*

pagājšnedēļ gāju gar krāmu veikalu pie kura tieši nebija rindas. iegāju, nekā tāda jēdzīga nebija, bet par 5 eur iegādājos dīvainu vienradzi, uz kura sēž maziņš pūķītis. 5 eur likās padaudz tādam krāmam, bet kaut kā nenoturējos, jo priekšmets likās tāds tizli un groteski mīlīgs. domāju - ja nu kas, aiznesīšu uz darbu un uzdāvināšu kolēģiem kādā pirmizrādē. šodien uzzināju cik tāds maksā īstenībā. amazone un ībejs. nebūs ko ēst, varēšu notirgot.

tikko mēģināju paskatīties savas martā ieplānotās lietas ierakstot googlē "marts". nesanāca.

visādi citādi sajutos kā pieaudzis cilvēks - mani vakar tik ļoti biedēja doma par pohām, ka es nedzēru kvfr svētku ballītē. ap 3iem naktī iekāpu mašīnā un 5os no rīta nokļuvu ļoti, ļoti aukstā un ~5 dienas nekurinātā namiņā.

latest posts

šis ir rakstīts 2004. gadā, kad beidzu 12. klasi "jau kuro reizi apstiprinājās manis jau sen novērotā lieta – jo mazāk mācās, jo labākas atzīmes. Šajā semestrī man visu laiku (vismaz pirmos trīs gada mēnešus noteikti) bija tik sūdīgs garīgais, ka nemācījos vispār. Sēdēju un spēlēju Heroes, Populos III utt. Kā redzams sekmes uzlabojās."
izskatās, ka tas darbojas vēl šobaltdien. rudens semestrī darba dēļ ļoti maz tiku uz lekcijām, visus darbus sāku rakstīt pēdējā vakarā ļoti vēlu, bet esmu šo semestri beigusi ar 4 desmitniekiem un 1 devītnieku.
atliek tikai izspiest no sevis maģistra darbu. diez kad es to sākšu darīt?

Citi vīri nevar nodrošināt savas sievas ar kažokiem un briljantiem, Kārlis nevar nodrošināt mani ar piemēriem.

"no katra vīrieša ik pa laikam izlaužas pērtiķis" (c) es

meistars bez margaritas


visādi citādi man vajag:
nelielu dīvāniņu, vēlams izvelkamu;
veļas mašīnu;
100 l horizontālo boileri;
ledusskapi

šodienas prieks (pat, ja iederas kateogrijā uzzinu_pēdējais)

nē, nu priekškam vīrieti (vai roku), ja var ar sēni
http://www.iflscience.com/plants-and-animals/even-fungus-can-give-woman-orgasm

( turpinot par aktuālām tēmām )

tagad modē runāt par dzejas traumatisko iespaidu uz bērnu psīhi un vardarbību fizikas kabinetos. es ar parunāšu.

par pirmo varu pastāstīt, ka man lielāko traumu ir radījuši Šekspīra soneti. videnē bija priekšmets angļu literatūra, kurā tie (kādi vismaz 4 gab) bija jāmācās no galvas. oriģinālvalodā. mana trauma ir tāda, ka kaut kādas random rindas ir ieēdušās manās smadzenēs un mēdz tajās uzpeldēt totāli ārpus konteksta. piemēram, eju pa ielu, domāju savas domas un pēkšņi galvā iebīdās "O, no! it is an ever-fixed mark, That looks on tempests and is never shaken". Vai arī - "No longer mourn for me when I am dead / Than you shall hear the surly sullen bell". tas lielākoties notiek spontāni un ir ārpus manas kontroles. diemžēl (vai, drīzāk par laimi) es neatceros pilnus sonetu tekstus. ok, ja pavisam godīgi, tad jāpiebilst, ka manā apziņā mēdz dreifēt arī detaļas no Bērnsa (My heart's in the Highlands, my heart is not here; My heart's in the Highlands a-chasing the deer) un Bairona (Adieu, adieu! my native shore / Fades o’er the water blue;) un vēl, es sev nezināmu iemeslu dēļ (jo neatceros, ka tas kādreiz būtu likts mācīties), protu noskaitīt pēdējo pantiņu no Romeo un Džuljetas, to gan tikai latviski.

