*

1. jūlijs
6:20 jābūt interkontinetalā, pilnos tautastērpos, būt par etnogrāfisku fonu kaut kādai vietējai "rīta panorāmai". plānoti vairāki tiešraides sižeti un kaut kāds ieraksts. bez mums ir vēl 3 koklētājas civilās drēbēs un deju kolektīvs (laikam zelta sietiņš). baigā nīkšana. tad tieši uz tiešraides sākumu reportiere paziņo, ka lai koklētajās koklē un mēs dziedam līdzi. neesam ne mēģinājušas, ne vienojušās par dziesmu. diezgan tizli. viņas spēlē klasisko, omīšu iemīļoto, ziedi ziedi rudzu vārpa un mēs neērti augstā augstumā spiedzam līdzi. pārģērbjamies un tad jau drīz ir pirmās uzstāšanās laiks. publikas nav baigi daudz, bet nodziedam ok. pēc tam ar Lauru un Kalniņām ejam paklīst pa skyway. baigi sirreāli. aizklīstam līdz kaut kādai kafenei, paņemam kaut ko apēdamu, izejam ārā pilsētā. netālu ir wallgreens, Laura grib vēl kaut ko savām kakla sāpēm, kādu laiku notusējam pa turieni, nopērku dažas pakas emememsīšu ar tādām garšām, kādas LV nav - ko vest mājās ciemakukuļiem. tad paņemam ar Lauru katra pa čipsu pakai un ejam uz viesnīcu. ir ļoti karsts. guļam gultās, brausējam TV kanālus un rijam čipsus. es vēl uzdzeru kaut kādu čuralu. paskatāmies ziņas, vienas vecas Young Sheldon sērijas beigas un paliekam pie kaut kāda romkoma ar Dženiferu Anistoni. ir ļoti patīkami. kad filma beidzas ir jau vakars. saņemamies svētceļojumam uz veikalu.

2. jūlijs
9os uztaisām knapu pusaizmigušu mēģīti, tad ar Līgu E. ejam uz filmu Valiant. Ritīgi forša. Pēc tam Līga aiziet uz viesnīcu, es gribu iet vēl paklīst pa skyway, bet ir sestdiena un nevaru atrast ieeju, kas nav slēgta. Aizklīstu līdz union depot un farmers market. Tur tirgo svaigus dārzeņus un zaļumus. Ošņāju gaisu un ilgojos pēc gatavošanas. Tad eju uz interkontinetalu, jo drīz jādzied. Trāpu uz Bangas uzstāšanās 2. pusi un pēc tam ir Ilinosas koris - amerikāņi, kas nodzied veselu programmu latviešu valodā - ļoti profesionāli. liekas tā sirreāli. Pēc tam mēs - iet labi un ir vairāk klausītāju nekā vakar. Tad ir open mic Svetlana no Liepājas. arī sirreāli. Palīdzu Amandai visu novākt un pārvest uz landmark centre, tad eju uz viesnīcu. Pārējās aiziet uz deju lieluzvedumu, kaut kad atnāk Amanda un noliekas mazliet pagulēt. es lasu grāmatu un skrollēju telefonu. kaut kad pārnāk pārējās, dzeram vīnu otrā istabā un domājam ar kādu dziesmu modināt Amandu. izvēlamies Virs galvas mūžīgs piena ceļš. pamodinām Amandu un ejam ārā ēst kopīgas vakariņas un dzert alu. ilgi nevaram atrast kur palikt, beigās atnākam atpakaļ gandrīz līdz viesnīcai. paņemu veģetāro burgeri - jāsaka, ka LV viņi ir daudz labāki. pēc tam aizejam līdz Interkontinetalam pamēģināt nīkšanas (tā "nīkšana" ir kkāds inside joke no Garezera 3x3 nometnēm) telpu, bet tur neviena nav. dažas ļoti sagrabējušas kundzes un viss. viņas lūdz, lai nodziedam zilo lakatiņu un es zinu ka kādreiz. sameklējam internetā vārdus un nodziedam. diezgan lame nīkšana. nu tā, ka īsta nīkšana, nevis tas, ko tam bija jānozīmē. ejam uz viesnīcu. pa ceļam satiekam kaut kādu crazy lady, kas nākot mums pretī slēpjas aiz lielās kolas pudeles, bet kad ir nonākusi mums aizmugurē, sāk mūs visādi lādēt un zākāt. atnāk ziņa, ka rītdienas dievturu daudzinājums atceļas, jo vadītājai kovids. drusku žēl - bija antropoloģiska interese paskatīties, kas tas ir tāds.

3. jūlijs
Diezgan ilgi noguļu. Nevar saprast, ko darīt. Laurai sūdīgāk - liekas, ka varbūt ir arī temperatūra. Līga E. aicina uz brokastīm Astorijā. Ejam, paņemu pankūkas. Pēc tam ir slinkums kaut ko darīt. man ir noriebies būt šajā pilsētā, šajā karstumā. Līga Kr atraksta, ka domā braukt uz Minnehaha ūdenskritumu. Nolemju pievienoties. Braucam trijatā - es, viņa un viņas meita. Ir forši. Aizejam līdz ieteikai Misisisipi, tad uzēdam saldējumu un braucam atpakaļ. Ir apmācies, bet sutīgs. Redzēju kardinālus (putnus). Izkāpju no busa pieturu agrāk un paņemu Dominos picu. To amerikāņu biezo. Ļoti garšīga. Ir pēdējais vakars, kad visas esam kopā. Amanda ir diezgan aizņemta, tāpēc sarunājam tikties interkontinetala bārā. Tur ir dārgs un negaršīgs alkohols. Redzam kā mūsu valstsvīri pamet pasākumu. Sagaidām Amandu, domājam jau par iešanu uz viesnīcu, bet uzpeld opcija iešmaukt noslēguma ballē bez biļetes (tā maksā 55 dolārus). Antropoloģiskas ziņkāres dēļ vairums no mums nolemj šo iespēju izmantot, tikai Laura aiziet gulēt. Ir visai sirreāli. katru dienu kaut kas sirreāls. ir arī Znotiņš, bet šausmīgi sadzēries un visu laiku dejo. tā arī nepapļāpājam. lēnā garā klīstot apkārt izdzeram vienu dzērienu un ejam gulēt.

