadā viņi publicē kādu objektīvi jautru tekstu. Pirms gada viņi mums prezentēja uzsaukumu ceturtajai atmodai, kas ir nepieciešama vispārējā negatīvisma un pagrimuma apstākļos. (Vai ceturtā atmoda ir iespējama?) Visa cita starpā tur var uzzināt, ka jābūtība ir, kā negaidīti izrādās, M. Kūles ieviests jaunvārds. (3.lpp.)

Šī gada teksts ir pat labāks. (Par Stambulas konvenciju). Pirmā daļa ir veltīta diskusijām un lasītājs ir ievests mistērijā, vai klātesošie ir muļķi vai arī par tādiem izliekas? Neviens pat nevar ielūkoties wiki, lai noskaidrotu pamatjautājumus un jēdzienus - dzimte, konstrukcija u.tml. Nosacīti apogeja ir Šuvajeva atziņa: "I. Šuvajevs ar Konvenciju saistītās norises nosauca par dīvainas un ačgārnas loģikas apliecinošām norisēm. Diskusija ir vērtīga tad, ja diskutē lietpratēji." (11.lpp.) Tālāk seko kontekstā visnotaļ komisks kritiskās domāšanas pamatu izklāsts. Ja būtu jāizceļ vēl pāris labākās vietas, tad es balsotu par noslēgumā atrodamajām. Piemēram, latvju gudrākie prāti secinājumos jautā: Vai tiešām konvencija ir radikālā feminisma produkts? (18-19.lpp.). Kā arī norāda, ka tagad konvencijas parakstīšana nozīmētu, ka tā tiks izmantota kā ideoloģisks instruments sabiedrības pārveidošanai. Protams, nenorādot, ka ironiskā kārtā arī pats LZA lēmums tiks izmantots kā ideoloģisks instruments.

Vēlāk, protams, 33 zinātnieki izteica pretenzijas pret LZA. Tomēr kaut kā dziļi iekšēji es nevēlētos, lai viņi protestētu pārāk skaļi, jo daļa no manis vēlas, lai arī nākamajā gadā mēs varētu lasīt kaut ko patiesi komisku.

+ Principā LZA tekstiem redzu divus pielietojumus. Viens no tiem - lasīt kopā ar draugiem praidā vai jāņos. Otrs - iedot DDT, kuriem patīk taisīt izrādes ar politisku ievirzi. Šis ir materiāls, kur pat nebūtu jāpieaicina dramaturgs.
 
 
thel
07 June 2018 @ 08:52 pm
latvju ģimene un praids  
Ņemot vērā, ka tuvojas praids, tad arvien aktuālākas kļūst diskusijas par ģimeni, laulību, seksuālām identitātēm un tamlīdzīgi. Šīs diskusijas man jau sen ir kļuvušas garlaicīgas, jo argumenti un iebildumi nemainās. Lūk, šajā ziņā man omu nedaudz uzlaboja raksts, kur no pieputējušiem grāmatu plauktiem tiek vilktas ārā latvju autoritāšu - P. Jurēviča un Z. Mauriņas - atziņas. (Raivis Zeltīts: 'Praids', Kremlis un cilvēka cieņa)

Taču tādā gadījumā, manuprāt, nacionālistiem ir jāiet nedaudz tālāk. Kas tas par universālu jēdzienu - ģimene? Vai tiešām tā ir jāsaprot tikai kristiešu nozīmē, bet ignorējot citas tradīcijas? Lūk, tieši tādēļ es arī vakarā piegāju pie plaukta, kuram nebiju tuvojies ilgākus gadus. Izvilku latvju domātāja Paula Dāles grāmatu "Vērojumi un pārdomas" (1944). Tajā jautājums par ģimeni tika pārformulēts kā jautājums par latviešu ģimeni: "Dažāds un daudzkrāsains ir ģimenes gars, tāpat kā īpatņi un to kopības, kas šo garu rada. Bet domājot tieši par latviešu ģimeni, par latviešu sētu un māju, mēs varam jautāt, kāds lai ir latviešu ģimenes gara ideāls, kādas būtiskas īpašības, nerunājot par citām, būtu atzīstamas par visvēlamākām un tādām, kas atbilst mūsu tautas tikumiem un dvēselei? Es domāju, reti kāds apstrīdēs, ka par tādām īpašībām un latviskiem tikumiem uzskatāms godaprāts, sirsnība, čaklums, viesmīlība, optimistiska ticība dzīvei, dzīvotprieks, centība pēc izglītības un dzimtenes mīlestība. Ja latviešu ģimene, kas grib veidoties un apzināties sevi par noteiktu bioloģisku un garīgu kopību un veselumu, kas apzinās arī savu atbildību pret tautas nākotni, veidos savu garu uz nupat minēto īpašību pamata, tad tā pareizi būs attaisnojusi savu eksistenci un kļuvusi par tautas organisma veselīgu sastāvdaļu." (74-75.lpp.)

