Jūlijs

Posted on 2020.07.20 at 17:39
man:: Slinkums
skan: Čab lapas un kaut kur kāds pļauj zāli
Tags: ,
Guļu savā šūpuļtīklā un skatos, kā pa kokiem lēkā vairākas vāveres. Kopā ar viņām pa vieglā vējiņā trīsošām koku lapām rotājas saules stari. Drusku smird pēc sūdiem. Drošvien kāds netāls kaimiņš nupat sūknējis atejas bedri. Mazliet sāp galva. Gaidu negaisu.

jūlijs

Posted on 2020.07.08 at 01:29
skan: Vilnītis laiza sev vēderu
Tags: ,
pēc jūnija beigu lietus un sekojošā vēsākā laika dārzs uzbriedis. viss tāds dzīvs, lekns un zaļš. zied lilijas un smaržu vakaros jūt arī pavisam otrā mājas pusē. šogad gan mazāk, nekā iepriekšējos gados, jo pa ziemu strupastes nograuzušas vienu rindu ar sīpoliem. nezinu, kā ar viņām cīnīties. virs gultas smaržo un kaltējas lavandu buntītes un rīt vajadzētu sākt lasīt skābos ķiršus - kamēr sirojošie strazdi vēl kavējas.
vakarā aizbraucām uz Lizdoles ezeru. nebiju bijusi kādus 20 gadus vismaz. tur tagad iekārtota fancy peldvieta un ezerā var tikt arī ārpus kempinga teritorijas. ūdens diezgan vēss, bet mākoņi skaisti. pēc tam izmetām līkumu pa grantiniekiem - Drusti - Gatarta - Katrīnkalns - Launkalne. ļoti skaists ceļš - daudz kalni un lejas un līkumi. ceļmalas pilnas ar vīgriezēm, ugunspuķēm, baldriāniem, birztalu nārbuļiem un sarkano āboliņu. vīgriezes vispār veselām pļavām šobrīd zied. gaiss tik smaržīgs. Drustos ļoti skaista baznīca. Gatartā ļoti skaista muiža. bet skaistāka par visu bija gaisma. tik pārpasaulīga, silta un majestātiska vienlaikus. 2020. gads būs ne tikai pandēmijas, bet arī iespaidīgāko varavīkšņu gads. un mākoņos rotājās pilnīgi visas pelēkā un rozā nokrāsas, kādas vien eksistē. satikām stirnubuku un divus zaķus. piefočēju pilnu telefonu un piespamoju instagramu.
pats vakars gan tāds stindzīgi auksts. jūlij, no kā tu baidies?

jūlijs

Posted on 2020.07.06 at 00:21
man:: ai
skan: K. blakus istabā skatās filmu
Tags: ,
tepat blakus, Jāņkalnā, brēc vairāki ausainās pūces bērni. atceros bērnībā redzējusi vasaras naktī pūci sēžam uz mājas skursteņa. varbūt tā bija šo pīkstētāju vecmāmiņa. vai vectēvs.
Vecajā parkā tvanīgi smaržo liepas un pirmo reizi šosezon nopeldējos aukstākajā šīs pilsētas ezerā. bet nebija auksti. tikai lietus lija.
karaliskās lilijas sāk ziedēt un tumsa nolaižas jau sajūtami ātrāk un biezāka.

jūlijs

Posted on 2020.07.04 at 02:31
Tags: ,
katras dienas pierakstīšanas projektu esmu beigusi un ir pagājušas trīs dienas jaunā mēnesī - ievēroju, ka dienu pierakstīšanas projekts ir padarījis mani vērīgāku, uzmanīgāku un apzinātāku savās darbībās. es vairāk pievēršu uzmanību tam, ko es daru un, kā es par to jūtos un, kas katrā dienā ir kaut kādā ziņā ievērojams. jo sajūta, ka tad, kad sāc pierakstīt dienu, bet vispār neatceries, ko esi darījis ir nepatīkama. nepatīkama sajūta arī tad, ja pa visu dienu nav bijis nekā tāda, ko gribētu atcerēties. gan jau šis vērīgums nebūs uz ilgu laiku. bet, kamēr ir - forši.

