thel
19 April 2017 @ 11:42 am
Filozofi un nefilozofi  
Pieņemu zināšanai: "Semu Herisu pie filozofiem nepieskaitu." (Agnese Irbe, http://www.satori.lv/raksts/12903/Agnese_Irbe/Uz_ko_mes_vispar_varam_ceret)
 
 
thel
02 January 2017 @ 10:23 pm
RIP  
Ja 2016.g. nomira daudzas popzvaigznes, tad šis gads, pēc visa spriežot, varētu būt nedraudzīgs intelektuāļiem. Derekam Pārfitam (1942-2017) tikko pievienojies arī Džons Bergers (1926-2017).
https://www.youtube.com/watch?v=9PcJR5MWrzc
 
 
thel
15 August 2016 @ 07:15 pm
Engelss un kā kļūt par ideālistu?  
Kad klausos marasmātiskus tekstus par garīgumu u.tml.:
"Bet idealisms viņam [t.i., filistram ] nozīmē ticību tikumībai, mīlestību uz visu cilvēci un vispār ticību "labākai pasaulei", ar kuru viņš plātās citu priekšā, bet kurai viņš pats sāk ticēt varbūt tikai tad, kad viņam no paģirām sāp galva vai kad viņš bankrotējis, vārdu sakot, kad viņam jāpārdzīvo savu parasto "materialistisko" pārmērību nepatīkamās sekas."
(Engelss Frīdrihs, Ludvigs Feierbahs un klasiskās vācu filozofijas gals. - Markss&Engelss Darbu izlase II sēj., LVI, 1950, 353.lpp.)
 
 
thel
03 February 2016 @ 08:40 am
Kūle un jābūtība  
Beidzot tas ir noticis: M. Kūle "Jābūtības vārdi". Grāmatas apraksts:
"Grāmata veltīta visiem tiem filosofijas un humanitāro zinātņu speciālistiem Latvijā, kas bez valsts adekvāta atbalsta zinātnei gadu desmitus ir strādājuši ar nesavtīgu entuziasmu un vēl nav nonākuši līdz nenovērtēto zināšanu sacelšanās brīdim, jo patriotiski mīl brīvās Latvijas vērtības."
Protams, izcils dizains labākajās vietējās akadēmijas tradīcijās (http://www.fsi.lu.lv/?sadala=56#)
 
 
thel
11 June 2015 @ 06:17 pm
RIP  
Ļoti sen un pilnīgi nejauši kādā Rīgas veikaliņā nopirku Kolmana CD The art of improvisation. Man šķita, ka es saprotu, ko viņš dara. Pirms tam mani neinteresēja džezs. Pēc tam - tas ir pavisam cits stāsts.
 
 
thel
01 June 2015 @ 08:30 pm
nedienas  
Rix atnema skiltavas, jo izradas, ka ir atlautas tikai tas ar kraminu. Esmu Vines lidosta, bet tabakas veikals nedrikst tirgot skiltavas. Viss beigsies ar to, ka trijos no rita Erevana nevares nopirkt vinu. Gruta dzive.
 
 
thel
20 May 2015 @ 12:40 pm
Leibnics un māksla nr.2.  
Šo teksta fragmentu es uztvēru kā netiešu atsauci uz sevi: "Un man pilnīgi vienalga, ka Miziano kādā intervijā varbūt ir sarunājis muļķības par Leibnica monādēm vai nevajadzīgi atsaucies uz Kantu vai Benjaminu. Nudien – kopš kura laika viena vai otra filozofa uzskatu interpretācijas "pareizums" varētu būt kļuvis par kritēriju, kā vērtēt izstādē izliktus mākslas darbus vai pat šo mākslas darbu izlicēju jeb kuratoru." (Venēcijas kapitāls)