Noslēdzot - kritēriji ir skaidri.
 
 
thel
05 June 2018 @ 01:06 pm
Marksam 200  
Latvijā kaut kā neiet Marksam. Atminos, kad pirms vairākiem gadiem P. Raudseps nopublicēju ļoti dīvainu recenziju par Marksa "Kapitāls" pārizdošanu, kas neradīja iespaidu, ka viņš būtu lasījis tālāk par priekšvārdu un vikipēdiju. (Rēgs klīst pa grāmatnīcām). Taču ļaunums bija fiksēts - lasīt Marksu ārpus akadēmiskām sienām ir bīstami, jo... jo kaut kas, kaut kas ir bīstami.

Tagad līdzīgi ir ar Ījāba veikumu RL. (Krava Nr.200) Šeit arī vienā putrā ir sajaukts marksisms un ļeņinisms. Marks ir atbildīgs par turpmāko vēstures gaitu, bet Nīče - tas gan ne. Historicisms arī, kā izrādās, ir sācies ar Marksu. utt&utt. Skaisti rakstā tiek ignorēts, ka marksisms arī 20.gs. bija ļoti dažāds un ne vienmēr pilnīgi nejēdzīgs, piem., tā pati atsvešināšanās problēma. Šā īsā teksta nekonsekvences ir grūti uzskaitīt, jo galvenais ir nodot vēstījumu, ka Marksa jubileju nevajag atzīmēt, jo... jo viņš ir atbildīgs par to, kas šeit notika 20.gs. sākumā.

Pieļauju, ka līdzīgi mums vajadzētu protestēt arī pret, piem., Platona totalitārismu u.c. domātājiem vēstures gaitā, kuriem mēs īsti nepiekrītam.
 
 
thel
23 May 2018 @ 05:16 pm
RIP  
RIP Filips Rots (1933-2018).

Pilnīgi nejauša sakritība, ka pirms pāris dienām ar ptiku izlasīju viņa darbu "Our Gang". Lai arī darbs ir satīra par Niksonu, bet nemaz nešķita novecojis: politretorika īpaši nav mainījusies, tieši tāpat kā moralizēšana (darbs tieši sākas ar absurdu embriju tiesību aizstāvības runu, tādu, kādu bieži vien var dzirdēt arī mūsdienās) vai arī agresija, piem., ir jauki aprakstīts uzbrukums Dānijai un Hamleta pilij. Īsāk sakot, var nomainīt vārdus uz mūsdienu varoņiem un neviens neievēros, ka darbs sarakstīts diezgan ilgu laiku atpakaļ.
 
 
thel
01 March 2018 @ 10:23 am
VKKF un Uni  
Man šķiet, ka VKKF vajadzētu izstrādāt striktākus kritērijus projektu finansējuma došanai. Manuprāt, VKKF nav jādod nauda akadēmiskiem projektiem (t.sk. konferences vai pētījumi). Akadēmiskiem projektiem ir sava finansēšanas un vērtēšanas shēma. Turklāt kultūras joma nav vainīga, ka universitātes vai institūti ir slikti vadīti.

Bonusam. Saskaņā ar VKKF R. Kūlis tulkos jaunu Kanta darbu. Mazais Kūlis rakstīs kaut kādu žurnālistikas darbu (spriežot pēc viņa pēdējā devuma par terorismu). Tad jau tikpat labi naudu varētu iedot Lato Lapsam.
 
 
thel
12 January 2018 @ 11:18 am
Uzzinu pēdējais  
Tā, 2012.g. veiksmīgi pārdzīvojām. Tagad var izmantot ad verecundiam un pieņemt, ka pasaule kāda mēs to zinām, saskaņā ar Ī. Ņūtonu beigsies 2016.g. Citā viņa izskaitļotajā versijā apokalipse iestāsies varbūt pat 2037.g., kas nozīmē, ka tādā gadījumā par pensiju varētu neuztraukties. Tiesa, tas nenozīmē, ka vajadzētu iepirkt sērkociņus. Vienkārši sāksies jauns un labāks laikmets. (Kontekstam skat., Snobelen: Isaac Newton, the Apocalypse, and 2060A.D.)

