21 February 2019 @ 02:40 pm
Acenes?  
Sen nebiju bijusi amfiteātra tipa lekciju zālē uz lekciju/prezentāciju. Telpa bija ļoti gaiša - par gaišu prezenetācijai. Varbūt tā bija problēma, kāpēc es pirmo reizi mūžā nevarēju īsti labi salasīt prezentācijas tekstu? Burtu izmērs ok, bet salasīšana prasīja piepūli, viss drusku miglains. Un tad es pievērsos lektores sejai, kurai... bija izplūdušas kontūras. Jums tas varbūt šķitīs smieklīgi, ka es nesaprotu, kas notiek. Bet man vienmēr bijusi perfekta redze, tāpēc esmu maķenīt samulsusi un tagad meklēju attaisnojumus - telpa par izgaismotu, varbūt es par daudz laika pavadu patumšās telpās (mans dzīvoklis), trenējot acis tikai uz tuvumu (dators, grāmatas) utt. Būšu LV, laikam jāaizstaigā līdz acu dakteriem.
Tags:
 
 
21 February 2019 @ 12:12 pm
at first I'm reluctant  
 
 
21 February 2019 @ 09:20 am
TGĒ  
Turku garšīgais ēdiens.
 
 
21 February 2019 @ 08:54 am
being an atheist  
Katru dienu es skandēju – Dieva nav, Dieva nav, Dieva nav.
 
 
20 February 2019 @ 06:35 pm
 
Business vai Busyness?
 
 
20 February 2019 @ 05:43 pm
dienas citāts  
jeb kā eleganti nosaukt morāli novecojušas idejas: "Some, such as Ernst Bloch and Karl Korsch (Lukâcs's German contemporary), have a more antiquarian appeal." (tony judt)
 
 
20 February 2019 @ 02:11 pm
kafija vai  
un šis ir no jūzera vuluz

pilnīgi par mani




 
 
20 February 2019 @ 10:34 am
LoN  
League of Nations.
 
 
20 February 2019 @ 09:53 am
No sapņu pasaules  
Elegantām kustībām ar distanču slēpēm slīdēju pāri apsnigušiem klajumiem, pāri pakalniem, cauri ielejām un mežu puduriem.

Interesantākais šajā sapnī ir tajā ietvertā nerealitātes sajūta – apziņa, ka tas ir tikai sapnis, un ka dzīvē tā nekad nenotiks, jo slēpošana ir kaut kas tāds, kas man riebjas kopš agras bērnības.
 
 
20 February 2019 @ 09:09 am
Banalitāšu vērotāja piezīmes.  
Feisbūkos man ir vairāki piedraugotie, kuriem patīk dāsni dalīties ar visām tām dīvainajām atziņām, ko viņi sastop savos internetu ceļos, šiem "Klusēšana ir skaļākais kliedziens, jo tas plēš nevis ausis, bet sirdi..." vai "Darbinieks, kurš jūtas novērtēts, vienmēr darīs vairāk, nekā no viņa gaida". Reizēm tiek uzrādīts it kā kārtējās spārnotās frāzes autors, reizēm ne. Attapu, ka visas šīs mūsdienu mantras kļūst stipri interesantākas un ar tādām kā papildus dimensijām, ja pieņem, ka ikviena šī teksta radītājs patiesībā ir Al Kapone.
 
 
20 February 2019 @ 02:25 am
 
autoratlīdzības lūgums
Tags:
 
 
19 February 2019 @ 09:28 pm
Гордон / вДудь  
https://www.youtube.com/watch?v=in7tepc2shg
 
 
19 February 2019 @ 08:37 pm
par ticības spēku  
… Reiz naktī muižā iebruka laupītāju banda. Kalpus nogalināja, saimniecības ēkas liesmās, bet saimniekus sasēja un sāka pirms nāves spīdzināt – lai parāda, kur mantu noslēpuši.