4. jūlijs
No rīta apmācies un līst. Sapaunājamies un pusdeviņos braucam uz Delano. Amandas vecāku kaimiņiene ir rezervējusi mums spotu ielas malā parādes vērošanai. Joprojām līst, beidzot pa īstam noder lietus jaka. Ielas abās pusēs saslietas teltis/nojumes un cilvēki tusē un gaida parādi. Uz parādes sākumu lietus mitējas. Parāde ir kaut kas ļoti ļoti crazy. atkal sirreāli. Domāju arī vai šis gadījumā nav tas pasākums, kurā amerikāņiem varētu patikt šaudīties. Vēlāk uzzinām, ka Čikāgas parādè nošauti 6 cilvēki. Pēc tam braucam pie Amandas vecākiem. pie viņiem dzīvo 2 zirgi, kas pieder kaimiņienei. viņiem ir klasiska 19. gs. beigās celta amerikāņu lauku māja, ar lielo sarkano barn, vējtrieci pagalmā (nedarbojas, protams) un vēl visādām saimniecības ēkām. redzu pirmos amerikāņu kaķus - tur istabā dzīvo brāļi Bobs un Bils un ārā dzīvo Mother Cat. uztaisām un uzēdam tako salātus. izejam nelielā pastaigā ar Lauru un Amandu. viss liekas gandrīz kā mājās, bet ne līdz galam. redzam daudz fireflies. izskatās ļoti maģiski. pamalē ļoti ilgi šauj 4. jūlija salūtus. guļu ārā, hamokā. esmu uzklājusi pāri palagu, bet odi tāpat lien apakšā. paiet diezgan ilgs laiks līdz aizmiegu.

5. jūlijs
no rīta viss atkal bremzējas. kamēr izpaunājas 2 mašīnas paiet laiks. beidzot braucam īstā amerikāņu roadtripā. galvenais mērķis - Badlands South Dakota. ts ir 8h brauciens (tīrajā - bez čurāšanas un ēšanas). pirmā un pa lielam arī vienīgā īstā pietura pa ceļam ir Blue Mounds parks. tas ir vēl Minesotā. tur var redzēt gabaliņu pavisam īstas prērijas, kas saglabājusies reljefa dēļ un tāpat cietusi no liellopu pārganīšanās. tie plašumi ar vējā viļnojošām graudzālēm ir tiešām iespaidīgi. redzam arī bifeļu baru tālumā. Amanda ir nogurusi no braukšanas tāpēc laiks stūrēt man. otro reizi mūžā braucu ar automātu. visu laiku raustās roka un kāja. necikilgi neesmu nobraukusi, kad visām sāk uz telefonu paziņojumi par severe thunderstorm tieši tajā apvidū, uz kuru braucam. ir kkādi trīs/pusčetri dienā, bet paliek tumšs kā naktī, visa pamale ir skābi zaļa un vienā laidā zibeņo. Amanda ir priecīga - esot gribējusi, lai mēs pieredzam īstu prērijas negaisu. drīz sāk arī gāzt lietus. tas gāž ļoti traki, vispār neko nevar redzēt. piestāju malā. sākas arī krusa. troksnis tāds, ka liekas, ka izsitīs mašīnai logus. visam vēl pievienojas vējš. vienu brīdi liekas, ka varētu mēģināt lēnām braukt, bet pēc pārsimts metriem saprotu, ka nebūs. stāvam atkal malā, vējš krata mašīnu, ir tumšs un gāž lietus. radio mūziku ik pa neilgam brīdim pārtrauc severe thunderstorm brīdinājumi. kārtējā sirreālā pieredze. notusējam ceļmalā diezgan ilgi. kad lietus un vētra beidzot pierimst un atsākam braukt - īsā ceļa posmā redzam 3 uz sāniem apgāztas lielās amerikāņu fūres (es rakstu amerikāņu, jo viņas ir milzīgas salīdzinājumā ar tām fūrēm, kas te braukā pie mums). tāds, lūk, ir tas prērijas negaiss. izbraucam cauri mākoņiem, atkal atgriežas gaisma un diena. iebraucam Misūri ielejā un braucam pāri upei. baigi iespaidīgs skats. tā ieleja un upe ir milzīga. kaut kur piestājam ieliet degvielu un kaut ko apēst. Amanda mēģina gulēt. neviens vairs īsti neseko kartei, jo jābraucot tikai taisni, taisni. Amanda jau ir pamodusies, kaut ko jautri čalojam, līdz man sāk gribēties čurāt un es jautāju cik ilgi vēl jābrauc taisni. izrādās, ka esam jau pabraukušas garām pagriezienam uz Badlandiem. tiekam līdz vietai, kur var apgriezties un iebraucam dabas parkā, no kura daļa ir arī indiāņu rezervāts (Pine Ridge - viena no visnabadzīgākajām vietām visā Amerikā), no kaut kādas otras, neapdzīvotākās puses. trāpam uz saulrietu, kaut kāds pilnīgs medžiks - vienā pusē melns padebesis ar zibeņiem, vienā lillrozā saulriets un tie jocīgie kalni, kuri turklāt no mūsu puses ir nevis uz augšu, bet uz leju. aizbraucam līdz Interior, ievācamies motelī un ar Amandu iedzeram drusku pirmā viskija manā dzīvē, kas man garšo. 50g šī dzēriena padara mūs ļoti pacilātas, aizejam vēl līdz Bangai (kuri nakšņo teltīs) papļāpāt.