šodien diezgan daudz vācu tējaugus - ir lavandu laiks un piparmētru un asinszāļu laiks un sākas arī vīgriežu laiks. satinu čupiņu ar dažādu augu kvēpeklīšiem, redzēs, kas no tā sanāks. visa māja mežonīgi smaržo no vīstošajiem un kalstošajiem augiem. pavēlu vakarā bijām jaukā pastaigā caur purvu un pilskalnu. mežā bija liela, silta, blīva un smaržīga mākoņa sajūta. lecot bez pieckapeikas pilnmēnesim, plika nopeldējos Klievja otrā krastā, kopā ar pīli un diviem viņas bērniem. liekas, ka daba vēl kavējas kalna galā, viss vēl šķiet tāds spožs un lekns un svaigs - augošs, nevis briestošs.

jūnijs

Posted on 2020.07.02 at 14:53
man:: laikam nāk miegs
skan: K. taisa mūziku Dailes izrādei
Tags: , ,
kā gadījās, kā ne, pierakstīju arī jūniju. jo, pasaulē nav nekā skaistāka par maiju, ja nu vienīgi jūnijs. un jūnijs ir mans dzimšanas dienas mēnesis. ja pierakstot maiju es vairāk centos koncentrēties uz lietām, kas foršas un tas bija tādā gratitude stilā, tad jūnijā vienkārši pierakstīju ikdienu, kāda nu viņa bija. kopumā interesants vingrinājums, bet diezgan arī apnika. bet jūnijs bija foršs. es labi pavadīju laiku.

jūnijs )

maijs

Posted on 2020.06.01 at 21:49
Tags: ,
tā kā lielāko aprīļa daļu nejutos pārāk labi, bet maijs ir mans mīļākais mēnesis es nolēmu nolemt, ka maijs būs foršs un es darīšu, ko varēšu, lai justos forši. sākumā sanāca visai labi, bet, kad sabojājās laiks, tad palika aizvien grūtāk justies priecīgi un maijīgi. mani kaut kā ļoti ietekmē gaisma un siltums un to trūkums. eksperimentālā kārtā biju izdomājusi katru dienu īsi pierakstīt, kas jauks, foršs un maijīgs noticies. nu tādā Emīla Pudeļa stilā, visai lietišķi un neko nedzejojot, orientējoties uz to, kas man konkrētajā dienā iepriecinājis vai licis justies labi. nezinu kāda no tā beigu beigās jēga, bet bija interesanti, lai arī brīžiem šausmīgs slinkums tos dažus teikumus no sevis izspiest.

pandēmijas laika maijs provincē )

aprīlis

Posted on 2020.04.23 at 00:27
Tags: ,
labajās ziņās: šodien klīdām pa Kapusilu meklējot Kapusila akmenskrāvuma senkapus. bija jābūt aptuveni 1 km uz DA no Kapusila pilskalna. pilskalnu atradām, kapus nē. kopumā jau ar esošo informāciju laikam bija drusku par maz, gājām ļoti aptuveni un iespējams pamanīt traucēja arī visai izteiktais reljefs. tur ļoti skaists mežs ir. nav brīnums, ka dabas liegums/aizsargājamo ainavu apvidus. tāds mežonīgs un reljefains un dziļš. jauki pastaigājāmies. tā jau mums tos kapus nemaz par katru cenu nevajadzēja, tas tik tā, lai intersantāk klimst pa brikšņiem.

un man te izrādās ir veselas divas pasaulē skaistākās vāveres. nu jau vairākas reizes esmu redzējusi vienu pēc otras kursējam no Lazdukalna uz puriņu vai atpakaļ. diezgan tādas drosmīgas un viņām sanāk visai garš gabals pa zemi, bez kokiem skriet. vienreiz jau viena bija plūmē, apakšā Vilnītis, bet nākamā plūme bija par tālu, lai aizlektu pa taisno. sagūstīju Vilnīti un šamā aizleca tālāk. ļoti ceru, ka ne Vilnītis, nedz kāds cits no miljons apkārtnes kaķiem viņas neapēdīs.

sliktās ziņas kādā citā dienā.

marts

Posted on 2020.03.26 at 19:11
Tags: ,
pavasarī ir tik daudz par ko priecāties. par sausu asfaltu, par to, ka var nevilkt legingus zem bridžām un vilkt vieglos, plānos jāšanas apavus, nevis biezos termozābakus. par to, ka pasaule ir tik gaiša. marta gaisma ir ļoti spoža un pat drusku griezīga, jo apkārt vēl nav zaļās krāsas, kas spožumu matē un atmaidzina. debesis un zeme pilna putnu. visur viss virmo. virmo dzīvība, dzimšana un radīšana.
vakar atklājām velo sezonu ar neprātīgiem 20 kilometriem, no kuriem pirmie 5-6 bija visgrūtākie, pārsvarā pret kalnu un visādiem dubļainiem bezceļiem. es biju gatava mirt jau pie kāda trešā. satikām lapsu, stirnas un dzērves un pirmos tauriņus - raibu, tumši oranžu un dzeltenu.
toties šodien bija tā laime jāt nevis pa pārmirkušām pļavām, bezgalīgiem dubļiem un kurmju rakumiem, bet visai sausu un līdzenu jāšanas laukumu, kurš ir paspējis apžūt tik tālu, ka bija kļuvis ecējams. esam gan arī pasākušas iekraut zirgus treilerī un braukt jāt Valmiermuižas staļļa smilšu laukumā. rīt arī brauksim. un rīt zirdziņam paliek 18 gadi. un pavisam milzīgs prieks, ka zirgam galvā kaut kas noklikšķējis un viņš pilnīgi mierīgi un labprātīgi kāpj treilerī. ja agrāk tās bija trīs stundas, tad tagad tās ir trīs minūtes un bez nekāda stresa.
vēl vajadzētu atklāt peldsezonu, bet kaut kā neesmu vēl saņēmusies. varbūt rīt.
karoč, dzīve un pavasaris ir skaisti un privātā kārtā man nav vispār par ko sūdzēties.