Man šķiet, ka atbilde uz retorisko jautājumu ir pietiekami vienkārša. Ja interpretācija ir maldinoša vai kļūdaina, tad arī pašu izstādi nevar vērtēt īpaši augstu (ja pieņemam, ka izstāde ir koncepcija + darbi). Ja uzskatam, ka darbi ir autonomi, tad neredzu vajadzību smērēt papīru un rakstīt kaut kādas aizdomīgas koncepcijas (lai gan jāpiebilst, ka par laimi izstādes katalogā nekas nebija par Leibnicu). Tiesa, īsti nesapratu, kāpēc pareizums ir bijis jāliek pēdiņās? Ir lasījuma pamatlīmenis, kad var redzēt, vai teksts vispār ir saprasts.
 
 
thel
14 April 2015 @ 03:41 pm
Leibnics un Latvijas māksla  
No vienas puses, protams, ir jauki, ka latvju mākslas prezentācija Venēcijas biennāles paralēlajā izstādē varētu tikt balstīta uz Leibnica atziņām. Bet, bet, bet... Sniegšu tikai vienu citātu no kaut kāda, manuprāt, pastulba izstādes kuratora spriedelējumiem: Viktors Miziano atsaucas uz vācu matemātiķi un filozofu Gotfrīdu Leibnicu, kurš uzskatīja, ka pasaule ir organizēta ornamentāli un sastāv no monādēm - uz sevi vērstām vissīkākajām substances daļām. (Diena) Lai būtu pavisam vienkārši. Leibnicam pasaule nav strukturēta ornamentāli. Monādes nav vērstas uz sevi. Monādes nav substances daļas (substances nav dalāmas).
 
 
thel
13 April 2015 @ 03:19 pm
rip grass  
Viens no, manuprāt, lieliskākajiem XX gs. autoriem. Mans mīļākais darbs (ja neskaita daudzus citus - autobiogrāfijas, skārda bungas utt) ir Tikšanās Telgtē (?). Nu, lai vieglas smiltis.
 
 
thel
21 March 2015 @ 04:32 pm
Koncentrācijas nometnes un Gaponenko  
Gandrīz nedēļu istabā sēžu uz čemodāniem un gaidu, kad Rīgā atbrīvosies jauni dzīvokļi.

gaponenko
 
 
thel
19 March 2015 @ 12:21 pm
Mākslai vajag telpu  
Es gaidu, kad kāds žurnālists beidzot jēdzīgi aprakstīs peripetijas ap laikmetīgās mākslas muzeju. Pagaidām, no malas vērojot, izskatās, ka katrs mecenāts vēlas savu muzeju. Teterovi un ABLV savu ir dabūjuši, bet Zuzāns ir palicis bešā. Tīkla ārēs klīst kārtējais uzsaukums kultūras ministrei. Redz, problēma nav vairāk tajā, ka nebūs kur izstādīt laikmetīgo mākslu. Izrādās, ka privātais muzejs nenodrošinās nedz pētniecību, nedz arī mūsu pagātnes dižgaru izstādīšanu. Tāpēc: "Mūsdienu mākslas muzejam ir jākļūst par organisku Nacionālā mākslas muzeja daļu un jātiek iekārtotam mūsdienīga muzeja funkcijām un misijai atbilstošā namā. Ideja par Rīgas Tehniskās universitātes ēkas Kaļķu ielā 1 pārveidi muzeja vajadzībām ļautu izveidot lieliski pieejamu muzeju, integrējot to viduslaiku, pēckara laika un mūsdienu arhitektūrā."
Visi ir draudzīgi aizmirsuši par KiM, kas tika veidots kā pilotprojekts laikmetīgajam muzejam, "trīs māsu" ekspertiem, par Kulhāsa projektu etc.etc.
 
 
thel
11 March 2015 @ 10:40 am
Kas ir Šlāpins?  
Nu, draugi. Kas ir Šlāpins?
 
 
thel
09 March 2015 @ 07:50 am
globeedit  
Biedzot šis biznesa modelis ir nonācis arī līdz Latvijai/latviešu valodā/manam e-pastam.