6. jūlijs
no rīta Amandai sāk rakstīt visādi Dziesmu svētkos satikti cilvēki un stāsta, ka viņiem ir kovids. arī Amandas mammai un māsīcai. Līgai Ka ir iepriekšējā vakarā bija temperatūras sajūta, bet Amandai sācies klepus. man ir viegla kņudona rīkles galā, bet kopumā ne par ko nesūdzos. Banga iedod 2 testus, Amanda un Līga Ka uztaisa - abām negatīvs. sākam ar visitor center apmeklējumu, lai nopirktu atļaujas braukt pa parku. es nolemju uz šo dienu pārsēsties uz "bērnu" jeb Bangas mašīnu. tajā ir abi Amandas bērni, Ilga un Kristaps. šāda izvēle tāpēc, ka ceru uz ilgāku un garāku staigāšanu. Līgas tomēr ir vecākas (es esmu jaunākā) un daļa galīgi nepanes karstumu. ir forši nomainīt sabiedrību uz brīdi. izejam apļveida taku pa Badlandiem. ir traki karsts un ēnas tur nav nekur, jo tie ģeoloģiskie veidojumi ir pārsvarā piramīdveida un to ēna līdz galam netiek. baigi iespaidīgi. visur ir zīmes, ka jāuzmanās no klaburčūskām. Jānis vienai čūskai gandrīz uzsēžas pie autostāvvietas, gribot piesēst ēnā uz apmalītes. nav gan zināms, kas tā bija par čūsku. pēc tam iebraucam citā apmeklētāju centrā, kur ir neliels muzejs/ekspozīcija par Badlandu vēsturi. izstaigājam to, paveldzējamies kondicionētā gaisā. aizbraucam atpakaļ uz rīta apmeklētāju centru, jo tur ir kafene. paēdam pusdienas. es paņemu indian style veggie taco. ir labs. paklīstam pa giftshopu. nopērku grāmatu, indiāņu rattle, kas noderēs Ieejai. saule ir pašā zenītā, staigāt pagaidām vēl baigi negribas. papētām karti un nolemjam izbraukt lielu riņķi cauri visiem Badlandiem. tā arī darām, piestājot visādos scenic overlook punktos. tai skaitā prērijas suņu pilsētā. prērijas suņi liekas pie uzmanības pieraduši nekur baigi nebēg. sāk prasīties uzpildīt degvielu. karte saka, ka to var dabūt pilsētiņā Scenic. tā atkal ir viena ļoti sirreāla pieredze, jo pilsētiņa ir pamesta, pirms padsmit gadiem to nopirkusi kaut kāda kristiešu organizācija, bet neko ar to nedara. un tā tur viss stāv kā stāvējis. bārs un tirgotavas un āra cietums. viss tāds vecs un simtgadīgs. pie bāra zemē mētājas sīknauda, patronu čaulītes un pērlītes no indiāņu izšuvumiem. dīvainā kārtā tur ir degvielas sūknis, kas darbojas. sirreāli, protams. uzpildām degvielu un nolemjam izmest līkumu pa Pine Ridge rezervātu. nekā tāda jau tur nav. prērija, liellopu bari, mazliet zirgi, treilermājiņas ar daudz vecām un neejošām mašīnām ārpusē. nabadzība. braucot taisni sanāk baigais līkums līdz motelim, tāpēc braucam atpakaļ uz Scenic, lai tur grieztos pa labi. neticamā kārtā satiekam tur tikko piebraukušu Līgu mašīnu. liekas jocīgi, ka visos tajos plašumos mēs tur tā nejauši satiekamies. braucam atpakaļ uz moteli, pa ceļam redzam diezgan tuvu bifeļus. pēc lielāka bump uz ceļa mašīna (kas pieder Amandas mammai) sāk panelī rādīt visādas lampiņas. galvenokārt jau bremžu. bremzes it kā strādā un atpakaļ uz moteli/kempingu tiekam. Līgas vēl nav, moteļa istabiņas atslēga ir pie viņām. aizbraucam uz Interior vienīgo veikalu, es nopērku sešpaku ar alu, ko sauc Moose drool. pa lielam pērku nosaukuma dēļ, jo skaidrs, ka būs čuralus. tā arī ir. sēžu ar Bangu, dzeram alu, tērzējam. Līgas atbrauc pavēlu. eju dušā un gulēt.

7. jūlijs
Amandas sākotnējā plānā bija celties agri un braukt uz Devil's Tower. bet tas ir 3h brauciens vienā virzienā. ir stress par Bangas rīcībā esošo auto un tā panelī mirgojošām lampiņām. notiek visāda sazvanīšanās ar Amandas mammu un mehāniķiem. kaut kāds Interior onkulis saka, ka tā reizēm gadās, ja kaut kas ieklemmējas un mēdzot palīdzēt garāku gabaliņu pabraukt atpakaļgaitā. tas laikam palīdz, bet visas iesaistītās mammas grib, lai mašīnu tomēr paskatās kādā servisā. tādu var dabūt Wall. skaidrs, ka Devil's tower komplektā ar visu šo ņemtni būs pārāk nogurdinošs un ambiciozs plāns, tāpēc nolemjam pēc servisa vienkārši braukt uz Black Hills un padzīvoties pa turieni. aizbraucam uz Wall, kamēr servisā skatās Bangas mašīnu, aizejam uz Wall Drug (tāds slavens tūristu veikals). man ne visai interesē tās lietas, tāpēc iegrimstu grāmatu nodaļā un šķirstu grāmatas. drīz vien izrādās, ka ar auto tipa viss ir ok. iebraucam kafijas kioskā paņemt īstu, bet ļoti dārgu kafiju un braucam uz Black Hills. sākam ar kaut kādu alu - jo kāpēc ne, turklāt ārā ir karsts, bet alā vēss un taisās arī uz negaisu. tā arī ir, kamēr staigājam pa alu, ir pamatīgi nogāzis. ala nav nekas nenormāli aizraujošs, bet tā jau interesanti. esam 63 m zem zemes utt. alas giftšopā nopērku pāris kristālus (liels lepidolīta gabals - tikai 2 dolāri) un pudeli root beer. ir jau kaut kāds dienas vidus, gribam ēst. google maps saka, ka netālu ir meksikāņu ēstuve, braucam uz to. ļoti kruta, ļoti labs ēdiens. iesaku - Mexico Tipico. tālāk man beidzot ir apsolīts peldēt, aizbraucam uz uzpludinātu ezeru - Lake Pactola. piestājam apmeklētāju centrā pačurāt. nopērku vēl vienu grāmatu. katra grāmata, ko pērku ir aizvien biezāka un smagāka. šī ir indiāņu mīti un pasakas. nopeldos ezerā. Laura bradā, pārējās sēž krastā un gaida. jūtos ļoti svētlaimīgi. tālāk braucam uz Needles Highway. pa ceļam vēl piestājam viena mazāka ezeriņa. tur ir ļoti skaisti, labprāt uzkavētos ilgāk un ietu pastaigāt pa kādu taku, bet ir jau pēcpusdiena un nav laika. nobraucam arī gar Crazy Horse Memorial. paskatāmies tikai pa gabalu, jo a) baigi dārga piebraukšana; b) liekas tikpat bezgaumīgi kā Rašmoras kalns. Rašmoras kalns vispār arī ir turpat netālu, bet to jau uzreiz esam nolēmušas snobēt. braucam pa Needles Highway - nenormāli smuki. ceļa malās mētājas bieza lielgraudu krusas kārta. un skati nenormāli iespaidīgi. kad ceļš atkal sāk vest uz leju, redzam daudz zvērus. beigās arī gandrīz ar roku aizsniedzamu bifeli, kas ceļa malā kasa vēderu gar celmu un mūs ignorē. šonakt gulēsim Rapid city, esam tur jau tumsā. Banga ieradusies jau krietni agrāk. atkal iedzeram ar Amandu viskiju, aizrunājamies par cigaretēm, kas beidzas ar to, ka izejam ar Amandu pastaigā ap pāris kvartāliem uzpīpēt Indian Spirit cigaretes.