)
 
 
thel
12 December 2017 @ 05:35 pm
Prozas lasījumi  
Mani ātrie novērojumi par aizgājušajiem prozas lasījumiem.

Lielākoties proza bija bez dialogiem un sarunām. Īsas neobligātas frāzes šeit neskaitās. Tas arī radīja iespaidu, ka lielākā daļa darbu ir nedzīvi - lai arī cik krāšņi būtu aprakstīti dabas skati vai iekšējo dēmonu kustības.

Šķiet, ka mums sāk veidoties kaut kas līdzīgs reklāmistu prozai (dzejā tas ir vēl uzskatāmāk). Tas nav nedz labi, nedz slikti. Jelgava 94, piem., nav slikts piemērs.

Kas noved pie amizantākā lasījumu gadījuma. Gandrīz sāku smieties, kad Šlāpins prezentēja savu "atbildi Joņevam". Es saprotu viņa motivāciju - varbūt arī viņam sanāks tikpat veiksmīgs darbs kā Jelgava. Diemžēl tika burtiski kopēta Jelgavas izteiksme, bet metāla vietā ielikti 80-to gadu popmūzika. Nevaru iedomāties lokālu gadījumu, kad vecāks autors tik brutāli kopē jaunāka autori izteiksmi un stilu. Man tajā brīdī bija viens jautājums - nafig?
 
 
thel
03 October 2017 @ 08:52 pm
RIP  
RIP Andris Rubenis.
 
 
thel
19 April 2017 @ 11:42 am
Filozofi un nefilozofi  
Pieņemu zināšanai: "Semu Herisu pie filozofiem nepieskaitu." (Agnese Irbe, http://www.satori.lv/raksts/12903/Agnese_Irbe/Uz_ko_mes_vispar_varam_ceret)
 
 
thel
02 January 2017 @ 10:23 pm
RIP  
Ja 2016.g. nomira daudzas popzvaigznes, tad šis gads, pēc visa spriežot, varētu būt nedraudzīgs intelektuāļiem. Derekam Pārfitam (1942-2017) tikko pievienojies arī Džons Bergers (1926-2017).
https://www.youtube.com/watch?v=9PcJR5MWrzc
 
 
thel
15 August 2016 @ 07:15 pm
Engelss un kā kļūt par ideālistu?  
Kad klausos marasmātiskus tekstus par garīgumu u.tml.:
"Bet idealisms viņam [t.i., filistram ] nozīmē ticību tikumībai, mīlestību uz visu cilvēci un vispār ticību "labākai pasaulei", ar kuru viņš plātās citu priekšā, bet kurai viņš pats sāk ticēt varbūt tikai tad, kad viņam no paģirām sāp galva vai kad viņš bankrotējis, vārdu sakot, kad viņam jāpārdzīvo savu parasto "materialistisko" pārmērību nepatīkamās sekas."
(Engelss Frīdrihs, Ludvigs Feierbahs un klasiskās vācu filozofijas gals. - Markss&Engelss Darbu izlase II sēj., LVI, 1950, 353.lpp.)
 
 
thel
03 February 2016 @ 08:40 am
Kūle un jābūtība  
Beidzot tas ir noticis: M. Kūle "Jābūtības vārdi". Grāmatas apraksts:
"Grāmata veltīta visiem tiem filosofijas un humanitāro zinātņu speciālistiem Latvijā, kas bez valsts adekvāta atbalsta zinātnei gadu desmitus ir strādājuši ar nesavtīgu entuziasmu un vēl nav nonākuši līdz nenovērtēto zināšanu sacelšanās brīdim, jo patriotiski mīl brīvās Latvijas vērtības."
Protams, izcils dizains labākajās vietējās akadēmijas tradīcijās (http://www.fsi.lu.lv/?sadala=56#)
 
 
thel
11 June 2015 @ 06:17 pm
RIP  
Ļoti sen un pilnīgi nejauši kādā Rīgas veikaliņā nopirku Kolmana CD The art of improvisation. Man šķita, ka es saprotu, ko viņš dara. Pirms tam mani neinteresēja džezs. Pēc tam - tas ir pavisam cits stāsts.