Globeedit )
 
 
thel
23 February 2015 @ 07:51 pm
filozofu hotlains  
Mūsu bibliotekāriem vajadzētu pamācīties no Z-Korejiešiem. Lūk, viņiem, piemēram, bibliotēkā ir filozofu hotlains . (skat., šeit. No ~ 1m20s)

nkorea
 
 
thel
28 January 2015 @ 02:16 pm
Rainis un Aspazija  
Manuprāt, Latvijas kultūras balvām pietrūkst kategorija confuse a cat . Gads vēl ir tikai sākumā, bet man jau ir izvirzījies savs favorīts - video projekts, kas iepazīstina Eiropu ar Raini un Aspaziju viņu jubilejas gadā. (skat., šeit). Šajā projektā ir viss, ko vien izsmalcināts camp baudītājs var vēlēties - slikts scenārijs, banālas frāzes etc&etc.
 
 
thel
19 December 2014 @ 01:26 pm
literatūra un profesionalitāte  


Pabeidzu 800+ lpp. The Luminaries . Motivācija, godīgi sakot, bija apskatīties par ko mūsdienās piešķir bukeru. Nenoliegšu, ka bija diezgan izklaidējoši un visādi citādi šķita, ka labi uzrakstīts. Tomēr vienalga palika dīvaina sajūta, jo īsti nesapratu, vai man beigu beigās patīk vai nepatīk šis darbs? Iemesls, iespējams, paradoksālā kārtā, ir pārlieku liela profesionalitāte. Turklāt, cik noprotams, rakstniece ir dabūjusi kaut kādu mag. grādu rakstniecībā. Šāda it kā progesionalitāte līdz šim man ir likusi izvairīties no visādiem amerikāņu rakstniekiem, kas strādā ar visnotaļ vienveidīgām formulām, ko viņiem ir iemācījuši radošās raksniecības klasēs. No otras puses, prtoams, ir reti gadījumi, kad t.s., dabas bērni var konsekventā līmenī uzrakstīt visu darbu (varbūt tas pat ir latvju literatūras negals, kad profesionalitāte ir salīdzinoši rets gadījums. Viss tiek atstāts pašu autoru ziņā.).
 
 
thel
10 December 2014 @ 06:57 pm
vecis un tiesības  
Protams, ir lieliski, ka cilvēki veido dažādas akcijas pret vardarbību, par vienlīdzību utt. Tāpat principā ir jauki, ka tagad norisinās kaut kāda akcija esi vecis. . Tomēr mulsina, ja šādos aicinājumos uz ideālu, sanāk saskarties ar dadaisma vai automātiskās rakstības pazīmēm. Piemēram, man patiesi bija grūti saprast I. Šlāpina loģiku izteikumā "Nevari būt pilnībā brīvs un realizēt savas tiesības, ja tev līdzās ir cilvēki, kas nespēj šīs tiesības izmantot." (viss video šeit) Pirmkārt, es patiesi nesaprotu, kāpēc es nevaru būt brīvs utt., piem., kā saimnieks vergturu sabiedrībā. Otrkārt, ja diskriminācija nozīmētu brīvības zudumu diskriminējošajam, tad visticamāk tā vienkārši nepastāvētu. Domāju, ka īsts vecis īsā laikā atrastu vēl gana daudz iebildumus pret video minētajām tēzēm.