8. jūlijs
jānobrauc 900 km. braucam, es piesakos stūrēt pirmā. ar vienu degvielas un sneku pauzi pa vidu aizstūrēju līdz Čemberlenai. tas ir tur, kur tas tilts pāri Misūri. esam nolēmuši tur taisīt garāku pauzi un apskatīt indiāņu muzeju. tas ir ļoti interesants. viena daļa veltīta katoļu skolai, tur gan tā drusku šķebīgi. par visām genocīdainajām izdarībām tiek ļoti caur puķēm runāts. turpat Čemberlenā arī paēdam. tālāk brauc Amanda. es lasu indiāņu mītu grāmatu. jau diezgan pavēlu vakarā iebraucam vēl Pipestone. tur ir kārtējā vieta, kur mēģina atjaunot prēriju. un tur ir pīpjakmens raktuves, kur indiāņi gadsimtiem ilgi kaluši ārā īpašo pīpjakmeni. arī vēl šobaltdien kaļ. ar īpašām atļaujām. tā ir ļoti jauka vieta, ar visai īsu lokveida taku, ūdenskritumu, mazu ezeriņu, bruņurupučiem, stirnām un jocīgiem klinšu veidojumiem. ir jau diezgan vakars, bet vēl ir ko braukt. braucam mājās. mājas - t.i. atkal pie Amandas vecākiem. ierodamies baigi vēlu. pēdējā posmā visām nāk miegs, es atstāstu tikko izlasītās indiāņu teikas, lai Amanda var pastūrēt. mēģinām arī dziedāt, bet vispār neskan. vienai krekšķis, otrai krekšķis utt. Amandas mammai gan joprojām ir kovids, bet baigo variantu jau nav. tie, kas guļ iekšā staigā maskās. es guļu hamokā, Banga teltīs.

9. jūlijs
pret rītu hamokā nosalstu, jo pārmaiņas pēc ir vēsāka nakts nekā parasti. tad ir gauss un mierīgs rīts. Banga brauc peldēties. man arī ļoti gribas, bet negribu palaist garām kaimiņieni Ešliju, kura nākšot pie saviem zirgiem un man varbūt būs iespēja pamēģināt vesterna seglus uz American Quarter horse. sēžu amerikāņu lievenī un lasu indiāņu mītus. ierodas Ešlija ar māsu. tieku pie jāšanas. esmu pārsteigta par šo pieredzi, jo bija radies iespaids, ka vesterna segliem būtu jābūt baigi ērtiem. tāpat kā kvarterhoršiem. bet izrādās nē - man liekas, ka es zvalstos kā kartupeļu maiss un vispār neprotu jāt. bet - ja jau tad jau. pofig, ka svešs zirgs, ka nav ķiveres un man kājās ir slīdīgi legingi. paceļu arī lēkšos un palēkšoju. tā jau baigi interesanti. drīz pēc tam taisāmies uz Hamel rodeo. kad Amanda vēl LV esot piedāvāja aiziet uz rodeo, es kādu brīdi nesapratu vai es to gribu. nu bažas par dzīvnieku ciešanām utt. bet nolēmu, ka ja jau full american experience, tad jāaiziet ir. ja nu kas, tad pēc tam varēšu džadžot to vadoties no personīgās pieredzes, nevis internetiem. tā ir kārtējā sirreālā pieredze, bet patiesībā no dzīvnieku viedokļa nav tik traki. visas tās govis un buļļi un arī bronc zirgi diezgan rutinēti "dara savu darbiņu" un tiklīdz tas ir beidzies, tā vienkārši rātni skrien uz izejas vārtiem - t.i. viņi saprot, kas notiek, ir pie tā pieraduši un nav drausmīgā stresā un nāves bailēs. gan jau tikt nogāztam gar zemi vai ar laso saķertam aiz pakaļkājām nav baigi komfortabli, bet vismaz tā ir rutīna. viņi nav apjukuši un nobijušies. pirms rodeo sākuma gan ir ļoti savāds kara veterānu, POW un MIA godināšanas akts. pārāk garš, lai man nebūtu slinkums aprakstīt, bet tiešām savāds. no rodeo man patiesībā vislabāk patīk skatīties uz pickup zirgiem - tur praktiski visās disciplīnās laukumā ir divi palīgjātnieki, kas visādos veidos palīdz un atbalsta tos, kuri performē. un to pickup zirgu apmācības līmenis ir amazing. pēc rodeo braucam uz Mineapoli pie Amandas māsīcas Zintas. kurai arī ir kovids, tāpēc mājā staigājam maskās.

10. jūlijs
aizvedam Kalniņas uz kaut kādu milzīgu Targetu un ar Amandu un Lauru braucam pa Amandas takām. pastaigājām pa Minesotas universitātes kampusu, kur Amanda mācījās. baigi liels. diezgan inčīgi. pārlaižam kārtējo negaisu stārbaksā un braucam uz bijušo industriālo rajonu, pie svētā Antonija ūdenskritumiem. kas, protams, kādreiz bijusi indiāņu svētvieta, bet šobrīd ir iebūvēti betonos un cementos un pilsētā. Minesota kādreiz bijus visai mežaina, tāpēc sākumā tur darbojās lumber baroni, kad meži bija izcirsti, tad sākās graudkopība un tur bija miltu baroni. Amerikāņiem gan patīk savas kaut cik vecās mājās nojaukt un vietā būvēt jaunas, aizvien neglītākas, bet tur šis tas ir saglabājies un uztaisīts arī Mill city museum, kurā gan bijām tikai pačurāt. tur blakus ir indiāņu restorāns, kurš gan tajā dienā nestrādāja, bet ārā darbojās food truck - uzēdām 3 māsu tako (trīs māsas ir kukurūza, pupiņas un ķirbis). tur bija kārtējais crazy people - baltais vīrietis, labās drēbēs, ar labu velosipēdu sāka kratīt nojumi, kas stāv pie food truck un lamāties. ir diezgan neomulīgi, var just, ka visiem prātā ir tas, ka viņš varētu vienkārši izvilkt ieroci un sākt šaut. divas drosmīgas sievietes iesaistās, viena sāk ar viņu runāt, otra zvana policijai un nenormāli profesionāli un lietišķi stāsta, kāds vīrietis izskatās, kāda vecuma grupa, apģērbs, velosipēds utt. vīrietis pa to laiku aizbrauc. vēl pastaigājam un tad braucam paēst pa īstam. indiāņu tako bija garšīgi, bet ļoti maziņi. Amanda aizved uz kaut kādiem sevis iecienītiem vjetnamiešiem. paņemu kaut kādu ēdienu ar mock duck. ļoti garšīgi. pēc tam braucam uz pārtikas veikalu. gribam arī alko veikalu, bet tie izrādās svētdienās veras ciet ļoti laicīgi. nopērkam šo to ēdamu, braucam mājās. izrādās dzīvojam četrus garos kvartālus no Floida slepkavības vietas. Kalniņas jau ir atgriezušās ātrāk. pasēžam ārā, patērzējam par visādām muļķībām. piemēram, to, ka Amerikas latvieši nesaprot kāpēc greipfrūtu latviski sauc par greipfrūtu. viņām tas liekas stulbi. un viņas bērnībā, latviešu sabiedrībā, to saukušas par suleni.

