Jau kādu laiku atpakaļ, cilvēki konstatēja, ka noteiktas bifidobaktērijas žurkām paaugstina triptofāna (aminoskābe) līmeni asiņu plazmā. Triptofāns ir serotonīna priekštecis. Serotonīns, savukārt, ir plaši pazīstams kā "laimes hormons". Baigi forši, vai ne. Tagad visi dzersim jogurtiņus un būsim laimīgi!

Tomēr, ir daži Bet. 

Pirmkārt serotonīnu visvairāk izstrādā un patērē gremošanas sistēma. 80% no kopējā serotonīna piedalās zarnu kustību regulācijā. Zemākajiem organismiem (tārpi piemēram) visa serotonīna sintēze ir saistīta ar ēdmaņu. Ja ir ko ēst, tad ir serotonīns un tārps ir "laimīgs", ja nav ko ēst - tad tārpam ieslēdzas barības meklēšanas režīms. Zīdītājiem, tajā skaitā arī cilvēkiem, serotonīns ir iesaistīts arī citās organisma aktivitātēs. Serotonīns piedalās noskaņojuma, apetītes, miega, atmiņas un arī muskuļu kontrakciju regulācijā. Lielākā daļa antidepresantu darbojas regulējot serotonīna daudzumu sinapsēs. Serotonīns, ko uztver smadzenes tiek izstrādāts atsevišķi no gremošanas sistēmas serotonīna.

Otrkārt, lai gan visi serotonīna prekusrori asinīs tika atrasti palielinātā daudzumā, netika novērota žurku uzvedības izmaiņas Porsolta testā* pēc kā pētnieki  sprieda, ka uzvedība nav mainījusies.

*Porsolta tests - uzvedības novērtēšanas modelis. Žurku uz piecpadsmit minūtēm ievieto ar ūdeni pildītā cilindrā. Pēc kāda laika žurku atkārtoti ieliek ūdenī. Tiek izmērīts laiks, kurā žurka nekustas pēc ielikšanas ūdenī (to pieņemot par nomāktības, bezcerības mērvienību)

Atgriežoties pie raksta ar ko es iesāku savu stāstu - šajā gadījumā pētnieki gribēja konstatēt kopējo zarnu mikrofloras ietekmi, tādēļ salīdzināja peles ar normālu mikrofloru un bez zarnu mikrofloras. Tās, kurām bija no mikrobiem tīras zarnas, bija bezbailīgākas (ilgāku laiku pavadīja gaišajās būra daļās) nekā "parastās peles", tāpat arī viņas bija daudz kustīgākas (parastās peles pēc stundas jaunā teritorijā bija pārstājušas skraidelēt apkārt, bet mikrobu tīrās nē) Tāpat bija vērojamas izmaiņas smadzenēs neirotransmiteru daudzumā un klātesamībā noteiktās smadzeņu daļās.

Lai pārbaudītu to kā baktērijas ietekmē smadzeņu un uzvedības attīstību, sapāroja bezmikrobu peles un viņu pēcnācējus inficēja atpakaļ ar normālo zarnu mikrofloru. Tiem netika novērotas nekādas iepriekš aprakstītās smadzeņu izmaiņas. Savukārt, ja jau pieaugušām pelēm piešķīra atpakaļ viņu zarnu mikrofloru, tad uzvedības izmaiņas saglabājās.

Pilns PNAS raksts te

Morāle: nav ko dzert antibiotikas :)