*

man jau kkad oktobra vidū sāka likties, ka varētu atkal pierakstīt mēnesi. nu tāpat, kā maijā un jūnijā. te nu būs. šoreiz tiešām katru vakaru pierakstīju par konkrēto dienu. iepriekšējās reizēs reizēm miljons gadus nebiju rakstījusi un tad mokoši ķeksēju no atmiņas laukā, kaut kādas drumstalas par vairākām dienām.
ja maiji un jūniji ir mani mīļākie, tad ar novembriem man parasti sarežģītas attiecības. man it kā neriebjas (atšķirībā no februāriem) un liekas pat estētiski - visa tā intensīvā miršana visapkārt, migliņas, pūstošas lapas, utt., bet ir grūti. trūkst gaismas, trūkst iedvesmas celties un dzīvot un praktiski katru gadu ciešu no miega traucējumiem. karoč, seasonal affective disorder. varbūt.


1. novembris
blīvi pelēka diena. uzrakstu relīzi Roļikam un mēģinu izdomāt idejas mārketingam. uzēdu nenormāli garšīgu čia pudiņu (čia sēklas, vegan kokosriekstu piena - vaniļas jogurts, ar aveņu/medus mērci pa virsu) un braucu uz stalli. zirgs ir dubļains un dadžains. notīru, piemēru jauno segu - der perfekti. apsegloju un dodamies apvidū. sākumā zirgs liekas lēns, bet tad mēģina celties lēkšos jau pirmajos rikšos - varbūt tomēr jāsamazina auzu deva. mājās K. ir uzvārījis kartupeļus, ēdam ar vegan cīsiņiem un fermentētu indijas riekstu "biezpienu", linsēklu eļļu un ķimenēm. pēc tam skatāmies diezgan garu un garlaicīgu Netflixa doķeni par izrakumiem Ēģiptē un noskatāmies visas Crashing sērijas. neteikšu, ka baigi patika, bet bija jauki to darīt. pa vidam K. aizbrauca uz veikalu pēc zemesriekstu M&M un čipsiem. tā vāļājoties, rijot un skatoties bezjēdzīgu seriku, sajūtos tā, it kā būtu pohas.

2. novembris
jāceļas pirms astoņiem, jo ar staļļa saimnieci sarunāts izbraukums uz Niedrāja mežiem. zirgu viņa man piegādā. apseglojamies, sākam jāt, bet izrādās, ka viņas zirgs pieklibo. žēl, bet neko darīt. pavadām viņus līdz treilerim un aizejam izmest līkumiņu vienatnē. zirgs ir "dūmi pa acīm un ausīm" stadijā. tiklīdz uzkāpjam uz garās, taisnās stigas, viņš metas lēkšot un uzlēkšo līdz kalna galam. stigas tur fantastiskas, ar kalniem un kalniņiem, garas un smilšainas. atpakaļceļā gan mums ar zirgu rodas domstarpības par ātruma izvēli. es ar saviem 59 kg nevaru noturēt 700+ kg, kas ko nagi nes, diebj lejā pa visai stāvu, pakāpjveida kalnu, kas beidzas ezerā. bet viss beidzas labi. aizbraucu līdzi uz stalli, sačubināt zirgu un braucu mājās. izlaižu ārā kaķi. pēc stundas raksta kaimiņiene un prasa vai mans kaķis mājās. atbildu, ka izgāja ārā - viņa - ka lejā, klīnikā ir sabraukts ruds kaķis, kam meklē saimniekus. es piedzīvoju pāris šausmīgas minūtes, izskrienu ārā, bet uzreiz ieraugu dārza tālākajā stūrī savu rudo kaķi. pēc tam meklēju teikas par velnu un naudu Naudas projektam, tad paguļu, tad ir Naudas projekta sapulce. tad K atbrauc mājās, gribas kko interesantu - izkrāmējam un pagrabinām Amandas grabināmo mūzikas lietu koferi un pēc tam noskatāmies Netfliksa filmu par soctīkliem.

3. novembris
kaut kā maz spēka dzīvot. nogulēju pailgi, tad ilgi gultā skrollēju telefonu. tad dusmojos uz sevi par to visu. piecēlos, iekūru plīti, pakluknēju pie kompja. ārā ik pa laikam parādījās saule. ap pustrijiem piespiedu sevi saņemties un iet peldēt. aizgāju uz Klievi, ielīdu ūdenī, palika drusku labāk. atnācu mājās, beidzot novācu sabļukušās kreses un to vietā sastādīju tulpes. apgriezu lavandu - tā nav pamanījusi, ka ir novembris un turpina dzīt aizvien jaunus ziedus. man liekas, viņai pieklātos iet atpūsties, lai varētu sagaidīt pavasari, nevis tērēt spēkus ziedēšanai. neko vairāk īsti nepaspēju, jo tik ātri paliek tumšs, bļe. ienācu iekšā, uzēdu aizvakardienas kartupeļus un uztaisīju diy bounty (kokosskaidiņas, kokopiena biezā daļa, kokoeļļa, tumšā šoķene, medus) un kārtējo aveņu čia pudiņu rītdienai. kaut kad no Rīgas atbrauca K un noskatījāmies to netfliksa doķeni par adderallu. pirms miega lasu Mary Oliver “Blue horses”. Ļoti skaisti.