11. jūlijs
dienas pirmajā pusē aizbraucam uz vienu no Mineapoles ezeriem. blakus ir smuks rožu dārzs, smuks zen dārzs un wild bird sanctuary dārzs. es nopeldos, pārējās atkal tikai skatās un mazliet pabradā. redzam bruņurupučus. tad aizbraucam ciemos pie Amandas mammas māsas Elgas. viņa dzīvo 3 garos kvartālus no Floida slepkavības vietas. un dzīvo tajā vietā jau 52 gadus. ļoti interesanti būt tādā hrestomātiskā trimdas latviešu mājā. pēc tam vairs nav īsti skaidrs ko darīt. nolemjam braukt uz Minnehaha ūdenskritumu. es gan esmu tur jau bijusi, bet pārējās nav un tur ir jauki. sākumā atdalāmies, es eju pa taku, pa kuru neesmu gājusi - pa kalna augšu. bet skatus baudīt traucē koki un krūmi. tāpēc, kad ieraugu kāpnes, kāpju lejā uz Minnhaha strautu un pie tā ietekas Misispi satieku pārējās. lēnā garā aizejam atpakaļ un braucam ēst uz taizemiešu restorānu pēdējās Amerikas vakariņas. pēc tam mājās - sakravājam koferus, iedzeram vīnu un drusku vēl papļāpajam ar Zintu.

12. jūlijs
pieceļos un vēl pirms brokastīm eju viena staigāt, lai izkustinātu kājas pirms garā lidojuma. aizeju līdz Nokomis ezeram, apeju tam apkārt, atnāku atpakaļ. pa to laiku īsākā pastaigā ir aizgājušas pārējās, tikai Amanda sēž un strādā. ieeju dušā, uzēdu brokastis, papļāpāju ar Amandu. tad atgriežas pārējās un Amanda aizved mūs uz lidostu. izlidojam ap pieciem. ceru, ka varēšu pagulēt, bet miegs nenāk. noskatos 3 filmas. pirmā Beasts of the Southern Wild, kas izrādās ļoti bēdīga. pēc tam vairs negribas neko bēdīgu, meklēju kko vieglu un esmu jau aizmirsusi ko. pēc Amerikas laika esam Amsterdamā pusvienos naktī - tieši, tad, kad sāk nākt miegs un varētu iet gulēt. bet Amsterdamā ir, laikam, pusastoņi no rīta.

13. jūlijs
rīts Amsterdamas lidostā. baigā miega vate. satiekam Kriķi, kas atlidojusi no Bostonas un tālāk lidos ar to pašu, ko mēs. lidojam uz Rīgu. es trāpos pie rezerves izejas, tāpēc ir kur izstiept kājas. drusku paguļu, bet ļoti caurā miegā. Kārlis ir pretī - taisu kovidtestu - hohoho - pozitīvs. mamma atsūtījusi kārbiņu ar zemenēm no sava dārza un kārbiņu ar izlobītiem curkurziņiem. nenormāli garšīgi. viss liekas jocīgs - tādas mazas mašīnītes brauc pa maziem celiņiem. atbraucu mājās, paēdam - K sagatavojis sojšliku. nopeldamies. izstaigāju dārzu. saauguši baigie džungļi, gandrīz viss ir dzīvs, tikai daži dekoratīvie augi miruši. visvairāk žēl par neilgi pirms prombraukšanas piestādīto tačku. gribu izturēt līdz vakaram un tad iet gulēt, bet neizdodas. kaut kad aizmiegu, tad kaut kad pamostos, tad atkal aizmiegu.

14. jūlijs
pieceļos tādā normālā laikā, liekas, ka būšu izgulējusies. bet nekā - pa dienu atkal nāk drausmīgs miegs. ap trijiem liekas, ka es varētu aizmigt kājās stāvot vai ejot. liekos "drusku pagulēt", pamostos pusastoņos vakarā. kaut kad sazvanāmies ar Agnesi par vegānisku dzimšanas dienas brokastu pasūtījumu 15 cilvēkiem.

15. jūlijs
pamostos piecos un vairs nevaru aizmigt. enerģijas kaut ko nopietnu darīt arī nav. kvernu un gaidu rītu (savā izpratnē), lai brauktu uz treniņu. uztaisu kovidtestu - joprojām rādās pozitīvs. zirdziņš liekas priecīgs mani redzēt. Marta saka, ka Radis jau no rīta ļoti bubinājis, droši vien zinājis, ka es šodien būšu. braucu uz Valmiermuižu ar savu mašīnu - kovida dēļ. treniņš aizkavējas, jo Reinim ievilkusies vetārstes vizīte. kamēr gaidām, patestēju vai joprojām sanāk kājumaiņas - sanāk. ļoti forši. kad atnāk Reinis - palecam rindu un rindu + vēl 2 šķēršļu kombināciju. baigi nāk miegs. aizbraucu mājās. turpina nākt miegs, bet jāturas, jo 16 terapeits. īpaši daudz neko neatceros par ko runājam, bet viņa man liek uzzīmēt prokrastinācijas princesi. pēc terapeita, t.i. ap pieciem neizturu un aizmiegu un noguļu līdz desmitiem.

16. jūlijs
turpinu džetlagot. mēģinu kaut ko rosīties. aizsūtu Agnesei brokastu ēdienkartes uzmetumu. izrādās, ka vajag ne tikai vegāniski, bet arī bezglutēna. tas mani satrauc, jo man nav nekādas pieredzes ar to. satrauc un sarežģī un arī palielina izmaksas. nekas, normāls izaicinājums, gan jau atrisināšu.

17. jūlijs
turpinu džetlagot. pēcpusdienā ar Martu izejam apvidū. aizjājam līdz kalniņam un atpakaļ. ir apmācies un pavēss, tāpēc ar kukaiņiem ir ciešami. protams, ejam ar mušu deķiem. vakarā uztaisu kārtējo testu - šoreiz negatīvs.

18. jūlijs
braucam uz Rīgu. pa ceļam paņemam mammu no mammas brāļa. stāstu, kā man gāja Amerikā. atstājam K Āgenskalnā un vedu mammu uz Salaspili. stāstu visu to pašu vēlreiz tētim. depresīvajai kaķu kaku īrniecei uzradies vēl arī kāmis. kaku arī netrūkst. man laikam ir izbeigusies līdzcietība un draudzība un iedvesma kaut kā iesaistīties. sāk vienkārši un truli riebties. līst, bet ar lietussargiem izstaigājam mammas dārzu. man gribas visādas puķes, kas viņai ir, bet man nav. ieeju dušā un braucu uz zelleni. noliktavā ir drausmīgs trešs, esmu dusmīga uz Reini par to nekārtību. novācu savas Marijas lietas. braucu ar sabiedrisko uz centru - uz tikšanos par kvfr mārketingu ar Paulas mammu. esmu laicīgi, tāpēc ieeju Humanā. tur ir 1.50 EUR diena, dabūju smuku halātkleitu un vēl šo to. eju uz tikšanos. ir interesanti un noderīgi, tikai drusku besī, ka saka lietas, ko esmu jau iepriekš teikusi kvfr, bet, ko neviens nav ņēmis pierē. satieku K, sākam braukt mājās. gribas ēst. esam jau labu gabalu ārā no pilsētas, kad atceros, ka man noteikti vajadzēja nakts tirgu. esmu visai bēdīga un neapmierināta.

