Brīdī, kad Eiropa atļauj no mājām nākt ārā pilsoņiem, pāri okeānam ārā nāk citi dzīvnieki.

Šobrīd Ziemeļkarolīnas štata apkārtnē no zemes lien cikādes, kas tur nepieaugušā (nimfas) formā pavadījušas 17 gadus. Linnejs kukaini nokristīja par Magicicada septendecim, jo cilvēki jau izsenis bija novērojuši kā ik pa 17 gadiem no zemes parādās melnu kukaiņu pulki, kas nelabi kliedz. Tā kā cikādes veido pūļus, tās sauc arī par Pharaoh cicada vai 17 year locust.

Daudzām cikādēm ir ilgs attīstības cikls, bet tikai dažas sugas ir sinhronizējušas savu parādīšanos. Pašlaik izšķir trīs sugas, kuras parādās ik pēc 17 gadiem un četras - ik pēc 13.
Viena no teorijām ir, ka šāda sinhronizēta izlīšana ir izdzīvošanas stratēģija, jo tie ks ēd cikādes pierijās un nespēj apēst visas cikādes. Cikādes izlien no zemes, kur tās pavadījušas 17 vai 13 gadus nimfas stadijā, sūcot suliņas no koku saknēm. Kad tās ir pēdējo reiz nomainījušas apvalciņu un ieguvušas spārnus, cikādes dodas uz kokiem kur tēviņi korī dzied Mātīšu Pievilināšanas Dziesmu. Šādi kori var sasniegt 100dB. Pēc mēneša, diviem visas mātītes ir sadējušas olas un cikādes izbeidzas.

Pētnieki ir teoretizējuši, ka, ja katru gadu izlien viens no sinhronizētajiem cikāžu pulkiem, tad kopumā šadiem pulkiem būtu jābūt 30 - 17 pulki 17 gadu cikādēm un 13 pulki 13 gadu cikādēm. Ne visi no teorētiskajiem pulkiem ir novēroti un daži no pulkiem ir izmiruši. Bet šeit ir karte, kurā var redzēt pašlaik esošo pulku paredzēto parādīšanos. Katram pulkam ir sava teritorija un parādīšanās gadi. Pašlaik no zemes spraucās IX pulks.

Latvijā šo cikāžu nav, un no radiniekiem visinteresantākās ir dzeloņcikādes Membracidae, kas arī, lai gan nav tik brīnišķīgi dīvainas kā tropu radinieki, ir pietiekoši citplanētīgas.
( mūsu citplanētieši )

Manā burbulī visi sākuši cept maizi. Šodien jaucot rauga mīklu, sapratu, ka mājās ir tikai viena paciņa sausā rauga.
Ja šitas viss ievilksies, būs jāmēģina teorētiskās zināšanas pārlikt praksē.

Saistīta lasāmviela ēģiptiešu alus - ātrs un bez žēlastības

Skaņa, ko nakts murgos es uztvēru kā helikopterus, kas laižas uz tuvējām slimnīcām strīpām vien, izrādās, ir apakštāva beķerejas ventilācija.

ir pēdējais brīdis sākt uzkrāt sīpolu mizas

Visiem fizikas pasniedzējiem veltīts skudras nobāl

Vakar skatījos filmu par visādām dzīvām būtnēm, kas spīd. Ļoti, ļoti aizraujoši.

Tajā skaitā uzzināju, ka ir sliekas, kas spīd. Francijā šīs sliekas esot pamanītas, kad kāda dāma esot pa nakti gājusi saukt iekšā suni. Suns pa tam pagalmā izracis bedri, kurā iekšā kūņojušās šīs spīdīgās sliekas. Ja es esmu visu pareizi sapratusi vēlākajā interneta smēlienā, tad šīs sliekas ir Microscolex phosphoreus un ir parasti sastopamas Jaunzēlandē un Austrālijā, bet Francijā un Apvienotajā karalistē ievazātas ar krāšņumaugiem. Šīs sliekas spīd pašas, ja kāds tās satrauc, piemēram suns, kurš ar truliem nagiem kasa virs galvas.

Savukārt Amerikā ir sliekas Diplocardia longa, kuras satrauktas apgļotojas, un gļotas spīd ar zilu gaismiņu. Pašlaik pieņem, ka sliekas tā dara, lai apžilbinātu plēsējus, kuri mēģina viņas apēst, jo sliekas dzīvo augsnē un augsnē, kā zināms, ir tumšs.

Cita starpā uzzināju, ka jāņtārpiņu kāpuri ir plēsīgi un ēd gliemežus. Ja gribat jāņtārpiņus savā dārzā, atstājiet pāris gliemežus un pagaru zāli uz kura sēdēt jāņtārpiņu dāmai un spīžot. :) Nu lab, ja jums dāzs ir mitrā vietā, tad.
Lietuvieši un igauņi ir bijuši saprātīgāki par latviešiem apsaukājot jāņtārpiņus, viņi ir pamanījuši, ka tā ir vabole, nevis tārps. Latviešu aizstāvībai gan jāsaka, ka abi spīdvaboļu pārstāvji, kas ir Latvijā, ir vai nu ar reducētiem spārniem abiem dzimumiem (mazais jāņtārpiņš), vai mātītēm, kuras spīd, nav spārnu vispār (parastais jāņtārpiņš).

Kādu laiku pa dzīvokli lidinās kodes. Meklēju avotu, izrādās sākušas grauzt kaķa vēlīgi pagultē atstātos matus. Nē, nu viss pēc grāmatas, bet aaaa.

šonakt mana smadzene mani izklaidēja ar vareniem sapņiem. Tomēr epizode, kas man iepatikas visvairāk, ir šāda.

Gaidu autobusu lauku pieturā. Iekāpju, sniedzu šoferim piečuku, sak, man lūdzu tādu un tādu biļeti. Šoferis dod biļeti un 15 naudiņas, sakot, tūlīt mūs aplaupīs, paslēp kabatā. Es diezgan neizpratnē paņemu arī un eju sēsties. Drīz vien arī mūs aptur cits autobuss, ar grafiti appūsts, MadMax estētikā. No MadMax autobusa mūsu autobusā ieveļas vīriņi un tantītes tādā centrāltirgus planktona paskatā. Viens apstaigā pasažierus ar maisu, kurā jāmet nauda. Nākamais, ar maisu, kurā visi samet savu ēdamo. Pēc tam nāk vīriņš un piedāvā visiem nopirkt pudeļu mazgājamās birstītes. Man blakus sēdošās tantiņas apspriežas, ka labas birstītes, bet naudu taču jūs mums tikko ATŅĒMĀT!