aaaaaaa

daanji sit kanaadu!!!!

upd. sasita daanji kanaadu

tā kā strādāju Bābeles tornī, dīvaini izklausās citas valodas.
tikko viens kko jautā, es nesaprotu, kādā valodā, sadzirdu nedzirdētu valodu.
prasu: "kādā valodā jūs jautājat?", atbild, ka po ruzzki. bet nu saprata šis latviski. man te nav jārunā po ruzzki.
tikai pabrīnījos, ka izklausījās pilnīgi cita valoda.

austrija pakāš
es par .fi

katram kāda dg
labi, ka katram cita
ja vienādas,
tad vieno –
vienmēr būs, ko parunāt

mums darbā sūta N ēpastus.
ja atsūta "dear all", tad normāli, ja "dear putnupr", tad nepatīkami
ārpus darba - otrādi

Rakstnieku uzvedība saviesīgos pasākumos, vēsturiskie piemēri (Frēnsiss Skots Ficdžeralds un Zelda Ficdžeralda, 1927):

Asking guests for watches and jewelry on the pretext of performing a magic trick, they retired to the kitchen where they set about cooking their new acquisitions in a pot of tomato sauce.

neesmu vēl tikusi pāri tēva nāvei. laikam jau vispār nāvēm netiek pāri.
pat suņa nāvei, kas bija tālajā 2000., līdz galam neesmu tikusi pāri.
kam vispār pāri var tikt. neizdodas izdziedināties. kā skatos bildes, liekas, ka visi ir dzīvi.

kaut kas no iekšpuses visu laiku grauž un lauž, ne tikai par nāvēm, bet arī par visu pārējo.

tikko nofočēju savu istabu, būtu lieliska galerija rubrikai "interjera noslēpumi", neesmu kārtojusi kopš Ziemsvētkiem.
gan jau vajadzētu iet pie kaut kādiem psiho-, bet es negribu runāt.

manā globālajā darba tīmeklī normāli ir vācieši, spāņi psihi

tikko biju ārā ar suni, pārāk žilbinoši, neraugoties, ka gāju saulesbrillēs, gribas mazliet blāvāku gaismu, bet nu labi, ka uzmirdzēja.
stāvēju un skatījos ēku, un ieraudzīju 3 puķpodus - rozā un zilas puķes. no tāluma izskatījās, ka tie ir zvaniņi.
skatoties uz zvaniņiem, atcerējos, kā zvaniņu dēļ mainīju viedokli par veco priekšnieku.
ārsts. kā jau ārsti - liekas tādi nekādi (piedodiet, ja kāds te ārsts), bet tā jau nav.
bija direktores jubileja, un viņš pasniedza viņai puķupodu ar zvaniņiem, un teica runu: "...ieraudzīju šos zvaniņus, un iedomājos par taviem smiekliem", kopš tās dienas priekšnieku redzēju esam citādāku, nekā man likās.
un kopš tās dzimšanas dienas, zvaniņi saistās ar jebkādiem smiekliem.
skaisti viņš viņai pateica.

In the Cypriot context.

Lsm.lv: Prusaka iecelšana par jaunās nodokļu policijas priekšnieku vairs nav tik droša