4. novembris
no rīta atkal ilgi nevaru saņemties celties un skrollēju telefonu. pieceļos, uztaisu līdzņemšanai maizītes (jo mums mājās ir pārāk daudz maizes, kuru vajag likvidēt) un braucam uz Rīgu. trijos man neirofīdbeks, K. pa to laiku krauj mašīnā aparātus rītdienas studijai, tad abi braucam uz darbu. pa ceļam ir ļoti skaists saulriets. darbā viss mierīgi un parasti, pēc darba aizejam paēst delīsnakā un braucam atpakaļ mājās. K aiziet gulēt, es gaidu mājās kaķi. ap trijiem izrubos kaķi nesagaidījusi.

5. novembris
K pamostas 6os, paver durvis un beidzot sasauc kaķi. no rīta braucam uz Valmieru. es atstāju K pie Lomika, aizeju uz Gulbi nodot analīzes, apmeklēju humpalas, uztaisu Rikardo žetoniņu ar vārdu un mūsu tel. numuriem un braucu uz stalli. eju uz ganiem pēc zirga. ar savu rudens saldajā zālē uzēsto vēderu, dubļaino un pūkaino ziemas kažoku un izspūrušajām, dadžainajām krēpēm viņš pa gabalu izskatās pēc milzu šetija. notīru, izķemmēju un tad kopā ar Martu un Valensi (un Melnīti arī) aizejam apm 4,5 km pastaigā pie rokas. ir pelēks un smidzina un sāk jau krēslot. ap pieciem esmu mājās, kaķis šoreiz gaida pie durvīm dusmīgi brēcot un pēc vakariņām izrubās un vairs nekust. uzvāru rīsus, uzvāru kkādu random dārzeņu mērcīti un uzcepu no saldētavas izvilktus sērpiepes/sojas burgerus. diezgan forši sanākuši. sazvanos ar mammu, lai uzzinātu, kur viņasprāt, lai iebaksta pārpalikušos tulpju sīpolus. mamma saka, ka, ja sāksies lokdauns, man vajagot pievērsties rakstniecībai. nezinu gan. kko kūkoju, līdz pusdesmitos noģērbjos, ielienu gultā un esmu gatava attālinātajai sapulcei 22:00, lai ar kolēģiem spriestu kā reaģēsim uz ārkārtas stāvokli, kuru visdrīzāk rīt ieviesīs. droši vien ar šādu attieksmi pret darbu (tb piedaloties sapulcē pidžamā, gultā, ar slapjiem, tikko mazgātiem matiem) Reira prāt esmu priekšgalā rindās uz sociālo korekciju.

6. novembris
no rīta zvana policija. esot iesniegums no kāda skatītāja par epidemioloģiskās drošības neievērošanu izrādē pirms nedēļas. kkāds pizģec. braucu uz Valmiermuižas treniņu. otro reizi jājam ar smalkajiem Reiņa zirgiem, man šoreiz tiek viņa dārgais vaislas ērzelis Fazāns. ļoti jauks un labdabīgs zirgs. ērtas gaitas un leciens. superīga diena, silts un saulains, tāpēc pēc tam aizbraucu pie sava zirdziņa un aizejam apvidū. neatceros, kad būtu jājusi divus dažādus zirgus vienā dienā. atnāk analīzes, sākumā liekas, ka ir ļoti slikti, kļūstu ļoti drūma, braucu mājās, Mūrmuižā ielas vidū guļ nobraukts kaķis. gribētu paspēt nopeldēties, bet jau krēslo un kkā nesaņemos. toties saulriets ļoti skaists. mājās saprotu, ka esmu uztaisījusi nepareizas analīzes (un izmetusi 30 eur), jo pozitīvas antivielas jau man rādīsies mūžīgi. vismaz tas labi. kkad vajadzētu uztaisīt īstās analīzes. uzsildu pārpalikumus no dažādām iepriekšējo dienu pusdienām, ēdu, izsludina ārkārtējo stāvokli, kāpju mašīnā un braucu atkal uz Valmieru savākt K no Lomika.

7. novembris
pusastoņos izbraucam no Smilčas, lai dotos pēdējā legālajā pulcēšanas braucienā - jebšu uz viesizrādi Dursupes sporta zālē. kad bija skaidrs, ka visdrīzāk 5d tiks no 1dienas izsludināts ārkārtējais stāvoklis mēs noturējām ārkārtas sapulci, kurā spriedām par to vai neatcelt arī šo, vēl it kā legālo braucienu. man likās, ka prātīgāk būtu atcelt, bet demokrātiskā ceļā tika nolemts braukt. kamēr notika tehniskā caurlaide izgāju pastaigā pa Dursupi - tāda visai drūmīga un glūmīga vieta, bet vietējie mūs uzņēma ļoti silti. droši vien tāpēc, ka kolēģis ir vietējais. pēc izrādes devāmies uz kolēģa radinieku mājiņu notiesāt sadāvinātās uzkodu plates un pasēdēt āra baļļā. ļoti ceru, ka nevienam pēc šīs aušības nebūs kovids, bet kopumā jau prieks par satikšanos un pabūšanu dzīvu un siltu cilvēku kompānijā. dieszinkad to atkal varēs. neliekas, ka tas būs drīz. nolēmām, ka šie bija pēdējie Trīs stāsti. vairāk nerādīsim. ļoti patika pēc kubla mērcēties aukstā dīķī. ap pustrijiem bijām atpakaļ Smilčā, visu ceļu nopļāpājām par visādām eksistenciālām tēmām. sasaucām un ilgi mīļojām kaķi.