P.S. Protams, tas nenozīmē, ka nepastāv kāda teorētiska sistēma, kurā šāds priekšstats būtu atbilstošs, tomēr no šāda īsa video to vienkārši nevar nolasīt.
 
 
thel
08 December 2014 @ 10:55 am
reklāmas un citāti  
Iesākumā domāju, ka sms ar Rūdolfa Karnapa citātu ir atsūtījis kāds draugs. Tāpēc īsziņu izlasīju samērā rūpīgi un mēģināju saprast tās jēgu: "In science there is no "depth", there is surface eberywhere (Rudolf Carnap)". Tikai vēlēk ievēroju, ka tā vienkārši ir reklāma, jo turpinājās ar "Uz virsmas ar Bite2" utt. Tagad gaidu, kad reklāmisti man atgādinās arī par, piem., kādu Ernsta Maha vai Kvaina citātu. (Domāju, ka izmantot Z-Svētku reklāmās Vitgenšteina "Par ko nevar runāt, par to jāklusē", un noslēgt ar "Paklusē ar Bite2", ir pārāk jau acīmredzama doma).
 
 
thel
29 October 2014 @ 01:55 pm
The book of evidence  


Nesen pabeidzu lasīt Benvila The book of evidence. Lielā mērā šis darbs šķita baudāms. Man šķiet, ka tajā ir viens no pārliecinošākajiem stāstījumiem par psihopātu no pirmās personas perspektīvas. Viens no izstrādākajiem aspektiem tieši šķita paštēls (skaists, gudrs zinātnieks, holandiešu klasiskās mākislas zinātājs) vs apkārtējo uztvere. Šajā ziņā Benvils padara komiskus visādus romantizētu Hanibālu etc. aprakstus. Būs vien kādreiz jāapskatās arī citi darbi. Iespējams, ka nebūs mans mīļākais rakstnieks, tomēr stipri virs viduvējā.
 
 
thel
23 October 2014 @ 07:18 pm
Krievu nacisms  
Vietējo krievu margināļu un ekstrēmistu rakstu lasīšana ir viens no maniem slepenajiem prieciņiem. Man patiesi šķiet, ka viņu saražotos tekstus var lasīt kā aqbsurda literatūru. Tur ir viss - konspirācijas teorijas, dīvaina loģika, apbrīnojama metafizika un, protams, neiztrūkstoša komēdijas klātbūtne utt. Tāpēc es mēģinu vismaz reizi nedēļā sagataot popkornu un ērti iekārtoties dīvānā, lai baudītu šo avangarda mākslas paveidu.
Varu sniegt tikai vienu nesenu piemēru. Mūsu visa spektra prokrieviskie ekstrēmisti un margināļi - no Procevskas līdz pat Gaponenko, - protams, ir antifašisti un cīnītāji par vienlīdzību. No viņu puses tiek rūpīgi sekots, lai latvju zemē neatdzimtu fašisms un visubeidzot tiktu pielikts gals etnokrātijai . Tiktāl viss ir labi. Tomēr ir viena neliela problēma ar ko visciešāk saskaras t.s. Liepājas margināļi (Girs, Osipovs, Kravcovs etc) - viens no viņu lielākajiem antifašistiem (runa ir par Osipovu) ir bijis organizācijā, kuras simbols ir šāds:

Savus cienītājus viņš sveic šādi:

Girs, kas ir viņa ciešākais cīņubiedrs, protams, vēlas sabiedrībai paskaidrot, ka Osipovs nav nekāds nacists vai fašists (Apoloģijas pilnā versija ). Lūk, kā tiek skaidrotas Osipova dīvinās fotogrāfijas un simbolika.
1) Символы важны. Нацистская Германия в своей символике по части отражение силы в простоте была на высоте. Поэтому любая организация при доведении своей символики до совершенства, увы, оказывается на технической высоте исполнения нацистской символики.
2) Girs pēc sarunas ar Procevsku secina: Получается, что упрекающие позволяют Гитлеру и его приспешникам присваивать один из самых древних и широко распространённых преимущественно положительных графических символов многих народов мира. К чему двойные стандарты?
3) Un sveiciens? Tas, protams, Krievijā bija tradicionāls sveiciens. Vienkārši sanāca, ka: Гитлер перебил их изначально положительное значение на русской земле.

Tāda, lūk, apoloģija. Gaidu Z-svētkus, kad Girs un Osipovs ceps svastikas piparkūkas. Viņi var, jo nav nedz nacisti, nedz arī fašisti.