Te piepeši, cauri liesmojošajiem vārtiem pagalmā iejoņoja klusējošu jātnieku virtene. Visi melnos zirgos, melnās drēbēs, melniem apmetņiem plīvojot, krīta baltām sejām un melniem milzu zobiniem rokās. Laupītājus sakapāja vienā mirklī, neviens no ļaundariem neizglābās.

Atbrīvotais saimnieks slīga ceļos, simtu reižu pateicās un vaicāja: "Ak sakiet jel, kam lai mūžam esmu pateicīgs par dzīvības glābšanu?" - Pēc mulsa klusuma melno jātnieku vadonis aizkapa balsī atbildēja: "Mēs esam tie rutki, kurus tu visu mūžu esi ēdis. Tu tik kaismi ticēji, ka rutki tev nodrošinās ideālu veselību un ilgu mūžu - mums nebija kur likties, - nācās atbilst tavām iedomām".
 
 
19 February 2019 @ 08:33 pm
 
Ui, sāk beigties enerģija. Bet vēl nav īstais laiks. Pēdējās dienās arī daudz satraukums par vairākiem līdzcilvēkiem.
 
 
19 February 2019 @ 05:27 pm
kultūršoks  
Nupat uzzināju, ka pirms nedaudziem gadiem vegānisma uzvaras gājiena priekšā kritis pēdējais klasiskās paidagoģijas bastions - Lielbritānijā nu arī privātskolās miesas sodu vairs nav.

No otras puses, bija interesanti uzzināt, ka viens no grūtākajiem eksāmeniem šajās skolās esot pamatskolā eksāmens galvas paklanīšanā. Proti, tā kā aristokrāts noliec galvu tikai karaļa priekšā, tad sasveicinoties ar sev līdzīgo vai zemāk stāvošo to galvu jāpakustina tā, lai ideāli ievērotas pieklājības normas, taču nebūtu klanīšanās. Tāda netverama kustība, it kā piešķiebjot, it kā mazliet pagriežot. Jauniešiem to visai grūti apgūt, kā daudz ko no tā, kas viņu kārtu atšķir no pārējiem. Taču, noblesse oblige...
 
 
19 February 2019 @ 12:40 pm
Vecuma vērotāja piezīmes.  
Pirms divām dienām sapratu, ka esmu aizmirsis vārdu "stereotips". Zinu, ka tāds vārds ir, labi zinu nozīmes, taču paša vārda nav. Nu tā, ka galīgi nav, ir tikai vāra nojausma, ka sākas ar burtu "p". Speciāli nemeklēju, gaidīju, vai atcerēšos un, ja atcerēšos, tad kad. Šodien atcerējos. Vispirms atviegloti nopūtos, bet es jau nezinu, kādus vārdus esmu aizmirsis, kamēr šos nesavajagās. Pārbaudīju tikai "horizonts" un "transportieris", tie uz vietas.
 
 
19 February 2019 @ 10:04 am
Favourite (2018)  


Nez, nez, nekādas lielas sajūsmas. Īpaši kaitinoši bija tie platleņķi un kameras kustība.
 
 
19 February 2019 @ 12:35 am
No pagājušās nakts sapņiem  
- Igaunijā kečupa neesot, teica viens no puišeļiem, kas bija sastājušies mums apkārt.
- Bet kā gan jūs bez kečupa iztiekat? - es vaicāju.
- Mēs kečupos spēlējām cits pasmaidīja, - kāda rokā ja bija nazis. Viņi nāca arvien tuvāk.
 
 
19 February 2019 @ 12:30 am
februāris  
šausmīgi sagribējās pabraukāties ar ļasiku. bet ļasiks šķūnī iekrāmēts, šķūnī nav gaismas, riepas mīkstas, es nezinu, kur ir pumpis un visa mana neasfaltētā iela ir tīrā ledū.
 
 
18 February 2019 @ 10:42 pm
 
ō alpha bēta romeō