jūnijs - septembris

Posted on 2019.11.17 at 23:40
Tags:
jūnija vidus - septembra vidus provincē )

ļoti, ļoti ceru, ka nākamvasar vairāk būšu mājās. šī gada vasara bija diezgan kreizī.

novembris

Posted on 2019.11.03 at 20:38
Tags: ,
novembra krēsla ar novembra miglu pļavās dejo lēnas un morrīgas dejas. debesis ir zemas, pelēkas un klusas. tās retumis šķērso vien kraukļi un vārnas, īsi un griezīgi sasaukdamies. tālu, dūmakaini violetā mežmalā ganās stirnu bariņš. zirga spalva pārvērtusies no zīdainas un glāsmaini mirdzošas uz biezu, blīvu, matētu un pufīgu kažoku. apkārt nekā nav, viss ir apstājies, mēs esam vieni paši un dodamies pāri laukam.
mūs izseko tumsa.

maijs/jūnijs

Posted on 2019.10.29 at 21:39
man:: ārā -3
Tags:
maija vidus - jūnija vidus provincē )

oktobris

Posted on 2019.10.29 at 19:30
Tags: ,
pēdējā laikā mana dzīve man pašai asociējas ar braukšanu tumsā. es tikai braucu un braucu un apkārt ir bieza, melna tumsa. acis grauž pretimbraucošo uguņi, es noduru skatienu un sekoju baltajām nepārtrauktajām vai pārtrauktajām līnijām. tieši mašīnas priekšā iznirst liela briežu govs. tik tuvu, ka nevar redzēt viņas kājas. tikai sānu un pagrieztu galvu ar samulsušu skatienu. liekas, ka nav nekādu iespēju izvairīties no sadursmes, bet tad viņa atkal pazūd. un es turpinu braukt, pat nepaspējusi pārlikt kāju uz bremzēm. iepriekšējā reizē, kad braucu, dzīvas briežu govs vietā, nācās slalomot starp vairākām lielām kažokotām, asiņainām un gaļainām čupām uz šosejas. kādam citam nebija bijusi tik veiksmīga un mirklīga tikšanās.
katrreiz, sākot braukt, domāju, ka jāuzliek kaut kas jauns un foršs un interesants, bet pēc ļoti ilgas domāšanas un muļļāšanās atkal un atkal uzlieku Low. un tad atbraucu mājās un ir auksts, naktī kurinu krāsni un spēlēju HOMM 3. kad esmu sagaidījusi brīdi, kad var taisīt ciet šīberus, ielienu gultā un aizveru acis, tad man atkal rādās tās līnijas. tumsa un baltas nepārtrauktas un pārtrauktas līnijas, kas lokās, vijās, reizēm pazūd un tad atkal atsākas. kaut kas, kam var mēģināt sekot, cerot, ka tās kaut kur aizvedīs. izvedīs no tumsas. jo nekā cita, kam sekot jau nav.

ir tikai oktobra beigas un priekšā daudz garu, tumšu un aukstu mēnešu, kuros būs ļoti daudz šādu garu, tumšu un aukstu braucienu.
es tikai ceru, ka tās baltās līnijas nepazudīs. ka nepaliks tikai kaila un nepielūdzama tumsa visapkārt. un briežu govs.

oktobris

Posted on 2019.10.10 at 01:14
Tags:
īsumā par svarīgāko jeb "tev to nesaprast"

p.s. tik skaisti. tāda tīra māgsla.

augusts-septembris

Posted on 2019.10.06 at 21:49
Tags:
mežs vasaras izelpā )

oktobris

Posted on 2019.10.05 at 23:51
Tags:
patīk, kad pagrabā liegi, bet vienlaikus ļoti stingri, smaržo pēc āboliem
patīk iekosties mazliet apsalušā antonovkā
patīk taisīt ēst uz malkas plīts