8. novembris
kad pieceļos izbraucam īsā tripā pa +/- rajonu - Dutka, Trikāta, Brenguļi, Cempi, Mārsnēni, Blome. diezgan jauka diena, jo brīžam spīd saule. saule šajā gada laikā vienmēr rada svētku sajūtu. salasu kārtējo bļodu ar avenēm. ļoti nosalst rokas. K. uzcep pankūkas. pēc ēšanas vāļājos un daru neko. naktī ārā mīnusā.

9. novembris
ilgi valstos pa gultu un neceļos augšā. pieceļos un tad kādu laiku valstos pa virtuvi neko nedarot. beidzot saņemos iziet ārā. iestādu bišķi smukās tulpes un pievēršos lapu grābšanai. grābju līdz tumsai un vēl bišķīt, bet tāpat paspēju ļoti maz. nav it kā mērķis arī pilnīgi visu nolaizīt, bet centrālo pagalmu un sētmali ielas pusē gribas uzpucēt un man vajag ar ko samulčēt dobes uz ziemu. K izlaista no visām mucām lietus ūdeni, drusku nopļauj un nodedzina sausākos zarus. un ugunskura oglēs uzcep kartupeļus, kurus ēdam ar vegan desiņām un štovētiem kāpostiem. astoņos ne pārāk gara Naudas projekta sapulce, tad noskatāmies dažus funny cats video un K aiziet gulēt. es turpinu bezjēdzīgi kūkot. sāp mugura no lapu grābšanas un ilgstošās jogas pamešanas novārtā. kaķis šodien tāds mīļš, bet kaut kāds arī sērīgs liekas.

10. novembris
guļu, valstos, pieceļos. aizbraucu uz centru, izeju humpalu tūrē. visai veiksmīgi. dabūju jaunus (spriežot pēc zoles (ne)nodiluma) Viking pārgājienu apavus pa 11 eur un jaunu svetī betī jaciņu pa 2.83 un glītu auduma gabalu vienai vajadzībai. apmeklēju pārtikas veikalu. iebraucu pie mammas brāļa pēc pakas, kas jāaizved uz Saļiku, atbraucu mājās. ļoti gribas humosu, tāpēc uztaisu, paēdu humosmaizītes un eju turpināt grābt lapas. atkal grābju līdz tumsai un vēl bišķīt, tāpat nepabeidzu. tad braucam uz Valmieru pēc tepiķa. man spontāni sagribējās tepiķi. tādu klasisku, tumši sarkanu ar rakstiem. tādu lielu, kuru varētu paklāt zem mūsu gultas un vēl paliktu normāla maliņa apkārt. salikās, ka ziemā tā būtu siltāk un omulīgāk. atvēru ss-u un tur kā reiz mani gaidīja liels, tumšsarkans, rakstains tepiķis, pa 55 eur, tepat Valmierā. esot bijis pie sienas, tā ka nav arī baigi netīrs un nolietots. atbraucam mājās, uzliekam tepiķi. ir forši. kaut ko uzēdu. noskatāmies kkādu dokumentāriju par Ļitvitenko slepkavību un izejam apm 3,5 km pastaigā. diezgan dzestrs. vakarā vēl pārstrādāju avenes un brūklenes, kas ledusskapī bija uzņēmušas kursu uz nelabu galu (smūtijs, čia pudiņš un drusku saldētavā) un ļoti pavirši iztīru grīdas.

11. novembris
pusdeviņos braucam uz Rīgu. sākam Ikea, patērējam naudiņas sev, nopērkam pāris kastes darbam, ieskrienam dekatlonā K pēc cimdiem, braucam uz Saļiku, ielieku mazgāties drēbes, braucam uz darbiņu - jāsakārto noliktava, jānovāc merčs un kafene, jāiztīra kabinets, jāizmazgā kostīmi. visu izdarām, iebraucam Akropolē mēģināt samainīt manu septembrī pirkto mugureni, kam ļoti drīz sapisās rāvējs. diemžēl tādas pašas nav, jāatrod kkas cits. atrodu, piemaksāju 8 eur un ir. braucam atkal uz Saļiku - paēdam mammas pupu zupu, savācam tīrās drēbes, ieejam dušā un ap deviņiem izbraucam uz mājām. pa ceļam klausāmies This Jungian Life epizodi par pusmūža krīzi. Rikardo pazīst mūsu mašīnu un skrien mājās no kaimiņu krūmiem pa ielas vidu, pa priekšu mašīnai. K iekurina un aiziet gulēt. es paņemu čipsus, bezalkoholisko alu, ielienu gultā un skatos random netfixa romkomu kamēr izkuras krāsns.

