*

nu ko - 5dien beidzas derīguma termiņš ISIC kartei un nētalonā palikuši pēdējie ~5 braucieni par studentu cenu. varēšu sākt nožēlot, ka nestājos doktorantūrā.

ko darīt LU maģistra izlaidumā? iet atzīmēt ar LKA bakalaura kursabiedrenēm!

nu ko, šon aizstāvēju maģ.darbu, dabūju 9, piedalījos daļā no ekskursijas pa JRT, biju Skaisto Līgu mēģinājumā un četros krogos un man no deguna un vaigiem mazliet lobās āda.

šodien gāju un domāju, ka ja jau dievs varēja uzradīt pasauli septiņās dienās, tad es septiņās dienās varēšu pabeigt maģistra darbu

pēdējā laikā ir sajūta, ka esmu tālu no centra. no savējā centra. daudz baiļu un es viņas baroju, lai atkautos. diemžēl, viņas vienmēr ir izsalkušas un viņām nekad nav gana.
ļoti gaidu, kad būšu iesniegusi maģistra darbu. liekas, ka tad varēs atkal sākt dzīvot (gan jau tas nebūs tik vienkārši). ļoti gaidu un ļoti daudz prokrastinēju, lai sabotējot sevi attālinātu to, ko es tik ļoti gaidu.

vispār mēs 2. aprīlī bijām ekskursijā uz Skaņokalnu, bet es par to neko nerakstīju un nešķiroju bildes, jo izlikos, ka rakstu maģistra darbu. tā kā man ir apnicis izlikties un es tāpat visvairāk savas šobrīdējās dzīves laika veltu anksietiskai prokrastinācijai, tad kāpēc gan neiepostēt par to ekskursiju.

( Skaņaiskalns )

xeno & oaklander vakar bija ļoti forši. jau sen bija kārojies kauko tādu. dabūju arī daļēji iztresīties. tā man iet ar to maģistra darbu.

mīļā frendliste, esiet laipni aicināti sadoties rokās un piedalīties manā maģistra darbā, aizpildot šitento aptaujas anketu par zirgiem kultūrā. man īpaši svarīgs ir dati no nezirdziniekiem. jautājumu nav ļoti maz, bet uz visiem nav obligāti jāatbild, priecāšos, ja izvērstāk atbildēsiet kaut uz dažiem. PALDIES!

https://goo.gl/forms/x6MjwpFCRbEVpCKo2

ja maģistrantūrā es iestājos izklaidējošos nolūkos un uz lekcijām gāju ar prieku un līksmību, tad maģistra darba rakstīšana liekas kā pamatīgas paģiras pēc tās izpriecāšanās.
bet gribas pabeigt, kaut vai principa pēc.

ja man kāds prasīs, kāpēc es studēju kārtējo bezjēdzīgo, humanitāro izglītību, kas man nenesīs daudz naudas un lielu laimi, tad es varēšu atbildēt, ka darīju to tāpēc, lai par nodokļu maksātāju naudu:
* izklaidētos
* izkustinātu smadzenes
* aizbrauktu pāris foršās studiju ekskursijās un vasaras ekspedīcijā
* brauktu ar RS pa 30 centiem
* mazāk maksātu muzejos, Rozes grāmatnīcā u.c.
* saņemtu apmēram štuku stipendijās

mīnusi:
* sesijas stress. lai gan tam ir gaišā puse. prokrastinācijas milzīgie apmēri un slimīgums palīdzēja saņemties aiziet pie psihterapeita. jāatzīst gan, ka šī problēma vēl nav atrisināta un es joprojām neesmu sākusi rakstīt maģistra darbu
* kvalitāte nav baigi augstā, jāatzīst
* darba tirgū šai izglītībai nav nekādas nozīmes, bet to jau es zināju imatrikulējoties, galu galā, man vienkārši gribējās iet uz lekcijām un viss pārējais, augstāk uzskaitītais, ir negaidīti papildus bonusi.

