18 December 2018 @ 07:03 pm
 
atbraucu mājās un sabruku. tas ir, darbā, bez piecām sešos pie galda atcerējos, ka sešos bērns no skolas jāizņem, tad sapratu, ka telefona nekur tuvumā nav, tad sāku panikot, ka būšu kopā ar vēstulēm pastkastē iemetusi, tad iedomājos, ka varbūt tomēr aizmirsu bibliotēkā. tad drāzos uz skolu, pa ceļam daudzas reizes pārkāpdama satiksmes noteikumus, un vienreiz taurēdama (pilnīgi neracionāli, ja kas, jo bērns skolā bija drošībā un nevienam nebūtu labāk, ja es kādu nobrauktu vai ciestu avārijā - ar vai bez telefona, bet bez telefona sliktāk nekā ar), tad atbraucām mājās un atradām telefonu. tad uztaisīju vakariņas un tagad sabruku. bet man vēl dāvanas jāiesaiņo un medicīniskās zeķes mammai jāpasūta un mammai jāpiezvana un draugiem un kolēģiem un kaimiņiem beļģijā apsveikuma kartiņas jāsaraksta -
 
 
18 December 2018 @ 06:55 pm
befuddled  
beļģu pasts tirgo markas uz kurām rakstīts 1 eiro un EUROPE. varētu domāt, ka par 20 pastmarkām man palūgs samaksāt 20 eiro, pareizi? 20*1 un tamlīdzīgi - bet, nekā nebija, paprasīja 26 un čeku izsita par 26, 13 eiro par komplektu. un, čto harakķerna, es samaksāju, un nepaprasīju par ko -
 
 
18 December 2018 @ 07:23 pm
sadaļā "es to uzzinu pēdējā"  
ļeņina pseidonīms esot no vārda ļena, nevis ļeņ (slinkums)
savukārt wardrunai jauns albums - vokāli akustisks, bet labi prien. gaņau tamdēļ, ka valodu nezinu. 
 
 
Current Music: Ruin!Ruins! - Mammock
 
 
18 December 2018 @ 01:14 pm
Laika vērotāja piezīmes.  
Rūpīgi skatījos kalendārā, ir 18. decembris. Šodien esmu saņēmis jau divus apsveikumus Ziemassvētkos, kas būtu tikai normāli, ja tie būtu kartiņu formātā. Taču nē - elektroniskus! Tajā skaitā, Apsveikums-2019-horizontals.jpg no Valsts prezidenta. Acīmredzot, ir vietas, kurās svētki jau sākušies /drūmā balsī/.
 
 
18 December 2018 @ 12:56 pm
decembris  
man besī noslēpumi. lieciet mani mierā ar saviem noslēpumiem.
es varu tolerēt max ar kkādu dāvināšanu saistītus noslēpumus, visādi citādi man patīk viss tīrs un caurspīdīgs.
 
 
18 December 2018 @ 09:31 am
vasara  
Nāc atpakaļ, vasara.
 
 
18 December 2018 @ 09:20 am
1995  
Varētu izplatījumā sūtīt 26 Evangelion sērijas un End of Evangelion filmu kā liecību tam, ka cilvēce ir pastāvējusi.
 
 
18 December 2018 @ 06:51 am
 
pateicības:
jauna diena
vakar atcerējos iznest miskasti (miskastes mašīna aizbrauca 6)
melnā kleita, izskatos pēc apbedītājas, bet ir ko paķert no skapja un uzvilkt.

nepateicības:
darba ikgadējais socializēšanās pasākums - ziemassvētku pusdienas vienlaikus ar spāņu valodu, tas ir, nāksies kavēt spāņu valodu. un man nav ko vilkt mugurā. un es neesmu pabeigusi grāmatvedības plānu, bloody bastards from budgeting are late.
 
 
17 December 2018 @ 11:00 pm
Gatis  
https://youtu.be/7VbvFSxiDYY
 
 
17 December 2018 @ 09:43 pm
Eschew the sun  
Tags:
 
 
17 December 2018 @ 03:39 pm
Roma (2018)  
Tags:
 
 
17 December 2018 @ 03:07 pm
 
Ļoti interesants aspekts saistībā ar migrantu karavānu no Centrālamerikas. Šāda spontāna demokrātisku sistēmu veidošanās ir labs paraugs tam, ka etniski daudzveidīga sabiedrība ne obligāti ved pie konfliktiem un haosa. Pirmkārt, mēs visi esam cilvēki, savukārt etniskajai piederībai ir sekundāra nozīme.
 
 
17 December 2018 @ 01:12 pm
Sporta vērotāja piezīmes.  
Dienas prieks.
 
 
17 December 2018 @ 08:37 am
Sapņu vērotāja piezīmes.  
Sapnī biju mācītājs sīkā lauku baznīciņā tāda pamatīgāka paugura virsotnē, visa apkārtne bija visnotaļ pauguraina, Slovākijai līdzīga. Bija jauks, saulains laiks, sēdēju ārā, lasīju kaut kādus tekstus, veicu piezīmes, turpat netālu ar uzkopšanas darbiem ņēmās mana asistente, vienlaikus draudzes vecākā un, pilnīgi iespējams, ka vispār visa draudze - manas vecmuterītes māsa visā savā 90gadnieces godībā. Izdzirdu aizdomīgu dūkoņu, apskatījos, ka nāk virsū pamatīgs viesulis, drīzāk tāds blīvs tornado. Ierāvu palīdzi baznīcas priekštelpā, aizspundēju durvis un tad tas tornādo uznāca, riktīgāku laiku plosījās, raudams baznīciņu gabalos, kad viss beidzās, pāri palikuši bija tikai pāris stabi no tās pašas priekštelpas. Paši izdzīvojām, bet sajūta diezgan nepatīkama.
 