12. novembris
K aizved Rikardo uz trakumsērgas poti. es tikmēr taisu pusdienas - cepeškrāsnī ceptus dārzeņus. ļoti garšīgi. ar ķimenēm un rozmarīnu. it kā vēl silts un sniega arī nav, bet sautīgu (izklaide) mērķu vadīta ieberu drusku barības putnu barotavā. pirmā ierodas žagata, tad 5 vārnas. pēc tam arī dzilnītis, lielās un purva zīlītes, zilzīlīte un lauka zvirbuļi. un Rikardo. ceru, ka putni šoziem būs uzmanīgi. visvairāk raizējos par zaļžubītēm, kurām patīk izsvaidīt barotavas saturu un tad barā baroties uz zemes. padaru darba lietas, K pieliek jauno lampu, pareizāk sakot, abažūru. tad ir Naudas sapulce. drusku besī, ka kolēģe nav skaidrā un praktiski visu sapulci runājam vienu un to pašu. vairākas reizes mēģinu sasaukt kaķi vakariņās, bet viņš vienkārši tumsā sēž uz putnu barotavas jumta un nekust. putnu gan tur nav. pēc tam ir gara un drusku mokoša sapulce par visu ko, bet galvenokārt par pienākumu sadali biedrībā. beidzas gandrīz pusvienpadsmitos. ierosinu iziet pastaigāties un izvēdināt galvu, bet tā vietā mēs ielienam gultā un noskatāmies Natinghilu. kopumā nepatika, tb nenoticēju viņu attiecībām. vēl man pēdējās pāris dienas ir kaut kāda jocīga ziemassvētku sajūta un zsv gribēšanas sajūta. es neesmu ne baigā zsv nīdēja, ne fane, tāpēc šķiet kaut kā jocīgi.

13. novembris
Valmiermuižas treniņš. Atkal ar Reiņa zirgiem, jo Leo joprojām klibo. Man šoreiz jaunzirgs. Ne visai liels dūkans zirdziņš ar lauku pieri, ļoti garām ausīm un vēl bērnišķīgu seju. Bet ļoti jauks raksturs. Viņš gan mani izvazāja pa laukumu, jo vairākas reizes katalpultējās lēkšos no laukuma tālākā gala. Tur uzreiz aiz sētas ir veikals - izbrauc onkulītis ar grabošiem ratiņiem, rūc un grab piegādes mašīna, iet cilvēks ar lielu suni - briesmīgi biedējošas lietas. Brīnos un priecājos, ka man vispār nebija ne bailes, ne dusmas, ne kādas citas negatīvas sajūtas. Protams patīkami nav kkur pēkšņi nekontrolēti nesties, bet viņš bija saprātīgs un komunicējams. Interesanta un laba pieredze. Pēc tam iebraucu pie sava zirdziņa. Notīrīju, izķemmēju, sabaroju ar kārumiem un palaidu ganīties novembra melnajā tumsā.
Vakarā noskatījāmies Pilsētu pie upes un Kino un mēs. Kino un mēs bija pilnīgs neprāts, bet laikam jāsaka, ka patika labāk nekā Kairišs. Es nenoticēju Pilsētai pie upes. Tur viss likās kaut kāds tāds pārāk izdomāts vai paredzams.

14. novembris
klasika - ilgi guļu, ilgi neceļos, pašai besī. grūts tas pelēkums. es spēju novērtēt tā estētiskumu, bet nespēju pretoties tā kuslinošanjai ietekmei. kad nu uzceļos un saņemos, tad eju grābt lapas un beidzot salasīt pēdējo kritušo ābolu lērumu ap antononovkām. pielasu divas tačkas. un atkal grābju lapas līdz tumsai un vēl bišķīt. tāpat vēl paliek ko grābt. sāp mugura. vakariņās ļoti garšīga biezzupa no aizvakar cepeškrāsnī ceptajiem dārzeņiem + vēl pāris papildsastāvdaļām un čia pudiņš no brūklenēm un kokospiena. daļēji piedalos kvfr tehnisko sapulcē. sataisu maizītes, ko rīt ņemt līdzi. noskatāmies Klātbūtni, Mans mīļākais karš un Klejotājus. Mans mīļākais karš ļoti, ļoti patika. bet Klātbūtni un Klejotājus laikam nevajadzēja skatīties vienā vakarā. viņas kaut kā sajaucās kopā manā galvā.
iet sūdīgi gan ar fāstošanu, gan jogu, gan ikvakara pastaigām. no fāstinga grafika visu laiku krītu ārā, bet joga un vakara pastaigas nenotiek.

15. novembris
īsi pirms vienpadsmitiem pieturā "Cempu pagrieziens" paņemam Sandru un braucam uz Brenguļiem, lai ietu pa Abula dabas taku. tā ir apļveida taka, apm 12 km gara un ir jocīgi, ka mēs līdz šim neesam tur bijuši, jo tik tuvu. kopumā taka forša, bet manā lv dabas taku pieciniekā neiespraucās (tajā ir Cīrulīšu, Kubeseles, Cecīļu, Viesatas un Drusku pilskalna takas). gājās visai raiti, jau pēc 3h ar mazu astīti bijām atpakaļ pie mašīnas. tad iebraucām Mūrmuižā beidzot iepazīstināt Sandru ar zirdziņu, iebarojām viņam divus banānus un braucām uz Smilču. uztaisīju fikso miso zupu ar sērpiepes gabaliņiem, rīsu nūdelēm un vēl visko. paēdām. Sandrai atbrauca pakaļ. mēs noskatījāmies Pārgājiens 44, Visi mani draugi ir miruši un Skaistai būt. uznāca traks miegs, pagulējām. es nogulēju krietni par ilgu. attaisīju pirmo paku ar ābolu sulu no mūsu āboliem (papā bija aizvedis kur nu tur fasē tajās pakās - kautkāds pilnīgs kritušo ābolu mix, ar uzsvaru uz antonovkām, bet sanākusi neticami salda, bet vienlaikus svaiga. ļoti garšīga), tad skatījāmies Dvēseļu puteni, pareizāk sakot, K skatījās normāli, es fakultatīvi - paralēli darot pāris darba lietas. pēc tam man nenāca miegs.

