Manā burbulī visi sākuši cept maizi. Šodien jaucot rauga mīklu, sapratu, ka mājās ir tikai viena paciņa sausā rauga.
Ja šitas viss ievilksies, būs jāmēģina teorētiskās zināšanas pārlikt praksē.

Saistīta lasāmviela ēģiptiešu alus - ātrs un bez žēlastības

Skaņa, ko nakts murgos es uztvēru kā helikopterus, kas laižas uz tuvējām slimnīcām strīpām vien, izrādās, ir apakštāva beķerejas ventilācija.

ir pēdējais brīdis sākt uzkrāt sīpolu mizas

Visiem fizikas pasniedzējiem veltīts skudras nobāl

Vakar skatījos filmu par visādām dzīvām būtnēm, kas spīd. Ļoti, ļoti aizraujoši.

Tajā skaitā uzzināju, ka ir sliekas, kas spīd. Francijā šīs sliekas esot pamanītas, kad kāda dāma esot pa nakti gājusi saukt iekšā suni. Suns pa tam pagalmā izracis bedri, kurā iekšā kūņojušās šīs spīdīgās sliekas. Ja es esmu visu pareizi sapratusi vēlākajā interneta smēlienā, tad šīs sliekas ir Microscolex phosphoreus un ir parasti sastopamas Jaunzēlandē un Austrālijā, bet Francijā un Apvienotajā karalistē ievazātas ar krāšņumaugiem. Šīs sliekas spīd pašas, ja kāds tās satrauc, piemēram suns, kurš ar truliem nagiem kasa virs galvas.

Savukārt Amerikā ir sliekas Diplocardia longa, kuras satrauktas apgļotojas, un gļotas spīd ar zilu gaismiņu. Pašlaik pieņem, ka sliekas tā dara, lai apžilbinātu plēsējus, kuri mēģina viņas apēst, jo sliekas dzīvo augsnē un augsnē, kā zināms, ir tumšs.

Cita starpā uzzināju, ka jāņtārpiņu kāpuri ir plēsīgi un ēd gliemežus. Ja gribat jāņtārpiņus savā dārzā, atstājiet pāris gliemežus un pagaru zāli uz kura sēdēt jāņtārpiņu dāmai un spīžot. :) Nu lab, ja jums dāzs ir mitrā vietā, tad.
Lietuvieši un igauņi ir bijuši saprātīgāki par latviešiem apsaukājot jāņtārpiņus, viņi ir pamanījuši, ka tā ir vabole, nevis tārps. Latviešu aizstāvībai gan jāsaka, ka abi spīdvaboļu pārstāvji, kas ir Latvijā, ir vai nu ar reducētiem spārniem abiem dzimumiem (mazais jāņtārpiņš), vai mātītēm, kuras spīd, nav spārnu vispār (parastais jāņtārpiņš).

Kādu laiku pa dzīvokli lidinās kodes. Meklēju avotu, izrādās sākušas grauzt kaķa vēlīgi pagultē atstātos matus. Nē, nu viss pēc grāmatas, bet aaaa.

šonakt mana smadzene mani izklaidēja ar vareniem sapņiem. Tomēr epizode, kas man iepatikas visvairāk, ir šāda.

Gaidu autobusu lauku pieturā. Iekāpju, sniedzu šoferim piečuku, sak, man lūdzu tādu un tādu biļeti. Šoferis dod biļeti un 15 naudiņas, sakot, tūlīt mūs aplaupīs, paslēp kabatā. Es diezgan neizpratnē paņemu arī un eju sēsties. Drīz vien arī mūs aptur cits autobuss, ar grafiti appūsts, MadMax estētikā. No MadMax autobusa mūsu autobusā ieveļas vīriņi un tantītes tādā centrāltirgus planktona paskatā. Viens apstaigā pasažierus ar maisu, kurā jāmet nauda. Nākamais, ar maisu, kurā visi samet savu ēdamo. Pēc tam nāk vīriņš un piedāvā visiem nopirkt pudeļu mazgājamās birstītes. Man blakus sēdošās tantiņas apspriežas, ka labas birstītes, bet naudu taču jūs mums tikko ATŅĒMĀT!

Manis novērotajā pārdīķa burbulī cilvēki sāk satraukties par audzēto košumaugu izcelsmi un mēģina dārzos stādīt vietējās sugas. Nez cik reāli to būtu darīt arī te?