19. jūlijs
pamostos pusastoņos pati no sevis. tas ir ļoti savādi. 8:30 agrā sapulce, runājam par to kā vakar gāja mārketinga mītingā un vēl citām lietām. ir apmācies, vējains un pavēss. K pļauj zāli. vakarā aizbraucam paskatīties skābsiena angry birds. netālu no Smiltenes, Vidzemes šosejas malā ir saimniecība, kas katru gadu no skābsiena ruļļiem kalna galā taisa kaut kādus brīnumus. vienu gadu bija minjoni, vienu sūklis bobs, šogad ir angry birds. pēc tam nopeldamies Niedrājā.

20. jūlijs
no rīta terapeite. runājam par manu neseno sapni - par būšanu spotlaitā un par bailēm no veiksmes (nevis neveiksmes). kaut ko drusku parosos dārzā. trijos sarunāts ar Jolantu iet staigāt ar zirgiem. braucu uz stalli. tad ir episks piedzīvojums ar depresīvo kaķu kaku draudzeni - ieraugot, ka esmu piebraukusi viņa nesasveicinoties iebēg ģērbtuvē un kamēr es ieeju klētī sabērt kabatās zirgu kārumus vienkārši aizbēg. mēs ar Jolantu stāvam ar vaļā mutē. kko tādu neesmu gaidījusi. paskatāmies busu sarakstu - viņai līdz busam vēl vismaz pusstunda. līdz pieturai max 10 min. mēs lēnām izvīstāmies, saģērbjam zirgus mušu deķos, vēl uzlejam ūdeni no šļūtenes, lai vēsāk un ejam. pa gabalu redzam kā šī sēž pieturā un cepas saulē. no vienas puses smieklīgi, bet diezgan bēdīgi arī. un no tiem solījumiem, ko teica tajā sarunā (kas bija pirms 2 mēnešiem) nekas nav pildīts. tikai izvairās un kā izrādās arī vienkārši brutāli bēg. aizejam līdz Miegupes dārziņu ciematiņam, pēc kartes vajadzētu varēt iziet cauri, bet nekā - vārti priekšā. ejam vien pa jau zināmo maršrutu atpakaļ mājās. pēc tam braucu uz Valmieru pirkt pārtiku Agneses brokastīm. drusku izbesos, gan vienkārši tāpēc, ka ilgi, gan tāpēc, ka neesmu pareizi izplānojusi maršrutu/ņēmusi vērā veikalu darba laikus. sāku ar Promo un gribu turpināt ar Depo, bet saprotu, ka pa to laiku aizvērsies Gemoss, tāpēc kuļos darbdienas beigās cauri visai Valmierai uz Gemosu un pēc tam atkal atpakaļ. braucu mājās, izpaunājos, aizbraucu uz Klievi nopeldēties un eju gulēt.

21. jūlijs
esam piektdienas treniņu pārcēlušas uz šodienu. diezgan karsts un kukaiņains. jājam interesantu vingrinājumu - 4 šķērslīši voltā, ko pamazām ceļ augstāk. + beigās vēl tie 4 voltā un tad izeja no volta uz piekto šķērsli pa dažādām trajektorijām. pa ceļam mašīnā pļāpājam, stāstu, ka uztraucos par bezglutēna lietu brokastu sakarā un Martas Kārlis piedāvājas pamēģināt uzcept bezglutēna maizīti. nav nekad to darījis, tikai parasto maizi, bet ir gatavs paekspermintēt un izmēģināt kaut ko jaunu. nopeldos Mūrmuižā un braucu uz Siguldu iepazīties ar brokastu pasniegšanas vietu. pa ceļam drusku pazūdu, jo koordinātas ved mežā, bet pēc tam atrodos. smuka vieta, smuka māja. pēc tam braucu mājās un sāku jau pirmo šmorēšanu - iemazsālu gurķīšus, ielieku marinēties olīvas un sakosties burkānlasi. vakarā apsēžos parēķināt kāda tad ir brokastu pašizmaksa un saskābstu, kad saprotu, ka 50 eur vien aiziet vienkārši degvielā (brauciens upa veikaliem Valmierā + izlūkbrauciens uz Siguldu + īstais brauciens uz Siguldu). es joprojām nevaru pierast, ka degviela ir tik dārga.

22. jūlijs
pieceļos pusdeviņos, ap 10 sāku taisīt ēst. to arī daru visu dienu, izņemot vienu kafijas pauzi, vienu saldējuma pauzi un vienu peldēšanās pauzi. beidzu precīzi pusnaktī. Martas Kārlis ir uzcepis 4 bezglutēna maizes kukulīšus. aizsūtu savu Kārli uz Mūrmuižu pakaļ. ir tiešām laba maizīte. iegāžos gultā un domāju vai es gribētu katru vakaru tā justies. es tiešām labi pavadīju laiku, man patīk taisīt ēst, bet visu dienu esmu bijusi kājās un ļoti nogurusi. labā ziņa - visi ēdieni sanāca, nebija neviena feila.

23. jūlijs
ceļos sešos, sākas mēnešreizes, ap septiņiem izbraucu un ap asotoņiem esmu Zemeņkalnā un sāku vīkšāt brokastis. pabeidzu 10:57 - bija pasūtītas uz 11. sākas gan pusstundu vēlāk, jo vēl gaidām ierodamies viesus. es arī palieku paskatīties kā citi ēd manus ēdienus un uzēst pati. liekas, ka viss ir izdevies, visiem garšo, visi ēd slavēdami. protams, esmu sataisījusi par daudz, pat ņemot vērā, ka ieradās mazāk viesu nekā plānots. kaut kad pēkšņi sajūtos ļoti nogurusi, gribas braukt mājās, bet vēl jāsagaida, kad saorganizēsimies pārliet auksto zupu no mana katla vietējā tarā. iedzeru kafiju, izstaigāju māju. ļoti smuka. braucu mājās, nezkāpēc gribas klausīties Vismaz trīs vārdus. klausos un domāju, ka droši vien man vairs nekad nebūs jauna mīļākā hc grupa, jo es vienkārši vairs nespēju uztvert jaunu tāda veida mūziku. vecā gan man ir tikpat mīļa kā vienmēr. atbraucu, izpaunājos, drusku paguļu šūpuļtīklā. liekas, ka tagad varētu nopeldēties, iedzert vēl vienu kafiju un varbūt arī saņemties braukt uz Radiokori Savvaļā. bet paskatos pulkstenī un saprotu, ka, ja es gribu koncertu, tad man vnk ir fiksi jākāpj mašīnā un jābrauc. uz to es neesmu gatava. palieku mājās un mēģinu kaut cik piekārtot visu, jo pie mums divas naktis nakšņos Rubenis. diezgan laicīgi aizeju gulēt. kaut kad dzirdu, ka K ar Edgaru atbraukuši no Rīgas, bet tikai piefiksēju faktu un guļu tālāk.