16. novembris
gulēju smagi un saraustīti un pamodos nogurusi. ap pusvieniem izgāju ārā un pāris stundas turpināju grābt lapas. beidzot pabeidzu. apklājām kompostkaudzi ar plēvi, cerams ātrāk sadalīsies. nogriezu arī avenājus. to darot salasīju vēl pēdējo mazo bļodiņu ar ogām. kad ienācu iekšā, K. jau gandrīz bija beidzis taisīt ēst. sarkanie rīsi ar dārzeņu/sojas mačkājumu. saldajā vegan vaniļas jogurta čia pudiņš ar brūkleņu/viršu medus mērci. jutos ļoti nogurusi. atlaidos, drusku padarīju kko Naudas projektam, tad spēlēju Heroes un klausījos šamanisma podkāstu. 19os bija kārtējā Naudas projekta sapulce. pēc tam K bija tech sapulce. zvanīja K mamma un informēja, ka ir pārdota Kuģene (aleluja, man ar to vietu saistās pārāk daudz neviennozīmīgu atmiņu) un mums laikam atleks trešdaļa no tā. nav nekas šausmīgi daudz, bet saimniecībā ļoti noderēs. tad izgājām nelielā, nepilnu 4 km pastaigā. vajadzētu katru dienu staigāt, bet tā tumsa. pa gaismu bieži citas lietas jāpaspēj. atnācām mājās un noskatījāmies vienu Projekts šķiršanās sēriju. tas Martinsons ir neticami kaitinošs. Rikardo laikam beidzot ir atēdis savu piedzīvoto badu. ilgu laiku bija tā, ka viņš bija gatavs aprīt neierobežotu daudzumu konservu. pēdējās dienas mēdz neapēst visu vienā piegājienā, drusku paliek trauciņā, ko tad viņš relaksēti pabeidz ēst vēlāk.

17. novembris
rīts sākas ar sapulci, no kuras man ātrāk jāiet prom, jo stallī hiropraktiķes vizīte. kopumā bija ļoti apmierināta ar mana zirdziņa fizisko formu, īpaši ņemot vērā viņa vecumu un līdzšinējās veselības prolēmas - tikai daži bloki, praktiski neredzama pakaļkāju gaitas ataksija un nezināmu iemeslu dēļ labā pleca muskulis sūdīgāks. pleca kauli vienādā augstumā, bet labāk apmuskuļots kreisais. ieteica vairāk praktizēt dažādus vingrinājumus, kuros augstu jācilā kājas - kārtiņas, kavaletes, pastaigas mežā, pa kalniņiem. atbraucu mājās, bija jau tumšs. uztaisīju fikso ēdienu no vakardienas rīsiem + purava, kāposta, paprikas un zaļajiem zirnīšiem. paēdām. tad es nezinu, ko es īsti darīju, bet ļoti drīz pienāca vakars un nakts. ā, nolēmu, ka no mirstošā Endomondo laikam pāriešu uz Sports tracker. tāds ļoti vienkāršs, bet vismaz tur ir horsraidings pie aktivitātēm. vairākos stilīgākos appos nava. tā arī neizdomājām, kā rīt atzīmēt valsts svētkus. ārā baigi gaudo vējš.

18. novembris
gribējās kkādus svētku pasākumus, iepriekšējās dienās bijām kko runājuši, bet tā arī nebijām sarunājuši. nogulēju līdz 12iem un tad sapīku, par to, ka nav svētku. bet K pieteicās atbraukt līdzi uz stalli (zirgam pēc vakardienas procedūrām ir izrakstītas pāris atpūtas dienas ar 40 min aktīviem soļiem pie rokas). laiks gan bija tāds, ka diezko negribējās būt kaut kādā nopietnākā ekskursijā. pilnīgi pietika ar to 3km/40min pastaigu, jo neganti pūta un blīvi smidzināja. zirdziņš bija ļoti mīļš un negribēja, lai es braucu prom. žēli skatījās pie vārtiem. pēc staļļa aizbraucām uz Niedrāju. nebiju peldējusi kopš 3. novembra (dīķis pēc karstās baļļas neskaitās). ūdens tāds jūtami atdzisis. bet arī K. par godu svētkiem saņēmās ielīst. dabūjām endorfīnu būstu. tad veikals un uz mājām taisīt ēst. K. uztaisīja vienu no saviem firmas ēdieniem - vegan plovu + pirmo reizi mēģināja taisīt tiramisu. es uztaisīju burkānlasi un kārtainās mīklas rausīšus ar sojšļika atgriezumiem, papriku un kāpostiem. ēdām lielajā istabā pie galda, nevis virtuvē un pēc ēšanas imitējām sēdēšanu pie televizora. tb televizoru uzlikām datorā. diezgan fakultatīvi noskatījāmies Homo Novus pa LTV1, fakultatīvi, jo es paralēli sagribēju skatīties vecvecāku foto albumus un to darot traucēju K skatīties filmu. pirmajā reizē, kad skatījos to filmu, man patika labāk. beigu beigās visai jauka diena sanāca, dabūju arī svētku sajūtu.