 
17 December 2018 @ 06:31 am
 
bijām kino, noskatījāmies Grinču, franciski, mazums pusi nesaprata. es arī pusi nesapratu. vakar vakarā mazums, kamēr es cītīgi rakstīju ziemassvētku kartiņas uz Latviju (vēlāk jau vairs nevar, šonedēļ jānosūta), izvilka franču valodas mācību grāmatu un izlocīja verbu détester - je déteste, tu détestes, il/el déteste, nous détestons, vous détestez, ils/elles détestent

mazums paliek neciešams, ja viņai piespiedu kārtā jāsocializējas ar maniem draugiem. un es apjūku, sadusmojos un palieku pasīvi agresīva, kā man taktiski aizrādīja, un izsaku trāpīgus (kā man pašai šķiet) un indīgus (kā liekas objektīviem vērotājiem) komentārus zem deguna - es viņai vakar prasu, bērniņ, kāpēc tu tā dari, un mazums vakar saka, mamm, tu man nemaz nepievērs uzmanību. tā ir tiesa, ja nāk ciemi vai, ja ejam ciemos (reti un vēl retāk), man nav ne jausmas, kā mazumam pieklājīgi izrādīt uzmanību. ņemot vērā, ka mazums nedēļu pirms tam ir bijis visnotaļ laimīgs, ka viņam neizrāda uzmanību.

vakar vakarā bija zvanījusi māsa un es viņas zvanu pamanīju tikai tad, kad bija jau par vēlu atzvanīt - dienas bez ekrāniem ēnas puses.

vakardienas atklājums puuces mājās: vizuāli glīta pavārgrāmata yotam ottolenghi, sami tamimi jerusalem:
https://www.amazon.fr/J%C3%A9rusalem-Yotam-Ottolenghi/dp/2012315755/ref=sr_1_1?ie=UTF8&qid=1545025461&sr=8-1&keywords=yotam+ottolenghi - un jūs nekad vairs neskatīsieties uz dārzeņiem ar tām pašām acīm (kas reiz redzēts, to nevar tik vienkārši atredzēt). es pēdējā laikā esmu pārtikusi no true north (ar cukuru, sevišķi Latvijas brauciena laikā, un olu ēnu, kad tā padomā) un no dr McDoughal pavārgrāmatām. asinsspiediens reaģē - tas ir, kāpj.

riekstu pieni ir drausmīgi saldi.
 
 
17 December 2018 @ 04:42 am
Eternity in a grain of sand  
Latvijas Banka lata naudaszīmes pret eiro pēc oficiālā pārejas kursa un bez komisijas maksas mainīs mūžīgi.
 
 
16 December 2018 @ 07:20 pm
Sevis vērotāja piezīmes.  
Divu gadu laikā esmu kļuvis tik ļoti bodī-pozitīvs, ka no vidējās svara kategorijas esmu iegāzies pussmagajā.
 
 
16 December 2018 @ 06:14 pm
 
Makgaivera līmlenta ir pasaules mērogā svarīga. Svarīgāka par pašu Makgaiveru, man šķiet. Makgaivers darīja pats savus darbus, bet Makgaivera lenta palīdz arī citiem darīt viņu darbus.

Makgaivera lentas parastā krāsa ir pelēka. Tādā es to pirmo reizi pirms daudziem gadiem ieraudzīju, un tādā to visbiežāk var redzēt arī veikalu plauktos.

Bet reiz es nopirku sarkanu Makgaivera lentu. Tādu, kas līmē un ļauj lepoties, ka līmē. Tādu, kuras līmējuma pēdas ir nevis kaut kas, ko neveiksmīgi censties noslēpt kopējā ainavā, bet gan izcelt un uzsvērt. Tādu, kas amatnieciskās “kā sanāk, tā būs labi” samierināšanās vietā liek mākslinieciski mērķtiecīgo deklarāciju, ka šis ir tā, kā tam allaž jau no paša sākuma bija jāizskatās.

Sarkanā Makgaivera lenta man pazuda. Nevis beidzās, bet pazuda laika pārmaiņu putekļu aizsegā kā pirtnieka Anša vērdiņš; kā mīlestība; kā jēga. Nez kurš un ko ar to pēc tam līmēja? Un nekad es veikalos sarkanu lentu vairs pēc tam neesmu redzējis. Lielākoties tur ir pelēkās, bet arī melnās.

Ņemu melno.
 
 
16 December 2018 @ 03:01 pm
Zolitūdes traģēdija  
Hammurabi's code (~1700 BC) includes this about building:

229. If a builder builds a house for a man and does not make its construction sound, and the house which he has built collapses and causes the death of the owner of the house, the builder shall be put to death.

233. If a builder builds a house for a man and does not make its construction sound, and a wall cracks, that builder shall strengthen that wall at his own expense.