24. jūlijs
pieceļamies ap pusdeviņiem. eju krāmēt malku. izmetu līkumu pa dārzu. uzrakstu kaimiņienei ziņu par saviem jocīgajiem tomātiem - slimība vai kaitēklis. viņa atnāk un atnes man joda tinktūru un saka, lai pielej ūdenim un kārtīgi nolaista visus tomātus. konstatē ērci gurķiem. kaut kad pamostas Edgars, abi ar K aizbrauc nopeldēties. es pa to laiku savīkšu brokastis trim no Agneses brokastu sagatavju pārpalikumiem. sēžam dārzā un ēdam un pļāpājam. K vienos aiziet palīdzēt Raginskim un skaņotājam uzstādīt nojumi. mēs vēl pļāpājam. Edgars aiziet uz parku, es vēl pakrāmēju malku un novelku ķiplokus no žurku dobes. ļoti sīki un švaki. varbūt jāsaņemas kaut kā pārrakt abas žurku dobes un ieklāt apakšā siets, šausmīgi daudz augu aizgājuši postā viņu dēļ. parādās K apēst dažas maizītes. iemetu mašīnā jāšanas drēbes un aizbraucam ar auto līdz parkam. koncerts. ir diezgan daudz cilvēku - vairāk nekā 50. koncerta laikā vairākas reizes līst, bet aiziet prom tikai daži. es nosalstu. kad beidzas, eju uz auto un braucu uz stalli. ejam ar Martu apvidū. ir salīdzinši vēss un apmācies un ļoti laba dunduru situācija. ir nopļauts mūsu mīļais lucernas lauks - varam iet nēsāties pa to. braucu mājās, šo vēl nav, bet tūlīt arī atnāk. Raginskis esot vedis ekskursijā pa Smiltenes kultūras centru. uzsilda visādas ēdiena paliekas, sēžam un pļāpājam. ap kādiem 23iem es saku, ka Edgaram jāiet gulēt - viņš plāno braukt ar busu 4:20 uz Rīgu, jo viņam kaut kādos astoņos no rīta ir koncerts Viesturdārzā.

25. jūlijs
noguļu ilgi un ne visai patīkami. sapņoju nepatīkamus un trauksmainus sapņus. drusku pakrāmēju malku. K aiziet uz bezdarbniekiem. Dzintars atved vēl garo malku. mēģinu restaurēt vairākas jūlijā izlaistās un nepierakstītās dienas. noskaišos uz žurku dobi (to no kuras vakar noņēmu šausmīgi sīkus ķiplokus). tur ne tikai žurkas, bet arī skudras un vēl plūme izstiepusi zarus un noēnojusi. sāku ar plūmi - kārtīgi nošņikāju visus zemākos zarus, pēc tam sāku rakt zemi dobē. izroku kādu piektdaļas dobi - tačkā un vienkārši čupā zemē un sāku, tā diezgan patizlā veidā, klāt iekšā ģeotekstilu un grauzēju sietu. gabaliņu ieklāju, tad metu nākamo zemi tur un tā pamazām rullēju uz priekšu, zemi vēl papildinot ar zirgu sūdiem. ap četriem ļoti traki cepī saule un kož dunduri. drusku atpūšos un turpinu. pabeidzu dobi un vēl izravēju džungļus ap plūmi. tur kaut kur pa vidu ir īrisi, bet es nespēju viņus ravēt. izrauj visu ārā. rudenī tur jāiekārto vēl viena augstā dobe, pa ziemu varēs mest tur kompostu, pavasarī uzmest pa virsu zemi un būs jauna dobe un kaut kādā ziņā kārtīgāk noslēgta tā dārza puse. K visu dienu krāmē malku. vakarā abi esam visu iesākto pabeiguši un ļoti noguruši. paēdam vegan burgerīšus (Promo bija nocenoti no nepilniem 4 eur uz 92 centiem). diezgan garšīgi. noskatāmies Rajevu un Vindicators 3 un guļam.

26. jūlijs
K aizbrauc uz Rīgu. es savā jaunajā t.i. vakar pārraktajā dobē iesēju zirņus, ātri augošās sviesta pupiņas, salātus un kaut kādus hibrīdredīsus, kurus it kā varot sēt visu vasaru. nu redzēsim, redzēsim. tad aizbraucu uz mežu pameklēt sēnes. meklēju sēnes, paralēli notiek neliela darba drāma jaunā tiktok konta un publicitātes kalendāra sakarā. sēņu īsti nav. ir retas gailenes, vienai mērcītei sanāk. redzu vēl dažas sakaltušas bērzlapes un vienu mušmiri. mežā jauki, bet kož dunduri, tāpēc braucu peldēt. dīvainā kārtā Niedrāja centrālajā peldvietā neviena nav. ļoti izbaudu būšanu ūdenī. braucu mājās, tīru sēnes, lieku vārīties jaunos kartupelīšus, taisu gaileņu mērcīti. paēdu, padzeru kafiju, eju ārā.

27. jūlijs
kaut kāda ne visai diena. jūtos apātiska. būtu jāiet dārzā viskaut kas darīt, bet vispār neko negribas. lielāko dienas daļu nodirnu. vakarpusē mēģinu saņemties, domāju drusku patīrīt siltumnīcu no džungļiem un tad varbūt aizbraukt uz stalli. bet pa ceļam no siltumnīcas satieku Rikardo ar aizkostu svīrēnu. dzīvs, bet samocīts. actiņas ciet, apātisks, īsti nekustas, nemēģina lidot. iekrampējas ar nadziņiem man rokā un sēž. sazvanos ar Drauga spārnu, vajag nogādāt viņiem. viņi ir Pūrē un līdz tam mēģināt barot ar kukaiņiem. nekāda barošana man neizdodas, bet vismaz ar medusūdeni padzirdu un nolieku pie dvielītī ietītas pudeles ar siltu ūdeni atpūsties. pa to laiku jau ir pienācis vakars - neko izdarījusi neesmu, uz stalli aizbraukusi neesmu, nopeldējusies neesmu, esmu tikai uztraukusies un noraizējusies. ielienu gultā, atveru Netflixu un sāku skatīties pirmo filmu, kas tur piedāvājas - Persuasion pēc Džeinas Ostinas. nekāds šedervs nav, bet smuki aktieri un smuki izskatās un ir nomierinoši. ap diviem naktī atbrauc K no haltūras Totaldobžē.