marts

Posted on 2020.03.18 at 19:57
Tags: , ,
vakar pa sniega rožu ceru zummēja bites, pa kaimiņu tūjām lēkāja pirmie mājās pārnākušie strazdi, puriņa briksnājā savu smalko un vibrējošo dziesmiņu sauca smukās garastītes, zālienā nez no kurienes saradušies daudz tumšlillā kroksīši (pērn toč nebija) un viss bija pilns ar gaismu, sauli un glāsmainu gaisu. šodien pilnīgs novembris, lietus un vējš. guļu gultā zem segas, ēdu un lasu grāmatu.

p.s. man riebjas, ja daiļliteratūras grāmatās, īpaši biezās, zemsvītras piezīmes un komentāri ir beigās, nevis lappuses apakšā. tiešām riebjas.

L&A

Posted on 2020.03.13 at 00:48
Tags: , ,
Klāva Lepnums un aizspriedumi Naciķī ir apburoši. vienlaikus skaisti un ironiski un skumīgi un smieklīgi un viegli un trausli un pa īstam un mazliet tizli. lepojos ar vīra komponēto mūziku arfai un čellam. lepojos ar visiem saviem foršajiem un talantīgajiem kolēģiem.
visādi citādi sirreāla sajūta un dzīres covid laikā. tieši pirms gāju uz izrādi parādījās ziņas par visa atcelšanu un ciet klapēšanu - uz tā fona pirmizrādei un pirmizrādes ballītei bija tāda vienlaikus salda un sēra noskaņa. tā it kā no kādām atvērtām durvīm visu laiku vilktu vēss vējš. aiz durvīm tumsa, neziņa un cerības, bet pagaidām vēl telpā silts, smiekli un dzērieni un mājās ceptas vafeles.

par covidu privātā līmenī baigi neuztraucos. dzīvoju privātmājā mazpilsētā. man mājās vienmēr ir ļoti daudz dažādas sausās pārtikas krājumu, jo ēst ir mans hobijs. pagrabā karpeļi un zaptes, akā savs ūdens un šķūnī malka. un krājkontā drusku naudas, ar kuru kādam laikam dzīvei mazpilsētā un rēķinu apmaksai pietiks. wc papīra gan nav pārāk daudz palicis. rīt pēc ārkārtas sapulces brauksim mājās un manliekas, mums ies forši. galvenais, lai vecākiem viss labi. par mammu mazliet uztraucos, jo tuvu pie 70 un smēķē nezcik desmitgades. ne-privātā līmenī gan situācija liekas visai satraucoša. priecājos, ka mūsu parasti kuslās amatpersonas pārāk nestiepa gumiju un izsludināja visus esošos ierobežojumus. par pieeju diagnostikai gan baigi nav ko priecāties.

janvāris

Posted on 2020.03.10 at 18:56
man:: norm
skan: The Cosmic Dead
Tags: ,
pelēkais un dubļainais un miklais janvāris )

janvāris

Posted on 2020.01.23 at 01:47
man:: jāpavingro
Tags:
tikko pa ceļu ielu, gar logu, laiski, bet cēli aiztipināja lapsa

(varu piepulcēt savam ap provinces pilsētas namiņu redzēto zvēru skaitam vēl vienu - neskaitot dažādus putnus, vardes, krupjus, kurmjus, ķirzakas, kukaiņus, peles un kaimiņu kaķus, sarakstā līdz šim bija vāveres, eži, sesks, zaķis, stirna, sikspārņi un zalktis)

janvāris

Posted on 2020.01.12 at 15:35
Tags:
vakar piecēlāmies 7, 8 izbraucām no Smiltenes, 10 pārsēdāmies autobusā, kas pilns ar dzērājiem un Aptiekas "mēbelēm", 14 paēdām pusdienas Kuldīgā, no 15 sēdējām Pāvilostas Enkurā, 23:45 izbraucām uz Rīgu, 3:30 iekāpām mašīnā un devāmies uz Smilteni, 5:30 iekūrām kāsni, iekritām gultā un aizmigām.

