16 August 2018 @ 07:15 pm
 
You might call them soft, because they’re very reluctant to kill, and they might agree with you, but they’re soft the way the ocean is soft, and, well; ask any sea captain how harmless and puny the ocean can be.

Es gribu uzrakstīt kaut ko par grāmatu, ko beidzu klausīties - Use of Weapons, Iain M Banks. Iepriekšējās Kultūras sērijas grāmatās mani piesaistīja tieši worldbuilding - nevis idejas, tēli, vai psiholoģiskais "dziļums". Šis darbs gan liekas esam pavisam citā līmenī. Virspusēji tas ir tāds pats piedzīvojumu stāsts ar mačo tipa galveno varoni (Cheradenine Zakalwe), bet... Man liekas, šīs grāmatas galveno domu varētu noformulēt tā - vislabākie militāristi ir tie cilvēki, kuri pilnībā zaudējuši savus cilvēcību. Zakalve ir ģeniāls militārais pavēlnieks / taktiskais komando vienā personā, bet viņam tas nav līdz galam izdevies. Viņš ir gatavs galēji fokusēties uz savu mērķu sasniegšanu, tādā mērā, ka tas viņam pagātnē licis rīkoties kā psihopātam. Bet šī viņa rīcība, šī viņa miltārās utilītfunkcijas maksimizēšana ir arī viņu pašu galīgi psiholoģiski sagrāvusi.

Man sižets atgādināja par Planescape Torment "laimīgajām" beigām, proti, tām, kur nemirstīgais varonis ņem rokās ieročus un dodas ellē, lai mūžīgi cīnītos dēmonu karā, tādējādi izpērkot savas pagātnes ļaundarības. Vienā brīdī es sapratu, ka Use of Weapons ir stāsts par to, "kas notiek pēc tam" - proti, pēc Planescape Torment beigām. Likumsakarīgi, ka Zakalve ir nemirstīgs un tāpēc nolemts mūžīgai cīņai mūžam jaunos karos un konfliktos, kā Kultūras īpašais aģents. Viņš ir nemirstīgs pēc paša izvēles (lai arī brīžiem ar apveltīts ar death wish). Vēl bēdīgāku visu to situāciju padara tas, ka Use of Weapons atainotajās epizodēs Zakalve kaut kādā veidā vienmēr nofeilu - viņš nekas negūst panākumus, lai ko arī darītu.

Ir viens aspekts, kas mani personīgi paķēra. Man liekas, ka Zakalve spēj attaisnot savas eksistences turpināšanos pašam sev tikai caur savu darbību, caur to, ka viņa darba devēji viņam dod iespēju to do the right thing, proti, kalpot labo spēku uzvarai. Tajā pašā laikā viņš ir diezgan cinisks pret Kultūru, un skeptisks attiecībā uz to, vai tā spēj vienmēr būt pareizajā pusē. Tas ir viens no viņa iekšējiem konfliktiem. Varu iedomāties, ka viņam tāpēc Kultūras sarūpētais feils ir vēl jo sāpīgāks.

Grāmatai dotu vērtējumu 8/10 - flawed masterpiece.
 
 
16 August 2018 @ 05:20 pm
Rokas nolaižas pavisam  
..Labklājības ministrija piešķīra 133 tūkstošus eiro Eiropas Sociālā fonda līdzekļu strukturēta ūdens ražotājam un pārdevējam "Memory Water", kā mājaslapā tagad lepni eksponēts baneris ar Latvijas valsts un Eiropas Savienības simboliku.

Šeit raksts.
 
 
16 August 2018 @ 12:27 pm
The Sovereign Individual: How to Survive and Thrive During the Collapse of the Welfare State  
The book’s 400-odd pages of near-hysterical orotundity can roughly be broken down into the following sequence of propositions:

1) The democratic nation-state basically operates like a criminal cartel, forcing honest citizens to surrender large portions of their wealth to pay for stuff like roads and hospitals and schools.

2) The rise of the internet, and the advent of cryptocurrencies, will make it impossible for governments to intervene in private transactions and to tax incomes, thereby liberating individuals from the political protection racket of democracy.

3) The state will consequently become obsolete as a political entity.

4) Out of this wreckage will emerge a new global dispensation, in which a “cognitive elite” will rise to power and influence, as a class of sovereign individuals “commanding vastly greater resources” who will no longer be subject to the power of nation-states and will redesign governments to suit their ends.
 