kas attiecas uz otro - mums skolā bija gadījums, kad fizikas skolotājs pielietoja fizisku spēku pret klasesbiedreni, ievelkot viņai pļauku. es vairs neatceros par ko bija stāsts, bet bija kaut kāds visklases konflikts ar viņu, kura iespaidā viņš aizslēdza kabineta durvis, lai mēs neietu ārā un minētā klasesbiedrene cēlās un gāja slēgt durvis vaļā, par ko arī dabūja pļauku. skolotāju pēc tam atlaida. to, ka kaut kāds papiņš var nākt klasē un siksnot svešas meitenes skolotāja klātbūtnē es gan nesaprotu, bet tā laikam skaitās tā jaunā, modernā tikumiskā audzināšana skolās.

tā kā Rainis šogad modē un viņam tagad te tā jubileja, piedāvāju ieskatu sava sarkanā vecvectētiņa dienasgrāmatas ierakstos par Raini

( Otto Grīnbergs un Rainis )

es ne tikai gribētu iemācīties šaut ar loku un gruzīnu valodu, bet arī tādu vienkāršu lietu, kā normāli skaldīt malku. citādi Kārļa prombūtnes laikā iekurināt kamīnu ir reāls izaicinājums. no Saldus vestās malkas pagales ir dinozauru izmērā un bez skaldīšanas panākt, ka tās aizdegas prasa īpašu viltību un izveicību. lielākoties man tas izdodas, bet tas ir drausmīgs čakars (un, nē degšķidrumu un benzīnu es savā kamīnā neliešu). savukārt, lai iemācītos skaldīt malku man vajadzētu cirvi, kuram galva vislaik nelido nost. citādi es iemācīšos nevis skaldīt malku, bet sevi.

diez emuārsfērā nevar kkā izmantot tādus? Tie gan nav nekādi seno laiku amuleti, bet nu idejai jau no tā ne silts, ne auksts. Par senlatviešu spēka zīmēm un avemariju, es laikam neesmu jums stāstījusi(?).

šodien izkristalizējās atziņa, ka Vilnītis (kuru, mēs mēdzam saukt par "ķēniņa jaunāko dēlu" vai "jauno/daiļo princi") man nepārprotami asociējas ar kungu Krišnu.
kad no rīta ap māju dažādās vietās mētājas beigti žurkulēni, es iztēlojos, ka naktī ir notikusi Kurukšetras kauja un tie ir Krišnas un Ardžunas sakautie ienaidnieki.

iemēģināju VID EDS un esmu sajūsmā -
pirmkārt, pieprasītās ziņas solīja sagatavot "dažu minūšu līdz trīs diennakšu laikā"
otrkārt, viņi sūta epastus ar lielisku jūzerneimu - "robots", turklāt tas atsūtīja 4 vienādas un pilnīgi bezjēdzīgas ziņas (es protams saprotu, kāpēc "robots", bet man labpatīk iztēloties kaut no Aizeka Azimova)

Naktī uz 20. jūniju (precīzi pl. 1:50) Merkurs atradīsies „Saules sirdī”. Šādi brīži gadā ir vidēji 6 reizes. Īpašs stāvoklis, kad var atnākt ģeniālas idejas, kad izpratne ir pārcilvēciska un sakņojas Visumā, kolektīvajā apziņā un karmiskajā pieredzē. Samērojot to ar retrogrādo Merkuru, var notikt spēcīgi regresijas, psihoanalīzes, šamanisma, jogas, reiki, hipnozes u.tml. seansi.
Izcils talismanu izgatavošanas laiks. Var izdoties prātā ieslēgt/iekodēt ļoti vērtīgu informāciju. Izglītojies! Gribasspēks caur vārdu. Intelektuālisms. Iespēja spēcīgi apzināties „ko es patiesībā gribu”.

ziniet ko es izgatavoju šai saules sirds laikā? pavisam neplānotu un spontānu svaigēdājtipa kūku. ar lazdu riekstu-rozīņu pamatni, kokospiena-zemeņu pildījumu un kokospiena šokokrēmu + zemeņu&ķiršu garnējumu.
ak, mans talismans, ak, ģeniālā ideja!

saruna kaimiņu koridorā: "Eu, Pūķi, kaķu fileja jau beidzās?"

Edmonds saka, ka es šodien esmu nogājusi ~15km, ~6km nobraukusi ar riteni un ~7km nojājusi.

p) ir baigi kruti izkāpt no ieraduma ar rīta dzērienu apsēsties izčekot internetus. visu šo nedēļu slēdzu iekšā kompi tikai vakaros ap deviņiem un esmu tik daudz jēdzīgu lietu sadarījusi. ceru, ka izdosies to tā arī turpināt;
k) es nekad, nekad neesmu bijusi Kaņepes Kultūras centrā.