šonedēļ notika diezgan daudz kas. diezgan daudz strādāju. etnofests gāžas virsū, nav laika prokrastrinēt. tāpēc nācās arī atteikties no vēl 2 filmēšanas dienām ar zirgiem - šoreiz Rundāles pilī. diezgan daudz bija auksts. un diezgan daudz lija. pasaulē, protams, nav nekā skaistāka par maiju, ja vien maijs nav novembris. piektdien, piemēram, zirgi ganos sala. trīcēja un bija kašķīgi. Radis savu lietus segu aprīlī saplēsa, neesmu paspējusi salabot, jo likās, ka līdz rudenim vairs nevajadzēs, nevarēju viņam nekā baigi palīdzēt. vēl bija Līgu mēģis, uz kuru neieradās diezgan daudz svarīgu dalībnieku, daļa par savu neierašanos paziņoja vairāk nekā pusstundu pēc mēģa sākuma - jebal-zajebal. biju uz Zola Jesus Pēterbaznīcā. kopumā vīlos, jo šitas viss jau bija Peronā un tur bija forši. pirku biletu, jo likās, ka baznīcā varētu interesanti skanēt. bet viņai bija drausmīgi, drausmīgi skaļa apskaņošana. nekādu baznīcas sajūtu vispār nejuta, tas varēja būt jebkur un pēdējā trešdaļā sāka čerkstēt skaļruņa pīkstulis. pēc koncerta konstatēju, ka nakts tirgus ir pazudis. tā nekur nebija. kur tas ir? vēl piektdien, neskaitot salstošos zirgus, mums muižā bija KVFR viesizrāde. mana pēctece bija saslimusi, tāpēc varēju pildīt neaizmirstos izrādes vadītājas pienākumus. vispār ir forši, kad izrādi skatās pieaugušie. vēl piektdienas novembrīgās lietavas atnesa kaut kādas senaizmirstas rudens mieles. un, lai gan sestdien uz visiem jautājumiem atbilde bija The Sun, mieles tomēr turējās uz mēles. nē, īstenībā nevis uz mēles, bet sirsniņā. es rakstīju "mēles", jo man patīk aliterācijas. asonanses arī patīk. bet, ja neskaita mieles, sestdiena bija visai laba - bija saule un ciešami silts un es sakārtoju māju un izmazgāju grīdas un beidzot iestādīju siltumnīcā tomātus un gurķus un aizbraucu uz stalli un izgājām nelielā soloapvidū. pļava gan bija gandrīz purvs, žļarkstēja un grima, nekāda baigā ātrā jāšana nesanāca. pēc tam ielīdu Spicierī un tagad būs vēl viens jebal - ziniet, aprīlī ūdens bija siltāks. pērn peldēju katru dienu, sākot no maija vidus, bet šogad manliekas šī bija pirmā vai otrā reize maijā, kad vispār ielīdu ūdenī. pie Spiciera forši. dzirdēju pirmās dzeguzes. naktī prokrastrinēju gulēt iešanu un vēroju kā virtuvē no kaķa bļodiņas barojas pele. kas attiecas uz svētdienu - tā laikam ir kļuvusi par tradīciju - vārda dienās raudāt. raudāju pagājšgad, raudāju šogad. iemesli apm tie paši, kas pērn, tikai kontrasts griezīgāks. nu, vismaz iestādīju puravus un daļu paprikas un paspēlēju Heroes (atradu FB grupu, kur gīki failos liek paštaisītas kartes - vismaz ir kkas jauns un intrsants). uzēdu ātri pagatavojamās nūdelītes un iedzēru rumu (un suktini). labi, ka man ir kaķis.
Current Mood: kaķītis
Current Music: Low - Just Make It Stop