*

* visi runā, kā filmās
* nav tehniskās apskates - uz ielām ir daudz ārprātīgi izrūsējuši šroti, kas nesaprotamā kārtā turas kopā
* ja negribēsiet ielaisties sarunā ar aizdomīgu (pēc introvertu latviešu standartiem) melnādainu personu, viņš jums sekos vismaz kvartālu, filmējot un bļaujot, ka esat rasistes
* Dauntaunā nav kur random ieiet un nopirkt saldējumu/ūdeni/snacku. Patiesībā vispār nav nekādu veikalu, tikai biroja ēkas
* aptieku arī nav
* Ja gribēsiet klusi un mierīgi izmēģināt ice machine, kas ir katrā viesnīcas stāvā, bet jūsu stāvā nedarbojas un to redzēs kāds no staff, tad pēc mirkļa jums pie durvīm klauvēs un iegrūdīs rokās milzu misenes maisu pilnu ar ledu
* Nav iespējams pačurāt klusi, jo pods ir gandrīz līdz malām pilns ar ūdeni
* Mēs Eiropā dzīvojam ļooooti zaļi. Te atkritumus praktiski nešķiro, vienreizējās glāzītes un galda piederumi ir vēl katrs atsevišķi iesaiņoti plastmasas maisiņā un ēdinātavās visu lielākoties pasniedz vienreizējos traukos, ja vien tas nav ļoti fancy restorāns. Es nespēju arī iztēloties cik daudz resursu prasa saražot milzīgo ledus apjomu, ko viņi patērē. Amerikāņi ir pilnīgi apsēsti ar ledu.
* Kafija ir negaršīga, normālas kafenes veras ciet jau trijos dienā, stārbaks piecos, vēlāk dabūt normālu kafiju ir izaicinājums
* Ēst ir dārgi. Pie itāļiem salāti + pasta arrabiata (viss svaigs, bet atsevišķos plastmasas traukos) + mazais alus - 27 dolāri
* Viņiem ir stulbas kartes, kurās nav norādīts reljefs. Nevar ieplānot pāriet upi pār vienu tiltu un pār otru nākt atpakaļ, jo izrādās, ka otrs tilts iet pa augšu, no klints uz klinti, bet kartē nekas par to neliecina
* Šeit Misisipi krokodīlu nav

Kopumā man šeit nepatīk viss, ko biju iztēlojusies, ka nepatiks un vēl bišķīt, bet kā piedzīvojums, protams, ļoti forši. Gaidu, kad brauksim uz laukiem.