28. jūlijs
no rīta ar bažām eju skatīties svīri. nē, nav nomirusi, izskatās daudz labāk. joprojām neizdodas iebarot mušas, bet viņa ir moža un ieinteresēta dzīvē un pasaulē. sapakoju un vedu uz Cēsīm, nododu tālāk Kristai. svīre joprojām izskatās moža un skrapstinās pa kasti. putns aizbrauc uz Rīgu. es iebraucu RDA uzmest aci jāšanas apģērbu nodaļai, bet tur ir tikai kaut kādas drausmīgi novalkātas un aizvēsturiskas bridžas. toties dabūju labas pārgājienu bikses pa 1.70 eur. mājās braucu pa Raunas ceļu, kurš ir neticami sliktā stāvoklī jau vairākas desmitgades, bet ir ļoti skaists. var braukt uz 80, lauzt mašīnu pa bedrēm un mielot dvēseli ar skatiem. atbraucu mājās, ir jau kādi 16, kaut ko apēdu. vajadzētu kaut ko darīt, bet joprojām negribas. novācu gurķu čupu un ielieku mazsālīties. vakarā tā kā taisos braukt uz stalli, bet sāk gāzt lietus. tāds diezgan intensīvs. nekur neaizbrauc. diezgan vēlu vakarā atbrauc K no Lomika. jau krēslā aizbraucam uz Niedrāju, apejam apkārt un nopeldamies. tas ir ļoti labi. kaut kā pēdējās dienas jūtu tādu kā dvēseles badu, bet nezinu ar ko lai viņu pabaro. liekas baigi drēgns. ierosinu nokurināt visādus iekrājušos papīrus un papīra dvieļa murckuļus. plīts par brīnumu iekuras normāli un nedūmo. ir ļoti patīkami.

29. jūlijs
treniņš agrāk nekā parasti, jo Reinim jābrauc kaut kur. sākam jau 9:30. palecam nelielus šķēršļus visādās diezgan sarežģītās, liektās trajektorijās. man labi sanāk kājumaiņas lēkšos, ne reizi nevajag pārvest uz rikšiem. laikam būsim daudzmaz iemācījušies. atbraucu mājās, jūtos ļoti miegaina, neko baigi negribas darīt. uzrakstu ziņu Drauga spārnam un uzzinu, ka mana svīre ir mirusi. paliek ļoti bēdīgi un vēl vairāk neko negribas darīt. sāku taisīt ēst, joprojām lietojot pabiras no Agneses brokastīm (piemēram, pusburciņa turku zirņu, kas neiegāja traukā taisot humusu un apvītis puķkāposta gabaliņš). sanāk visai garšīgi dārzeņi ar rīsiem, bet nepaspēju paēst, jo izrādās tūlīt sāksies zooms ar terapeiti, par ko bēdājoties par svīri biju aizmirsusi. runājam par brāli, jo brālis ir ieradies LV un gan jau mums nāksies tikties un mani tas biedē. biedē visas tās sarunas par viņa konspirāciju murgiem un tas, ka viņš nerespektē robežas un kā mani tas trigero. pēc tam paēdu un mēģinu kaut ko padarīt. izrevidēju siltumnīcu - izmetu pāraugušos salātus un aprauju tomātiem apakšējās lapas, lai vismaz gaiss staigā un var normāli aplaistīt. satieku dārzā čemurziežu dižtauriņu. ļoti skaists. bet kopumā ir bēdīgi. bēdīgi par svīri, par brāli, par depresīvo kaķu kaku /bijušo/ draudzeni, par sabombītajiem azova karagūstekņiem, par stulbumu un bezjēdzību. vakars ļoti vēss, tā arī neaizbraucam peldēties.

30. jūlijs
rīts tāds ne visai priecīgs, jo it kā bijām domājuši braukt eckursijā. man bija doma beidzot iet gar Lorupi, bet bija jāpļauj arī zāle un kad tad pļaus, ja ne tagad, jo K brauks uz Saldu un viņa jau tagad ir pāraugusi, bla bla bla. karoč nekur nebraucam, K pļauj zāli, es mulčēju. izrauju dažus izaugušus burkānus no žurku dobes nr2, noņemu dažus sīpolus, kas vēl palikuši nenoņemti kabaču dobes galā. pamatīgi apšņikāju gurķeni, kas izgāzusies pa visām taciņām, tā, ka nevar paiet garām. iesēju salātus un lapu sinepes. pusdienās uzcepu kabaci turkzirņu miltu mīklā. ap trijiem sākam braukt uz Siguldu, pa ceļam nopeldamies Klievī. tur ir sestdienai negaidīti maz cilvēku. toties uz šosejas ir nenormāli daudz mašīnu visos virzienos. Ziedlejās esam vēlāk nekā plānots, bet Andris paspēj izvest īsā ekskursijā pa teritoriju - aizejam līdz Ziedleju klintīm, apskatāmies dārzu, iebāžam degunu vilnas pirtī. un tad ejam melnajā pirtī. nekad iepriekš neesmu gājusi melnajā pirtī. man ļoti patīk. ļoti kruta pirts pieredze, vienīgi man ir kaitinoši dzīvs un aktīvs prāts. tāds ass un šaudīgs. drusku izbesī, jo traucē tripot. pēc pirts drausmīgi gribas ēst, atrodu, ka Siguldā ir picērija, kas strādā līdz 22. aizbraucam, pasūtām, ilgi jāgaida, kamēr gaidām, izejam līkumu pa pilsētu. dabūjam picu un braucam apēst kalna galā ar smuku skatu, pie panorāmas rata. mājupceļš liekas kaut kāds šausmīgi garš. pa ceļam atraksta Dainīte un piedāvā Radim 3.08. braukt uz Zvārtavas pili un filmēties Sisī - tēlot karieti pavadošo zirgu. es piekrītu - nopelnīs naudiņu hiropraktiķes vizītei un šī mēneša piedevu devai. atbraucam un ejam gulēt.

31. jūlijs
noguļam ilgi - līdz deviņiem. K lēni un negribīgi taisās uz Saldu. piekabei nedeg gaismas. K ilgi nočakarējas. brīžiem kkas deg, brīžiem nedeg. tomēr aizbrauc ar visu piekabi. zied flokši. šogad dārzā ļoti daudz tauriņu, bišu un kameņu. es gan mazliet pie tā piedomāju un speciāli ieviešu visādus nektāraugus. viņiem ļoti patīk gurķenes, bet šogad esmu iestādījusi arī kaķumētru un agastahes. tauriņu šogad tik liela dažādība, ka man pat sāk interesēt iepazīšanās tuvāk un pētu noteicējā kā šamos sauc. sāk gatavoties tomāti, tuvojas kabaču sprādziens (droši vien varēšu atkal likt ārā pie vārtiem), gurķi ar diezgan daudz šobrīd. vakarā aizbraucu uz Niedrāju nopeldēties. atpakaļ braucot sagribas pabaudīt saulrietu. no sākuma uzkāpju Līgo kalniņā, pēc tam aizbraucu līdz Stounhendžai. saulriets diezgan episks.