19. novembris
K aizbrauca uz Rīgu. es aizgāju uz pastu pēc d vitamīna no iherba, iegāju humpaliņās. nekā nebija. piena veikalā dabūju Latvijas siera atgriezumus (milzu klucis pa aptuveni eiro). aizgāju mājās, sāku ciest no mēnešreizēm. pārsvarā visu dienu pavadīju ēdot, spēlējot heroes un klausoties podkāstu. vakar vakarā atradu tādu Fair folk, tur diezgan inčīgas epizodes par visādām folkloras un mitoloģijas tēmām. dažas gan arī tādas drusku dīvainas. nepārtraukti traki pūš, gaudo pa skursteni un ap māju un gandrīz nepārtraukti līst. silts gan. nesaņēmos uzrakstīt brālim apsveikumu dzimšanas dienā. viņš ir pilnīgi apsities ar sazvērestības teorijām. drausmīgi negribējās, lai sākas kaut kāda tāda murgaina saruna. pēdējo reizi, kad komunicējām viņš prasīja vai es joprojām tiešām ticu, ka kovids ir īsts...

20. novembris
neguļu pārāk labi, bet no rīta ir prieks par gaismu, ko rada uzsnigušais sniegs. pa logu izskatās jauki, bet ārā ir silta šļura. K ir mīļš un ir notīrījis mašīnu un uztaisījis līdzņemšanai kafiju - varu sēsties un braukt. Smiltenē vairāk sniega nekā Mūrmuižā un Valmierā. pa ceļam putina ķēpu un pilna šoseja ar vasarsriepiniekiem, kas brauc uz 60. Valmiermuižas treniņš. man šoreiz smalkais Fazāns. atkārtošos - bet ļoti, ļoti foršs ērzelis. un ērts. uzlecam kaut ko augstāku par metru. pēc tam braucam pie saviem zirgiem un izejam ārsta izrakstītajā 40 min pastaigā. viss šļurā, bet uz brīdi no mākoņiem izlien gaisma. liels, pelēks mākonis gan drīz to atkal aprij un sāk kaisīt slapjas sniega pikas. braucu mājās, K. tieši beidz gatavot biezzupu. kaut kā pēdējā laikā pati maz gatavoju. paēdu, jūtos nogurusi un atlikušo vakaru drusku klausos podkāstu, drusku spēlēju Heroes un drusku skatos The Two Popes. forša filma.

21. novembris.
saule. saule rada svētku sajūtu. aizbraucu uz stalli. zirgs nāk pretī pa dubļiem un smaida. nomazgāju viņam kājas un dibenu un kopā ar Martu un Leo izejam mierīgā 4km pastaigā pie rokas. gaisma ir tik labi. atbraucu mājās, uztaisu ļoti nevegāniskas kesadiļas (ar ceptu olu un sieru iekšā. un protams, vēl visko). tad es īsti nezinu, ko es daru - atbildu uz darba epastiem, izlasu, kas sakrājies darba čatā, atveru hromē miljons tabus, ko tāpat neskatos, domāju, kur rīt aizbraukt pastaigāt tā, lai nebūtu tālu no Cēsīm, pasūtu labumus no Gemosa, utt. Rikardo laikam parādījušies pirmie konservi, kas ne pārāk garšo - ar liellopu. līdz šim rija pilnīgi jebkādus. toties viņš zog no galda sāļus un sīkstus ķiploku grauzdiņus un tiešām tos ēd. K nolemj skatīties i am thinking of ending things. ļoti krīpī un priekš manis par nervozu, bet tā kā sēžu blakus, kādu kopumā trešdaļu redzu. paralēli čatoju ar zirgdraudzenēm un sērfoju pa dzejoļiem - Tom Hirons, Em Strang, Nikola Madzirov. ārā šausmīga šļuras vētra. iepriekšējo dienu vēja gaudošana ir pilnīgs sīkums salīdzinot ar šovakaru. ap pusdiviem kaķis uzstāj, ka grib ārā. izlaižu un nevaru sagaidīt, kad nāks atpakaļ. klausos Keitiju Bārbali.

22. novembris
sniegs gandrīz nokusis, vētra mazliet pierimusi. braucam uz Zvārtes iezi, atstājam tur mašīnu un ejam uz Kārļu zivjaudzētavu, lai no turienes pa Amatas taku ietu atpakaļ. tie ir kkādi 6 km pa ceļu + nepilni 10 gar upi. kad esam mazliet pāri pusceļam līdz takai, piestāj traks onkulis un saka, ka aizvedīs. esam viņa auto dažas minūtes, bet viņš paspēj ļoti daudz pateikt. vecaistēvs žīds, vecāmāte vāciete, vēl tur poļi, bet tīrs latvietis. strādājot medicīnas iestādē (mašīnā mētājās cirvis), bet kovidam neticot. slimība protams, pastāvot, bet to nevarot ierobežot ar šobrīd pielietotajiem līdzekļiem. vajagot tā, kā padomju laikā dizentēriju apkaroja. sāka izteikt viedokli arī par Pūci un asaru naudu no azartspēļu biznesa, bet tad mums bija jākāpj ārā. foršs onkulis un forši, ka paveda, citādi mēs būtu iesoļojuši krēslā. taka skaista, bet vietām ļoti, ļoti dubļaina. tas nekas. piekusām krietni vairāk nekā pirms nedēļas Abula takā, lai gan km ziņā visai līdzīgi. izgājām ap 11 no Zvārtes ieža - atpakaļ bijām ap 15, Sports trackeris rāda ~14 km. gribētos pavasarī iziet visu taku pilnā garumā, bet tad baigi jāsaplāno loģistika. iebraucam Cēsīs pie Ances māsas pēc lietām, ko viņa mums sašuvusi, papļāpājam par potenciālo vannasistabas piebūves projektu mājai (izklausās pēc ārprātīgas jebļas un drausmīga piķa) un braucam mājās. paēdam Roltonus, jo nav spēka un iedevesmas gatavot. tad man uznāk šausmīgs miegs, izrubos uz laikam 2h un tad noskatāmies Lady Bird. likās tāda nekāda.

23. novembris
aizmigu ap 4iem, no gultas izlīdu ap vieniem. izdarīju pāris sīkumus. nogriezu rozei visus ziedus, lai netērē spēkus ziedēšanai. sanāca vesels pušķis. uztaisīju pusdienas - basmati rīsi ar kurkumu + karijs no puķkāposta, turku zirņiem, tofu un vēl viskā. ļoti garšīgs. tad savīkšāju uzkodas Spēlmaņu nakts vakaram - sagrauzdēju cepeškrāsnī riekstiņus (lazdu, valrieksti, indijas + ķirbju sēklas) ar garšvielām (rozmarīns, ķiploks, asā paprika, rauga pārslas, sāls, balzamiko, olīveļļa), uzcepu fiksās ābolmaizes (uz graudu maizes šķēlēm), sagriezu visādus sierus utt. tad skatījāmies SN. pirmo reizi noskatījos pilnā garumā attālināti. man ļoti garlaiko šādi pasākumi, bet mums bija 7+1 nominācijas. tad nu ēdām, drusku dzērām un skatījāmies. rezultāts = ļoti garlaicīgi + nedabūjām nevienu balvu.

24. novembris
no rīta spīdēja saule, man it kā bija prieks par to, bet ar to bija par maz, lai būtu viegli izkāpt no gultas. kaut kā diezgan deprīgi man iet. nezinu ko darīt. pie terapeita baigi neprasās, liekas, ka man šobrīd nav ko teikt. kad nu beidzot piecēlos, jau tuvojās vieniem. centos neļaut neko sev daudz domāt, uzreiz uzvilku staļļa drēbes un aizbraucu pie zirga. visur viss slapjš, bet diena ļoti skaista - ar gaismu un maigi silta. izgājām kopā ar M. un Leo Mūrmuižas apli (nepilni 5 km) ar zirgiem pie rokas. atbraucu mājās, uzsildījām vakardienas kariju. tad es darīju neko un kaut ko. tad skatījāmies Dolemite is my name. jauka tāda. tad K aizgāja gulēt, bet es līdz 4iem spēlēju Heroes. diezgan dirsā.

25. novembris
lai gan esmu gulējusi tikai apm 5h (aizmigu ap 5 no rīta) un ir ļoti pelēka diena, nezkāpēc jūtos daudz labāk nekā vakar. no rīta Naudas sapulce nr1, pēc tam sakārtoju dokumentu atvilktni, jo tajā krustu šķērsu bija samačkāti mani un vīra autoratlīdzības līgumi un neko vairs nevarēja atrast. pēc tam aizbraucām līdz Niedrājam - vispirms apgājām apkārt un pēc tam ielīdām arī ūdenī. bija ļoti, ļoti skaisti un tā japāniski. kad sākām iet migla tikko sāka celties, bet kad peldējām, vietām jau bija pamatīgi sabiezējusi. viss bija tāds kluss, mikls un apstājies. tad veikals - burgermaizītes un celmlauzis un mājās - izvilkām no saldētavas sērpiepes/sojas burgerkotletes un sataisījām burgerus. tad jau visai drīz bija Naudas sapulce nr2 un nr3 un tad kvfr sapulce, kas ievilkās līdz 22. tad vēl padarīju drusku darba lietas saistībā ar diplomdarbu izrādēm, paskatījāmies seriku un tad es atkal spēlēju Heroes.

26. novembris
K no rīta aizbrauc uz Rīgu. es ilgi noguļu un ilgi nekāpju ārā no gultas. lielāko dienas daļu pavadu nodarbojoties ar mājsaimniecību. izdaru vairākus darbiņus, kas jau kādu laiku maisījušies pa kājām, sakārtoju un virspusēji iztīru māju. kaut kā visu laiku drusku sāp galva. uztaisu ļoti garšīgu vegan paelju ar artišokiem uz malkas plīts. paēdu, nomazgāju traukus. kaut kad atbrauc K un mēs skatāmies Private life. gribas abonēt kādu preses izdevumu, jo ļoti patīk tā ņemšana no pastkastītes un gaidīšana, bet nevar saprast ko. varbūt Iru? bet negribas to makulatūru tik lielos apjomos...

27. novembris
plānā Valmiermuižas treniņš. notīru zirgu, sapaunājos, bet nekur neaizbraucam, jo M. Valensis, kurš šodien Leo vietā bija paredzēts kompānijā Radim, pēkšņi atsakās kāpt treilerī. radināts kopš bērnības, vienmēr kāpis bez ierunām, šoreiz nekāps un viss. nomocāmies visai ilgi, bet bez panākumiem. atsakām treniņu un izejam pie rokas parasto 4 km līkumu. snieg un putina slapjš sniegs. mājās paēdam vakardienas paelju. ļoti garšīga. uztaisu "adventes vainagu" - t.i. biezā un palielā bērza mizā (miza + tāss) ieklapēju 4 nagliņas, uz kurām uzspraužu sveces. vispār smuki, bet prasās vēl kaut kas klāt. tad beidzot pieķeros dziedāšanas papīru sakārtošanai - teksti un notis bija pilnīgā ārprātā kopš gada sākumā biju iedevusi vienai biedrenei nokopēt un tā arī nebiju sakārtojusi. veltu tam diezgan daudz laika un rūpības. kaut kādā brīdī ir visai bezjēdzīga Naudas sapulce, jo viens no kolēģiem tajā laikā ir Rimi un mēs klausāmies kā viņam skenē produktus. vakarā noskatāmies 20th century women. kkas man tur līdz galam nepatika.

28. novembris
noguļu ļoti ilgi. ļoti vajadzētu kkā saņemties un kaut mazliet uzlabot dienas režīmu, nevis iemigt ap četriem/pieciem no rīta. jau vairākas dienas ļoti gribējās kruasānus, bet šajā mazpilsētā diezkas nav. K dabūja 2 pakas ar saldētiem mini kruasāniem. bija forši. turpinu krāmēties un kārtot dziesmu vārdus/notis. ļoti pietrukst dziedāšanas. kopādziedāšanas. praktiski visu gadu nav dziedāts. tik cik pirmos mēnešus un tad pa retam mēģinājumam vasarā. tiklīdz atsākām regulāri tikties, tā atkal aizliedza dziedāt. izdomāju, ka vismaz jāmēģina mājas apstākļos uztaisīt kkāda ph3 stila ZSV dziesma. sāku šķirstīt materiālus un pāris variantus jau noskatīju. kaut ko drusku padaru arī darba lietas. vakarā noskatāmies Beginners. ļoti forša. daudz foršāka nekā vakardienas filma.

29. novembris
ļoti pelēka diena. drusku sakasāmies. par to, ka K pieceļas miljons gadus agrāk, es noguļu līdz nezincikiem, pieceļos, esmu gatava un tad viņš sāk paunāties un taisīties un es gaidu. gājām pa Niedrāja mežiem meklēt Pārkalņu naudas akmeni. baigi jau nebija jāmeklē, jo pie viņa var aiziet pa daļu no marķēta velomaršruta. tiešām liels akmens. noejam nepilnus 9 km. nesaņemos nopeldēties, jo kad esam pie mašīnas, ir jau visai krēslains, ir sācis snigt un diezgan traki pūš vējš. pēc pastaigas gribas pelmeņus. atrodam Topiņā kaut kādus jaunus veggy crush vegan pelmeņus. normāli tādi. cepti diezgan pasausi un mīklaini. vakarā noskatāmies īsizrāžu ciklu "Kāpēc es naktīs neguļu" - tur mūsu draudziņi šoreiz piedalījās. normāli. Sabīnei visforšākais darbs. pēc tam mazliet padomājam par to ph3 dziesmu, ko es gribu uztaisīt. ārā auksts. Rikša siltinātajā kaķu namiņā dzīvo kaimiņu kaķene. līdz diviem naktī taisu iepriekš iesākto un pamesto adventes "vainagu". pēdiņās, jo nav apaļš, bet garena tāss, zaļumi no meža un sarkanas krellītes. snieg un snieg

30. novembris
ir tā diena, kad esam sarunājuši sākt virtuves remontu. drausmīgi nāk miegs un negribas celties (vienpadsmitos). uzceļos un sāku kko kusli darīt. K nodauza vecās, zilās flīzes (izlietnes, elektroplīts zonā pagaidām atstāsim) un sāk plēst pretīgo papi no grīdas. es mēģinu evakuēt no virtuves tur dzīvojošos priekšmetus un paralēli flīžu dauzīšanai arī taisu ēst. cepeškrāsnī cepti dārzeņi ar salātiem un ceptiem vegan cīsiņiem. ilgi nevaram saprast, ko darīt arī tām sienas daļām, kam nodauzītas flīzes. nolemjam mēģināt krāsot patumši pelēkas. kaut kad aizbraucam uz Skrapci (tā vietējie sauc veikalu Mājai un dārzam). ļoti, ļoti nofeilojam ar toņa izvēli. uz sienas 1) par gaišu; 2) ļoti zils, nevis pelēks; 3) izskatās pēc ļoti tizla mēģinājuma imitēt atlikušo zilo flīžu krāsu. un mēs bijām paņēmuši uz veikalu līdzi flīzi, lai tieši no tā izvairītos. es izdomāju, ka enīvei 1-2 kārtas jānoklāj ar šo, lai nav nauda izmesta misenē un pa virsu jāmēģina likt smuka un tumšāka french wash tehnikā. K kko drusku pašpaktelē un nokrāso pirmo kārtu. man nāk miegs. pa logu izskatās ļoti skaisti - bieza sniega kārta, bet kad iziet ārā ož pēc slapjuma un kājas līdz potītēm šļurā. būtu forši, ja piesaltu. barotavā, par godu sniegam, šodien ieradās zaļžubīšu bars.