 
16 August 2018 @ 01:43 pm
Why Pulp Ficion is the management guide every indie filmmaker needs  
 
 
16 August 2018 @ 07:50 am
Mēs te par mākslu, par literatūru,  
tikmēr paralēlajā pasaulē notiek šādi pasākumi: Latgales produkti veselībai — ražotāja un ārsta skatījums
Nevaru iedomāties, kuri ir tie īpašie Latgales produkti (ā, vienu zinu — kandža jeb samagonka), bet galvenais jau, ka dakterīšiem būs labs tusiņš.
 
 
16 August 2018 @ 02:56 am
augusts  
klau, nav taču notikusi kaut kāda katastrofa, atomuzbrukums vai Nibiru pietuvošanās?
izgāju ārā un... emmm, hmm, debesis ir sarkanas. es nekad mūžā neesmu trijos naktī redzējusi tādas sarkanas debesis (un es esmu pūce un ļoti daudz esmu skatījusies nakts debesīs). kaut kā tā, hmm, emmm, drusku biedējoši.

piedodiet, atvainojiet, ziepjtraukfoto necenšoties kaut ko manuāli iestatīt, bet tas izskatās apm. - (un tā ir visapkārt, tikai mazliet atšķiras gaišums/intensitāte, ko droši vien ietekmē tuvāk vai tālāk esošais ielas apgaismojums). Salīdzinājumam - apmēram tajā pašā virzienā random uzblieztas normālas un iknaktišķas nakts debesis pirms ~ 2 nedēļām.

protams, tās var būt arī sērpiepes izraisītas halucinācijas, bet lieta tāda, ka sērpiepes neizraisa halucinācijas. viņas ir ļoti veselīgas un labas. un viss pārējais man rādās normālās krāsās.
Tags:
 
 
Current Mood: :0
 
 
16 August 2018 @ 01:22 am
augusts  
šon tāda diezgan eksaiting diena. bija ex-kolēģe ciemos - vedu rādīt Smilčas jaukumus. sākām ar Veco parku. uznāca lietus un mēs pa lietu izmasējāmies Tepera/Abula ūdenskritumā kopā ar zalkša kungu un turpat blakus atradām 2 gab lielas un svaigas sērpiepes. pēc peldes Teperī uznāca vēl lielāks lietus, tāpēc zvanījām K., lai brauc pakaļ un ved mūs mājās gatavot piepi. pagatavoju piepi 3 eksperimentālos veidos. teikšu jums tā - ļoti kruta tā piepe. ļoti rekomendēju.
pēc pierīšanās a) likās, ka vajag viesei vēl kaut ko izrādīt; b) likās, ka ar tik pilnu vēderu grūti pārvietoties kājām; c) likās, ka varētu atkal sākt gāzt - tāpēc izvēlējāmies transportēties ar privāto autmašīnu un pēc ilgāka pārtraukuma pievērsties mikroekskursijām pa apkārtnes pagastiem. šoreiz apmeklējām Palsmani un es dabūju daudz materiāla, ar ko papildināt savu FB albumu "100 grausti Latvijas simtgadei" + pa ceļam piestājām pāris jaukās apkārtnes vietās - Vecsautiņu avotos, Līgo kalnā, Stounhendžā u.c.
Viešņa aizbrauca ar pēdējo autobusu uz Rīgu, bet man palika vēl vesels lērums nepagatavotas sērpiepes.

ilustrācijas )
 
 
Current Mood: jāiet uz gulēšanu
Current Music: Hildur Gudnadottir - Iridesdence
 
 
15 August 2018 @ 11:44 pm
 
Šovakar man jau ir 2 circenīši virtuvē, abi sisina pamīšus.
 
 
15 August 2018 @ 11:15 pm
Inachis io  


Taurenis vai tauriņš?
Tags:
 
 
15 August 2018 @ 06:42 pm
 
beibe runā tekošā swahilī. vai kādā tur hjundaj mēlē.