septembris

Posted on 2019.09.22 at 01:12
man:: bēdīgs
skan: pelīte tipina
Tags: ,
pa virtuvi vienā mierā, lēni un laiski pastaigājas pele. es skumji skatos un nezinu, ko darīt. es negribu, lai viņas te savairojas un visu sagrauž. es negribu slazdus, jo negribu ņemties ar līķiem un es negribu indi, jo nepatīk indes un negribu ņemties ar mumificētiem līķiem. man ļoti, ļoti, ļoti gribas kaķi, bet aukstajā gadalaikā mēdzot būt prom no mājām 3+ dienas tas nav variants, pat, ja es viņam iekārtošu midziņu šķūnī un atstāšu tur ēdienu, jo atnāks visi miljons apkārtnes kaķi un viņu noēdīs. pieliekamo jau pieslacīju ar piparmētru ēterisko eļļu, jo izlasīju, ka pelēm nepatīkot, bet citām darbībām man nav enerģijas. karoč es te sēžu, skatos kā viņa pastaigājas, jūtos bēdīgi un tā, ka ļoti, ļoti, ļoti negribas neko risināt, bet ļoti, ļoti, ļoti arī negribas, lai viņa te visko sagrauž.
gribas, lai atnāk kāds pieaugušais un visu nokārto, turklāt vilks paēdis, kaza dzīva stilā. enīvan?

augusts

Posted on 2019.08.19 at 02:23
Tags: , ,
mēness šovakar lēca tik milzīgs un spilgti oranžs, sārta gaismas atspīduma ieskauts. tas lēnām cēlās virs horizonta pa kreisi no šosejas un hipnotiski novērsa uzmanību no ceļa un autovadīšanas.
zirgs met vasaras spalvu, apakšā var sataustīt blīvu ziemas kažoku. svīres jau nedēļu kā prom, debesis tukšas un klusas. tikai sienāži sisina un stārķu bari ganās nokultos labības laukos. saule riet jau pirms deviņiem un pēdējās dienas es peldos tumsā. zemu virs ūdens virsmas joņo sikspārņi. ūdens ezerā smaržo pēc saulē sakarsušām priežu skujām un slapjuma un mazliet pēc sēnēm. dārzā ganās stirna. bet gaisma paliek arvien rūsganāka un krīt aizvien rudenīgākos leņķos. un zvaigznes kļūst spožākas.

Jūlijs

Posted on 2019.07.26 at 02:24
skan: Visi čuč
Tags:
Gandrīz pusnaktī gulēt uz muguras dzimtās pilsētas ezerā. Ūdens siltāks par gaisu, ceļas maza migliņa, apkārt lidinās sikspārņi un krīt zvaigznes. Jau. Redzèju 2 pēc kārtas, tad peldēju krastā.

Rīt te iespējams būs tik daudz ciemiņu, kā vēl nekad, kopš te dzīvojam. Uz ne-mūsu vārda dienas ballīti.

jūlijs

Posted on 2019.07.17 at 01:06
man:: negaršo rums ar spraitu
skan: Neil Young - Deadman OST
Tags: , ,
* brīnījos, kas aprij pupām un zemenēm lapas. pirms pāris dienām, dienas vidū, gāju dārzā pēc zaļumiem un tur vnk ganījās stirna. aprija pupām un zemenēm lapas. liela stirna. manā mazpilsētas mazdārziņā;
* aizvadījām trīs dienu radošo "Mūžīgās izlaušanās" nometni pie mums. viss forši, tikai besīgi mazgāt traukus esošajā setapā;
* nupat sākās "vasaras nometne", saukta arī par vasaras teātra festivālu. ja pērn es stresoju par negaidītu nokļūšanu kostīmu mākslinieces lomā, tad šogad es esmu nemanot kļuvusi jau par aktrisi ar visai gariem tekstiem. no vienas puses man patīk piedzīvojumi, no otras - es sūdīgi menedžēju stresu. tad jau redzēs, ar ko tas beigsies. katrā ziņā arī mans zirgs piedalās izrādē, varēsim apvienot stresus un visu padarīt ekstra stresainu. to mēs protam;
* joprojām dzīvoju bez kompja un bez skaidrības vai varēs salabot esošo vai būs jāpērk jauns, jo labotājs ir aizbraucis uz Černobiļu. lielos vilcienos ir visai patīkami būt bez kompja, mazākos - es enīvei diezgan ilgu laiku veltu torčīšanai telefonā un bezjēdzīgai skrollēšanai;
* atsāku skriet, bet iespējams tūlīt atkal pārtraukšu. jo nav īsti skaidrs, kur araund to darīt pa ne-asfaltu, bet pa asfaltu man sāp mugura.

jūnijs

Posted on 2019.06.20 at 23:20
man:: gaidu lietu
Tags:
pulkstens vienpadsmit vakarā, bet ezers pilns ar maziem, bļaujošiem bērniem. nopeldējos un braucu prom, bet viņi vēl palika.

vispār ezers ir mana baznīca. t.i. pēc peldēšanās jūtos tā, kā iztēlojos, ka varētu justies kāds ticīgs cilvēks pēc baznīcas. tā rāmi, mierīgi, skaidri, gaiši un mazliet apcerīgi.

jūnijs

Posted on 2019.06.18 at 16:24
Tags: ,
man te ir vardes, krupji, ķirzakas, ezītis, vāvere, visādi putniņi un kukainīši, bet tikko pie pašas mājas redzēju arī zalkti!

piezīmes no provinces

Posted on 2019.06.13 at 21:40
Tags:
* lai slavēts Bacilons, izskatās, ka milzīgā utu invāzija ir apturēta un roze sāk ziedēt;
* pagrabā uzsprāgusi pusotrlitrīga mājas vīna pudele. atvēru durvis un tur smirdēja pēc drausmīgām paģirām un visur stikli. labi, ka pudele stāvēja uz grīdas, vismaz nebija plaukti nolieti, bet stikli gan bija tikuši arī līdz augšējiem plauktiem un tālākajiem kaktiem. savācu apmēram puspudeles apjomā, vēl kāda puspudele kaut kur nezinkur pa pagrabu mētājas;
* te ir ļoti skaisti un smaržīgi (visur, izņemot pagrabu);
* pavisam reibinoši smaržo lielais jasmīnkrūms filadelfkrūms. es varētu visu dienu zem viņa sēdēt, kas šogad liekas pat visai iespējams, jo (tfu, tfu, tfu) ir maz odu. parasti gan viņš zied uz manu dzimšanas dienu, bet tagad jau sāk lēnām birt;
* pagaidām ļoti patīk augstās dobes. esmu daudz maz samulčējusi - šodien drusku paravēju t.i. paraustīju retās nezālītes, kas bija un man neriebās. izskatās, ka šādā setapā es to varu paciest un tas neliekas tik nomācoši un briesmīgi;
* tagad gaidu lietu/negaisu. neesmu vēl šogad izlijusi. ļoti gribas. galvenais, lai nav kaut kāda apokalipses vētra, kas aiznes manu mikrosiltumnīciņu, nosit ķirbīšus un kaut kam norauj jumtu. pamalē jau labu brīdi ducina, bet tuvāk nenāk;
* ducina pērkons un pogo lakstīgala un sasaucas svīres un smaržo jasmīns.

jūnijs

Posted on 2019.06.13 at 20:55
Tags: ,
pagājšnakt ap diviem izbraucu no Saļika uz mājām. aiz Launkalnes krusta sajutos kā t-rex spēlē (aka "no internet game"), vienīgi bez iespējas ar mašīnu palekties. ar vienādu intervālu (pietiekami tālu, lai tas nebūtu viens un tas pats radījums) pāri ceļam skrēja zaķi, turklāt katru reizi no pretējās puses. kopā kādi 5 vai 6. šo priekšnesumu noslēdza viens stirnbuciņš. par laimi nevienu no viņiem nenotriecu.
mazliet pēc 4iem biju tikusi līdz Niedrājam. leca saule, dziedāja putni, otrā ezera galā kliedza ziemeļu gulbis, zem laipas saldā miegā gulēja meža pīļu pāris. ūdens bija kluss, rāms un caurspīdīgs un gar krastu klīda zivtiņu bari. nopeldējos un paliku kādu brīdi stāvam apmēram līdz krūtīm ūdenī un tad viens no zivju bariem sāka man vienkārši peldēt apkārt. zivis nebija pārāk lielas, bet arī ne pārāk mazas - tādā krietnas maizes rikas izmērā. viņas peldēja man ļoti tuvu, gandrīz pieskaroties un uz riņķi vien, uz riņķi vien. tas turpinājās kamēr man sāka klabēt zobi no aukstuma un es atļāvos pārtraukt šīs nakts priekšnesumu nr2 izejot krastā.

jūnijs

Posted on 2019.06.06 at 03:33
man:: drīz jābrauc uz Rīgu
Tags: , ,
es negribu doties uz Rīgu
es gribu lai pojenes plaukst
es gribu ar savu vīru
iesēsties laivā un braukt

es negribu asfalta smaku
es gribu lai putni man dzied
un ziedošu jasmīnu zarus
sev gultas pagalvī likt

es negribu mazgāt kājas
zeķes un apavus vilkt
es gribu ar smilšotām pēdām
apkārt pa dārzu klimst

es gribu lai rozē nav utis
es gribu lai viņa zied
man negribas atstāt mājas
un pilsētas putekļus rīt

es gribu lai malku atved
un kārtīgās grēdās to kraut
bet negribu zobārstei zvanīt
un gudrības zobu raut

es gribu ezeros ienirt
lai spāres man apkārt zum
es gribu lai uzlīst ar lietus
jo apnicis lejkannu celt

man negribas mašīnā sēdēt
caur ceļu remontiem vilkties
ja tiešām man jāsēž pie stūres
tad gribu pie zirga tik braukt

man negribas ravēt dobes
bet gribas lai tomāti aug
es negribu mašīnu troksni
pilsētas mūri mani žņaudz

es gribu lai svelmaina saule
uz pleca liek roku man
un kristalla glāzē uz kājas
dzirkstošu baltvīnu liet

es gribu pļavā iebrist
kur miljoniem bites dūc
es negribu lai man zvana
un stresainus e-pastus sūt

es negribu aizmigt ne brīdi
un naktī uz mežu iet
tad tomēr diendusu pasnaust
mosties un zemenes ēst

es gribu lai debesīs zilās
ar mākoņiem sakliedzas svīres
ar riteni vizināties
un vinnēt loterijās

es negribu redzēt nevienu
es negribu runāties
es gribu zālītē gulēt
vien grāmatās skatīties

jūnijs

Posted on 2019.06.05 at 21:58
Tags:
nemirstības pētniekiem un kārotājiem vajadzētu izmantot savos pētījumos laputis no manas rozes. garantēta izdošanās. lai gan jāatzīst, ka pēc 3 pudelītēm Bacilona, ir ievērojami labāk.

visādi citādi - veras vaļā pojenes, augstu zilumā sasaucas svīres, tepat, puriņā pogo lakstīgala, strazdi pāris metrus no manis baro ņerkšķošus bērnus. atkal var gulēt uz muguras ezerā un skatīties debesīs un sāk ziedēt lielais filadelfs. cerams arī rozei izdosies kaut drusku uzziedēt.
un ir tas laiks, kad ļoti gribētos spēt vispār negulēt, jo visu diennakti ir tik ļoti skaisti.

maijs

Posted on 2019.05.25 at 13:33
Tags: , ,
aizvakardienas divi galvenie notikumi:
1. akmens
man te puramalā gulēja akmens. uz sāna, zemē visai iegrimis. es jau sen domāju - ko viņš tur ne pa tēmu stāv un traucē pļaut zāli. beidzot saņēmos uzsākt viņa pārvietošanu. izraku un lūdzu vīram aizgādāt pie sojšliku cepšanas vietas, tīri dekoratīviem nolūkiem. vīrs nebija priecīgs, bet izcēlām no bedres un izrādījās, ka akmenim vienā galā krusts. visdrīzāk kāds 19. gs. robežakmens, bet tā jau patīkami savā mazdārziņā, privātmāju rajčikā netālu no pilsētas centra, atrast kaut ko tādu intrsantu. jāizdomā kāda leģenda par akmeni, ar ko biedēt ciemiņus. piemēram, ja viņi neziedos akmenim naudu, viņus vajās nelaimes. tas varētu būt neliels pasīvo ienākumu gūšanas veids. vēl es domāju, ka tā kā namiņam šogad paliek 66 gadi un ir tas akmens ar krustu - jātaisa kaut kāds pagānu festivāls dārzā.

akmens )

2. Martins Īdens
noskatījos Klāva "Martina Īdena" ģenerāli Valmierā. protams patīkami, ka izrāde sākas un beidzas ar Skābo lietu un tas skan arī izrādes laikā uz pārbūvēm (un to dungo viss Valmieras teātris). ļoti patika scenogrāfija un noskaņa - viss tāds gaišs un ar jaunības cerībām pilns. pirmais cēliens kaut kādā sajūtu līmenī asociējās ar Ķimja Mēnesi uz laukiem. ļoti patika beigas, jo viņas bija tādas, kā nekad nav mākslā, bet kā ir dzīvē, bet, lai paskaidrotu šo domu, man ir jāspoilo, tāpēc es to nedarīšu (Klāvs gan taisījās vēl tur kaut ko pamainīt, nezinu vai tagad nav citādākas). varbūt vietām likās druscītiņās par garu, bet es to norakstu uz vispārējo pirmspirmizrādes pagurumu, kopumā aktierdarbs ļoti patikās. un visdrīzāk jūs pēc izrādes noskatīšanās jutīsiet nepārvaramu vēlmi iemalkot aukstu baltvīnu, tāpēc jau laicīgi veiciet atbilstošus pasākumus.

p.s. un lielajai, skaistajai rozei atkal utis. tas bija viens no pērnvasaras murgiem, kurš, kā izskatās, taisās atkārtoties. man tā roze mīļa, jo asociējas ar vecomammu.

maijs

Posted on 2019.05.13 at 15:19
Tags:
pavasaris provincē )

maijs

Posted on 2019.05.12 at 15:32
man:: sāp mugura un celis
skan: kāds no kaimiņiem pļauj zāli
Tags:
šogad kaut kā vieglāk ar dārzu iet. ne fiziski, bet psiholoģiski. mazāk trauksmes un vainas sajūtas. mamma arī liekas drusku nomierinājusies un vairs neliekas tik ļoti apsēsta ar to, lai par katru cenu neļautu man kļūdīties (un no tā kaut ko dabīgā ceļā iemācīties). tīri psiholoģiski (ne kādu konkrētu prasmju ziņā), palīdzēja arī tie mazie daiļdārzniecības kursiņi, kurus te provincē varēja bez maksas iziet rudenī. tur es sapratu, ka, ja vien tas nav nepieciešams primāri izdzīvošanai, tad dārzs ir vienkārši advancētāka smilšu kaste, kurā var darīt visu, kas patīk, vien ievērojot mazliet negrozāmus spēles noteikumus (tb gadalaikus un klimatiskos apstākļus un konkrētu augu vēlmes). un kā jau visās spēlēs - jo vairāk laika tām velti, jo augstākā līmenī vari tikt. man kopumā jau dārgu un laikietilpīgu hobiju pietiek līdz kaklam, tāpēc tas, ko man gribas panākt no dārza ir, lai viņš ilgtermiņā ir mazliet mežonīgs, mazliet noslēpumains, mājīgs, krāšņs un maksimāli pašpietiekams, tā lai ikdienišķā aprūpe būtu pēc iespējas vienkāršāka un mazprasīgāka. vēl man gribas, lai dārzs neizskatās pamests un nemīlēts un bēdīgs. manliekas, ka pagājšgad varēja redzēt, ka viņam trūkst mīlestības, bet es biju pārāk nepašpārliecināta, pārāk pilna ar vainas sajūtu, lai tur būtu vietas mīlestībai. bija arī ārprātīgi sauss visu vasaru. šogad es jūtos vairāk spējīga viņu mīlēt un ielaist viņa vajadzības savā privātajā telpā. vismaz pagaidām.
šobrīd cenšos uzturēt ar dārzu aktīvu dialogu, meklējot kompromisus starp viņa vajadzībām un manējām un neļaujot velnam paņemt visu roku. es arī jūtu, kā viņš sāk atvērties un pieņemt, ka ar viņu mēģina runāt citādāk, nekā runāts iepriekš. no tā izriet mani galvenie dārzkopības projekti, neskaitot pakāpenisku teritorijas pārplānošanu - mulčēt visur, kur man riebjas un riebsies ravēt, ierīkot augstās dobes ēdamajiem augiem, ieviest arvien vairāk skaistus un necimperlīgus daudzgadīgos augus (piemēram, pojenes), regulāri stiept no staļļa zirgu mēslus, lai atjaunotu augsni (īrnieces laikā zeme bija pārvērtusies pelēkās smiltīs) u.c.

dāviniet man mulčas maisus, kartona kastes (es lieku zem mizu mulčas kartonu) un lielus akmeņus (tos man vajag, lai pabeigtu iesākto garšaugu dārza projektu).

Atpakaļ 20