šonedēļ notika diezgan daudz kas. diezgan daudz strādāju. etnofests gāžas virsū, nav laika prokrastrinēt. tāpēc nācās arī atteikties no vēl 2 filmēšanas dienām ar zirgiem - šoreiz Rundāles pilī. diezgan daudz bija auksts. un diezgan daudz lija. pasaulē, protams, nav nekā skaistāka par maiju, ja vien maijs nav novembris. piektdien, piemēram, zirgi ganos sala. trīcēja un bija kašķīgi. Radis savu lietus segu aprīlī saplēsa, neesmu paspējusi salabot, jo likās, ka līdz rudenim vairs nevajadzēs, nevarēju viņam nekā baigi palīdzēt. vēl bija Līgu mēģis, uz kuru neieradās diezgan daudz svarīgu dalībnieku, daļa par savu neierašanos paziņoja vairāk nekā pusstundu pēc mēģa sākuma - jebal-zajebal. biju uz Zola Jesus Pēterbaznīcā. kopumā vīlos, jo šitas viss jau bija Peronā un tur bija forši. pirku biletu, jo likās, ka baznīcā varētu interesanti skanēt. bet viņai bija drausmīgi, drausmīgi skaļa apskaņošana. nekādu baznīcas sajūtu vispār nejuta, tas varēja būt jebkur un pēdējā trešdaļā sāka čerkstēt skaļruņa pīkstulis. pēc koncerta konstatēju, ka nakts tirgus ir pazudis. tā nekur nebija. kur tas ir? vēl piektdien, neskaitot salstošos zirgus, mums muižā bija KVFR viesizrāde. mana pēctece bija saslimusi, tāpēc varēju pildīt neaizmirstos izrādes vadītājas pienākumus. vispār ir forši, kad izrādi skatās pieaugušie. vēl piektdienas novembrīgās lietavas atnesa kaut kādas senaizmirstas rudens mieles. un, lai gan sestdien uz visiem jautājumiem atbilde bija The Sun, mieles tomēr turējās uz mēles. nē, īstenībā nevis uz mēles, bet sirsniņā. es rakstīju "mēles", jo man patīk aliterācijas. asonanses arī patīk. bet, ja neskaita mieles, sestdiena bija visai laba - bija saule un ciešami silts un es sakārtoju māju un izmazgāju grīdas un beidzot iestādīju siltumnīcā tomātus un gurķus un aizbraucu uz stalli un izgājām nelielā soloapvidū. pļava gan bija gandrīz purvs, žļarkstēja un grima, nekāda baigā ātrā jāšana nesanāca. pēc tam ielīdu Spicierī un tagad būs vēl viens jebal - ziniet, aprīlī ūdens bija siltāks. pērn peldēju katru dienu, sākot no maija vidus, bet šogad manliekas šī bija pirmā vai otrā reize maijā, kad vispār ielīdu ūdenī. pie Spiciera forši. dzirdēju pirmās dzeguzes. naktī prokrastrinēju gulēt iešanu un vēroju kā virtuvē no kaķa bļodiņas barojas pele. kas attiecas uz svētdienu - tā laikam ir kļuvusi par tradīciju - vārda dienās raudāt. raudāju pagājšgad, raudāju šogad. iemesli apm tie paši, kas pērn, tikai kontrasts griezīgāks. nu, vismaz iestādīju puravus un daļu paprikas un paspēlēju Heroes (atradu FB grupu, kur gīki failos liek paštaisītas kartes - vismaz ir kkas jauns un intrsants). uzēdu ātri pagatavojamās nūdelītes un iedzēru rumu (un suktini). labi, ka man ir kaķis.

bet aizvien un aizvien nebeidz pārsteigt jelkādu, nu kaut vismaziņāko ētikas principu trūkums. Un jā, DELFI, tieši tāpēc (principa pēc!) nemaksāšu pat tos 1,49 vai cik nu tur par bez-saturu-bez-reklāmām.
Zinātne vai muļķības ir jaukas, tās par velti var dabūt youtube, haha.
(Kaut kur man šis bija jāiebrēc, ja.)

kamēr kaķis ārā iet savus neizdibināmos kaķa ceļus, es sēžu virtuvē, spēlēju Heroes un vēroju kā pelīte izlien no skapīšapakšas, pārskrien pāri virtuvei, paņem no kaķa bļodiņas sausās barības graudiņu un skrien atpakaļ. un šitā jau vismaz 3x. mazām, melnām, mirdzošām actiņām.

upd: nu jau kādas 7x

pazudiniet .fi

Bļanna: mums muzejā dažiem Covid
E: Wow, tāds arī vēl ir
I: Muzejā ir
E: Vēl pirmais variants
I: Muzejā gan jau bakas arī ir
E: Mēris, garais klepus un ledus gabals no Nāves ēnā

ja par darbu, tad šodien online sapulci vadīja brits ar tik skaistu balsi, ka gribēju, lai sapulce nebeidzas tk ātri

ka ak-ārprāts-kāds ne-maijs bija arī 2020. gadā — maijvembris.

izslēdzu. pietiek

neiepriecinošs hokejs
pārāk slidens ledus