Arthroficial Intelligence has arrived
 
 
15 August 2018 @ 01:42 pm
 
novičox
 
 
15 August 2018 @ 01:58 pm
Čorti  
Vakar secināju, ka nekad dzīvē neesmu izgājusi uz ielas šortos. Un vispā, manā garderobē ir bijuši tieši vieni "čorti", raibi kokvilnas, ar kuriem "dzīvoju mājās ar bērnu" un vienu reizi barošanas miglā aizklīdu uz tuvējo veikaliņu pēc piena pakas, un turpat uz karstām pēdām noklausījos viena babuļa lektoriju par to, ka "šādā paskatā" var klumzāt pa māju "ja pašam patīk", nevis rēgoties ielās un iestādēs...Domāju, ka šim incidentam gan nav nekāda [īpašā] sakara ar to, ka nekad dzīvē tā arī neesmu izgājusi uz ielas šortos.
 
 
15 August 2018 @ 12:23 pm
 
skatos Ilgo ceļu kāpās, turklāt pirmo reizi pieaugušā vecumā no sākuma līdz galam.
visu laiku gaidu mīlestību, jo esmu iepazinusies ar materiāliem par to, kā šī filma ir saraudinājusi teju visu padomju savienību (skatītāju vēstules reizēm ir pārspīlētas, un atmiņas par tām - vēl jo vairāk), bet te pagaidām tikai politika vien, nekādas episkas mīlestības. pat Artūra un Martas Brīdis siena šķūnī ir ar politisku zemtekstu.

nu, gluži kā mani 20's.
Tags:
 
 
15 August 2018 @ 11:20 am
 
Vakar visu dienu nevarēju saprast - ko tāds miegainums, ja labi izgulējusies, ko tāds nogurums, ja neesmu pārstrādājusies, ko tāds panīkums, ja pat paēsts ir un kafija iedzerta? Vakarā atcerējos - ak, pareizi, es bieži tāda esmu lietainās dienās. Pat ar mazumiņu vasaras man pietika, lai piemirstu, cik nožēlojami es parasti jūtos rudenī.
 
 
15 August 2018 @ 11:01 am
IoT  
Kārtējais IoT risks... Hakeri var izrubīt elektrību veseliem rajoniem, ja izveido botnetu no daudz elektriskajām ierīcēm - kondicionieriem, sildītājiem, boileriem utt.
Un tad kādā brīdī ieslēgt tos visus - tīkls pārslogojas, apakšstacija netiek galā - un uiss, uz laiku elektrības nav. Avots - https://arxiv.org/abs/1808.03826
 
 
14 August 2018 @ 07:42 pm
 
 
 
14 August 2018 @ 06:54 pm
Sen nebiju ielūkojusies Satori  
Šlāpina raksta nosaukums nobiedēja ar to vien, ka tajā ir vārds "valsts", to nelasīšu, bet kas ir 10 simtgades tārpiņi? Oi nē, stārtapi. Nez, kas tie tādi, tapina stārus? (Ja stār, ja stār, ja očeņ stār.)
Nebija man miera — pameklēju vēl par Latvijas “stārtapiem” (man patīk tās pēdiņas).
Tags:
 
 
14 August 2018 @ 06:49 pm
kā ir?  
jūs kādas printmaking festivāla izstādes apmeklējāt? kas labākais? pērn ļoti patika, bet šogad kaut kā galīgā līkumā
 