šis ir rakstīts 2004. gadā, kad beidzu 12. klasi "jau kuro reizi apstiprinājās manis jau sen novērotā lieta – jo mazāk mācās, jo labākas atzīmes. Šajā semestrī man visu laiku (vismaz pirmos trīs gada mēnešus noteikti) bija tik sūdīgs garīgais, ka nemācījos vispār. Sēdēju un spēlēju Heroes, Populos III utt. Kā redzams sekmes uzlabojās."
izskatās, ka tas darbojas vēl šobaltdien. rudens semestrī darba dēļ ļoti maz tiku uz lekcijām, visus darbus sāku rakstīt pēdējā vakarā ļoti vēlu, bet esmu šo semestri beigusi ar 4 desmitniekiem un 1 devītnieku.
atliek tikai izspiest no sevis maģistra darbu. diez kad es to sākšu darīt?

vakar piecēlos laicīgi, t.i. ap 10iem. nolēmu nebraukt pie zirga, bet veltīt laiku mājas darbam. līdz kādiem četriem pārmaiņus spēlēju HOMM III un taisīju debešķīgus podiņus cepeškrāsnī. paēdu. tad gāju uz darbu. izrādes laikā konspektēju neapmeklēto lekciju slaidus priekšmetam, kurā bija jātaisa mājasdarbs. ap deviņiem atbraucu mājās. vīstījos. ap kādiem 23iem sāku taisīt mājasdarbu. ap 4iem sāku sevi lādēt. 5:20, mājasdarbu nepabeigusi, ielīdu gultā un kādu laiku nevarēju aizmigt. ap kādiem 9iem aiz guļamistabas sienas sākās kkāds bujāns. piecēlos īsi pirms 11iem. aizvēru šīberus, pabaroju putniņus. 11:30 izgāju no mājām uz bibleni, kur bija sarunāta ekskursija Folkoras krātuvē ar Skaistajām Līgām. 12:00 izrādījās, ka krātuves pētnieks, ar kuru bija sarunāta ekskursija, ir aizmirsis un laikam vēl mājās guļ. 13:00 sākās īstā ekskursija (līdz tam mums laiku pakavēja cita darbiniece). 14:30 biju mājās, uzsildīju otru vakardienas podiņu. paēdu. padirnēju internetā. skumji pārskatīju nepabeigtā mājasdarba slaidus. pabeigt nevarēju, jo trūka teorijas daļas, kurai man mājās nebija literatūras. 16:01 iekāpu 4. tramvajā un braucu fakultātes virzienā. 16:30 prezentēju nepabeigto mājasdarbu. tiem, kas neprezentē, būs jāraksta 10 lapu referāts. 17:55 sāku skriet uz darbu, kur man oficiāli bija jābūt 17:00. iedzēru kafiju par dārgu naudu. 19:00 sāku Xpadsmito reizi skatīties izrādi "Dzeja". 20:30 ķēros pie izrādes novākšanas. izdzēru espreso krūzīti ar Janas vārda dienas sarkanvīnu. gāju uz autobusu, pa ceļam ieejot Topiņā un nopērkot bundžu ar vārītu kondensēto pienu. kad aizgāju līdz pieturai 3. buss aizvēra durvis un vaļā vairs nevēra. iekāpu 17. trolejbusā, aizbraucu līdz centram, aizgāju uz tramvaju. atbraucu mājās. paēdu, papļāpāju ar vīru, nomazgāju traukus.
tagad man jāuztaisa vēl viens mājasdarbs, rīt ap 12iem vajadzētu aiziet uz konferenci, kur jāsēž visu dienu, tad 16:30 jāprezentē mājasdarbs, bet 19:00 jāskatās izrāde "Dāmas". cerams pēc tam beidzot būs dabonama jaunākā Šeldona sērija.

tāds man lūk gaišs un svētsvinīgs pirmssvētku laiks.

manliekas, ka man pienākas melnā josta prokrastinācijā

pēkšņi uzkrita uz galvas jaunā Šmita izrāde. attiecīgi es decembrī netieku ne uz vienu lekciju. kas pirms pēdējās sesijas galīgi nav labi.
par godu šiem notikumiem un visiem vēl neuzrakstītajiem studiju darbiem, pēc ilgāka laika pārtraukuma, uzinstelēju HOMM III (kkādu HD versiju, kur viss tāds smuks un gluds izstās, nav pierasti pikseļains).

šodien nosēdēju teātrī no 10:40 - 19:40, ar lietderības koeficientu: 0.

pēdējās divas nedēļas bija diezgan intensīvas. esmu bijusi slimnīcā uz aknu punkciju, uz darba interviju reklāmas kantorī, sēdējusi Krūzes izrādes mēģos, kopā ar kursabiedrenēm bijusi specekskursijā uz Brīvdabas muzeju, aizvietojusi kolēģi uz divām Aspazijām (tas ir stresaini), asistējusi sava zirdziņa piedalīšanos Baltu cilšu filmēšanā, noskatījusies "Ehinokaktusu Gruzonī" DDT, apmeklējusi vienu Zemlikas dienu, vēlreiz izstaigājusi Viesatas dabas taku un šķīrusies no kaķa, kurš bija ar mums ~12,5 gadus.

ilustrācijas, pārsvarā no dabas takas ( oktobra aiziešana )

pusdienās ēdu rīspapīra rullīšus ar kūpinātu tofu un salātiem a la korejas burkāni (tur bija ne tikai burkāni, bet arī kāposts un paprika). tad braucu uz lekcijām, kuras, kā izrādījās, atkal nenotika. īgnumu par to remdēju, nopērkot Hermaņa dienasgrāmatu (man ļoti bail viņu lasīt) un Safie pistāciju baklavu. pēc tam gāju uz ļoti garu, bet ļoti labu austrumu mūzikas koncertu biedrības namā (uzstājās Hallâjvashân un Volkan İncüvez) un, vakara noslēgumā, steidzos uz dzimšandienas ballīti grieķu/itāļu noskaņās, kur dzēru itāļu vīnu un ēdu picu. jūtos ļoti internacionāli un vienkārši ļoti pārēdusies.

kas attiecas uz koncertu - muzikālo daļu pavadīja dervišu deja un man uz beigām arvien vairāk un uzmācīgāk gribējās griezties pašai. brīdi apsvēru domu iet uz zāles beigām un mēģināt to darīt. izrādījās, ka līdzbiedrenei bija tādas pašas domas galvā. mēs, protams, neaizgājām.

vēl es gāju pa ielu un uzraksta skatlogā "iepriekšējās kolekcijas izpārdošana" vietā izlasīju "iekšējo orgānu izpārdošana".

visā fakultātē šodien izrādās nenotiek lekcijas, bet manam kursam to neviens nebija papūlējies paziņot. arī HumZinFak lapā un FB lapā nebija nekādas informācijas, par lielisko LU sistēmu "luis" nemaz nerunājot.

pirmdien bijām tādā kā, hmm, klases ekskursijā uz Dundurmuižu un Rundāli. braucām mēs, maģistrantes, un daļa no filologu-folkloristu bakalauriem. kopā kaukādi padsmit cilvēki mazajā busā. klases ekskursijas sajūtu ļoti paspilgtināja pirmkursnieces, kuras busā spraucoties uz aizmuguri skaļi paziņoja: "dzīve ir svētki, tāpēc mums ir paģiras katru dienu".

brauciens bija ļoti kruts. sākām ar Dundurmuižu - tas ir Lietuvā, bet ļoti netālu no LV robežas. tur ir latviešu kolonija jau kopš zviedru laikiem. šobrīd gan jau krietni sarukusi un asimilējusies leišos. bijām ciemos pie vienas latvietes, pie kuras prasītos braukt kārtīgā ekspedīcijā. apmeklējām latviešu kapus un pašu Dundurmuižu, kas ir visnotaļ bēdīgā stāvoklī. kopā ar mums bija arī lietuviešu arheologs Ernests Vasiļausks un Lietuvā ieprecējusies mazsalaciete (vai salacgrīviete - man tās vietas jūk), kas vada un gana vietējo latviešu kopienu.
pēc Donerhofas braucām uz Rundāli, kur divas stundas sava dārgā laika mums veltīja Lancmanis, vedot cauri vēl nepabeigtajai izstādei "No gotikas līdz jūgendstilam" un stāstot epikšit stāstus. ne par mākslas teoriju, bet tādus dīvainus, savādus, pat mistiskus stāstus par to, kā izstādē redzamie priekšmeti nokļuvuši Rundālē, kādus neticamus ceļus tie gājuši, kā izšķīrušies un pēc veselas mūžības atkal satikušies - citā vietā un citā kontekstā. man liekas, ka šīs pieredzes dēļ vien bija vērts iestāties maģistrantūrā. pēc tam vēl izrikšojām cauri pārējai pilij un paviesojāmies restauratoru darbnīcā, kur šobrīd restaurē Lestenes baznīcas kanceli.

( ilustrācijas )

bija domāts vēl piektdien iet pie cilvēkiem un mājup braukt sestdien, bet visādu apstākļu dēļ sanāca, ka braucām jau piektdien. pirms braukšanas bija izglītojošas izklaides - sākumā visiem kopā ekskursija pa robežu, pēc tam daļai (t.i. tiem, kas brauca manā mašīnā) - izskrējiens caur Rotko centru.

( ilustrācijas )

trešdien, ceturtdien dažādās komandās braukāju pa mājām runāt ar cilvēkiem.

( trešdiena )

( ceturtdiena )