decembris

Posted on 2019.12.20 at 17:09
Tags: ,
tikko mēģināju paskatīties savas martā ieplānotās lietas ierakstot googlē "marts". nesanāca.

visādi citādi sajutos kā pieaudzis cilvēks - mani vakar tik ļoti biedēja doma par pohām, ka es nedzēru kvfr svētku ballītē. ap 3iem naktī iekāpu mašīnā un 5os no rīta nokļuvu ļoti, ļoti aukstā un ~5 dienas nekurinātā namiņā.

decembris

Posted on 2019.12.07 at 13:52
Tags: ,
pirms pāris dienām bija daudz smukāk )

novembris

Posted on 2019.11.28 at 14:29
skan: viss pilnīgi kluss
Tags:
atvēru putniņu restorānu. likās, ka paies kāds laiks kamēr tas tiks pamanīts. jā - tas laiks bija apm. 10 minūtes.
3 veidu zīlītes, zaļžubītes, dzilnīši, zvirbuļi, žagata un ļoti skaists, apkārtnē iepriekš nemanīts, kaķis (mazliet līdzīgs Vilnītim - pelēks un puspūkains).

pavasarī, jau putniņu restorāna sezonas noslēgumā, salasījos, ka pārmērīgs sauleņu patēriņš dažiem mazputniņiem veicina neauglību. nopirku šogad maisu ar kaut kādu maisījumu, bet protams, ka viņi izlasa saulenes un kaut kādus tos random graudus atstāj.

jūnijs - septembris

Posted on 2019.11.17 at 23:40
Tags:
jūnija vidus - septembra vidus provincē )

ļoti, ļoti ceru, ka nākamvasar vairāk būšu mājās. šī gada vasara bija diezgan kreizī.

novembris

Posted on 2019.11.03 at 20:38
Tags: ,
novembra krēsla ar novembra miglu pļavās dejo lēnas un morrīgas dejas. debesis ir zemas, pelēkas un klusas. tās retumis šķērso vien kraukļi un vārnas, īsi un griezīgi sasaukdamies. tālu, dūmakaini violetā mežmalā ganās stirnu bariņš. zirga spalva pārvērtusies no zīdainas un glāsmaini mirdzošas uz biezu, blīvu, matētu un pufīgu kažoku. apkārt nekā nav, viss ir apstājies, mēs esam vieni paši un dodamies pāri laukam.
mūs izseko tumsa.

maijs/jūnijs

Posted on 2019.10.29 at 21:39
man:: ārā -3
Tags:
maija vidus - jūnija vidus provincē )

oktobris

Posted on 2019.10.29 at 19:30
Tags: ,
pēdējā laikā mana dzīve man pašai asociējas ar braukšanu tumsā. es tikai braucu un braucu un apkārt ir bieza, melna tumsa. acis grauž pretimbraucošo uguņi, es noduru skatienu un sekoju baltajām nepārtrauktajām vai pārtrauktajām līnijām. tieši mašīnas priekšā iznirst liela briežu govs. tik tuvu, ka nevar redzēt viņas kājas. tikai sānu un pagrieztu galvu ar samulsušu skatienu. liekas, ka nav nekādu iespēju izvairīties no sadursmes, bet tad viņa atkal pazūd. un es turpinu braukt, pat nepaspējusi pārlikt kāju uz bremzēm. iepriekšējā reizē, kad braucu, dzīvas briežu govs vietā, nācās slalomot starp vairākām lielām kažokotām, asiņainām un gaļainām čupām uz šosejas. kādam citam nebija bijusi tik veiksmīga un mirklīga tikšanās.
katrreiz, sākot braukt, domāju, ka jāuzliek kaut kas jauns un foršs un interesants, bet pēc ļoti ilgas domāšanas un muļļāšanās atkal un atkal uzlieku Low. un tad atbraucu mājās un ir auksts, naktī kurinu krāsni un spēlēju HOMM 3. kad esmu sagaidījusi brīdi, kad var taisīt ciet šīberus, ielienu gultā un aizveru acis, tad man atkal rādās tās līnijas. tumsa un baltas nepārtrauktas un pārtrauktas līnijas, kas lokās, vijās, reizēm pazūd un tad atkal atsākas. kaut kas, kam var mēģināt sekot, cerot, ka tās kaut kur aizvedīs. izvedīs no tumsas. jo nekā cita, kam sekot jau nav.

ir tikai oktobra beigas un priekšā daudz garu, tumšu un aukstu mēnešu, kuros būs ļoti daudz šādu garu, tumšu un aukstu braucienu.
es tikai ceru, ka tās baltās līnijas nepazudīs. ka nepaliks tikai kaila un nepielūdzama tumsa visapkārt. un briežu govs.

Atpakaļ 20