 
14 August 2018 @ 04:42 pm
Kontrabanda Ragaciemā  
Pirmais no Ragaciema, uz vakaru pusi ap 8 verstu tālumā, ir jūrmalas Klapkalnu ciems. Vidusdaļa no viena ciema līdz otram apaugusi ar priežu mežu. Gājiens caur viņu vientulīgs un garlaicīgs, kamdēļ jūrmalnieki no seniem laikiem to sauc par «gauso jūdzi». Senos laikos ceļu garumi bijuši pavirši, pa daļai pat pēc acumēra apzīmēti, uzstādītie verstu stabi nopuvuši un nozuduši. Vecie pīpmaņi tālākos ceļojumos noieto gabalu vērojuši pēc izsmēķētiem pīpjiem, piem.: viens pīpis — 5 verstis, pusotra pīpja — jūdze, divi pīpji — 10 verstis.
Tālā Dundagas jūrā bijusi toreiz bagāta lesču zveja. Ragciemieši laivās braukuši turp, uzpirkuši svaigas lestes, veduši mājās un žāvējuši Rīgai.
Reiz viena radzinieku laiva zēģelējusi uz Dundagu pēc lestēm, un dažas jūdzes no ciema satikusi zēģelkuģi, kurš rāmā vēja dēļ gausi lievējis pret krastu, ar karodziņu to pieaicinājis un piedāvājis izcelt ap pusnakti malā, Cērkstes ceļa galā, gausjūdzē, kontrabandu, kur Tukuma bodnieki žīdi būšot jau pretim. Saruna veikusies, un ar dažādām preču kastēm, drānu pakām un tējas maisiņiem piekrauta pilna laiva. Kuģis, par izcēlumu samaksājis, aizgriezies selgā. Zvejnieki, krēslai uznākot, kavēdamies lēni virzījušies uz malas pusi, bet nevis uz Cērkstes ceļu, bet atpakaļ uz ciemu, pusnaktī nonākuši uz raga mežastūrī, steigā nesuši mantas pāri kāpām tuvējā mežā, un starp paeglīšiem glabājuši. Neviļus jūrmalā iznākdams, viens ciemietis to noskatījies, pateicis kaimiņam un abi steigušies turp, bet sievietes vēsti izpaudušas tālāk, kamdēļ drīzā laikā jau pusciems zinājis par notikumu. Ko pirmajie paspējuši ienest mežā, tūliņ citi slepeni nokampuši un aiznesuši. No Klapkalnciema puses ieraugot nākam vienu vīrieti un noturot to par zūkuru, uztraukumā daļa mantas mestas jūŗā, lai atvieglotu laivu un aizmuktu. Gājējs nav bijis zūkurs, un kad tas pagājis garām, mantas no jūras izzvejotas un ar vēl laivā palikušām aizvāktas un izdalītas. Drānu baķi izžāvēti, bet maisiņi ar cieti sapresētu tēju bijuši tikai no ārpuses apslapuši. Bez tam bijušas vēl dažādas citas mantas, pārpilnībā smukas porcelāna pīpju galviņas. Kad Ragmuižniekos bijušas kāzas, tad kāzinieki ar viņām gājuši sisties kā ar Lieldienu olām. Tiklīdz kādam galviņa sasista, tas tūliņ izvilcis no kabatas citu.
Pēc kāda laika zūkuri tomēr par notikušo saoduši un ar ciema policiju sākuši māju kratīšanu. Tad izcēlies liels jandāliņš. Kontrabandas mantas steigā glabājuši dārzu grāvju patiltēs, starp kartupeļu lakstiem un krūmājos, pat cukurgalvas ar reņģu žāvējamiem kokiem «šautriem» sadauzījuši un izmētājuši.
Divas kaimītes sarunājušās, un vienā svētdienas rītā uz Slokas baznīcu braucot, paņēmušas līdzi vienu tējas maisiņu, pēc dievkalpošanas pārdot Polmaņa bodē. Zirgu iebraucamā vietā piesējušas, tējas maisiņu ar sakšiņu apsegušas un gājušas baznīcā, bet iedamas ieraudzīušas, ka pa ielu nāk pretim zūkurs.
Domādamas, ka notiek kontrabandas meklēšana, pārbijušās, pustečus steigušās atpakaļ, tējas maisiņu ielingojušas cūku aizgaldā un iesteigušās baznīcā. Zūkurs aizgājis savu ceļu, bet kad kaimiņienes pēc dievkalpojuma iznākušas no baznīcas, maisiņu cūkas jau saplosījušas un tēju sabradājušas.
Nosūkājušās un bēdīgu sirdi braukušas mājā, viena otrai pārmezdama par skubināšanu sviest maisiņu aizgaldā.
[Jēkabs Štūlis. Bigauņciema un apkārtnes zvejnieki. Zemnieka Domas, Rīgā, 1937.]
 
 
14 August 2018 @ 04:47 pm
 
(es): bet vistrakākie ir tie pagraba vīri. viņi vienkārši ienāk pagalmā, vispār neko nesaka, atver pagraba durvis un metas iekšā. un man tipa ir jāpieņem, ka tas ir normāli, skatoties pa logu. vismaz apsveicināties varētu, nevis izlikties, ka oo, mēs te tā nonšalanti jūsu iestādes pagrabu izrevidēsim, neliekaties traucēti.
(kolēģis): tev te ir viens pagalms pa logu, bet viņiem dienā ir kādi 215 pagrabi. katram pateikt labdien taču ir par daudz prasīts.
Tags: