*

( jūlijs )

pagājusi nedēļa kopš atbraucu no Amerikas. likās jau, ka esmu tikusi galā ar džetlagu, bet, piemēram, vakardien man drausmīgi sāka nākt miegs jau ap pusastoņiem vakarā (lai gan iepriekšējā naktī biju labi nogulējusi 8h). kaut kā izvilku līdz pusvienpadsmitiem un šorīt pamodos pusseptiņos. man nav iebildumu celties mazliet laicīgāk no rīta, bet es nevaru tik laicīgi rubīties ārā vakaros. mans parastais ritms ir iet gulēt ap vieniem un mosties ap deviņiem, tādā biju iegājusi arī Amerikā.

dārzs mani sagaidīja pārvērties par džungļiem. divas jūlija pirmās nedēļas dārza kontekstā ir ļoti daudz. siltumnīcā bija izpleties pašiesējies ķirbis un aizņēmis visu celiņu, tā, ka ne ieiet. visādi ēdamie augi dobēs noslīkuši kliņģerīšu un gurķeņu krūmos. daži dekoratīvie augi bija nomiruši. not sure vai izcepās saulē vai tika pārlieti. toties vecāsmammas lilijas mani sagaidīja. bija sākušas vērties vaļā pāris dienas pirms atgriezos. likās, ka tējas šogad baigi daudz nebūs, bet šo to bija ievākusi mamma un diezgan daudz, kas ir vācams tagad. man ļoti patīk kā smaržo māja, kad visur kaltējas augi. pēc Minesotas un Dienviddakotas ļoti mitrā karstuma, man te ir auksti. grūti peldēties, jo ūdens liekas ļoti salts. kādā otrajā naktī pēc atlidošanas pieprasīju ziemas segu, tā arī turpinu ar to gulēt. bet te ir skaisti un mierīgi un labi.

zirgs jau sācis mest vasaras spalvu.

vēl mazliet daži vispārīgi iespaidi par Ameriku.
* ļoti, ļoti tīras tualetes. arī toitoji, pat rodeo, kur pilns ar alu dzerošiem tēvaiņiem. Amandai bija teorija, ka tāpēc, ka amerikāņi ar apsēsti ar tīrību un viņiem kauns par to, ka cilvēka ķermenis čurā un kakā. tā varētu būt. jo tualetes sauc par restrooms un neviens neiet "uz tualeti čurāt". piemēram, Parīzē tualetes bija nesalīdzināmi sliktākā stāvoklī. nevajag nemaz Parīzi. nolaidos Rīgā, aizgāju pačurāt, viss nočurāts. visā Amerikā, lai kādā čuhņā nebūtu, ne reizes neredzēju nočurātu poda malu.
* drausmīgs ūdens. no vienas puses labi, ka visur dod ūdeni (ar ledu) bez prasīšanas for free, visur arī pieejami brīvkrāni, kur var padzerties un uzpildīt savu pudeli. bet tas ir ļoti, ļoti negaršīgs un ož pēc hlora. pēc hlora arī drausmīgi ož visādi mākslīgie strautiņi un strūklakas parkos. man parasti ir diezgan taukani mati un ātri sataukojas, bet pa šo braucienu palikuši ļoti sausi un patrausli. manliekas, ka no tā ūdens.
* laba pārtika ir dārga un grūti pieejama. daudz kur ir food deserts, kur ļoti plašā apkaimē nav pieejami normāli pārtikas veikali un vienīgā iespēja ir braukt kādas 2h vienā virzienā vai pārtikt no benzīntanku ēdiena un citiem fāstfūdiem. turklāt lielākā daļa pārtikas ir ļoti lielos iepakojumos - ja vien nav liela ģimene, tad nav iespējams to paspēt apēst pirms tā sabojājas. + mājās gatavots ēdiens skaitās arī sajauktas kopā 3 dažādas gatavā ēdiena bundžas.
* tas droši vien izklausīsies dīvaini, bet kaut kādā mērā man Amerika ļoti asociējās ar Baltkrieviju. tāda pati no cilvēka, kā dzīvas būtnes, atsvešināta vide. tikai Baltkrievijā centrālā ass ir vara, Amerikā - nauda.
* praktiski neeksistē normāls sabiedriskais transports. ir drusku busi, bet tajos brauc pārsvarā grūtdieņi. tieši pirms pāris dienām tviterī bija foršs citāts, ka par labklājības līmeni liecina nevis tas, ka nabadzīgiem cilvēkiem ir savas mašīnas, bet tas, ka bagātie brauc ar sabiedrisko. Amerikā nebrauc.
* ļoti daudz agresīvu savvaļas cilvēku/crazy people. bomži ir visur, bet te viņi bija tādi agresīvi un uzmācīgi. mums vairākas reizes nāca pakaļ un tiešām smagiem vārdiem lādēja. nekur citur man tā nekad nav bijis. nu varbūt kāds izņēmuma gadījums, bet ne tā, ka 2 nedēļu laikā nezcikreizes.
* satiksme ir ātra, bet mierīga un pieklājīga. nemanīju praktiski nevienu psihopātu/līdēju/trakotāju. savādi noteikumi, kuru dēļ baidījos dienas vidū stūrēt lielajās pilsētās. visādas nesaprotamas griešanās pa kreisi pāri vairākām nepārtrauktām līnijām, joslas, no kurām pa kreisi griežas abos virzienos braucoši auto. krustojumi, kur visiem ir stop zīmes un brauc piebraukšanas kārtībā, nevis darbojas labās rokas likums. tiklīdz ir vairāk par divām mašīnām, tā sākas tizlošanās. un tas, ka nav normālas zīmes, bet viss sarakstīts ar vārdiem - Eiropas zīmes man galvā tulkojas automātiski, bet, ja man jālasa nezcik vārdiski uzrakstīti paziņojumi un vēl jāiekļaujas visai ātrā plūsmā un jātrāpa, kur vajag, tad ir grūti un stresaini. + visos štatos nav vienādi noteikumi. kad iebraucām Dienviddakotā, guglējām, vai šeit drīkst griezt pa labi pie sarkanā, kā to drīkst Minesotā. drīkstēja, bet ir štati, kuros nedrīkst.
* amerikāņiem ļoti patīk steitmenti. sanāca diezgan daudz pastaigāt pa dzīvojamajiem rajoniem un gandrīz pie katras mājas ir kāds steitments izlikts - par black lives matter, par praidu, par to, ka esi grāmatmīlis, ka tev bērns šogad beidz high school, ka tici zinātnei, cik mīļš tev ir jēzus utt. uz mašīnām arī liek
* pēdējās dienas dzīvoju 4 blokus no vietas, kur noslepkavoja Floidu. un biju ciemos mājā, kas ir 3 blokus no tās vietas. jautāju, vai kaut kas ir mainījies kopš tā notikuma. jā - policija ir kļuvusi piesardzīgāka un attiecīgi paaugstinājies noziedzības līmenis, jo noziedznieki jūtas drošāk.
* ā un vēl tā debīlā lieta, ka nekam nav uzreiz cenā norādīti nodokļi. uzzini tikai maksājot - par cik vairāk nekā norādīts jāmaksā. un ļoti nesaprotamā dzeramnaudu sistēma. reizēm ir čekā iekļauts, reizēm nav, reizēm ir iekļauts, bet piedāvā piemest vēl (īpaši maksājot ar karti).

bijām diezgan daudz vietās, pie kurām bija rakstīts, ka šīs zemes piederēja tādai vai šitādai indiāņu ciltij un tā un šitā vieta viņiem bija svētvieta. un viss izpostīts, atņemts, uzbūvēts betona klucis utt. vietām kaut kas tiek mēģināts restaurēt vai atdot (vai vismaz piešķirt tiesības izmantot, kā, piemēram, pipestone, bet tas liekas tāds niecīgs piliens okeānā uz visa tā kopējā nodarījuma apmēra).
jutu sevī drausmīgas dusmas. līdzīgas tām, kuras jūtu domājot par karu Ukrainā.

staigāju un domāju, ka latviešiem ļoti paveicās, ka alkatīgie kristiešu kolonisti ieradās tik laicīgi. kad pasaule vēl bija salīdzinoši ļoti lēna un tehnoloģijas mazattīstītas. viss notika lēnām, bija daudz laika pielāgoties, salāgoties un saglabāt gan atšķirīgu valodu, gan tradīcijas, gan kultūru. Zamerikas indiāņu kolonizācija un genocīds notika jau tehnoloģiski daudz attīstītākā un straujākā laikmetā. uzbūvē dzelzceļu, izšauj bifeļus, cilvēkiem vairs nav ko ēst, viņi izmirst, atlikušos sadzen rezervātā, bērnus nošķir no vecākiem un viss. veselām ciltīm vairs nav iespēju piekopt savu tradicionālo dzīvesveidu, saglabāt kultūru vai kaut kā lēnā garā mēģināt pielāgoties. izbraucām cauri gan Pine Ridge rezervātam (otrā nabadzīgākā vieta visā ASV, vismaz bija dažus gadus atpakaļ ), gan indiāņu rajonam Mineapolē (pilsēta ar vienu no lielākajām urbānajām pamatiedzīvotāju populācijām ASV). bēdīgi un nabadzīgi. paņēmu palasīt viņu pašu ikmēneša avīzi un nopirku pāris pamatiedzīvotāju autoru grāmatas. ļoti interesanti un tiešām ļoti bēdīgi.

šitādus tagad esot modē likt klāt visādiem pasākumu info materiāliem. nebija gan iespējas noskaidrot, ko viņi paši par to domā.


šī bilde no muzeja Čamberlenā https://aktalakota.stjo.org/

esmu mājās. mājās ir ļoti labi, bet pagaidām vēl neko nesaprotu. baigais džetlags. vēl man ir kovids. tas pats, kas Kariņam un Znotiņam. praktiski visiem, kas bija ASV latviešu dziesmu svētku noslēguma ballē ir kovids. mēs uzreiz pēc balles aizbraucām uz laukiem, katrai bija kaut kādi savi simptomi, divas pirmajā dienā taisīja testus, bet tie bija negatīvi. vairāk testu nebija un nelikās jēga meklēt un taisīt, jo tāpat jau neviena nepaliktu kaut kur Dakotas nekurienē un neizolētos.
man Badlandu laikā simboliski kniesa kaklā, bet nekāds īpašs klepus nebija. aizvakar sāku šķaudīt, ir drusku vieglas iesnas. K braucot pretī uz lidostu atveda ātro testu - joka pēc uztaisīju un ir pozitīvs.

Es esmu ļoti nogurusi no full american experience un ļoti ilgojos pēc full latvian experience.

Jocīgi, bet es te nesapņoju. Nē, nu noteikti sapņoju, bet vispār neatceros. Nevienu pašu sapni, pa visu šo laiku.

Joprojām neesmu redzējusi nevienu amerikāņu kaķi. Ne stray, ne mājas. Lai gan vienu dienu nācu kādus 6 km kājām no Komo ezera caur dzīvojamajiem rajoniem. Bet ir daudz trušu, vāveru un burunduku.

Vēl es tiešām nesaprotu amerikāņu brīvības koncepciju. Jautāju vietējiem kā var nebūt tehniskās apskates mašīnām - jo tas ierobežojot brīvību - mana mašīna, pats saprotu vai var ar tādu braukt vai nevar. Uz jautājumu, kas tā par brīvību iet pa ielu un tapt nolūzuša riteņa nosistam - neatbild. Mašīnas nedrīkst aiztikt (tas gan dažādos štatos ir atšķirīgi), bet tavu ķermeni var ierobežot. Un ieroči - vakar ziņās stāstīja, ka braucot uz domestic violence izsaukumu nošauti 2 policisti un vēl vairāki ievainoti. Minēja arī, ka pagājšgad šāda veida izsaukumos cietuši gandrīz 200 policisti (no šaujamieročiem). Tātad ir brīvība iegādāties ieroci un būt vardarbīgam pret savu ģimeni, skolasbiedriem un policistiem, bet nav brīvība veikt abortu ne izvarošanas, ne incesta, ne vienkārši nevēlamas grūtniecības upuriem. Es gan atrodos štatā, kurā vismaz pagaidām, ar abortu brīvību viss labi. Starp citu ir teorija, ka Minesotā vispār sociālā aizsargātība ir labākā līmenī (un attiecīgi arī lielāki ar to saistītie nodokļi), jo te vēsturiski ir bijuši daudz ieceļotāji no Skandināvijas.

* par to briesmīgo amerikāņu kafiju - tā tiešām ir šļura ar kafijas garšu, ko pat visādā ziņā cienījamos iestādījumos vienkārši ielej no termosa. Esam atradušas pāris kafenes ar īstu kafiju, bet nav lēti un strādā līdz trijiem. Blakus viesnīcai ir liela itāļu vieta - restorāns, bistro, veikals un kūciņotava. Noskatījos, ka tur ir pieklājīgs kafijas automāts, pasūtīju kafiju - dabūju no termosiņa.
* Šajā un vēl dažās pilsētās ir ļoti sirreāls veids, kā pārvietoties pa dauntaunu - skyway. Tas ir tuneļu tīkls, kas savieno visādas augstceltnes un ir publiski pieejams. Tur var noiet vairākus kilometrus ejot no biroja èkas uz banku uz fitnesa klubu uz veikalu uz nesaprotamām tukšām hallēm uz viesnīcām uz muzeju uz teātri uz vēlnezinkurieni. Izej pa stiklotu koridoriņu un nomainās smarža, vieta, skaņu ainava, vaibs. Baigi tripīgi https://www.tripsavvy.com/st-pauls-skyway-system-2370010
* starp citu ielas un ietves tikpat bedrainas kā LV. Kad braucām busā no lidostas, kurš iet pa vienu no galvenajām Sentpolas ielām, kungs ar kuru pa ceļam tērzēju, visu laiku atvainojās par bumpy road un teica, ka jūtoties par to apkaunots
* Šodien dzirdēju Ilinoisas universitātes kori - amerikāņi bez saistības ar LV pusstundu ļoti augstā līmenī dziedāja latviski. Arī solo.
* Toties beigās uz open mic parādījās Svetlana no Liepājas (šobrīd no Mičiganas). Tas bija ļoti savādi. Ļoti krindžīgi, bet arī aizkustinoši. Viņa arī ņēma un apraudājās uz skatuves. Un dziedāja latviešu dziesmas džeza ritmos smagā krievu valodas akcentā. https://svetlanastone.com
* No rīta biju uz foršu filmu. http://valiant.lapamuzejs.lv/home-english/
* Trimdas latviešu kultūra ir ļoti jocīga un, jo tuvāk ir iespēja uz to skatīties, jo jocīgāk liekas, bet es pagaidām nemāku noformulēt konkrētāk un nezinu arī vai to vispār vajag kaut kā formulēt
* Vēl jāizcieš rītdiena un tad braucam uz laukiem. Man vispār riebjas karstumā būt pilsētā, bet te ir īpaši nogurdinoši. Daudz ātri braucošu mašīnu, pat zaļais luksofora signāls gājējiem ļoti īss. Un vai nu biroja ēkas vai dzīvojamie rajoni un gandrīz nekur, kur palikt cilvēkam
* Es vispār neesmu bailīga un parasti man ļoti patīk staigāt vienai, bet šeit brīžiem ir visai neomulīga sajūta. Domāju moš esmu vienkārši sadomājusies, bet izlasīju, ka St. Paul has a higher crime rate than the state and national averages, both in violent and property crimes.
* Rīt varbūt aizbraukšu līdz Mineapolei, tur gan nav nekas labāks kā šeit, tikai lielāks

* visi runā, kā filmās
* nav tehniskās apskates - uz ielām ir daudz ārprātīgi izrūsējuši šroti, kas nesaprotamā kārtā turas kopā
* ja negribēsiet ielaisties sarunā ar aizdomīgu (pēc introvertu latviešu standartiem) melnādainu personu, viņš jums sekos vismaz kvartālu, filmējot un bļaujot, ka esat rasistes
* Dauntaunā nav kur random ieiet un nopirkt saldējumu/ūdeni/snacku. Patiesībā vispār nav nekādu veikalu, tikai biroja ēkas
* aptieku arī nav
* Ja gribēsiet klusi un mierīgi izmēģināt ice machine, kas ir katrā viesnīcas stāvā, bet jūsu stāvā nedarbojas un to redzēs kāds no staff, tad pēc mirkļa jums pie durvīm klauvēs un iegrūdīs rokās milzu misenes maisu pilnu ar ledu
* Nav iespējams pačurāt klusi, jo pods ir gandrīz līdz malām pilns ar ūdeni
* Mēs Eiropā dzīvojam ļooooti zaļi. Te atkritumus praktiski nešķiro, vienreizējās glāzītes un galda piederumi ir vēl katrs atsevišķi iesaiņoti plastmasas maisiņā un ēdinātavās visu lielākoties pasniedz vienreizējos traukos, ja vien tas nav ļoti fancy restorāns. Es nespēju arī iztēloties cik daudz resursu prasa saražot milzīgo ledus apjomu, ko viņi patērē. Amerikāņi ir pilnīgi apsēsti ar ledu.
* Kafija ir negaršīga, normālas kafenes veras ciet jau trijos dienā, stārbaks piecos, vēlāk dabūt normālu kafiju ir izaicinājums
* Ēst ir dārgi. Pie itāļiem salāti + pasta arrabiata (viss svaigs, bet atsevišķos plastmasas traukos) + mazais alus - 27 dolāri
* Viņiem ir stulbas kartes, kurās nav norādīts reljefs. Nevar ieplānot pāriet upi pār vienu tiltu un pār otru nākt atpakaļ, jo izrādās, ka otrs tilts iet pa augšu, no klints uz klinti, bet kartē nekas par to neliecina
* Šeit Misisipi krokodīlu nav

Kopumā man šeit nepatīk viss, ko biju iztēlojusies, ka nepatiks un vēl bišķīt, bet kā piedzīvojums, protams, ļoti forši. Gaidu, kad brauksim uz laukiem.

rīt agri no rīta lidoju prom. vispār labprāt pārceltu šo ceļojumu uz rudeni vai ziemu. man dārzā ir tik labi. tik skaisti un smaržīgi un mierīgi. man žēl, ka nesatikšu ziedošas vecāsmammas lilijas un nepiesūkšos ar viņu smaržu. domāju varbūt jāpamēģina sagriezt pumpuri un nolikt pagrabā. kādreiz mamma tā darīja, kad veda tirgot uz kapusvētkiem. stāvēja diezgan ilgi. šobrīd zied lielais jasmīns (filadelfs) un meža zemenīšu jasmīns (filadelfs) un pojenes un pagalms smaržo vienkārši grandiozi. ja nebūtu tik daudz odu, es gulētu ārā filadelfos. nupat sākas zemenes, tās ar baigi nedabūšu noēsties. uztraucos vai K tiks galā ar augiem, vai nenokaltēs vai nenoslīcinās vai pamanīs kāda ausis nokāruša auga, trešās dobes tālākajā stūrī, saucienus pēc palīdzības. pēc treniņa ilgi glaudīju zirgam galvu. tikai divas nedēļas, bet es ļoti ilgošos pēc viņa un es zinu, ka viņam arī manis pietrūks. Rikardo arī būs bēdīgs. K visu šo nedēļu strādā Lampā un kaķis dzīvos pa māju pavisam viens. šogad arī drošvien būs maz tēju - gan apjoma, gan daudzveidības ziņā. daudz kas, ko parasti vācu, tik tagad sāk lēnām ziedēt. pēc 2 nedēļām būs jau noziedējis. līdz šim neko daudz neesmu paspējusi ievākt. eh.

taisnā līnijā no Smiltenes līdz Minesotai ir 7201 km.

bet nevar čīkstēt, citādi pierunāšu vēl nepatikšanas. mums ir maz laika Amsterdamas lidostā, lai pārsēstos un ziņo, ka tur streiki un garas rindas un trūkst darbinieku.

biju pateikusi, ka nevaru atļauties, tāpēc nebraukšu, bet Līgām likās, ka tā nevar. sametās un nopirka man biļeti.

Tuesday 28 June 2022 - 07:25
Riga, Riga International Airport, RIX
Tuesday 28 June 2022 - 17:30
Minneapolis, Minneapolis International Airport, MSP

Tuesday 12 July 2022 - 12:41
Minneapolis, Minneapolis International Airport, MSP
Wednesday 13 July 2022 - 13:15
Riga, Riga International Airport, RIX